Vakar, 21. oktobrī, oficiālā vizītē Rīgā ieradās Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) prezidents Tomass Savi (Toomas Savi)

Igaunijas parlamenta prezidents Tomass Savi:

Tomass Savi Latvijas Republikas Saeimas tribīnē 1999.gada 21.oktobrī

Godātais kolēģi, Latvijas Saeimas priekšsēdētāj, godātie Saeimas deputāti un viesi!

Man ir liels gods runāt šīs augstās auditorijas priekšā Latvijas tautai tik svarīgā laikā. Jaunās tūkstošgades tuvošanās ir piemērots brīdis, lai atzītu: mazliet mazāk nekā pirms tūkstots gadiem ir sācis veidoties liktenis, kas mūs izveidojis tādus, kādi esam šodien, un noteicis mūs kā daļu no Eiropas, tās kultūras, ekonomikas, kristīgām tradīcijām un vēstures.

Domājot par Baltijas jūru un tās krastos dzīvojošo cilvēku likteņiem, tajā skaitā par Igauniju un Latviju, reiz kāds skolotājs brīnījies: vai nav apbrīnojami, ka lielāko daļu Igaunijas vēstures var mācīties no Latvijas vēstures mācību grāmatas — vai otrādi? Patiešām, kas vēl, ja ne pagātnes kopējie pagriezienu mirkļi — karš un miers, savienību slēgšana un tirdzniecības ceļu veidošana, smagie zaudējumi un rūgtie okupācijas gadi un kopīgais ceļš atpakaļ uz neatkarību — var vairāk tuvināt tautas.

Godātie kolēģi! Atļaujiet man uz mirkli atskatīties vēsturē.

Latvijas galvaspilsēta Rīga vairāku gadsimtu garumā ir bijusi senās Livonijas, līdz ar to arī Dienvidigaunijas centrs. Rīgas tirgus bija pazīstams gan Igaunijas zvejniekiem, gan zemniekiem, Rīga ir bijusi izglītības iegūšanas vieta — pareizticīgajā garīgajā seminārā ir mācījušies Igaunijas neatkarības pamatlicēji Jāns Poska un Konstantins Pētss. Lielākā daļa mūsu gadsimta sākuma arhitektu un inženieru ieguva izglītību Rīgas Politehnikumā. Simboliski, ka vissvarīgākā Igaunijas — Latvijas izglītības iestāde — Cimzes seminārs — atradās tieši robežpilsētā Valgā. Rīgā bijusī Livonijas luterāņu superintendatūra virzīja garīgo dzīvi arī Igaunijas pusē, un mūsu apgaismotāji mācītāji O.V.Māzings un J.H. Rozenplenters izjuta izteiktu Rīgas atbalstu. Mūsu nacionālās dzejas pamatlicējam, Kristiānam Jākam Petersonam Rīga bija dzimtā pilsēta.

Savukārt Igaunijas pilsēta Tartu un tās vēsturiskais "Universitas Tartuensis" ir bijuši izglītības devēji latviešiem. Pirmās studentu organizācijas, kurām bija noteicošā loma Latvijas nacionālajā kustībā un nācijas izveidošanā, dibinātas tieši Tartū.

Turpinājums — 9.lpp.

Runa Latvijas Republikas Saeimā 1999. gada 21. oktobrī

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Igaunijas Republikas parlamenta prezidentu Tomasu Savi.

"Man ir liels prieks vēlreiz jūs sveikt Saeimā pēc uzrunas plenārsēdē, kas saviļņoja visus parlamentāriešus. Pilnīgi piekrītu, ka mūsu valstis vieno ne tikai vēsture, bet arī nākotnes mērķi," teica Saeimas priekšsēdētājs Igaunijas parlamenta prezidentam un viņa vadītajai delegācijai, kas ieradusies oficiālā vizītē Latvijā.

"Mēs esam divkārt kolēģi, jo esam ne tikai spīkeri, bet arī ārsti," pēc J.Straumes apsveikuma vārdiem teica T.Savi.

Pārrunājot iekšpolitisko situāciju abās valstīs, Igaunijas parlamenta prezidents informēja par nesen notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, kas radīja bažas Igaunijas parlamentāriešos, jo vēlēšanās piedalījās apmēram 50 procenti vēlētāju. T.Savi interesējās par Saeimā apspriežamo valsts budžeta likumu. J.Straume atzina, ka budžeta izskatīšanu ietekmē referendums par grozījumiem pensiju likumā, kā arī sarežģītā izglītības finansēšanas sistēma un finansējums aizsardzībai, ko nepieciešams palielināt. Sarunā piedalījās arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, kas informēja, ka nākamajā gadā plānots iekšzemes kopprodukta pieaugums par 3 procentiem, kas ļaus precīzāk novirzīt līdzekļus, piemēram, izglītībai, un ka šajā nozarē jau drīzumā gaidāmas būtiskas reformas.

Pārrunājot sabiedrības integrācijas procesu, J.Straume informēja viesus par darbu pie Valsts valodas likuma. Lai uzlabotu likumprojekta kvalitāti, notiek atkārtotas konsultācijas ar EDSO ekspertiem. "Ceru, ka 9.decembrī tas tiks pieņemts. Varbūt tas pilnībā neatbildīs Maksa van der Stūla ieteikumiem, bet diskusijas par strīdīgajiem jautājumiem ievirzījušās konstruktīvā gultnē, un likums būs pieņemams abām pusēm," atzina Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas preses dienests