• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Letonikas gadu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2007., Nr. 177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165755

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par zinātni par Latviju un latviešiem

Vēl šajā numurā

02.11.2007., Nr. 177

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par Letonikas gadu

 

Letonikas II kongresa rezolūcija

Arvien plašāks un mērķtiecīgāks kļūst darbs Letonikā, pētot latviešu valodu, Latvijas vēsturi un kultūru. Prioritāro pētniecības virzienu vidū ierindoto programmu “Letonika” finansē valsts, bet koordinē Latvijas Zinātņu akadēmija. Tās izpildē iesaistījušās universitātes, augstskolas un pētnieciskie institūti Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī.

Izdibināti un izpētīti jauni Letonikas avoti, paustas jaunas atziņas, izdotas monogrāfijas, rakstu krājumi, notikušas ievērības cienīgas zinātniskās konferences un LZA sēdes. Letonikas programmas rezultāti atzinīgi novērtēti starptautiskajā prezentācijā – XI Baltijas Intelektuālās sadarbības konferencē (Rīgā un Turaidā, 2007.gada 9.–10.oktobrī). Tika atzīts, ka katras valsts atbildība un goda pienākums ir atbalstīt nacionālās humanitārās zinātnes, kuras parasti netiek tieši finansētas no ES fondiem. Šīs zinātnes sniedz valstiskās identitātes pamatojumu, ļauj attīstīt katrai valstij īpatnējo kultūru. Nāciju raksturo ne vien nacionālais kopprodukts, bet arī tautas attīstības indekss, kura veidošanā būtiska loma ir humanitārajām zinātnēm.

Ir jāģenerē atziņas ne tikai zinātnei, bet arī Latvijas sabiedrībai – valsts un nācijas aktuālo problēmu pareizākai izpratnei – kultūrvēstures, nacionālo vērtību, ētikas, tradīciju griezumā, jāmazina plaisa starp akadēmisko inteliģenci un plašāko sabiedrību.

Starpdisciplinārie Letonikas pētījumi jāpopularizē gan akadēmiskajās aprindās, gan novadpētnieku vidē Latvijā, gan arī starptautiski. Jāveido jauni, novatoriski pētījumu projekti, jāievieš jaunas metodoloģiskās pieejas, jāstiprina starpnozaru sakari.

Lai veiktu šos un citus uzdevumus, Letonikas II kongress izsludina 2008.gadu par Letonikas gadu. Gada izvēle pamatota ar nozīmīgiem notikumiem: aprit simts gadi kopš latviešu modernās ortogrāfijas pieņemšanas (uz latīņu raksta pamata) un 90 gadi kopš Latvijas valstiskās neatkarības proklamēšanas. 2008.gadā beidzas Letonikas valsts pētījumu programmas pirmā posma pētījumu cikls, ir jāizvērtē un jāpopularizē tajā gūtie rezultāti, ir jāiezīmē jauna attīstības stratēģija gan īstermiņam (2009–2012), gan ilgākam laika posmam (2009–2018).

Lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus līdz Latvijas valstiskās neatkarības pastāvēšanas simtgadei, jākoncentrējas uz lielu, aktuālu, sabiedrības pieprasītu projektu īstenošanu. Ilgtermiņa pasākumu skaitā ietverama:

1) fundamentālu, apkopojošu darbu uzrakstīšana (piem., moderna latviešu valodas vārdnīca un gramatika, akadēmiska Latvijas vēsture, latviešu literatūras vēsture, Latvijas kultūrvēsture, sabiedriskās domas vēsture Latvijā, migrācijas problēmas Latvijas vēsturē 19.–21.gs.);

2) nozīmīgāko Letonikas avotu akadēmiska edīcija un ievērojamāko pārstāvju zinātnisko biogrāfiju izdošana;

3) starpnozaru sakaru veidošana un plašāku projektu īstenošana;

4) Letonikas un tās rezultātu popularizēšana plašākā sabiedrībā; diskusijas par dažādiem problēmjautājumiem;

5) daudzpusīgu starptautisku sakaru veidošana, Letonikas pētījumu sasaiste ar indoeiropeistikas, baltistikas, finougristikas fundamentāliem pētījumiem;

6) Latvijas novadu īpatnību (kultūrvēsturisko, etnogrāfisko, lingvistisko u.tml.) izpēte sadarbībā ar novadpētniekiem; kompleksas letonistu ekspedīcijas;

7) arhīvu, muzeju un bibliotēku darbinieku iesaiste pētījumos un ekspedīcijās;

8) digitālo tehnoloģiju, jaunu informācijas ieguves un apstrādes metožu un jaunu metodoloģisku pieeju ieviešana humanitārajās zinātnēs;

9) Letonikas tematikas piesaiste humanitāro zinātņu speciālistu sagatavošanā (Latvijas Universitātē un citās Latvijas augstskolās), īpaši promocijas, maģistra, bakalaura darbu tematikas izvēlē; Letonikas popularizēšana ārzemju augstskolās un pētniecības centros;

10) modernās etnoloģijas, etnopsiholoģijas, etnisko minoritāšu u.c. nozaru izpētes aktualizēšana Latvijā, iekļaujoties ES kopējos pētījumos.

Rezolūcijas pielikumā jāuzskaita konkrēti uzdevumi, kuri būtu veicami Letonikas gadā un turpmāk. Šis pielikums jāizstrādā līdz 2007.gada beigām.

2008.gadā paredzēts rīkot Letonikas un novadpētniecības problēmām veltītas tematiskās vai problēmu konferences, sēdes, seminārus Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Valkā, Viesītē (V Sēlijas kongress).

Centrālo notikumu skaitā varētu būt latviešu mūsdienu ortogrāfijas simtgadei veltīts starptautisks kongress un Latvijas valstiskuma 90 gadiem veltīta starptautiska konference, kā arī starptautiskā Baltijas zinātnes vēstures XXIII konference Rīgā.

Būtu jārod iespēja uzstādīt piemiņas zīmi izcilajiem valodniekiem, latviešu literārās valodas izveidotājiem Kārlim Mīlenbaham un Jānim Endzelīnam.

Rīgā 2007.gada 31.oktobrī

03.JPG (22773 bytes)
04.JPG (11872 bytes) 05.JPG (8654 bytes)

Otrdien, 30.oktobrī, Letonikas II kongresa atklāšanā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē starp daudziem citiem zinātnes vadītājiem ar uzrunām un referātiem uzstājās arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš (augšējā attēlā), Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža
Foto: Ansis Starks, A.F.I.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!