Turpinājums

no 1.lpp.

"Igaunija un Latvija ir tuvas arī savos mūsdienu centienos un mērķos"

Vakar, 21. oktobrī, oficiālā vizītē Rīgā ieradās Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) prezidents Tomass Savi (Toomas Savi)

Šodiena apliecina, ka Igaunija un Latvija ir palikušas tuvas arī savos mūsdienu centienos un mērķos.

Latvijas pēdējo gadu panākumi gan politikā, gan ekonomikā ir jūs ievirzījuši starp tiem, kuri tuvākajā laikā gatavojas aktīvi iekļauties Eiropas Savienības paplašināšanas procesā. Atļaujiet šeit jūs no visas sirds apsveikt ar Eiropas Komisijas pirms nedēļas izteikto ieteikumu aicināt Latviju (kopā ar Lietuvu, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Maltu) pie sarunu galda ar Eiropas Savienību vēl šajā gadsimtā. Saistībā ar kultūrvēsturisko saikni Igaunija no laika gala ir bijusi mērķtiecīga Latvijas atbalstītāja un neapšaubāmi ir arī tagad, kad mums ir līdzīgi mērķi. Tie nav tukši vārdi — stipra un stabila Latvijas Republika kā draugs un partneris Igaunijas valstij un tautai ir ļoti vajadzīgi.

Latvijas panākumi noteikti ir arī mūsu panākumi. Tā vārdā esam pastāvīgi izteikuši gatavību dalīties savā pieredzē, ko esam ieguvuši divos pēdējos gados Eiropas Savienības paplašināšanas sarunu gaitā.

Abām mūsu valstīm — Latvijai un Igaunijai ir priekšā liels darbs, lai integrētos mūsdienu Eiropā. Tas nozīmē jaunus pienākumus gan pret savām tautām, gan pret Eiropas Savienību un tās nākotni. Lielo un mazo valstu pārstāvēšana Eiropas struktūrās, to tiesību un pienākumu līdzsvarošana, lēmumu pieņemšanas mehānisms — tas viss un daudz kas cits ir tas, par ko domā to valstu politiķi un politologi, biznesmeņi un diplomāti, kuri jau ietilpst Eiropas Savienībā. Katrs Eiropas Savienības ierindas pilsonis uzdod parastus cilvēcīgus jautājumus: vai mana šodienas darbavieta būs droša arī rīt, kāda dzīve sagaida manus bērnus, vai es varu uzticēties likumiem, no kā ir atkarīgs mans bizness un pensija? Un jautā arī to, kas notiek tad, kad Eiropas Savienībai pievienojas tautas, kuras, gan pret savu gribu, ar padomju okupācijas nežēlīgo roku, ir izrautas gadu desmitiem no Eiropas mājas, pie kuras tās vēsturiski pieder?

Sadarbība starp mūsu valstīm līdz šim ir bijusi par piemēru visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Īpaši redzamus rezultātus esam guvuši sadarbībā aizsardzības jomā. Nosaukšu šeit tikai "Baltbat", "Baltron" un "Baltdefcol". Ņemot vērā Igaunijas un Latvijas otro būtisko centienu — kļūt par NATO dalībniecēm, minētā kopīgā darbība ir īpaši svarīga, pierādot mūsu centienu nopietnību un pastāvīgi pieaugušo gatavību būt tuvākajā nākotnē ne tikai drošības patērētājam, bet arī tās piedāvātājam.

Tātad, pārfrāzējot prezidenta Džona Kenedija domu un pielāgojot to mums: nedomāsim tikai par to, ko Eiropas Savienība var dot mums, bet par to, ko mēs varam dot Eiropas Savienībai.

Protams, turpinās arī mūsu sadarbība politikā, ekonomikā un kultūrā, šīm jomām radīto līgumu bāzes tiek nepārtraukti paplašinātas. Mums ļoti stingri jāievēro esošie līgumi, jo tur, uz kurieni mēs tiecamies, mūs citādi nesaprastu, pat nerunājot par līdzvērtību. Neapšaubāmi, mēs atrodamies pie tiem pašiem ceļiem, kas kopā veido "Via Baltica". Te es domāju pierobežas pagastu kopīgos pasākumus, arī tūrismu.

Pēdējos gados ir manāma mūsu cilvēku iekapsulēšanās savās problēmās, un tas ir visādi saprotams. Cilvēku savstarpējās attiecības ir ļoti būtiskas. Esmu pārliecināts, ka abu valstu ekonomiskie panākumi atvedīs daudzus Igaunijas iedzīvotājus pie Rīgas Doma un Latvijas iedzīvotājus Tallinas vecpilsētā. Kaimiņi, kas jūtas sveši, vienmēr ir nožēlojami.

Mīļie kolēģi! Kā teicis igauņu nacionālās kustības dižgars Jakobs Hurwts, raksturojot igauņu tautas centienus: ja mēs nevaram kļūt lieli ne spēkā, ne skaitā, tad mums jākļūst lieliem garā. Ticu, ka Latvijas tauta to pašu var teikt arī par sevi. Ar šo domu beidzu. Godātie kolēģi, saskanīgi darbojoties, garā lieliem kļūstot, lai daudz spēka mums visiem!