• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 2. novembra rīkojums Nr. 684 "Par Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.-2013.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.11.2007., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165807

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.685

Par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības biedrībai "Dobeles invalīdu biedrība"

Vēl šajā numurā

06.11.2007., Nr. 178

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 684

Pieņemts: 02.11.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.684

Rīgā 2007.gada 2.novembrī (prot. Nr.61 39.§)

Par Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.–2013.gadam

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2007.–2013.gadam:

1. Apstiprināt Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu 2007.–2013.gadam.

2. Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai iesniegt Eiropas Komisijā šī rīkojuma 1.punktā minēto dokumentu un nodrošināt sarunu uzsākšanu ar Eiropas Komisiju par tā apstiprināšanu.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks


 

(Ministru kabineta

2007.gada 2.novembra rīkojums Nr.684)

Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.–2013.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā ir noteikts jauns 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.maija rīkojumu Nr.256 “Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir nacionālā atbildīgā iestāde par 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādi un koordinēšanu atbilstoši 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredz pārrobežu, transnacionālo un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek sagatavotas saskaņā ar Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulu (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulu (EK) Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr.1783/1999 atcelšanu, Komisijas 2006.gada 8.decembra Regulu (EK) Nr.1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kopienas Stratēģiskajām vadlīnijām kohēzijas politikai izaugsmes un darbavietu palielināšanas atbalstam 2007.–2013.gadā, kā arī Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunināto stratēģiju, Gēteborgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un programmas dalībvalstu nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Lai uzsāktu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” finanšu līdzekļu apguvi, no 2007.gada 1.janvāra Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm jāizstrādā šādas programmas:

1) pārrobežu sadarbības programmas:

– Latvija–Lietuva;

– Latvija–Igaunija;

– Latvija–Igaunija–Zviedrija–Somija;

– Latvija–Lietuva–Baltkrievija;

– Latvija–Igaunija–Krievija.

Šo programmu attiecināmās teritorijas veido dalībvalstīs noteiktie NUTS III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas;

2) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma ar integrētiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem;

3) starpreģionu sadarbības programma visai Eiropas Savienības teritorijai.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros. To īstenošanā izmanto angļu valodu.

2006.gada sākumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem ir uzsākusi jauno teritoriālās sadarbības programmu, t.sk. Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (turpmāk – programma) izstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas 2007.–2013.gada periodam.

Lai izstrādātu programmu, tika izveidota starptautiska darba grupa programmas sagatavošanai, kur piedalās Latvijas un Lietuvas nacionālo un reģionālo institūciju pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Latvija ir ieinteresēta, lai programmā tiktu ievērotas noteiktās Latvijas prioritātes, kas izvirzītas Nacionālā attīstības plāna stratēģiskajā mērķī – izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai, kas nosaka trīs rīcības virzienus – izglītots un radošs cilvēks, uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība. Lai nodrošinātu sinerģiju starp Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm, ir izveidota un darbojas nacionālā darba grupa, kuras sastāvā ir nozaru ministriju un reģionu pārstāvji. Darba grupai ir nacionālās atbildīgās iestādes padomdevēja funkcijas jauno programmu sagatavošanā, sniedzot priekšlikumus par prioritārajām sadarbības jomām un stratēģiskiem projektiem, kurus varētu īstenot katras programmas ietvaros, kā arī komentārus par izstrādātajiem programmu projektiem.

Programmas projektam tika veikta sākotnējā izvērtēšana un stratēģiskais vides novērtējums.

Programmas izstrādes laikā organizētas publiskās konsultācijas (no 2007.gada 18.maija līdz 11.jūnijam), kad programmas projekts un stratēģiskā vides novērtējuma pārskats bija publiski pieejams un visas ieinteresētās organizācijas un personas varēja sniegt savus komentārus un priekšlikumus par programmas projekta uzlabošanu.

Par stratēģiskā vides novērtējuma pārskatu š.g. 15.jūnijā no Vides pārraudzības valsts biroja saņemts atzinums Nr.7-01/1492.

2. Piedāvātais risinājums

Programmas attiecināmajā teritorijā atrodas šādi NUTS III reģioni:

– Latvijā: Kurzeme, Zemgale, Latgale;

– Lietuvā: Klaipēda, Telši, Šauļi, Panevēža, Utena, Kauņa (papildu teritorija).

Galvenais programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un vienlīdzīgu pierobežas reģiona sociālekonomisko attīstību, lai padarītu to konkurētspējīgu ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības jomā, kā arī pievilcīgu dzīvošanai un apmeklēšanai.

Programmā nodalītas trīs prioritātes: 

1.prioritāte – sociālekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšana reģionā

Prioritāte veicina uzņēmējdarbības, darba tirgus pētniecības un tehnoloģiju attīstību un pierobežas reģionu iekšējās un ārējās pieejamības uzlabošanu. 

2.prioritāte – dzīvošanai pievilcīgas vides izveide un ilgtspējīgas sabiedrības attīstība

Prioritāte sekmē programmas galvenā mērķa sasniegšanu, uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu un dabas resursu kopīgu pārvaldību, veicinot pierobežas reģionu pievilcību, kā arī aktīvas un ilgtspējīgas sabiedrības attīstību.  

3.prioritāte – tehniskā palīdzība – atbalsts programmas ieviešanai

Programmas atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības un to izveidotās iestādes, valsts iestādes – nozaru ministrijas, centrālās valsts pārvaldes iestādes un to padotībā esošās iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un sabiedriskā labuma organizācijas.

Starp Latviju un Lietuvu ir panākta vienošanās, ka Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pildīs programmas vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes funkcijas un nodrošinās programmas vadības sistēmas izveidošanu un darbību. Latvijas un Lietuvas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas Apvienotajā vadības un uzraudzības komitejā, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī uzraugot programmas īstenošanas progresu. Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja nodrošina darbības programmas kvalitatīvu īstenošanu.

Rīgā atradīsies programmas tehniskais sekretariāts, kas nodrošinās programmas publicitāti un sniegs atbalstu projektu pieteicējiem projektu pieteikumu sagatavošanā.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finan­sējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmas finansēšanas avots ir ERAF. Kopējais attiecināmais programmas budžets ir 75197078,82 eiro, no kuriem 63917517 eiro ir Eiropas Savienības finansējums no ERAF, 11279561,82 eiro – dalībvalstu valsts finansējums.

Aptuveni 50 % no ERAF budžeta tiks piešķirti 1.prioritātei, 44 % – 2.prioritātei, 6 % – 3.prioritātei. ERAF līdzfinansējums publiskam sektoram 1.–2.prioritātes ietvaros ir 85 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. ERAF līdzfinansējums 3.prioritātei ir 78 %.

Dalībvalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetam. Latvijai jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetam 22 % apmērā, t.i., 480615 eiro (337778,14 latu) 2007.–2015.gadā. Ņemot vērā, ka Latvijā atradīsies programmas vadības sistēma, Latvija nodrošina papildu ieguldījumu programmas tehniskās palīdzības budžetā, finansējot vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes darbību 2007.–2015.gadā.

Latvijas nacionālais līdzfinansējums programmas 2007.–2010.gada tehniskajai palīdzībai ir ieplānots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta programmā 11.00.00 “Eiropas Kopienas ini­ciatīva INTERREG un Eiropas teritoriālā sadarbība” 139075,77 latu apmērā (sk. 1.tabulu).

Finansējums 2007.–2010.gadam, kas nepieciešams, lai veiktu papildu ieguldījumu programmas tehniskās palīdzības budžetā sakarā ar vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes darbības finansēšanu 2007.–2015.gadā, ir iekļauts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžetā 11.00.00 “Eiropas Kopienas iniciatīva INTERREG un Eiropas teritoriālā sadarbība” 385905 latu apmērā.

 

1.tabula. Prognozējamais Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansējums (eiro) tehniskajai palīdzībai 2007.–2015.gadā (Latvijas līdzfinansējums norādīts eiro un latos (kurss 0,702804))


2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

KOPĀ

ERAF finansējums KOPĀ

377 432

388 755

400 418

412 430

424 803

437 547

450 674

464 194

478 797

3 835 051

Latvija

167702

172733

177 915

183 252

188 750

194 412

200245

206 252

212 740

1 704 000

Lietuva

209 731

216022

222 503

229 178

236 054

243 135

250429

257 942

266 056

2 131 051

Nacionālais līdz­fi­nan­sē­jums, KOPĀ










1 081 681

Latvija

47 300

(33242)

48 719

(34240)

50 181

(35267)

51 687

(36326)

53 237

(37415)

54 834

(38538)

56 479

(39694)

58 174

(40885)

60 004

(42171)

480 615

(337778)

Lietuva

59 155

60 929

62 757

64 640

66 579

68 577

70 634

72 753

75 042

601 066

Finanšu ministrijas budžeta apakšpro­grammā 41.08.00. “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” rezervēti līdzekļi ārvalstu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai būs tiesības noteiktajā kārtībā pieprasīt valsts budžeta līdzekļu pārdali 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanai.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!