Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 25. oktobra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

 A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien gribu runāt par divām galvenajām šīsnedēļas aktualitātēm valstī un arī parlamentā.

Pirmkārt, neapšaubāmi, ka sabiedrībā milzīgu rezonansi ir izraisījis valdības lēmums no amata bez nopietniem argumentiem un nopietna pamatojuma atstādināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu. Tieši pretēji. Ģenerālprokurors vairākkārt ir runājis par to, ka šī lieta nav pamatota un ka Loskutova kunga pārkāpumi ir pietiekoši tehniski un pārvarami, tāpēc atstādināšana būtu pārāk bargs sods. Pamatojoties uz to un balstoties uz pagājušās ceturtdienas lielā piketa pie Saeimas aicinājumu, “Jaunais laiks” otrdienas ārkārtas plenārsēdē iesniedza aicinājumu valdības vadītājam Aigaram Kalvītim demisionēt. Pēc garām un ļoti skarbām debatēm koalīcijai diemžēl izdevās Aigara Kalvīša valdību pagaidām noturēt un viņš vēl kādu brīdi strādās. Šodien “Jaunais laiks” ierosināja atgriezt šo lēmumu atpakaļ valdībā. Tātad – mēs uzskatām, ka ir pietiekami daudz argumentu, lai jau šobrīd katrs Saeimas deputāts, kuru ir ievēlējusi tauta, neslēptos aiz tehniskiem un juridiskiem ieganstiem, vairākas nedēļas atliekot šo jautājumu, personiski izteiktu savu viedokli, balsojot un arī debatējot par to, kā viņš raugās uz šo valdības pieņemto lēmumu, kuru valdība kā zināms ir pieņēmusi sasteigti un neargumentēti. Mēs šo jautājumu šodien ierosinājām izskatīt jau šīsdienas plenārsēdē. Diemžēl arī šeit Saeima mūs neatbalstīja, tomēr nākamajā Saeimas plenārsēdē šis jautājums tiks skatīts. Es ļoti ceru, ka jautājums par Loskutova kungu tiks atgriezts atpakaļ valdībā un katrs Saeimas deputāts atbilstoši prezidenta un sabiedrības vēlmēm izteiks savu konkrēto viedokli.

Otrkārt, par jauno nākamā gada valsts budžetu. Lai arī ar lielu pieaugumu, tas tomēr paradoksālā veidā neapmierina nevienu sabiedrības grupu. Tātad arodbiedrības ir skaļi teikušas par to, ka algu, pensiju un citu sociālo garantiju pielikums nav pietiekams, savukārt ekonomisti, Pasaules banka un ārzemju eksperti ir norādījuši, ka šis budžets joprojām ir tāds, kas varētu palielināt gan inflāciju, gan tekošā konta deficītu, gan arī citus ekonomiku raksturojošus skaitļus. Tātad valdība šajā situācijā, kad visi rādītāji tiešām liecina par lielas krīzes tuvošanos, ir pamanījusies izveidot budžetu, kurš neapmierina nevienu sabiedrības grupu. Mēs uzskatām, ka šāds budžets ir brāķis, un mēs domājam, ka tas visiem kopīgi ir jāpārstrādā. Mēs domājam, ka Saeimā joprojām ir cilvēki, kuri spēj to izdarīt, tāpēc balsojām pret šādu budžetu. Esam pārliecināti, ka laikā līdz budžeta galīgajai pieņemšanai tomēr izdosies kaut ko tajā uzlabot algu un pensiju jomā, gan arī Latvijas ilgtermiņa attīstībai.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija):

Man ir tas gods runāt laikā, kad par ikdienu ir kļuvuši piketi un demonstrācijas pie Saeimas, kad Saeimas deputāti tiek saukti visdažādākajos vārdos, kurus es kā pieklājīgs cilvēks pat negribētu skaļi atkārtot un kad no visdažādākajiem cilvēkiem, tajā skaitā no Saeimas opozīcijas deputātiem, nāk ierosinājumi atlaist Saeimu – tātad atbrīvot pašus no darba. Saviem cienījamajiem kolēģiem, īpaši no kreisās partijas “Jaunais laiks”, kas acīmredzot negrib strādāt, bet vēlas radīt politisko krīzi valstī un tikai piedalīties vēlēšanās, es ierosinu nemocīties un droši nolikt savus Saeimas deputāta mandātus. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija turpretī uzskata par savu pienākumu pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus, no kuriem es par vissvarīgāko izvirzītu ģimenes ar bērniem atbalstīšanu gan finansiāli, gan morāli.

Es varu izteikt gandarījumu par visiem tiem cilvēkiem, kas pagājušajā nedēļā piedalījās piketā pie Saeimas, lai cīnītos par labāku Latviju, par savām ģimenēm un bērniem. Aktīvāka dalība procesos ir tas, ko es pats vienmēr esmu atbalstījis un veicinājis arī kā mācītājs, proti, nestāvēt malā un neklusēt, ja redzat netaisnību, jo cilvēkiem aktīva rīcība ir palīdzējusi. Es varu izteikt tikai gandarījumu, ka mūsu pārvaldītajai Iekšlietu ministrijai ministra Ivara Godmaņa vadībā ir izdevies atrast finansējumu policistu, robežsargu un ugunsdzēsēju algu palielināšanai, jo iekšējā drošība ir vēl viena no mūsu svarīgākajām prioritātēm, ko esam solījuši saviem vēlētājiem. Taču protestētāju vidū bija redzami arī cilvēki, kuru mērķiem ar Latvijas labklājību nav ne mazākā sakara. Šajos piketos roku rokā mēs redzējām “Delnas” Putni, “Dienas” Ēlerti, homoseksuālistu organizāciju “Mozaīka” un citas homoseksuālistu organizācijas un aktīvistus. Vai man kā mācītājam un kristīgam cilvēkam var būt kaut kas kopīgs ar šādiem cilvēkiem? Vai šie provokatori, kas bija atraduši kopīgu valodu ar radikāļiem un citām organizācijām, kā, piemēram, Garda ar savām meitenēm, ir nosaucami par visu Latvijas tautu? Atbilde ir viennozīmīga – nē. Latvijas tautu mēs redzam svētdienās dievnamos, kas nevis vēlēja citiem ļaunu, bet aizlūdza par savu līdzcilvēku mieru un labklājību un arī par tiem, kuri, histēriski mētājoties ar rokām un tikai policistu savaldīti, pagājušajā ceturtdienā nenodarīja fizisku kaitējumu sev un citiem. Ne par velti Bībelē ir teikts, ka bezdievjiem nav miera.

Savu runu es gribētu noslēgt ar vārdiem, kas ir teikti Kalna sprediķī, ko ir teicis Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus: “Svētīgi miera nesēji, jo tiks saukti par Dieva bērniem.” Svētīgu nedēļas nogali visiem.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Aizvadītās nedēļas laikā ir bijis samērā daudz asu notikumu – gan dažādu viedokļu izteikšana pie Saeimas, gan sabiedriskajos saziņas līdzekļos, gan arī no Saeimas tribīnes. Arī mūsu apvienības deputāti ir aktīvi iesaistījušies šajās diskusijās – notika mūsu partijas valdes un frakcijas kopīgā sēde, kurā tika diskutēts gan par budžetu, gan par valdības tālāko pastāvēšanu. Mēs uzskatām, ka mūsu ministriem Gaidim Bērziņam un Normundam Brokam vajadzētu turpināt darbu un mēs nekādi neesam atteikušies no Ekonomikas ministrijas vadīšanas, kurai faktiski ir ļoti daudz uzdevumu. Kandidāts šī ministra amatam ir pieteikts, bet ir daži apstākļi, kādēļ tā virzīšana ir aizkavējusies.

Mēs šonedēļ balsojām pret neuzticības izteikšanu valdībai, jo šobrīd tas nekādu īpašu gandarījumu nedotu. Tas nozīmētu tikai to, ka kavētos budžeta spēkā stāšanās, tajā skaitā arī daudzas labas lietas, piemēram, minimālā alga 160 latu un neapliekamais minimums 80 latu apmērā. Mēs arī balsojām par budžeta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas ir pieņemts, jāsaka, ar visai lielu balsu pārsvaru, kaut gan debates, protams, bija ilgas un garas. Jāsaka, ka budžeta sagatavošanas un apspriešanas gaitā arī izskanēja daudz pretrunīgu viedokļu, tai skaitā vēlme, lai viena procenta pārpalikums no iekšzemes kopprodukta būtu vēl lielāks, kas it kā nodrošinātu efektīvāku cīņu pret inflāciju. Vienlaicīgi tomēr ir arī pamatotas prasības, algu pieaugums, tomēr pārāk neierobežojot. Par to tad arī bija vislielākās diskusijas gan frakcijā, gan Saeimas komisijās. Tagad runa ir par priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu. Aktīvi tiek strādāts gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī citās Saeimas komisijās, lai nāktu pretī izglītības darbiniekiem, mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, kultūras darbiniekiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, jo tiešām ir svarīgi, lai šie cilvēki paliktu savās darbavietās un nemeklētu laimi citās zemēs vai nedotos prom uz kādu privāto sektoru. Protams, ka būs daudz priekšlikumu par izdevumu palielināšanu. Tajā pašā laikā ir svarīgi palielināt arī ieņēmumus. Mūsu frakcija uzskata, ka jāturpina tas, ar ko mēs startējām jau priekšvēlēšanu laikā, proti, ka nekustamā īpašuma nodoklis jāattiecina ne tikai uz zemi, bet arī uz dzīvojamajām ēkām, sākot, protams, ar ēkām, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 200 tūkstošus latu. Sekojot arī Roberta Zīles ekonomiskajai programmai, mēs šādu ierosinājumu plānojam iesniegt uz otro lasījumu.

Mūsu frakcija jau vairāk nekā pirms mēneša atbalstīja Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu. Par to šajā nedēļā ir vienojušies arī koalīcijas pārstāvji, tāpēc šī kandidatūra jau tuvākās dienas laikā tiks iesniegta Saeimas Prezidijā. Uzskatām, ka tas būs labs signāls tam, ka ekonomika tiks atveseļota, nepieļaujot pārsteidzīgu un nesaprātīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar lata vērtību un ekonomisko stabilitāti.

U.Augulis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki likumprojekti, nododot tos arī izskatīšanai komisijās. Kā vienu no tiem minēšu Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojektu, kas, tāpat kā visi pārējie šodien Saeimā iesniegtie likumprojekti, sakārtos daudzas lietas likumdošanā. Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojekts paredze beidzot atrisināt problēmu saistībā ar zemnieku un zvejnieku saimniecību tiesisko statusu. Šobrīd tas ir nepareizs, jo zemnieku un zvejnieku saimniecības īpašnieks par visām savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Likumprojekts paredz sakārtot šo sfēru un turpmāk zemnieku un zvejnieku saimniecība būs jau kā juridiska persona ar visu no tā izrietošo.

Nākamais, kam gribētu pieskarties, ir vakar pirmajā lasījumā pieņemtais 2008.gada valsts budžeta likumprojekts, ko, atbildīgi un pragmatiski lemjot, atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienība. Mūsu frakcija uzskatīja, ka budžets ir sastādīts atbilstoši valsts attīstības perspektīvām, un pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā ir panākts budžeta pārpalikums, kas ļaus samazināt inflāciju, kuras tendence samazināties ir vērojama arī šobrīd, un noturēt tālāk ekonomisko izaugsmi, nevis turpmākajos gados novest valsti stagnācijā. Kā jau visos projektos, arī 2008.gada valsts budžeta likumprojektam ir nepieciešamas korekcijas. Tādēļ šobrīd Zaļo un Zemnieku savienība un, es domāju, arī visa Saeima ir gatava budžetu uzlabot, lai varētu pildīt skolotājiem, policistiem, ārstiem un citiem solīto, nesamazinot viena procenta pārpalikumu un nepieļaujot mūsu attīstīto ekonomiku novest krīzes situācijā, kas, manuprāt, šobrīd vēl ir tālu. Valsts attīstība notiek labā un pareizā virzienā, neskatoties uz sacelto ažiotāžu valstī.

A.Barča
(Tautas partijas frakcija):

Es, ieklausoties savu kolēģu runātajā, Tautas partijas frakcijas un arīdzan savā vārdā kā Liepājas partijas biedre, kas strādā Tautas partijas frakcijā, vēlos tuvāk dalīties pārdomās par to, kas tad jauns 2008.gada valsts budžetā ir paredzēts. Izmaiņu ir stipri daudz – sociālās drošības jautājumi ir skarti 13 atsevišķu likumu grozījumos. 12 no tiem ir tieši par sociālajiem jautājumiem, bet viens – grozījumi Ārstniecības likumā – saistīts ar veselības aprūpi. Bet kā tad mums veicās vakardienas Saeimas ārkārtas plenārsēdē?

No nākamā gada 1.janvāra tiek iedibināts jauns pabalsts. Tas ir vecāku pabalsts, kas stāsies tā saucamo māmiņu algu vietā. Tas nozīmē, ka šo vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam turpmāk varēs pieprasīt vai nu māte, vai tēvs. Par ko tagad ļoti vajadzētu domāt jaunajām ģimenēm Latvijā, kurām bērniņi dzims pēc 1.janvāra? Noteikti jāskatās, kādas katram no vecākiem ir sociālās apdrošināšanas iemaksas no algas. Mēs ieteiktu izvēlēties algu un pabalstu pieprasīt tam vecākam, kuram ir lielāka alga, jo tiek noteikta iespēja saņemt šo vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no iepriekšējās darba algas un strādāt pilnu darba laiku. Manuprāt, tā labākā lieta, izdarot šādus grozījumus likumos, ir tā, ka ģimene izvēlas labāko variantu un saņem pēc iespējas lielāku valsts atbalstu sava bērniņa audzināšanai līdz vienam gadam. Savukārt māmiņām ļoti nopietni ir jāpārdomā tas, lai dzimšanas apliecībā noteikti būtu norādīts bērna tēvs tādā gadījumā, ja laulība nav reģistrēta.

Es domāju, ka pozitīvi ir arī tas, ka ar nākamā gada janvāri beidzot tiek atrisināts jautājums par invalīdu kopš bērnības kopšanu. Runa ir par to kopšanu, kuri ir vecāki par 18 gadiem un kuriem nepieciešama kopšana smagu slimību gadījumā. Šis pabalsts būs 100 latu apmērā pie jau noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet slimo un ļoti slimo bērniņu invalīdu līdz 18 gadu vecumam kopšanas pabalsts būs 150 lati mēnesī. Tomēr šajā gadījumā vecākiem un tuviniekiem būs jāveic vēl viens ceļš – papildus būs nepieciešams Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas lēmums par speciālas kopšanas nepieciešamību.

Ir vēl viena, manuprāt, ļoti laba lieta – grozījumi Ārstniecības likumā, kas beidzot noteiks ļoti konkrētas darbības, kā rīkoties gadījumos, ja cilvēks sava veselības stāvokļa dēļ apdraud sevi vai apkārtējos. Tātad runa ir par piespiedu ārstēšanu, kas likumā tagad būs ļoti skaidri definēta, un par to, kā rīkoties tiesām, advokātiem, kā rīkoties juristiem, lai galu galā panāktu šīs situācijas uzlabošanu un lai advokāti un juristi par to saņemtu samaksu no valsts pamatbudžeta. Tātad te runa ir par vēl divu likumu grozījumiem, jo nevienam nav noslēpums, ka cilvēki, kuriem ir garīga rakstura saslimšanas un kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, ne savas vainas dēļ nonākuši situācijā, kad viņiem ir nepieciešama mediķu palīdzība, jo viņi paši nav spējīgi par sevi lemt.

Es domāju, ka ļoti pozitīvi ir arī tas, ka pensionāriem, kuriem līdz 1996.gada 1.janvārim darba stāžs ir 30 un vairāk gadu, piemaksa no 19 santīmiem, kādu pensionāri saņem tagad par vienu darba gadu, finansējums tiek paaugstināts līdz 40 santīmiem par vienu darba gadu. Ja skata šo sociālo jautājumu, tad pagaidām mēs esam neapmierināti vienīgi ar to, ka šis labums pensionāriem tiks sniegts no nākamā gada 1.jūlija. Pēc brīža Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mēs centīsimies rast un meklēsim vēl citus iespējamos finansējuma avotus, lai jau ātrāk šis pakalpojums tiktu sniegts.

Diskusija būs arī par iespējamajiem grozījumiem un mūsu komisijas priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” saistībā ar mūsu ieteikumiem pacelt akcīzes nodokli cigaretēm, lai pēc tam šo naudu būtu iespējams novirzīt veselībai. Ja mēs gandējam savu veselību, tad arī mēs vairāk par to maksājam, lai pēc tam arīdzan ārstētos. Protams, mēs lūkosimies un skatīsimies Labklājības ministrijas budžeta sadaļā par pasākumiem bezdarbniekiem, jo mēs skaidri un gaiši zinām, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 30 tūkstošiem. Ir veiktas arī vairākas analīzes.

Mēs Saeimā cenšamies konstruktīvi strādāt visvairāk komisijās. Vakardien es skatījos un vēroju, kā kolēģi no opozīcijas atbalsta vai neatbalsta kādu grozījumu šajos likumos. 2008.gada budžeta likumprojekts tika Saeimai nodots, par to ir diskutēts pirmajā lasījumā un būs priekšlikumi otrajam lasījumam ar ļoti daudzu citu likumu grozījumiem. Piemēram, par vecāku pabalstiem – vakardien opozīcijas partija “Saskaņas Centrs” vienoti tos atbalstīja, bet frakcija “Jaunais laiks” bija vienoti pret vecāku pabalstiem. Gluži tas pats bija gan par bērnu invalīdu kopšanas līdz 18 un pēc 18 gadiem pabalstiem, gan par grozījumiem Ārstniecības likumā un tā tālāk. Opozīcijas frakcija “Saskaņas Centrs” bija vienoti “par”, jo viņi ir sapratuši, ka tā ir arī viņu partijas nostāja sociālajos jautājumos, bet “Jaunais laiks” vienoti “pret”, tā teikt mums neinteresē, ko jūs tur centīsieties grozīt, kas būs un kas nebūs, bet mēs esam principā “pret”.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Ir zināms, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, jo visu izšķir rīcība.

Es priecājos, ka šodien Saeimā tika atbalstīti vairāki frakcijas “Saskaņas Centrs” un deputāta Valērija Agešina priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, saskaņā ar kuriem būtiski palielināsies sankcijas dažāda veida pārkāpumiem, piemēram, par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju tiks uzlikts naudas sods fiziskām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latu. Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumu, tiks uzlikts naudas sods fiziskām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latiem. Un es priecājos arī par to, ka tika atbalstīti mūsu priekšlikumi, kuri vērsti uz to, lai ierobežotu namu īpašnieku un firmu apsaimniekotāju patvaļu.

Runājot par valsts budžeta likumprojektu, Saeima 24.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja valsts budžeta 2008.gadam likumprojektu, kas neparedz vairāku arodbiedrību prasību pilnīgu izpildi. “Par” likumprojekta nodošanu komisijām balsoja 57, “pret” – 38 deputāti. “Saskaņas Centra” deputāti patiešām atbalstīja atsevišķus likumprojektus, kuri saistīti ar budžetu, bet kopumā mēs balsojām “pret”. Protams, ka mēs nekādā gadījumā nevaram balsot pret bērnu invalīdu kopšanas pabalstiem, jo mūsu “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti aktīvi strādāja, lai šie pabalsti tiktu palielināti. Tikai mēs uzskatām, ka pabalstus varēja palielināt nevis līdz 150-200 latiem, kā būs no 2008.gada 1.janvāra, bet gan pat līdz 300 latiem.

Valdība 2008.gadu izsludinājusi par izdevumu iesaldēšanas gadu ar mērķi ierobežot strauji augošu inflāciju. Bet viens no inflācijas apkarošanas pamatpostulātiem ir valsts izdevumu samazināšana, vienlaicīgi veicot pasākumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju tiesību aizsardzībai. Ministru kabinets, mūsuprāt, pašlaik rīkojas tieši pretēji. Valsts pārvaldes izdevumos ir plānots pieaugums, bet inflācijas apkarošana notiks uz valsts mazāk atalgoto iedzīvotāju – pensionāru, skolotāju, ārstniecības personāla – rēķina. Par to nebūtu jābrīnās, jo tāda ir labējās Kalvīša valdības piekoptā politika. Valdība nespēj sakārtot darba samaksas sistēmu valsts pārvaldē, nevēlas ierobežot pārmērīgos militāros tēriņus, nespēj lemt par lielo pārvaldes struktūru, to skaitā vairāku ministru amatu, likvidāciju. Šī pārvaldes sistēma funkcionē kā no sabiedrības atrauts mehānisms, kur galvenais princips ir pašsaglabāšanās par katru cenu. Ārpus šīs noslēgtās ierēdņu sistēmas dzīvojošie tiek pakļauti dažādiem nežēlīgiem eksperimentiem. Īpaši ciniska ir attieksme pret pensionāriem, kuriem nav iespēju aizbraukt kaut kur citur. Iesaldēt solīto pensiju palielinājumu uz pusgadu ziemas apstākļos, kad vispārējai inflācijai pievienosies siltuma, gāzes un elektrības tarifu pieaugums, ir amorāli, jo vairāk nekā 80 procenti pensionāru jau tā dzīvo zem iztikas minimuma. Valsts speciālajā budžetā 2008.gada 1.janvārī būs ap 700 miljoniem latu liels pārpalikums, bet valdība pensionāriem noskauda pāris desmitus miljonu, šos līdzekļus plānojot izmantot valsts pamatbudžeta pārvaldes vajadzībām.

Esmu pārliecināts un piekrītu arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ka šos miljonus bija iespējams un ir nepieciešams ietaupīt no citiem, acīmredzami nesamērīgiem valsts pārvaldes izdevumiem. Ja mūsu valsts netur dotos solījumus saviem iedzīvotājiem, ko tad valsts ir tiesīga prasīt no viņiem?

Noslēgumā vēlos paust savu un mūsu frakcijas viedokli par Kalvīša valdību kopumā. Mēs uzskatām, ka katra diena, kuru Kalvītis pavada amatā, vairo neuzticību arī citām varas institūcijām, ne tikai parlamentam un valdībai. Varas partijas pašlaik ir saliedējušās tieši tāpēc, ka grib patriekt no amata Loskutovu un apstiprināt nekam nederīgu budžetu. Par blēdību var uzskatīt arī nepareizi aprēķināto nodokļu ieņēmumu prognozi, kas esot par 250-300 miljoniem latu lielāka nekā reālā. Šo naudu jau tagad varētu izmantot pensiju vai algu palielināšanai.

Saeimas preses dienests