• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tiesnešu ārkārtas konferencē 2.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.11.2007., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165835

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

Vēl šajā numurā

06.11.2007., Nr. 178

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas tiesnešu ārkārtas konferencē 2.novembrī

 

Latvijas Republikas tiesnešu konferences rezolūcija

TIESNESI.JPG (17356 bytes)
Piektdien, 2.novembrī, piedaloties Latvijas Republikas tiesnešu ārkārtas konferencē: tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Valsts prezidents Valdis Zatlers, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, ģenerālprokurors Jānis Maizītis un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Tiesnešu konference 2007.gada 2.novembrī, apspriežot izveidojušos situāciju saistībā ar publiskotajām tiesnešu un advokātu iespējamām telefonsarunām,

ņemot vērā, ka viens no galvenajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts garantiem ir neatkarīga un objektīva tiesu vara;

ņemot vērā, ka tiesu varai, garantējot katras personas tiesību aizsardzību, ir jānodrošina, lai sabiedrības locekļu starpā valdītu tiesību augstākais mērķis – taisnīgums. Ja valstī netiek nodrošināta tiesību vara, tad tāda valsts nav ne tiesiska, ne demokrātiska;

ņemot vērā, ka tiesu varas uzdevumu īstenošanas priekšnosacījums ir neatkarīgs, objektīvs un godīgs tiesnesis. Tikai tādi tiesneši, kuri savu misiju saprot kā tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšanu, bauda sabiedrības uzticību. Zūdot uzticībai tiesnesim, zūd uzticība tiesu varai un valstij un rodas priekšstats, ka valsts savus iedzīvotājus neaizsargā. Ja šis priekšstats pāraug sabiedrības vairākuma pārliecībā, tad valsts tiesiska attīstība un tās pastāvēšana vistiešākajā veidā ir apdraudēta;

uzskata, ka Latvijā tiesas ir neatkarīgas un objektīvas;

uzskata, ka demokrātiskā valstī ir svarīgi, ka sabiedrība uzticas tiesām;

uzskata, ka tiesnesim ir jābūt ārpus jebkurām aizdomām par viņa neatkarību un objektivitāti. Ar savu uzvedību katram, kas pilda tiesneša amatu, ir jāvairo uzticība tiesu varai;

uzskata, ka neatkarīga un objektīva tiesu vara ir apdraudēta, ja šīs varas nesēji – tiesneši – nav neatkarīgi un objektīvi, bet dažādu iemeslu dēļ kļūst ietekmējami. Tādējādi tiek aizskartas personu tiesības uz taisnīgu tiesu, kas garantētas Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā;

uzskata, ka demokrātiskā sabiedrībā tiesas, tāpat kā likumdevējvara un izpildvara, ir pakļautas sabiedrības uzraudzībai;

uzskata, ka tiesiskā valstī nav pieļaujama un atbalstāma Latvijas Republikas Satversmē garantēto personas tiesību uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību pārkāpšana. Jebkuras personas, tajā skaitā tiesneša un advokāta, nesankcionēta telefonsarunu noklausīšanās ir uzskatāma par rupju Latvijas Republikas Satversmes pārkāpumu, kuru novērst ir valsts pienākums;

nosoda tādu tiesnešu rīcību, kas rada neuzticību tiesu varai;

aicina katru tiesnesi turēt godā ētiskās vērtības un ievērot tādu uzvedības kultūru, kas apstiprinātu tiesu varas godīgumu;

aicina izpildvaru un likumdevējvaru nevilcinoties nodrošināt Tiesnešu ētikas komisijas normatīvā regulējuma pieņemšanu.

 

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Augsti godātais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs [Andris Guļāns], augsti godātais ģenerālprokurora kungs [Jānis Maizītis], godātais ministra kungs [Gaidis Bērziņš], godātie tiesneši, dāmas un kungi!

Vispirms vēlos pateikties par iespēju jūs uzrunāt. Vēlos izteikt atzinību par tiesu varas iniciatīvu sasaukt šo konferenci un gatavību runāt par tām problēmām tiesu sistēmā, kas satricinājušas visu Latvijas sabiedrību. Runāt par lietām, kuras iepriekš daudzi centās izlikties neredzam. Runāt par to, kas traucē Latvijā nodrošināt demokrātiskai valstij fundamentālus principus – tiesu varas neatkarību, objektivitāti un taisnīgumu.

Latvijas likumi Valsts prezidentam uzliek svarīgu un tikai šķietami reprezentatīvu pienākumu – pieņemt tiesnešu zvērestu un uzlikt tiesneša ķēdi, kas simboliski apliecina šā amata godu un atbildības smagumu. Atbildību spriest taisnu tiesu Latvijas Republikas vārdā.

Es zinu, ka tiesnešu darbs ir smags un sabiedrības uzslavu nelutināts, tāpēc es jūs šodien uzrunāju ar īpašu cieņu. Es neesmu šeit nācis kā soģis, kurš tiesātu jūsu spriedumus. Man nav tādu pilnvaru. Es esmu šīs valsts pilsonis un Valsts prezidents, kuru patiesi uztrauc Latvijas tiesās notiekošais.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas tiesu sistēma ir pārdzīvojusi nopietnas un grūtas reformas, sasniegusi zināmu progresu, veidojot demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošas tiesas. Tiesu sistēma gan pelnīti, gan nepelnīti daudz kritizēta par nespēju lemt taisnīgu tiesu, nesamērīgiem sodiem un nesaprotamiem spriedumiem, saņēmusi pārmetumus par tiesu kultūras un ētikas problēmām. Ilgus gadus dzirdēti pārmetumi sabiedrībā par iespējamo pretlikumīgo rīcību tiesu sistēmā, kam sekojušas tiesnešu, prokuroru, zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju apsūdzības lietas. Ar Saeimas lēmumu no amata ir atcelti tiesneši. Korupcija un interešu konflikti tiesu sistēmā jau pašos pamatos grauj cilvēku ticību tiesiskai valstij, pilsoņiem tiek grauta cerība, ka viņu likumīgās tiesības aizstāvēs taisnīga, kompetenta un neatkarīga tiesa. Šādos gadījumos sabiedrība ieslīgst bezcerībā un depresijā, dažreiz arī demokrātijai bīstamā nihilismā pret visu valstisko, tādēļ lieki būtu atkārtot, cik svarīga ir tiesu varas nozīme demokrātijas nostiprināšanā. Pati par sevi tiesa ir galvenais korupcijas apkarošanas mehānisms. Mēģinot izskaidrot juridiski sarežģītus tiesas spriedumus un nolēmumus, ir vieglprātīgi kategoriski apgalvot, ka amatpersona ir korumpēta. Tomēr korupcija tiesu sistēmā – iedomāta vai pierādīta – ir īpaši satraucoša un ievērojami kaitē visas tiesu sistēmas prestižam.

Pirms vairākiem mēnešiem Latviju satricināja skandāls, kas attiecās ne tikai uz tiesnešiem, bet uz visu tiesu sistēmu kopumā. Publiskajā telpā nonāca materiāli par iespējami nelikumīgu un neētisku rīcību tiesā. Šobrīd notiek pārbaudes darbs, kas vai nu kliedēs, vai apstiprinās šo iespēju.

Apsveicama ir Augstākās tiesas iniciatīva izveidot darba grupu telefona sarunu skandālā iesaistīto tiesnešu rīcības izvērtēšanai. Tas ir atzīstami un apsveicami. Taču tas ir tikai pirmais solis. Šādam solim nebūs nozīmes, ja neviens no divdomīgajās sarunās iesaistītajiem neizvērtēs sevi un publiski neatzīsies, noliekot savu tiesneša mantiju. Tas būtu bezatbildīgi pret pārējiem kolēģiem, kuru gods gribot negribot tiktu publiski apšaubīts, un necienīgi pret Latvijas valsti, kuras vārdā jūs spriežat tiesu.

Augsti godātie tiesneši!

Raugoties šajā zālē, es esmu pārliecināts, ka jūsu vidū daudz vairāk ir tādu, kuri likumu, tiesneša mantiju un amata ķēdi vērtē daudz augstāk par naudas kārdinājumu. Es esmu pārliecināts, ka jūs paši esat ieinteresēti savas rindas attīrīt no negodīgiem kolēģiem. Es ceru, ka pēc konstruktīvām debatēm šīs dienas beigās jūs būsit apzinājuši notikušā cēloņus un būsit gatavi piedāvāt skaidrus risinājumus. Jūs būsit gatavi ar savu taisno rīcību un lēmumiem kliedēt bažas, ka tiesa tiek spriesta ārpus tiesas zāles.

Pasaulē tiesneša amats tiek uzskatīts par vienu no augstākajām virsotnēm. Latvijā sākt savu karjeru tiesneša amatā ir iespējas arī samērā jauniem cilvēkiem bez daudzus gadus uzkrātas profesionālās pieredzes. No vienas puses tā ir jauno cilvēku priekšrocība un pozitīvs izaicinājums, taču tā ir arī liela izpildvaras atbildība par jauno tiesnešu atlasi un Saeimas atbildība, apstiprinot viņus amatā. Tāpēc es vēlreiz uzsvēršu, ka nepārtraukti jāuzlabo tiesnešu atlases kritēriji visu līmeņu tiesām, jāturpina darbs pie tiesnešu pašizglītības un atestācijas sistēmas.

No savas puses es kā Valsts prezidents varu apliecināt: lai sniegtu savu atbalstu problēmas risināšanai, savā darba kārtībā esmu iecerējis pastāvīgas tikšanās gan ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, gan ģenerālprokuroru, gan tieslietu ministru. Esmu apmeklējis Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un Rīgas apgabaltiesu. Arī turpmāk personīgi apmeklēšu tiesu pilis un iepazīšos ar jūsu darba apstākļiem, nākotnes plāniem un problēmām.

Godājamie tiesneši!

Izmantojot tieslietu ministra klātbūtni, gribu aizskart arī tos jautājumus, kas saistīti ar izpildvaras atbildības jomu.

Pirmkārt, Latvijā ir dažāda vecuma un kvalitātes tiesu nami, no kuriem daudzi nav tiesu varas cienīgi. Tie apdraud tiesu darbību un var pat ietekmēt tiesvedības gaitu un tiesnešu objektivitāti. Ne tikai tiesneša mantijai, bet arī tiesas namam jārada godbijība pret tiesu.

Otrkārt, tiesās trūkst tiesnešu un ir vērojama bieža tiesu darbinieku mainība.

Treškārt, ir jau 2007.gads, bet vēl joprojām visās tiesās nav nodrošināta elektroniskā lietu sadale un visu tiesas nolēmumu pieejamība. Par to tiek runāts jau gadiem ilgi!

Un, ceturtkārt, es gribu runāt par tiesu kapacitāti.

Vispirms – par administratīvo tiesu. Par šīs katram iedzīvotājam tik svarīgās tiesas spēju vai, precīzāk sakot, nespēju izskatīt ātri personu pieteikumus. Šodien no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz pirmajai tiesas dienai cilvēkam ir jāgaida pat vairāki gadi. Un tas nav normāli. Zemās tiesas kapacitātes dēļ zūd tās izveidošanas un darbības mērķis – pakļaut izpildvaras darbību tiesu varas kontrolei un dot katram cilvēkam iespēju apstrīdēt prettiesisku iestādes lēmumu vai rīcību. Nenodrošinot šīs tiesības saprātīgā termiņā, tās var palikt tikai deklaratīvas.

Es gribētu, lai tieslietu ministrs no šīs pašas tribīnes jums, administratīvās tiesas tiesneši, dod skaidru atbildi, kad varat gaidīt papildspēkus. Un es zinu, jums tie tiešām ir nepieciešami.

Nesen es piedalījos Latvijas lielāko un veiksmīgāko Latvijas komersantu apbalvošanas pasākumā. No darījumu cilvēkiem ir atkarīga Latvijas tautsaimniecība, nodokļu iekasēšana un galu galā arī valsts budžets. Tāpēc nepārvērtējama ir tiesu varas nozīme komercdarbības vides attīstībai, kur ātras, efektīvas tiesas izšķiršanas iespēja un savu noguldījumu nodošana tiesiskā ceļā ir svarīgs ekonomiskā uzplaukuma priekšnoteikums.

Godātie tiesneši!

Šodien sabiedrība no jums gaida, lai jūsu vērtējums par tiesnešu darbību būtu balstīts ne tikai tiesību normās, bet arī ētikas principos. Jo kā gan jūs varat būt taisnīgi un principiāli pret citiem, ja nespēsit šos kritērijus piemērot paši sev. Visi līdzekļi, lai nodrošinātu tiesas taisnīgumu, ir pašu tiesnešu rokās. Pirmkārt, tā ir trīs pakāpju tiesa, kas dod iespēju apstrīdēt zemākas instances tiesas lēmumu augstākā instancē. Tā ir tiesnešu disciplinārlietu kolēģija, kas dod iespēju izvērtēt tiesnešu pārkāpumus tiesu varas ietvaros. Sākta arī diskusija par tiesnešu ētikas komisijas izveidi.

Šodien jums jākļūst par tiesnešiem pašiem sev, pašiem jāvērtē savs darbs, un tas ir tikai likumsakarīgi, ka pār tiesnešiem nav augstākas varas kā tikai taisnīgums un likuma vara.

Godātie tiesneši!

Es zinu, ka pašiem sevi tiesāt nav viegli. Nav viegli atzīt savas kļūdas, un vēl grūtāk ir izstrādāt skaidru rīcības plānu, lai līdzīgas kļūdas nepieļautu nākotnē. Taču tieši to no jums šodien gaida sabiedrība. Cilvēki gaida, vai spēsit paši izvērtēt savu darbu, vai spēsit būt taisnīgi un principiāli, vērtējot tuvāko kolēģu rīcību. Sabiedrības uzticība ir nozīmīgs kritērijs, pēc kura tiek vērtēta tiesu varas rīcībspēja. Jums jāatbild pašiem sev uz jautājumu, ko un kā darīt. Ir jākliedē aizdomas par iespējamo pretlikumību un neētisku rīcību tiesu sistēmā. Tiesu vara ir neatkarīga, un tikai visaptveroša un efektīva tiesu paškontroles sistēma var novērst ļaunprātības tiesu darbā. Sistēma ir jāveido jums pašiem.

Noslēgumā vēlos izteikt gandarījumu par daudziem pozitīviem veikumiem un uzlabojumiem tiesu varas attīstībā. Sākot ar tiesu materiālo nodrošinājumu un beidzot ar uzteicamo tendenci vērtēt savu darbu no morāles un ētikas aspektiem. Es priecājos, ka tiesas savā darbā arvien vairāk ņem vērā likuma garu un vispārējo tiesību principu ievērošanu, nevis tikai formālo likuma burtu. Ar gandarījumu jāatzīst, ka vērojama tiesnešu pašapziņas celšanās un apzināšanās, cik svarīga ir viņu loma sabiedrībā. Tiesu darbs padarīts caurspīdīgs, sabiedrībai pieejamāks, tiesu vajadzībām atbilstoši tiesu nami un tiesnešu atalgojums; panākts, ka lietas tiesā tiek izskatītas samērojamos termiņos un cilvēktiesību principu ievērošana. Daudz sasniegts tiesību aktu pilnveidošanā un harmonizēšanā ar Eiropas Savienības tiesību normām. Noteikti bargāk tiek izvērtēti tiesnešu pārkāpumi.

Neļaujiet darvas karotei sabojāt to pozitīvo, kas šajos gados panākts. Esiet taisnīgi savā vērtējumā par Latvijas tiesu sistēmas briedumu un spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem, kā to paredz Satversme, tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlīdzību likuma priekšā.

Es novēlu, lai šī konference sniegtu jums ne vien nepieciešamo profesionālo informāciju un pieredzi, bet arī zināmu iedvesmu un pamudinājumu pilnveidoties, lepoties ar savu amatu, ar savu jurista profesiju, ar savu valsti.

Jūsu priekšā joprojām ir daudz izaicinājumu un jaunu virsotņu, ko sasniegt. Pieņemot tiesnešu zvērestus, ticu dotajam solījumam – vienmēr noskaidrot patiesību, spriest taisnīgu tiesu stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem. Latvijā nav daudz profesiju, kuras ieņemot, dod zvērestu Latvijas valstij.

Godājamie tiesneši!

“Jūsu godības” – tā jūs uzrunās, ja būsit godīgi pret savu valsti un tās pilsoņiem. Es jums no sirds šo godu novēlu!

 

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš:

Dāmas un kungi!

Vispirms ļaujiet man paust savu pateicību ASV vēstniecei Latvijā Beilijas kundzei, kā arī Latvijas Republikas prezidentei Vīķes-Freibergas kundzei par viņu izrādīto iniciatīvu šīs konferences organizēšanā. Šāda ranga ASV Augstākās tiesas amatpersonas vizīte Latvijai ir liels gods, un es uzskatu, ka mēs varam daudz mācīties no ASV bagātās pieredzes dažādos ar tiesu sistēmu saistītos jautājumos.

Šī konference ir labs turpinājums sadarbībai starp Latviju un ASV tieslietu jomā, kā arī pierādījums nesaraujamajām draudzības un partnerības saiknēm, kas saista abas valstis. Tādēļ man ir liels prieks, ka šajā konferencē tiek diskutēts par tēmām, kuras Latvijas tiesu sistēmai šobrīd ir ļoti aktuālas.

Viens no šādiem jautājumiem ir tiesu varas loma likumdošanas aktu izstrādē. Salīdzinājumā ar ASV tiesu varas iesaiste likumdošanā Latvijā nav tik tieša, taču man ir prieks, ka arī Latvijas tiesneši ir gatavi aktīvi iesaistīties darba grupās, kas strādā pie dažādu tiesību aktu projektu izstrādes. Tāpat esam pateicīgi par tām likumdošanas iniciatīvām, ko saņemam gan no tiesnešiem, gan no brīvo juridisko profesiju apvienībām.

Cita svarīga tēma, kurai pieskarsies arī Elito kungs [ASV Augstākās tiesas tiesnesis Semjuels Elito], ir uzticības vairošana Latvijas tiesu sistēmai. Nesen iepazināmies ar pētījumu, kurā secināts, ka tiesām uzticas tikai aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju un tām neuzticas vairāk nekā puse sabiedrības. Tajā pašā laikā gandrīz puse iedzīvotāju norādījuši, ka informāciju par Latvijas tiesām tie smeļas no masu informācijas līdzekļiem, un tikai astoņu procentu aptaujāto iedzīvotāju viedoklis ir balstīts uz personīgo pieredzi. Tādēļ es šo jautājumu vēlos sadalīt divos apakšpunktos – tiesu sistēmas atbildība un masu informācijas līdzekļu loma.

Runājot par pašas tiesu sistēmas lomu sabiedrības uzticības vairošanā, uzskatu, ka padarīts ir daudz. Vēlos minēt tā sauktās Tieslietu padomes pirmo sēdi, kurā tika panākta vienošanās, ka uz visām tiesu sistēmai piederīgajām profesijām būtu jāattiecina vienādi karjeras attīstības ierobežojumi ētikas normu pārkāpumu gadījumā. Tas nozīmē: ja tiesnesis, advokāts, prokurors, tiesu izpildītājs vai notārs tiek atbrīvots no amata likuma vai ētikas normu pārkāpumu gadījumā, viņam tiek ierobežotas iespējas kļūt par citas profesijas pārstāvi tieslietu sistēmā. Tādējādi, piemēram, no darba atlaists negodīgs tiesnesis nevarēs kļūt par advokātu vai notāru.

Ir skaidrs viens – tiesu sistēmai piederīgajām profesijām ir jābūt augstākiem ētikas standartiem nekā citām profesijām, tādēļ šādi ierobežojumi ētikas normu pārkāpumu gadījumos ir ne vien attaisnojami, bet pat nepieciešami.

Daudz ir izdarīts, lai tiesu procesu padarītu caurredzamāku un mazinātu korupcijas risku. Tiesās sākts ieviest lietu elektronisko sadali, kā arī sākta atsevišķu tiesu nolēmumu kategoriju publicēšana internetā. Es šīs redzu kā labas iniciatīvas, kas jāturpina arī nākotnē. Līdz šā gada beigām visās Latvijas tiesās tiks pabeigta lietu elektroniskās sadales sistēmu ieviešana, kā arī jāturpina darbs pie tiesu nolēmumu publiskošanas internetā. Šī iniciatīva ne vien padara tiesu procesu caurredzamāku, bet arī atvieglo tiesnešu darbu, tajā pašā laikā paaugstinot to darba standartus, jo tiesnešiem ir jārēķinās, ka ar viņu taisītajiem nolēmumiem varēs iepazīties visi pārējie tiesneši, juristu sabiedrība un citi interesenti.

Tāpat Tieslietu ministrija domā par tiesu sistēmas darbinieku atalgojuma jautājumiem un infrastruktūru. Arī nākamā gada valsts budžetā, tāpat kā tas bija šogad, viena no tieslietu svarīgākajām prioritātēm ir atalgojuma palielināšana tiesu darbiniekiem. Man ir bijis tas gods iemūrēt kapsulu Administratīvās apgabaltiesas jaunās ēkas pamatos un būt klāt šīs ēkas spāru svētkos – tātad mērķtiecīgi uz priekšu virzās arī tiesu infrastruktūras jautājumi un tiek plānota vairāku jaunu tiesu ēku būvniecība gan reģionos, gan Rīgā, tajā skaitā arī jaunā Rīgas apgabaltiesas ēka.

Otrs aspekts ir masu informācijas līdzekļu loma sabiedrības uzticības vairošanā tiesām. Uzticēšanās bez pietiekamas informācijas nav iespējama. Un, tā kā puse sabiedrības savu priekšstatu par tiesām veido no masu informācijas līdzekļos atrodamās informācijas, bet tikai neliela daļa – pēc personīgās pieredzes, jāsecina, ka, iespējams, masu informācijas līdzekļu ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesām ir pat lielāka nekā pašai tiesu sistēmai.

Tādēļ es aicinu runāt ne tikai par negatīvo, jo sabiedrībai ir jāzina arī tās labās lietas, kas tiesu sistēmā ikdienā notiek – kaut vai tas, ka pretēji plaši izplatītajam viedoklim par pārlieko tiesu procesu ilgumu, es varu apliecināt, ka tas tā nebūt nav un visas Latvijas tiesas, izņemot pārslogoto Administratīvo rajona tiesu un Administratīvo apgabaltiesu, saņemto lietu izskatīšanu nozīmē savlaicīgos termiņos un lietu uzkrājumi tiesās neveidojas.

Tiesām un masu informācijas līdzekļiem vajadzētu strādāt kā partneriem, lai veidotu sabiedrības viedokli par tiesām, balstoties uz faktiem un objektīvu un vispusīgu to interpretāciju. Lai tas varētu notikt, mums jāstrādā, lai padarītu tiesas atvērtākas un atklātākas ne tikai masu informācijas līdzekļiem, bet visai sabiedrībai.

Šie, protams, ir tikai daži no jautājumiem, par ko tiek runāts šajā konferencē, un es ceru, ka mana uzruna jums būs sniegusi kādas jaunas idejas un ierosmes tālākai diskusijai.

Vēlreiz vēlos paust savu pateicību ASV vēstniecībai un Elito kungam par šo konferenci un es ceru, ka sadarbība starp Latviju un ASV tieslietu jomā turpmāk veidosies vēl veiksmīgāk un ciešāk nekā līdz šim!

Pateicos par jūsu uzmanību un novēlu jums auglīgu tālāko darbu un veiksmi!

Paldies!

 

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns:

Ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, kopš pirmo reizi izskanēja informācija par, iespējams, ierakstītām tiesnešu un advokāta telefonsarunām. Šis notikums vismaz daļai sabiedrības vēl vairāk nostiprinājis pārliecību, ka šaubas par tiesas objektivitāti, neatkarību un līdz ar to par taisīto spriedumu likumību ir pamatotas.

Publiskotā informācija neatkarīgi no tā, cik likumīgs vai nelikumīgs bijis iegūšanas veids un kādi būs prokuratūras pārbaudes rezultāti, sabiedrībā tiek uztverta kā ticama un negatīvi ietekmē uzticēšanos tiesu varai.

Bet demokrātijā ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība tiesai uzticētos, jo jēgpilna tiesu neatkarība un sabiedrības viedoklis par šo neatkarību ir būtiska tiesību un brīvību likumības garantija. Ja tiesas netiek uzskatītas par neatkarīgām un objektīvām, tad cilvēki nevērsīsies tajās, lai risinātu savas problēmas, bet mēģinās izmantot nelikumīgus līdzekļus. Un tas kopumā ir demokrātijas apdraudējums.

Tāpēc es nepiekrītu to kolēģu uzskatam, ka šī situācija nav uzskatāma par tādu, kuru vajadzētu uztvert nopietni. Esmu pateicīgs tiem, kas aktīvi ir pauduši attieksmi un mēģinājuši notikušo analizēt, lai arī viedokļi, protams, bijuši ļoti dažādi. Tikai diskutējot un vērtējot savu un kolēģu rīcību, iespējams pārliecināties par informācijas ticamību un mūsu ieinteresētību, kā arī nepieciešamības gadījumā novērst sistēmas trūkumus.

Esmu pārliecinājies, ka šo apstākļu novērtējums tiesnešu vidū ir krasi atšķirīgs, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka joprojām trūkst pārbaudītas un neapstrīdamas informācijas, ir arī atšķirīgi kritēriji un vērtējums par notikušo.

Tā ir nopietna problēma, kas traucē pieņemt adekvātus lēmumus un vienoti rīkoties. Domāju, ka šī vienprātība ir panākama galvenokārt caur attieksmi. Katra attieksmi vienam pret otru un visiem pret katru.

Ja katrs savas intereses saskatīs arī kopējā, tad šī kopējā daļa kļūs par labu pamatu vienotībai. Starp citu, mēdz teikt, ka morāle vai nu nosoda, vai attaisno pēc principa – vai tu domā par savu labumu vai visu labā.

Ceru, ka šī konference varētu būt vienojošais elements, lai mēs veidotu nosodošu un neiecietīgu attieksmi pret jebkādu tiesneša darbību, kas grauj uzticību tiesu varai. Ja vien mēs to gribam. Jo, kā teicis Rūdolfs Blaumanis, “mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad īsti nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas”.

Manuprāt, šodien nav tik svarīgi apspriest to, vai sarunas ir noklausītas likumīgi vai ne, vai tās ir autentiskas. Nav svarīgi arī analizēt konkrēto grāmatu. Informācija par iespējamām tiesnešu un advokāta sarunām, kas jau ir izskanējusi un radījusi rezonansi kā sabiedrībā, tā arī pašu tiesnešu vidū, manuprāt, ir uztverama kā signāls vai aicinājums izvērtēt tiesu sistēmas problēmas daudz plašāk, ne tikai viena advokāta un tiesnešu iespējamo sarunu kontekstā. Es aicinu jūs par šo situāciju domāt kā par visas valsts problēmu un saskatīt daudz svarīgu cēloņsakarību.

Domāju, ka šodien konferencē galvenokārt jārunā par problēmām, kas ietekmē sabiedrības uzticēšanos tiesām. Nav noslēpums, ka tiesu sistēma ilgstoši bijusi atstāta pašplūsmā, pašpārvaldes institūciju efektivitāte nav pietiekama, pietrūkst diskusiju kultūras, iniciatīvas. Runājot par konkrēto situāciju, uzskatu, ka cēlonis ir attieksmē pret likuma un ētikas kodeksa kanonu prasībām, kas nosaka tiesneša rīcību. Atsevišķu tiesnešu pavirša un bezatbildīga vai pat, iespējams, nelikumīga rīcība ļoti būtiski ietekmējusi uzticību tiesām.

Tātad jārunā arī par tiesnešu atbildību, jāapzinās, ka paškritikas trūkums un nespēja efektīvi piemērot ētikas normas apdraud tiesu neatkarību, mazinot gan sabiedrības uzticību, gan arī atbalstu tiesu varas neatkarībai.

Ir tiesneši, kas uzskata zem sava goda kritizēt kāda kolēģa rīcību, jo katrs pats zinot, kāda rīcība ir pareiza, bet kāda ne. Domāju, ka šāda attieksme sabiedrībā rada aizdomas. Protams, nevienam nepatīk publiski analizēt kolēģa neētisku uzvedību, bet tas ir jādara, ja gribam mainīt sabiedrības attieksmi pret tiesu. Turklāt tiesnešiem jāsaprot, ka tiesas ir publiskas iestādes, arī tiesnešu ētikas kodekss sabiedrībai ir publiski pieejams, un ikviens var sūdzēties, ja uzskata, ka tiesnesis ir rīkojies neētiski. Ētikas lietas, lai cik tas nepatīkami arī būtu, nevar skatīt iekšējā noslēgtībā.

Mēs, tiesneši, ļoti nelabprāt uzklausām kritiku, un, manuprāt, ne vienmēr tā ir pamatota. Tomēr vismuļķīgāk ir apvainoties un paziņot, ka kritika apdraud tiesu varas neatkarību. Mums jāsaprot, ka katram ir tiesības paust savu viedokli. Mums jāapzinās, ka žurnālista, politiķa vai pat prezidenta izteikta kritika kādam tiesas spriedumam vai tiesai kopumā nemaina tiesas lēmumu pēc būtības. Kamēr tiesnesis saprot, ka viņš ir pilnīgi neatkarīgs un viņa darbības ierobežo tikai likums un ētikas kodekss, viss notiek demokrātijas robežās.

Demokrātiskā valstī tiesneši nevar iedomāties, ka viņus ir aizliegts kritizēt, un tiesnešu neatkarība nav pašmērķis un nav arī veids, kā nodrošināt tiesnešiem profesionālo stāvokli viņu pašu labad, bet gan drīzāk līdzeklis, kā sasniegt tiesiskas valsts un labklājības sabiedrības mērķus.

Šā iemesla dēļ neatkarība ir jāpapildina ar līdzekļiem, kas nodrošinātu to, ka tiesneši un tiesu sistēma kopumā darbojas atbilstoši sabiedrības demokrātiskajiem principiem un likumīgajām interesēm: citiem vārdiem sakot, tiesnešiem, pat esot neatkarīgiem, ir jāatbild sabiedrības priekšā. Ja tiesneši kaut kādā mērā nebūs atbildīgi, sabiedrība, visdrīzāk, uztvers viņu neatkarību kā briesmas un centīsies to ierobežot.

Gadījumā, ja tiesnesis rīkojas neatbilstoši tiesneša amatam, tad atbildīgums pieprasa vai nu disciplinārsodu, vai arī atcelšanu no amata. Savukārt neatkarība pieprasa vienīgi to, lai tas tiktu darīts tādā veidā, kas laika gaitā neliktu citiem tiesnešiem vairīties no savu tiesu varas funkciju brīvas pildīšanas.

Tomēr mums būtu jāpievērš lielāka uzmanība profesionālās ētikas principu ievērošanai, kā arī tādas tiesnešu uzvedības novēršanai, kas var radīt šaubas par viņu godprātību un neatkarību. Manuprāt, beidzot būtu jārada institūcija, kas pastāvīgi, ne tikai ierosināto disciplinārlietu ietvaros sekotu ētikas principu un normu ievērošanai, būtu pilnvarota izskatīt iespējamus morāla rakstura pārkāpumus un piemērot atbilstošas sankcijas.

Latvijā jau 1995.gadā ir pieņemts tiesnešu ētikas kodekss, tomēr mums joprojām nav institūcijas, kas būtu atbildīga par tā ievērošanu. Valda uzskats, ka ētikas kodekss ir formāls dokuments, kura ievērošana ir ieteicama, bet ne obligāta. Vispirms mums ir jāsaprot – ja mēs vēlamies, lai sabiedrība centienus ieviest ētikas normas uztvertu nopietni, ir aktīvi jārīkojas, jo ar rakstītu dokumentu ir par maz.

Manuprāt, efektīvākais līdzeklis ir steidzami izveidot tiesnešu ētikas padomi vai komisiju, kas interpretētu kodeksu un rūpētos par tā ievērošanu.

Ētikas kodekss zināmā mērā ir normatīvs akts, taču galvenokārt vērtību dokuments. Tas prasa atbilstošu morāli ētisku domāšanas veidu. Izvirza ikdienai pāri stāvošus mērķus un uzdevumus. No dokumenta līdz domāšanas veidam, domāšanas paradumiem, kā uzskata LU profesore Skaidrīte Lasmane, ir tāls ceļš, un Latvijā diemžēl vēl ir dziļas saknes neētiskai domāšanai. Ja domāšana nav ētiska, diezin vai ētikas kodeksā rakstīts vārds spēs to panākt.

Bet ar kaut ko taču ir jāsāk. Jo citādi sabiedrības uzticības trūkums var novest pie būtiskām sekām attiecībā uz tiesu varas neatkarību, jo tas mazina atbalstu nepieciešamajām reformām. Un to mums Latvijā pieļaut nevajadzētu.

Mēs, Latvijas tiesu sistēmas pārstāvji, esam saņēmuši rūgtu mācību. Es tiešām ceru, ka mūsu kopīgā atbildība par savu neatkarību būs tā, kas šodien ļaus pieņemt izsvērtus, morālus un atbildīgus lēmumus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!