Ministru kabineta rīkojums Nr.671

Rīgā 2007.gada 31.oktobrī (prot. Nr.61 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Valsts informācijas tīkla aģentūra” akcijas

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

1.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Selkoms” (vienotais reģistrācijas Nr.40003398939, juridiskā adrese – Rīga, Bauskas iela 58a, LV-1004) 2006.gada 25.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 25.augustā ar Nr.3.18);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” (vienotais reģistrācijas Nr.40003338179, juridiskā adrese – Rīga, Avotu iela 1, LV-1011) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.37);

1.3. Oskara Galandera 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.26).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Selkoms”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” un Oskars Galanders ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Valsts informācijas tīkla aģentūra” akciju.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts akciju sabiedrība “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 1997.gada 3.martā ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000333158 un 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 27.septembra rīkojumu Nr.701 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts informācijas tīkla aģentūra” pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību “Valsts informācijas tīkla aģentūra””, pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.50003331581 (juridiskā adrese – Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 110, LV-1013). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 1860420 latu, vienas akcijas nominālvērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības vienīgais akcionārs ir valsts, un valstij piederošo kapitāla daļu (100 % akciju) turētāja ir Satiksmes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3. un 5.punktu, kā arī 40.panta pirmo un otro daļu kapitālsabiedrība nodrošina valsts pārvaldes funkcijas valstij stratēģiski svarīgā – elektronisko sakaru – nozarē. Šīs nozares infrastruktūras attīstībai ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

3.3. saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina valsts privāto elektronisko sakaru tīklu un tās kompetencē esošās funkcijas var deleģēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts privātais elektronisko sakaru tīkls tiek izveidots un izmantots valsts institūciju funkciju izpildei un ļauj pārraidīt valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamo aizsargāto informāciju (Elektronisko sakaru likuma 1.panta 47.¹ punkts);

3.4. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Saskaņā ar minētā likuma 37.pantu kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;

3.5. Satiksmes ministrija saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 4.panta pirmo daļu nodrošina vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē. Vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Satiksmes ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 6.jūlija rīkojumu Nr.507 “Par Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) (turpmāk – Satiksmes ministrijas darbības stratēģija) ir noteikts, ka viens no galvenajiem Satiksmes ministrijas uzdevumiem (1.4.4.apakšpunkts) ir gan tehniski, gan organizatoriski nodrošināt sakaru nozares pakalpojumu plašu pieejamību, lai valstī izveidotu daudzfunkcionālu elektronisko sakaru infrastruktūru, kas atbilst pasaules moderno tehnoloģiju attīstības tendencēm, vienlaikus nodrošinot tehnoloģiski neitrālu tiesisko vidi. Lai īstenotu šo mērķi, kapitālsabiedrība nodrošina valsts privāto elektronisko sakaru tīklu, vada, koordinē un īsteno valstiskas nozīmes projektus elektronisko sakaru jomā un sniedz uz augstām tehnoloģijām bāzētus informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru pakalpojumus;

3.6. saskaņā ar valsts budžeta 2006.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmu 03.00.00 “Nozares vadība”, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12., 40., 41., 43., 45. un 46.pantu, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” 6.4.apakšpunktu un Ministru kabineta 2005.gada 21.aprīļa rīkojuma Nr.255 “Par Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādņu 2004.–2008.gadam īstenošanas programmu” pielikuma 11.punktu Satiksmes ministrija ar kapitālsabiedrību 2006.gada 23.novembrī ir noslēgusi deleģēšanas līgumu par elektronisko sakaru tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeņa paaugstināšanu un informācijas drošības kultūras attīstības veicināšanu (deleģēšanas līgums Nr. SM 2006/124). Šajā līgumā Satiksmes ministrija deleģē un kapitālsabiedrība apņemas izveidot datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību, kā arī organizēt un vadīt tās darbību. Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība, sadarbojoties ar informācijas sistēmu tīklu uzturētājiem un lietotājiem, informācijas sistēmu tīklos Latvijā veic šādas funkcijas:

3.6.1. konsultē valsts un pašvaldību institūcijas par preventīviem datoru drošības pasākumiem, lai mazinātu datoru drošības incidentu riskus datorsistēmās un tīklos;

3.6.2. sniedz ieteikumus, kā rīkoties datoru drošības incidenta gadījumā;

3.6.3. nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūciju datorsistēmu administratori sadarbojas ar datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību, lai nodrošinātu datoru drošības incidentu apzināšanu, apkopošanu, izvērtēšanu un datoru drošības incidentu datubāzes izveidi;

3.6.4. uztur un aktualizē datoru drošības incidentu datubāzi;

3.6.5. uztur valsts privātā elektronisko sakaru tīkla apsteidzošās brīdināšanas sistēmu;

3.6.6. nodrošina pieejamību informācijai par tīklu un informācijas sistēmu drošības uzlabošanu;

3.6.7. sadarbojas ar citām datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībām Latvijā un citās valstīs;

3.7. saskaņā ar deleģēšanas līgumu Nr. SM 2006/124 kapitālsabiedrībai ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kas saistītas ar valsts pārvaldes iestāžu, publisko tiesību juridisko personu un atvasināto publisko personu elektronisko sakaru un datortīklu drošības jautājumiem. Par šiem jautājumiem politikas plānošanas līmenī ir atbildīga Satiksmes ministrija. Latvijas valsts interesēs ir saglabāt valsts pārraudzībā tās funkcijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institūcijas ar informācijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru pakalpojumiem;

3.8. lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozares attīstību un nozares politikas īstenošanai noteikto uzdevumu izpildi, 2006.gadā no valsts pamatbudžeta dotācijas vispārējiem ieņēmumiem ir piešķirts finansējums 91940 latu apmērā. Šis finansējums saskaņā ar Satiksmes ministrijas darbības stratēģijā iekļauto programmu “Elektronisko sakaru nozares politikas īstenošana” ir paredzēts nacionālās datortīklu apdraudējumu novēršanas vienības izveidošanai. 2007.gada janvārī datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība sekmīgi ir uzsākusi savu darbu. 2007.gadā datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības darbības nodrošināšanai un funkciju veikšanai kapitālsabiedrība ir saņēmusi finansējumu 51644 latu apmērā;

3.9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta Regula Nr.460/2004, ar ko izveido Eiropas tīklu un informācijas drošības aģentūru, nosaka, ka viens no aģentūras darbības uzdevumiem ir atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu pilnvarotām kompetentām institūcijām. Pilnvarotās kompetentās institūcijas funkcija Latvijā ir deleģēta kapitālsabiedrībai. Ievērojot Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanas kārtību, dalībvalsts ir tiesīga brīvi noteikt kompetento institūciju, kas veiks attiecīgās funkcijas;

3.10. ievērojot Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Valsts informācijas tīkla aģentūra” akcijas” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājiem viedokļa sniegšanai. Atbildes netika saņemtas.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valstij piederošās kapitālsabiedrības akcijas, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta valsts pārvaldes funkciju izpilde elektronisko sakaru nozarē. Saskaņā ar elektronisko sakaru nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem valsts var nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu sniegšanu – valsts privātā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu –, kas tiešā veidā ietekmē valsts drošību, kā arī situāciju elektronisko sakaru nozarē.

Tādējādi, atsakot nodot privatizācijai valstij piederošās kapitālsabiedrības akcijas, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrība saglabājama valsts īpašumā, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas – valsts privātā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu –, un nav nododama privatizācijai.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta pirmo un trešo daļu, 40.panta pirmo un otro daļu un 88.panta pirmās daļas 3. un 5.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Selkoms”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” un Oskara Galandera privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valstij piederošos 100 % kapitālsabiedrības akciju.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš

Satiksmes ministra vietā – bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks