Par ekonomikas ilgtermiņa stabilizāciju

Pasākumi, kas skar nodokļu sistēmas pārveidi, pirms ieviešanas ir rūpīgi jāizvērtē, kā arī jāplāno vismaz vidējam (trīs līdz piecu gadu) termiņam, par to vienojās apakšgrupa, kura Finanšu ministrijā (FM) izveidota, lai piedalītos Ekonomikas ilgtermiņa stabilizācijas plāna izstrādē un kuras pārziņā ir fiskālie jautājumi. Ceturtdien, 1.novembrī, notika pirmā apakšgrupas sēde.

Sēdē tika apspriesti Ārvalstu investoru padomes ieteikumi par nodokļu sistēmas pilnveidošanu, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumi ekonomikas stabilizācijai.

Sēdi vadīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, piedalījās Finanšu ministrijas speciālisti nodokļu un tautsaimniecības analīzes jomā, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, komercbankām un Ārvalstu investoru padomes.

Ārvalstu investoru padome ar saviem ieteikumiem nodokļu sistēmas pārskatīšanai jau iepazīstinājusi arī plašāku sabiedrību. Izvērtējot priekšlikumus, apakšgrupas locekļi bija vienisprātis, ka jebkādas reformas ir veicamas tikai pēc padziļinātas to iespējamās ietekmes izpētes. Piemēram, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli, jārēķinās ar ienākumu samazinājumu ne tikai valsts, bet galvenokārt pašvaldību budžetā, tādēļ šādā gadījumā būtu jādomā par iespējamo kompensāciju no citām budžeta sadaļām. Turklāt šāds solis būtu diskutabls pašreizējos paaugstinātas inflācijas apstākļos. Savukārt ieteiktais tā dēvēto patēriņa nodokļu palielinājums vērtējams kontekstā ar iedzīvotāju pirktspēju – piemēram, pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana var negatīvi ietekmēt maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeni.

Jebkādu reformu veikšana nodokļu sistēmā ir ļoti komplicēts process, un arī sēdes gaitā iezīmējās pretrunas starp sēdes dalībnieku pārstāvēto institūciju viedokļiem un interesēm.

Uz nākamo sēdi FM un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti apkopos izteiktos priekšlikumus un veiks to padziļinātu izpēti, ņemot vērā visu sabiedrības grupu intereses un iespējamo ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.

Lēmumu par šādas apakšgrupas izveides nepieciešamību pieņēma 5.oktobrī Ministru kabinetā notikušajā sēdē, kur plašā ekspertu lokā tika apspriesta makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrāde. Ministru kabinetā uz sēdi bija aicināti valsts institūciju pārstāvji, komercbanku vadošie speciālisti, darba devēju pārstāvji un citi eksperti.

Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna izstrādei izveidotā darba grupa vienojās, ka, veidojot visaptverošu makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plānu, jāparedz prognozes izstrāde par paredzēto pasākumu ietekmi uz inflāciju, kā arī jāanalizē, kādā veidā konkrētie pasākumi ietekmēs katru iedzīvotāju, atsevišķas iedzīvotāju grupas, kā arī sabiedrību kopumā.

Darba grupa arīdzan nolēma, ka plāna izstrādes organizēšanai izveidojamas divas papildu apakšgrupas, no kurām viena ir Ekonomikas ministrijas pārziņā, bet otra – Finanšu ministrijas pārziņā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments