Par jauno Maksātnespējas likumu

Saeima 1.novembrī trešajā lasījumā atbalstīja jauno Maksātnespējas likumprojektu, kas stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī un ieviesīs būtiskas izmaiņas maksātnespējas jomā.

Likuma mērķis ir sabalansēt parādnieka un kreditora intereses un veicināt maksātspējas atjaunošanu.

“Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” vārdā gribētu pateikties Tieslietu ministrijai un saviem darbiniekiem par ieguldīto darbu Maksātnespējas likuma sagatavošanā, kā arī uzsvērt, ka sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām sekmēja to, ka Maksātnespējas likumā tika sabalansētas dažādu sabiedrības pušu intereses. Jāatgādina, ka saskaņošanas gaitā par Maksātnespējas likumu tika saņemti ap 300 priekšlikumiem no dažādām nevalstiskajām organizācijām un valsts iestādēm,” uzsvēra valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktora vietniece finanšu jautājumos Linda Sniega-Svilāne. “Ir pabeigts viens liels darba posms – izstrādāts un pieņemts Maksātnespējas likums. Tomēr pie tā mēs neapstāsimies, jo priekšā nākamais nozīmīgais solis – skaidrot un sniegt sabiedrībai atbalstu jaunā tiesiskā instrumenta izmantošanā.”

Pašlaik maksātnespējas jomu regulē 1996.gadā pieņemtais likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kura mērķis ir kreditoru interešu maksimāla aizsardzība. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākajā daļā maksātnespējas procesu kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu pieņem lēmumu par bankrota procedūras sākšanu. Tādējādi finansiālās grūtībās nonākušajam komersantam nav iespējas veikt pasākumus, lai atjaunotu savu maksātspēju. Pašreizējais normatīvais regulējums pieļauj nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu.

Šo iemeslu dēļ Maksātnespējas administrācija izstrādāja Maksātnespējas likumprojektu, kuru Saeima 1.novembrī pieņēma trešajā lasījumā un kas būtiski mainīs maksātnespējas procesa izpratni un norisi, mainot procesa darbības principus un mērķus.

Ar maksātnespējas terminu paredzēts aptvert divus atsevišķus procesus – parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu šā termina klasiskajā izpratnē.

Parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu parādnieka maksātspēju pilnā apjomā. Plānots, ka procesa ilgums būs līdz vienam gadam. Taču, ja komersantam ierobežotās maksātspējas laikā nebūs izdevies atjaunot maksātspēju pilnā apjomā, noteiktā kārtībā tiks īstenoti maksātnespējas procesa pasākumi.

Savukārt maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka maksātspējas atjaunošanai, izmantojot izlīgumu vai sanāciju, bet, ja maksātspējas atjaunošana nav iespējama, piemērojot bankrota procedūru.

Maksātnespējas likumprojektā paredzēts paplašināt maksātnespējas subjektu loku – likumprojektā iekļautās tiesību normas būs attiecināmas ne tikai uz komersantiem un citām juridiskajām personām (biedrībām un nodibinājumiem), bet arī uz fiziskām personām. Fiziskas personas maksātnespējas procesa mērķis būs sniegt fiziskai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no parāda saistībām, ievērojot kreditoru intereses. Tāpat Maksātnespējas likumprojektā izstrādātas normas arī par pārrobežu maksātnespējas procesu.

Valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargāt darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.

Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” informācija