Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

Ministru kabinets 30.oktobra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta (MK) Atzinības raksts piešķirts filologam, lībiešu valodas un lībiešu kultūrvēstures pētniekam un zinātājam Latvijā Tenu Karmam par izcilu ieguldījumu Latvijas valodniecības attīstībā un kultūrvēstures pētīšanā.

Par nozīmīgu ieguldījumu pilsoniskas sabiedrības un filantropijas attīstībā MK Atzinības raksts piešķirts Latvijā labdarības organizācijas fonda “Ziedot” valdes priekšsēdētājai Rūtai Dimantai.

MK Atzinības raksts piešķirts Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes priekšsēdei Dacei Copelandei par nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas un kultūras saglabāšanā ārpus Latvijas.

Par ilggadēju un sekmīgu sabiedrisko darbību, par latviskās izglītības veicināšanu pasaulē MK Atzinības raksts piešķirts Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdim Andrejam Valdim Ozoliņam.

MK Atzinības raksts piešķirts Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Leonīdam Salcevičam par nozīmīgu ieguldījumu Jēkabpils pilsētas saimnieciskajā un sabiedriskajā darbībā, kā arī Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājam Jānim Dimitrijevam par nozīmīgu ieguldījumu Viesītes pilsētas saimnieciskajā un sabiedriskajā darbā.

Par nozīmīgu ieguldījumu lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmuma izaugsmē un attīstībā, lietojot modernākās tehnoloģiskās iekārtas, MK Atzinības raksts piešķirts Jēkabpils rajona Salas pagasta SIA “Rītausma” direktorei Valdai Bekinai.

Par lielo ieguldījumu sociālās aprūpes attīstībā un sociālās integrācijas veicināšanā MK Atzinības raksts piešķirts Jelgavas rajona padomes sociālās aprūpes centra “Zemgale” direktorei Astrīdai Kroģerei.

Preiļu rajona Saunas pagasta padomes priekšsēdētājai Emīlijai Kokorītei MK Atzinības raksts piešķirts par lielo ieguldījumu Saunas pagasta saimnieciskajā un sabiedriskajā darbā.

Siguldas novada domes priekšsēdētājam Tālim Puķītim MK Atzinības raksts piešķirts par lielo ieguldījumu Siguldas novada saimnieciskajā un sabiedriskajā darbā un projekta “Sigulda 800” sekmīgā realizēšanā.

Par ilggadējo ieguldījumu izglītības nozares attīstībā un par atbildīga sociālā dialoga sekmēšanu MK Atzinības raksts piešķirts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājai Astrīdai Harbacevičai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par divu pneimatisko sporta pistoļu nodošanu invalīdu biedrībai

30.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojumu projekts “Par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības biedrībai “Dobeles invalīdu biedrība””.

Rīkojuma projekts nosaka, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 43. pantu, nodot divas pneimatiskās pistoles IZH-46M 474 latu vērtībā Dobeles invalīdu biedrībai.

Dobeles invalīdu biedrība 2006.gada 19.jūlijā nosūtīja vēstuli AM ar lūgumu piešķirt tai divas pneimatiskās sporta pistoles, trīs pneimatiskās sporta šautenes un lodītes. No AM rīcībā esošiem un vairs nevajadzīgiem ieročiem un munīcijas bija iespējams atsavināt un nodot biedrībai divas pneimatiskās pistoles.

Biedrībai pneimatiskie ieroči nepieciešami, lai invalīdu interešu grupa varētu nodarboties ar šaušanas sportu. Biedrības dalībnieki ir izcīnījuši labas vietas dažādās invalīdu sacīkstēs Latvijā, kā arī paraolimpiskajās spēlēs.

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku rezervju uzskaites sistēmu

30.oktobrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanas kārtība aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā”.

Noteikumu projekts nosaka rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanas kārtību aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā.

Atbilstoši 2006.gadā apstiprinātajai “Koncepcijai par Nacionālo bruņoto spēku rezervi” tiek precizēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervju uzskaites sistēma. Tās darbības mērķis ir nodrošināt ar rezervēm NBS vienības pastāvīgas kaujas un mobilizācijas gatavības uzturēšanai NBS likumā noteikto uzdevumu izpildei.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizāciju

30.oktobrī Ministru kabinets akceptēja MK rīkojuma projektu par valsts aģentūras “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” reorganizāciju, nododot divas tās struktūrvienības valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”. Reorganizācija tiek veikta, novēršot funkciju dublēšanos ar citas institūcijas veiktajām funkcijām.

MK rīkojums paredz ar 2008.gada 1.janvāri reorganizēt Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestādi – valsts aģentūru “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, nododot tās struktūrvienības – Enerģētikas nodaļu un Naftas resursu centru – citai Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajai valsts pārvaldes iestādei – valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”, kura ar 2008.gada 1.janvāri tiks pārveidota par valsts aģentūru “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”.

Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi esošo situāciju un konstatējusi, ka ar pašreizējo kapacitāti (seši cilvēki Enerģētikas nodaļā un divi cilvēki Naftas resursu centrā) nav iespējams nodrošināt valsts enerģētikas politikas īstenošanu, tās izstrādei nepieciešamās informācijas uzkrāšanu un analītiskās datubāzes kvalitatīvu uzturēšanu. Tā kā daudzu pasākumu “Inteligent Energy for Europe” ietvaros finansēšana veicama kopā ar partneriem citās valstīs, tad bez profesionālas koordinācijas Latvija nevar iekļauties šajā procesā. Pašreizējā kapacitāte nenodrošina iespēju Latvijai iesaistīties minētajos ES līmeņa procesos, nemaz nerunājot par kvalitatīvu līdzdalību jauno politiku analīzē, veidošanā un īstenošanā, ko citās dalībvalstīs nodrošina aģentūras.

Ar 2007.gada 1.janvāri Ekonomikas ministrijas kompetencē tika nodoti ar mājokļu politikas veidošanu saistītie jautājumi, kā arī Ekonomikas ministrijas pārraudzībā tika nodota valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”, kura jau daļēji realizē pasākumus energoefektivitātes jomā. Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, ar enerģētikas un būvniecības politikas īstenošanu saistīto uzdevumu izpildi ir plānots nodot valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”, vienlaikus mainot tās nosaukumu ar 2008.gada 1.janvāri uz valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”.

Vienlaikus Mājokļu aģentūrai tiks nodotas funkcijas nodrošināt naftas produktu rezervju daļas izveidi un uzturēšanu.

LIAA darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības (komercdarbības) attīstību, veicinot ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu un palielinot Latvijas uzņēmēju (komersantu) konkurētspēju Latvijā un starptautiskajos tirgos. Atbilstoši normatīvajiem aktiem LIAA veic uzdevumus arī enerģētikas politikas īstenošanai valstī – sadarbojas ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, piedalās projektos, kas saistīti ar enerģijas efektivitāti, vietējo energoresursu plašāku izmantošanu un enerģētikas ietekmes uz vidi mazināšanu, enerģētikas statistikas apkopošanu un analīzes par enerģētiku veikšanu, kā arī nodrošina enerģētikas politikas ieviešanu.

Šobrīd LIAA ir 230 štata vienības, bet valsts aģentūrā “Mājokļu aģentūra” – 72 štata vienības. Pēc reorganizācijas valsts aģentūrā “Mājokļu aģentūra” būs 95 štata vienības: 72 esošās štata vietas, 8 vietas no aģentūras un 15 jaunas vietas ES struktūrfondu apguvei. Reorganizācijas rezultātā nav plānots samazināt darbinieku skaitu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par valsts tiešās pārvaldes iestāžu brīvo štata vietu likvidēšanas nepieciešamību

Ministru kabinets 30.oktobra sēdē izskatot Finanšu ministrijas (FM) un Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts tiešās pārvaldes iestāžu vakanto ierēdņu un darbinieku amatu vietu likvidēšanu, uzdeva FM kopīgi ar nozaru ministrijām līdz 2007.gada 15.decembrim vienoties par ilgstoši vakanto amatu turpmākas saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu ministrijās un to padotības iestādēs. Arī pārējām centrālajām valsts iestādēm un tiesu varas iestādēm jāizvērtē ilgstošo vakanto amatu turpmākas saglabāšanas nepieciešamība vai likvidēšana.

Gatavojot informatīvo ziņojumu, FM izmantoja VCP iepriekš savāktos datus un informāciju, kas ir ietverta FM vienotajā darba samaksas uzskaites sistēmā. Tika atlasītas iestādes, kurās vakanto amatu skaits ir lielāks par 5% no amatu kopskaita iestādē. Tādējādi no kopīgā valsts tiešās pārvaldes iestāžu skaita (213 iestādes) tika atlasītas 88 iestādes, kurās vakanto amatu īpatsvars ir virs 5%.

Lai varētu veikt informācijas pilnīgu analīzi, šīm iestādēm tika lūgts iesniegt detalizētu papildu informāciju par katru vakanto amatu. Lai objektīvi izvērtētu institūciju iesniegto vakanto amatu sarakstu un sastādītu sarakstu ar ilgstoši vakantiem amatiem, Finanšu ministrija atlasīja un iekļāva pielikumā tikai tos vakantos amatus, kuri atbilda kritērijiem:

• amats ir kļuvis vakants pirms 2006.gada 31.decembra;

• uz vakanto amatu nav sludināti konkursi;

• vakantā amata finansējuma avots ir dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

Sarakstā nav iekļauti amati, kuri ir vakanti, jo ierēdnis vai darbinieks ir ilgstošā prombūtnē (piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā), kā arī amati, kuros pieņem darbiniekus sezonas rakstura darbiem.

Šīs analīzes rezultātā tika atlasīta 31 iestāde ar ilgstoši vakantiem amatiem. Finanšu ministrijas veiktie aprēķini par finansējuma ekonomiju ilgstoši vakanto amatu vietu (~600 amatu) likvidēšanas gadījumā parādīja, ka ieekonomētais finansējums ir 3,02 miljoni latu.

FM uzskata: tā kā šie amati ir bijuši vakanti samērā ilgstošu periodu, ir pamats izvērtēt šādu vakantu amatu turpmākas saglabāšanas nepieciešamību vai arī to likvidēšanu. Tāpat FM uzskata, ka arī centrālajām valsts iestādēm un tiesu varas iestādēm ir jāizvērtē vakantie amati un jālemj par to turpmākas saglabāšanas nepieciešamību vai likvidēšanu.

 

Ilgstoši vakanto amatu skaits valsts tiešās pārvaldes iestādēs

Nr. p.k.	Ministrija	Iestāde	Amats ir kļuvis vakants pirms 31.12.2006	Kopā atlīdzība, Ls
	Finanšu ministrijas sistēma kopā		9	84 074
1	Finanšu ministrija	Valsts ieņēmumu dienests	3	39 103
2	Finanšu ministrija	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra	2	16 827
3	Finanšu ministrija	Valsts kase	4	28 144
	Ekonomikas ministrijas sistēma kopā		2	12 732
4	Ekonomikas ministrija	Ekonomikas ministrija	2	12 732
	Iekšlietu ministrijas sistēma kopā		364	1 858 908
5	Iekšlietu ministrija	Valsts robežsardze	5	30 601
6	Iekšlietu ministrija	Valsts Policija	339	1 732 128
7	Iekšlietu ministrija	Sakaru centrs	10	52 892
8	Iekšlietu ministrija	Iekšlietu īpašumu VA	9	40 607
9	Iekšlietu ministrija	V/A Materiālās rezerves	1	2 680
	Izglītības un zinātnes ministrijas sistēma kopā		3	16 678
10	Izglītības un zinātnes ministrija	Sporta pārvalde	1	6 254
11	Izglītības un zinātnes ministrija	Izglītības satura un eksaminācijas centrs	2	10 424
	Kultūras ministrijas sistēma kopā		2	15 635
12	Kultūras ministrija	Kultūras ministrija	2	15 635
	Labklājības ministrijas sistēma kopā		9	21 531
13	Labklājības ministrija	Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija	6	17 064
13.1.	Labklājības ministrija	t.sk. Gulbenes VDEĀK	1.5	10 163
13.2.	Labklājības ministrija	Daugavpils specializētais VDEĀK	1.5	2 801
13.3.	Labklājības ministrija	Daugavpils starprajonu VDEĀK	2	4 100
14	Labklājības ministrija	SAC Rūja	1	2 159
15	Labklājības ministrija	SAC Saulstari	2	2 308
	Satiksmes ministrijas sistēma kopā		4	16 692
16	Satiksmes ministrija	Valsts dzelzceļa administrācija	2	6 105
17	Satiksmes ministrija	Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija	2	10 587
	Tieslietu ministrijas sistēma kopā		29.5	147 658.0
18	Tieslietu ministrija	Ieslodzījuma vietu pārvalde	21.5	71 983
18.1	Tieslietu ministrija	t.sk. Centrālcietums	1	4 840
18.2	Tieslietu ministrija	Daugavpils cietums	1	5 361
18.3	Tieslietu ministrija	Jelgavas cietums	1	3 946
18.4	Tieslietu ministrija	Jēkabpils cietums	5	14 012
18.5	Tieslietu ministrija	Matīsa cietums	7	23 974
18.6	Tieslietu ministrija	Pārlielupes cietums	3.5	13 625
18.7	Tieslietu ministrija	Valmieras cietums	1	2 353
18.8	Tieslietu ministrija	Iļģuciema cietums	2	3 872
19	Tieslietu ministrija	Uzņēmumu reģistrs	3	15 486
20	Tieslietu ministrija	Valsts zemes dienesta centrālais aparāts	2	8 384
21	Tieslietu ministrija	Valsts tiesu ekspertīzes birojs	3	51 805
	Veselības ministrijas sistēma kopā		84	453 314
22	Veselības ministrija	Veselības ministrija	3	16 499
23	Veselības ministrija	Valsts rezervju centrālā medicīnas iekārtu bāze	13	30 675
24	Veselības ministrija	Sabiedrības veselības aģentūra	2	13 938
25	Veselības ministrija	Tuberkulozes un plaušu slimību VA	60	369 590
26	Veselības ministrija	Latvijas infektoloģijas centrs	5.5	22 612
	Vides ministrijas sistēma kopā		9	36 296
27	Vides ministrija	Valsts vides dienests	9	36 296
	Zemkopības ministrijas sistēma kopā		80	344 790
28	Zemkopības ministrija	Zemkopības ministrija	3	39 580
29	Zemkopības ministrija	Valsts mežu dienests	58.5	255 288
29.1	Zemkopības ministrija	t.sk. VMD Cēsu nodaļa	7	46 161
29.2	Zemkopības ministrija	VMD Madonas nodaļa	2	8 041
29.3	Zemkopības ministrija	VMD Rīgas – Ogres nodaļa	4	12 657
29.4	Zemkopības ministrija	VMD Sēlijas nodaļa	4.5	19 805
29.5	Zemkopības ministrija	VMD Zemgales nodaļa	5	29 633
29.6	Zemkopības ministrija	VMD Ziemeļkurzemes nodaļa	6	39 312
29.7	Zemkopības ministrija	VMD Ziemeļvidzemes nodaļa	28	85 652
29.8	Zemkopības ministrija	VMD CA	2	14 027
30	Zemkopības ministrija	Lauku atbalsta dienests	18.5	49 922
30.1	Zemkopības ministrija	t.sk. LAD Austrumlatgales LP	1	558
30.2	Zemkopības ministrija	LAD Dienvidkurzemes LP	1.5	2 234
30.3	Zemkopības ministrija	LAD Dienvidlatgales LP	2	6 403
30.4	Zemkopības ministrija	LAD Lielrīgas LP	6	10 721
30.5	Zemkopības ministrija	LAD Viduslatvijas LP	2	6 180
30.6	Zemkopības ministrija	LAD Zemgales LP	2	6 999
30.7	Zemkopības ministrija	LAD Ziemeļvidzemes LP	2	6 999
30.8	Zemkopības ministrija	LAD centrālais aparāts	2	9 828
	Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts		1	10 975
31	Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts	Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts	1	10 975
	Kopā		596	3 019 283

 

FM: Par valsts vai pašvaldības zemes nomas līguma slēgšanu un nomas maksas aprēķināšanas kārtību

30.oktobrī valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par valsts vai pašvaldības zemes nomu. Noteikumi regulēs nomas līguma slēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību.

Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi attieksies uz:

• privatizācijai vai atsavināšanai nenodotiem apbūvētiem valsts vai pašvaldības zemesgabaliem;

• neapbūvētiem valsts vai pašvaldības zemesgabaliem;

• privatizācijai vai atsavināšanai nodotiem apbūvētiem valsts vai pašvaldības zemesgabaliem, ja apbūves īpašnieks neizmantoja vai nevarēja izmantot pirmpirkuma tiesības;

• dzīvojamo ēku īpašniekiem vai augļu dārzu lietotājiem lietošanā ar apbūves tiesībām piešķirtajiem pilsētu zemesgabaliem, kuri netika izpirkti privatizācijas procesā.

MK noteikumi paredz noteikt vienādu nomas maksas aprēķināšanas kārtību visām pirmpirkuma tiesīgo personu kategorijām, kas Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma noteiktajā kārtībā nav ieguvuši īpašumā valsts vai pašvaldību apbūvēto zemi.

Tā kā Valsts zemes dienests plāno aktualizēt zemes kadastrālo vērtību, gaidāms vairākkārtējs kadastrālās vērtības pieaugums. Lai strauji nepieaugtu zemes nomas maksa, MK noteikumi paredz, ka nomas maksa tiek aprēķināta no zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām uz 2007.gada 1.novembri.

Tiesību aktā noteikts, ka zemes nomas maksa apbūvētiem zemes gabaliem ir 1,5% no zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām. Nomas maksas aprēķināšanas kārtība neapbūvētiem zemes gabaliem ir diferencēta – 0,5% ir zemei lauku apvidos, kura tiek izmantota personisko palīgsaimniecību vajadzībām, savukārt zemei pilsētās, kuru nodod pagaidu lietošanā sakņu dārzu ierīkošanai, nomas maksa ir 1,5%. Pārējos gadījumos tiek piemērota likme ne mazāk kā 1,5%. Tomēr pašvaldībām būs tiesības noteikt lielāku nomas maksas apmēru, ja tā būs izdevusi saistošos noteikumus.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 1995.gada 3.oktobra noteikumi Nr.292 “Noteikumi par valsts zemes nomu”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par situāciju sociālās korekcijas izglītības iestādē “Strautiņi”

Situācija Alūksnes rajona sociālās korekcijas izglītības iestādē (SKII) “Strautiņi” ir uzlabojusies –, iepazīstoties ar situāciju iestādē un ar Izglītības valsts inspekcijas (IVI) pārbaudes rezultātiem, secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tāpēc, izvērtējot skolas direktora Jurija Jevdokimova paveikto situācijas uzlabošanā, IZM uzskata, ka direktoram jāturpina iesāktie darbi, īpašu uzmanību pievēršot jaunās sociālās korekcijas programmas ieviešanai, skolas mikroklimata un audzēkņu savstarpējo attiecību uzlabošanai, novēršot skolēnu bēgšanas gadījumus un pilnībā izskaužot jebkādas vardarbības izpausmes skolā.

Pēc 2007.gada 30.augusta pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem “Strautiņu” direktoram J.Jevdokimovam tika uzdots veikt nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai un līdz 19.oktobrim iesniegt IZM ziņojumu par paveikto.

Pēc IZM uzdevuma IVI “Strautiņos” pārbaudi veica pagājušajā nedēļā, kuras laikā izvērtēts, kā novērsti iepriekš konstatētie trūkumi, un secināts, ka 24.oktobrī skolā bija 38 audzēkņi un tikai viens atradās patvaļīgā prombūtnē. Sarunās ar skolas direktoru J.Jevdokimovu un pedagogiem apstiprinājās, ka, pateicoties kompleksi īstenotajiem pasākumiem, bēgšanas gadījumi samazinājušies, samazinājusies vardarbība audzēkņu vidū.

No šā gada 1.oktobra “Strautiņos” darbu sācis otrs sociālais pedagogs. IVI norāda, ka šajā mācību gadā ar audzēkņiem sākts individuālais darbs saskaņā ar sociālās korekcijas izglītības iestāžu licencētajās programmās plānoto sociālās korekcijas darbu. Šajā programmā īpaši akcentēta individuālā sociālā korekcija, kas paredz, ka ikvienam bērnam sociālais pedagogs, psihologs un audzinātājs izstrādā individuālu sociālās korekcijas plānu un pēc noteiktas sistēmas seko līdzi tā īstenošanas gaitai. Decembra sākumā darba grupa, kas izstrādāja jauno sociālās korekcijas izglītības programmu, organizēs kārtējo darba grupas sanāksmi “Strautiņos”, lai izvērtētu, kā programma tiek īstenota. Savukārt novembra sākumā IZM speciālisti apmeklēs “Strautiņus”, lai piedalītos skolas padomes sēdē un pārraudzītu sociālās korekcijas programmas ieviešanu.

Šā gada 20.septembrī “Strautiņos” papildus esošajām programmām licencētas arī divas speciālās pamatizglītības programmas – izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un mazākumtautību programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri integrēti sociālās korekcijas iestādē.

Šobrīd “Strautiņos” notiek drošības jautājumu sakārtošana – atbilstoša teritorijas nožogojuma izveide, kā arī noris darbs pie videonovērošanas sistēmas ierīkošanas. Kā atzinuši eksperti, tā ļaus laikus konstatēt audzēkņu bēgšanas gadījumus, fiksēt vardarbības mēģinājumus audzēkņu vidū, kā arī precīzi novērtēt iestādes personāla darba pienākumu veikšanas precizitāti un kvalitāti.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darba tirgus institūciju infrastruktūru pilnveidošanu

Lai padarītu pieejamākus valsts sniegtos nodarbinātības pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamo septiņu gadu periodā plāno uzlabot darba tirgus institūciju infrastruktūru. 2008.–2013.gadā tam paredzēti 3,87 miljoni latu. To paredz 30.oktobrī Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāti “Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana ”.

Noteikumi paredz katrā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē izveidot datorizētu, brīvi pieejamu pašapkalpošanās staciju, kur jebkurš interesents varēs piekļūt apjomīgai vakanču datubāzei. Pakalpojums būs pieejams jebkuram interesentam – gan bezdarbniekiem, gan cilvēkiem, kas vienkārši vēlas atrast labāku darbu. Līdzīgi darba informācijas punkti tiks veidoti arī ārpus NVA, piemēram, Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā un lielākajos iepirkšanās centros, kur darba meklētājiem plānots sniegt arī konsultācijas.

NVA lielākajos klientu apkalpošanas centros tiks ieviesta elektroniska klientu uzskaite, lai optimizētu klientu plūsmu un cilvēkiem noslogotākajās stundās nebūtu jāstāv “dzīvajā rindā”.

Lai uzlabotu klientu ērtības un telpu pieejamību, plānots rekonstruēt atsevišķas NVA filiāles. Tāpat noteikumi paredz ieviest jaunus elektroniskos pakalpojumus. Piemēram, darba devēji vakances varēs reģistrēt elektroniski un arī bezdarbnieki kursiem varēs pieteikties elektroniski, nenākot uz NVA filiāli.

Savukārt, lai uzlabotu Valsts darba inspekcijas (VDI) darba kvalitāti un inspektoru darba apstākļus, ar ERAF atbalstu plānots aprīkot 70 jaunas darba vietas jaunpieņemtiem darbiniekiem. Tāpat VDI būs mācību klase un specializētās literatūras bibliotēka inspektoriem.

LM prognozē, ka minēto pasākumu īstenošana varētu tikt sākta 2008.gada pirmajā pusē. Līdz 85% no projekta izmaksām segs ERAF, bet 15% – valsts budžets.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. Septiņos gados ar 22 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par atbalsta pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem

Lai veicinātu bezdarbnieku un darba meklētāju iesaistīšanos darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamos septiņos gados piedāvās atbalsta pasākumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem. To paredz 30.oktobrī valdībā apstiprinātie noteikumi par Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”.

Noteikumi izstrādāti, izpildot Ministru kabineta 15.maija sēdē uzdoto uzdevumu. Tas paredz noteikumus par minēto aktivitāšu īstenošanu iesniegt valdībā pirms darbības programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā.

Eiropas līdzfinansējums ļaus bezdarbniekiem un darba meklētājiem apgūt profesionālo apmācību, kā arī piedāvās pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas iespējas. Tāpat bezdarbniekiem būs pieejamas apmācības, lai iegūtu darba tirgū nepieciešamās pamatprasmes.

Pēc LM aplēsēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šos pakalpojumus gadā varēs piedāvāt vidēji pieciem tūkstošiem cilvēku, kas ir 6–7% no visiem cilvēkiem, kas iegūst bezdarbnieka statusu.

Kopumā septiņiem gadiem rezervētais finansējums ir 23 miljoni latu, no tiem 85% veido ESF finansējums un 15% – valsts budžeta finansējums. Rēķinot finansējumu uz vienu gadu, tas ir uz pusi mazāk, nekā šīm programmām tika piešķirts iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā – laikā no 2004. līdz 2006.gadam.

Ar valsts budžeta un ES fondu līdzfinansējumu īstenotie atbalsta pasākumi cilvēkiem, kam dažādu iemeslu dēļ ir grūtības atrast piemērotu darbu, ir viens no faktoriem, kas veicinājis pēdējos gados vērojamu bezdarba līmeņa samazināšanos un nodarbinātības rādītāju uzlabošanos. Bezdarba līmenis no vairāk nekā 12% 2002.gadā ir samazinājies līdz 5,1% šā gada septembrī. Tāpat pēdējos gados ir audzis nodarbinātības līmenis sievietēm un cilvēkiem pirmspensijas vecumā.

Speciālisti uzver, ka valsts ir un arī turpmāk būs atbildīga par to cilvēku integrāciju darba tirgū, kuriem tas dažādu iemeslu pēc sagādā grūtības. Lai saglabātu sasniegtos nodarbinātības rādītājus, iesāktie atbalsta pasākumi ir jāturpina.

Lai gan bezdarba līmenis un reģistrēto bezdarbnieku skaits pastāvīgi samazinās, joprojām NVA uzskaitē ir vairāk nekā 50 tūkstoši bezdarbnieku. Turklāt pagājušā gada beigās nozīmīgu darbaspēka rezervi veidoja tieši ekonomiski neaktīvie cilvēki, jo 25,5 tūkstoši no viņiem bija zaudējuši cerības atrast darbu.

Paredzams, ka šī ES līdzfinansētā programma tiks atvērta 2008.gada pirmajā pusē.

Tāpat šodien valdība apstiprināja noteikumus par ESF darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitāti “Kapacitātes stiprināšana darba tirgus institūcijām”. Šī aktivitāte paredz darba tirgus institūciju personāla attīstības plānu īstenošanu, kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošanu, kā arī sabiedrības informēšanu par valsts garantētajiem pakalpojumiem.

Kopumā labklājības nozarei 2007.–2013.gada periodā plānoti 93,4 miljoni latu no ESF un 11,7 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopumā LM kompetencē nākamajos septiņos gados ir 22 ES fondu aktivitātes.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par zemes pirkšanu Jaunjelgavas apvedceļa būvniecības īstenošanai

Satiksmes ministrija iegādāsies sešus zemes gabalus, kas nepieciešami valsts autoceļa Bauska–Aizkraukle posma Jaunjelgavas apvedceļš būvniecībai.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa P87 Bauska–Aizkraukle posma Jaunjelgavas apvedceļš būvniecības projekta īstenošanai”, kas 30.oktobrī tika atbalstīts Ministru kabineta sēdē.

Realizējot valsts autoceļa būvniecības projektu, jāatpērk zemes īpašniekiem piederošā zeme – 35 053 m² par kopējo summu 23 365 lati. Zemes gabali atrodas Aizkraukles un Ogres rajonā.

Autoceļu būvniecībai nepieciešamo zemi pērk valsts ar Ministru kabineta atļauju (rīkojumu) un nostiprina to zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamās zemes pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no 2007.gada Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” līdzekļiem.

 

SM: Par transportlīdzekļu reģistrācijas vienkāršāku kārtību

30.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tie atvieglos transportlīdzekļu reģistrāciju un saīsinās tai nepieciešamo laiku.

Grozījumi nosaka, ka transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā veic pēc nepieciešamo datu pārbaudes Šengenas informācijas sistēmas datubāzē, tādējādi tiek ierobežota iespēja Latvijā reģistrēt ārvalstīs zagtus transportlīdzekļus un transportlīdzekļu īpašnieki būs vairāk pasargāti no netīkamiem pārsteigumiem nākotnē.

Iecerēts atvieglot kārtību dokumentu pieņemšanai par transportlīdzekļiem, kas izņemti un realizēti par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Līdz šim jaunajam īpašniekam, reģistrējot šādu izsolē iegādātu transportlīdzekli, bija nepieciešami vairāki dažādi dokumenti. Grozījumi paredz, ka turpmāk reģistrācijai būs jāiesniedz tikai valsts aģentūras “Materiālās rezerves” izsniegts pirkšanas–pārdošanas līgums.

Savukārt juridisku personu pilnvarām un pieņemšanas–nodošanas aktiem nebūs jābūt apzīmogotiem ar uzņēmuma vai organizācijas zīmogu.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) nebūs jāiesniedz dokumenti, ja attiecīgā informācija šai iestādei ir pieejama elektroniski. Piemēram, informācija par katra transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu tiks pārbaudīta CSDD datubāzē. Īpašniekam izziņa par salīdzināšanu nebūs jāiesniedz reģistrācijai, kā tas bijis līdz šim.

Grozījumi ir izstrādāti saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu. To īstenošanai papildus valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par dabas lieguma statusu Pāvilostas pelēkajai kāpai

30.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrija sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””.

Noteikumu projekts paredz papildināt dabas liegumu sarakstu ar jaunu dabas liegumu “Pāvilostas pelēkā kāpa”. Plānotais dabas liegums atrodas Liepājas rajona Sakas novadā (daļēji Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta teritorijā), un tā platība ir 42,5 ha. Dabas liegumā ietilpst 30 zemes īpašumi, no kuriem 26 pieder privātpersonām (23,2 ha).

Dabas liegums izveidots divu Eiropas nozīmes prioritāro biotopu veidu – pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju, kā arī pelēkās kāpas ar kokiem un krūmiem – aizsardzībai. Teritorijā ir sastopamas arī vairākas īpaši aizsargājamo augu sugas. Teritorija ir nozīmīga jūras piekrastes ainavas saglabāšanā.

Dabas liegumā esošie zemes īpašnieki varēs pieteikties uz kompensāciju atbilstoši likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” noteiktajai kārtībai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par piekto Ministru konferenci par mežu aizsardzību Eiropā

Valdība 30.oktobrī pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par piekto Ministru konferenci par mežu aizsardzību Eiropā (Ministerial Conference on the Protection of Forests in Europe (MCPFE)) un pilnvaroja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Ozolu parakstīt MCPFE dokumentus, jo no šā gada 5. līdz 7.novembrim Varšavā notiks piektā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā, kuras devīze ir “Meži – dzīves kvalitātei”.

Konferencē par mežiem atbildīgie Eiropas valstu ministri parakstīs sagatavotos dokumentus – Varšavas deklarāciju un divas rezolūcijas “Mežs, koksne un enerģija” un “Mežs un ūdens”. Varšavas deklarācijā un rezolūcijās uzsvērta Eiropas mežu nozīmīgā loma dzīves kvalitātes uzlabošanā, īpaši – klimata pārmaiņu mazināšanā, enerģijas piegādes drošības palielināšanā un ūdens kvalitātes aizsardzībā. Varšavā tiks pieņemti arī divi ministru paziņojumi: par Eiropas meža nedēļu 2008 un par mežu ugunsgrēkiem.

Septiņpadsmit rezolūcijas, ko par meža jautājumiem atbildīgie Eiropas valstu ministri ir pieņēmuši četrās Ministru konferencēs, nosaka Eiropas kopīgās prioritātes, lai sasniegtu MCPFE mērķi, kā arī piedāvā pamatu diskusijai par to, kā attīstīt vienotu pieeju meža politikai. Latvija ir piedalījusies visās Ministru konferencēs un parakstījusi Vīnes deklarāciju un četru Ministru konferenču rezolūcijas, izņemot Strasbūras rezolūciju “Kalnu mežu apsaimniekošanas piemērošana jaunajiem vides apstākļiem”.

Piektā Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā jeb MCPFE ir politiska dialoga process, kurā iesaistītas 46 Eiropas valstis, tajā skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Procesā novērotāja statusā piedalās Austrālijas, Amerikas Savienoto Valstu, Brazīlijas, Čīles, Ganas, Indijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kamerūnas, Kanādas, Korejas, Ķīnas, Malaizijas valstu pārstāvji, Eiropas meža īpašnieku un kokrūpniecības interešu grupu pārstāvji, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvji.

MCPFE ir politiska līmeņa reģionāla sadarbība, lai pieņemtu lēmumus un risinātu Eiropas valstīm kopīgus un aktuālus meža nozares jautājumus. Procesa mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Eiropas mežu apsaimniekošanu un meža nozares ilgtspējīgu attīstību.

 

ZM: Par enerģētisko kultūraugu audzēšanas atbalsta saņēmēju loku

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību”, kura mērķis ir paplašināt šā atbalsta veida saņēmēju loku, tādējādi veicinot lauksaimnieku interesi par enerģētisko kultūraugu audzēšanu.

Šā gada sākumā tika veikti grozījumi attiecīgajos Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, kas paredz iespēju pretendēt uz ES atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību arī tad, ja lauksaimnieks enerģētiskos kultūraugus pārstrādā saimniecībā uz vietas.

Ņemot vērā, ka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju uz atbalstu pretendēt tikai lauksaimniekiem, kas noslēguši līgumu par enerģētisko kultūraugu pārdošanu ar atzītu enerģētisko kultūraugu savācēju vai pirmo pārstrādātāju, Zemkopības ministrija papildu līdzšinējai atbalsta piešķiršanas kārtībai noteikumu projektā noteikusi kārtību, kādā ir veicama atzīšana lauksaimniekiem, kas enerģētiskos kultūraugus pārstrādā uz vietas saimniecībā.

Lauksaimniekiem, kuri vēlēsies pretendēt uz atbalstu enerģētiskajiem kultūraugiem, tos pārstrādājot uz vietas saimniecībā, saskaņā ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu līdz šā gada 20.novembrim būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegums atzīšanai.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa