ATSAUCĒ IETVERT:
1993.gada 11.maija sēdes stenogramma
Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2007., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/165877
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
1993.gada 11.maija sēdes stenogramma
Rīta sēdē
*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Priekšsēdētājs: Labrīt! Sāksim izskatīt plenārsēžu darba kārtību 11.maijam. Svītrojumi, papildinājumi, grozījumi.
Par svītrojumiem! Lūdzu, Plotnieka kungs!
A.Plotnieks: Likumdošanas jautājumu komisija lūdz svītrot darba kārtības 22.punktu – likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, tāpēc ka tas nav saskaņots ar tiesību aizsardzības institūcijām.
Priekšsēdētājs: Vai tas ir komisijas vārdā?
A.Plotnieks: Jā.
Priekšsēdētājs: Paldies, tātad tiek svītrots. Lūdzu, Krūmiņa kungs!
Ģ.Krūmiņš: Frakcijas “Satversme” vārdā es aicinātu šodien pulksten 15.00 uzaicināt Ministru padomes priekšsēdētāju, lai noklausītos viņa paskaidrojumus sakarā ar Brocēnu kombināta 400 miljonu dolāru lietu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet to rakstiski, un tad izskatīsim pie papildinājumiem. Vēl par svītrojumiem, lūdzu! Nav svītrojumu?
Krūmiņa kungs, vai jūs rakstiski iesniegsit? Kādi vēl ir papildinājumi?
Lūdzu, Plotnieka kungs!
A.Plotnieks: Godātais priekšsēdētāj, ja nav citu jautājumu, tad varbūt mēs varam izlemt par divu darba kārtības jautājumu izskatīšanas laiku, tas ir, par 19. un 20.jautājumu. Referents lūdza tos skatīt laikā no pulksten 15.00 līdz 17.00. Tā konkrēti ir Civillikuma ģimenes tiesību daļa. Lūdzu to skatīt pulksten 15.00, ja varētu.
Priekšsēdētājs: Kā es saprotu, Krūmiņa kungs tūlīt rakstiski iesniegs “Satversmes” priekšlikumu, kurš arī ir uz pulksten 15.00. Ja jūs abi uzstāsit par balsošanu, tad varēsim balsot.
A.Plotnieks: Tad varbūt tūlīt pēc tam. Tāds lūgums man būtu – tad uz pulksten 16.00.
Priekšsēdētājs: Uz pulksten 16.00 pretendentu nav. Ja neviens neiebildīs, tad tas būtu akceptējams.
A.Plotnieks: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ščipcova kungs!
O.Ščipcovs: */Mūsu republikā 9.maijs ir oficiāla Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Es ierosinu priekšsēdētāja kungu un kolēģus godināt Otrā pasaules kara upuru piemiņu. Viņi ir atnesuši cilvēcei brīvību. Neskatoties ne uz ko, viņi ir saglabājuši latviešu tautai tās tradīcijas, valodu un kultūru, darījuši iespējumu pašreizējo Latvijas Republikas eksistenci./
Priekšsēdētājs: Paldies. To darīsim pēc darba kārtības apspriešanas. Lūdzu.
J.Dobelis: Es ieteiktu deputātam Ščipcovam labāk izgulēties.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Krūmiņa kungs, vai ir jūsu rakstisks priekšlikums? Es nesaprotu, Krūmiņa kungs, – vai jūs iesniegsit rakstiski “Satversmes” priekšlikumu vai neiesniegsit? Iesniegsit? Tad mēs gaidām.
Lūdzu, Kehra kungs!
O.Kehris: Izmantojot izdevību, es gribētu informēt deputātus par to, ka mēs rīt Ekonomikas komisijas sēdē skatīsim valdības un Latvijas Bankas ziņojumus par valsts ārējo un iekšējo parādu un arī jautājumu par Latvijas Investīciju bankas darbību, kas saistīta ar šiem 400 miljoniem. Mēs esam pieprasījuši dokumentus un ziņojumus par valsts iekšējo un ārējo parādu atsevišķi gan no Latvijas Bankas, gan no Ministru padomes, jo diemžēl mēs nebūt nevaram teikt, ka šie 400 miljoni ir vienīgie. Latvijas Bankas prezidents man aizvakar rādīja projektu, kurā figurēja vēl 1,5 miljardi dolāru, bet mūsu rīcībā ir dokumenti, kuri ir saistīti ar paraugtipogrāfiju, un vēl viens, kur figurē apmēram miljons dolāru, tāpēc, manuprāt, varbūt ir vērts noklausīties kādu ziņojumu, bet vispirms ir nopietni jāiepazīstas ar šiem dokumentiem. Un mēs būtu par to, ka ziņojums ir jāgatavo līdz tam laikam, kamēr nebūsim apstiprinājuši ziņojumu par valsts ārējo un iekšējo parādu, līdz ar to varētu apturēt ārzemju kredītu izmantošanu mūsu valstī…
Tādējādi es, nebūdams pret to, ka mēs šodien šeit izskatām ziņojumu par vienu konkrētu lietu, tomēr domāju, ka tas būtu ļoti nelietderīgi, ja mēs tāpēc nevarētu izskatīt likumprojektus par nodokļiem, kuri ir kāds 18. vai 19.punkts. Tādēļ būtu vēlams, lai mēs šodien varētu izskatīt arī šos likumprojektus. Paldies.
Priekšsēdētājs: Cikos šī sēde būs?
O.Kehris: Pulksten 10.00.
Priekšsēdētājs: Kolēģi, es…
O.Kehris: Mūsu sēde notiek pulksten 10.00, mēs tiešām priecātos, ja būtu arī citu komisiju pārstāvji. Es jau teicu, ka šodien jūsu dokumentos ir lasāma mūsu komisijas sēdes darba kārtība… Tā ka tā ir izdalīta un jums ir iespēja ar to iepazīties.
Priekšsēdētājs: Es atvainojos – es jums vēlreiz nolasīšu iesniegto priekšlikumu, lai jūs to varētu komentēt un ļoti konkrēti izteikt savu attieksmi: “Lūdzu iekļaut 11.maija darba kārtībā pulksten 12.00 Latvijas Republikas valdības informāciju par 400 miljonu dolāru lietu. Frakcijas “Satversme” vārdā Ģirts Krūmiņš.”
Lūdzu, Krastiņa kungs!
A.Krastiņš: Godājamie kolēģi, es jūs šinī gadījumā uzaicinātu atbalstīt frakcijas “Satversme” aicinājumu un noklausīties Godmaņa kungu, jo man liekas, ka Augstākajai padomei, tajā skaitā arī Ekonomikas komisijai, tomēr vajadzētu būt informētai par to, vai valdība par to vispār ir informēta, kādi kredīti tika pieprasīti un ņemti, kādā veidā tie tika sadalīti, kas ir starpniekfirmas un tā tālāk. Ja valdība to nezina, tad tas ir pavisam cits jautājums, kas, man liekas, izrietēs no šīs valdības atskaites, un tad domāsim, ko tad darīt ar tādu valdību. Tādā gadījumā, es domāju, ka mums, Ekonomikas komisijai, arī rīt būs vieglāk strādāt. Es skatījos viņu darba kārtību, un tur nav paredzēts Godmaņa kunga ziņojums par šiem jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi pulksten 15.00 noklausīties Godmaņa kungu… Jā, jā, pulksten 12.00 noklausīties Godmaņa kungu, un tad mēs varbūt zināsim tikpat daudz, cik viņš. Paldies.
Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums būtu jābalso…
O.Kehris: Jā, es pilnībā atbalstu priekšlikumu – noklausīties šodien pulksten 12.00 ziņojumu, jo tas tikai sekmētu mūsu darbu.
Priekšsēdētājs: Godātais Kehra kungs, jūs saņemat piezīmi, jo tā mikrofonus neiekaro… Godātais Ozola kungs bija pirms jums.
I.Ozols: Cienījamie kolēģi, arī es lūgtu atbalstīt frakcijas “Satversme” priekšlikumu, bet nedaudz to vēl paplašinātu. Šeit priekšā ir dokumenta projekts uz Latvijas Republikas Ministru padomes blankas, kurā tiek lūgts Eiropas banku konsorcijam sniegt Latvijas valdībai 500 miljonu dolāru parādu, kā ķīlu minot Rietumu bankās Latvijas noguldīto zeltu. Kā šā garanta kārtošanas pilnvarotās personas ir norādītas Godmanis, Siliņš un Ģēģers, jo te ir viņu paraksti, bet vēl uz neparakstītiem dokumentiem ir redzams bijušā lauksaimniecības ministra Ģēģera kunga vārds. Angļu valodā projektam ir pievienoti Siliņa un Godmaņa kunga paraksti. Tur tiek izsniegtas pilnīgas pilnvaras. Es gribētu lūgt paplašināt šo jautājumu, lai Godmaņa kungs sniegtu arī atbildi, vai šī tālākā darbība noris, jo turpinājumā šeit, dokumentos, par 1 miljardu tiek gatavotas pārrunas kredīta saņemšanai. Tas, ko Kehra kungs teica.
Un vēl es gribētu palūgt: vai parlamentam ir iespējams uzzināt, vai līdzīgi dokumenti vēl nefigurē valdības līmeņos kaut kur dažādu Rietumu banku vai šaubīgu firmu koridoros, lai saņemtu tikpat šaubīgus kredītus Latvijas valstij? Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par “Satversmes” ierosinājumu – pulksten 12.00 iekļaut darba kārtībā valdības informāciju par 400 miljonu dolāru lietu. Lūdzu rezultātu. Paldies, ir iekļauts darba kārtībā.
Par laiku, ko teica Plotnieka kungs… Tātad paliek spēkā jūsu priekšlikums – laikā no pulksten 15 līdz 17.
Lūdzu, Ozola kungs!
I.Ozols: Godājamais priekšsēdētāj, es lūgtu balsot arī par manu priekšlikumu – paplašināt šo jautājumu, bet neaprobežoties tikai ar 400 miljonu dolāru kredīta jautājumu, jo praktiski arī šis pusmiljards un miljards, kas ir šajos dokumentos…
Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet rakstiski! Es nevaru… Jūs man rādāt dokumentu, bet es nevaru šo dokumentu rādīt deputātiem un balsot. Vai jums radās nesaprašana par Plotnieka kunga ierosinājumu? Jūs visu laiku, kolēģi, runājat un tāpēc ir grūti dzirdēt, kas notiek šajā zālē, izņemot to, ko jūs paši runājat. Plotnieka kungs ierosināja šos abus jautājumus (19. un 20.punktu) izskatīt laikā no pulksten 15 līdz 17 … Jā, līdz 16.30, jo pēc tam ir pārtraukums.
Lūdzu, Bērziņa kungs!
I.Bērziņš: Es atbalstu un arī balsoju par Krūmiņa kunga priekšlikumu – izskatīt, lai gan domāju, ka vajag apspriest tieši šo vienu konkrēto jautājumu, jo šo materiālu, kā jau Zeiles kundze un Kehra kungs teica, ir ļoti daudz. Lai tad komisija iepazīstas ar visiem pārējiem, bet šodien lai valdība pulksten 12.00 dod konkrētu atskaiti par konkrēto lietu, jo citādi mēs te vienkārši sapīsimies, un rezultātā atkal nekā nebūs.
Priekšsēdētājs: Ozola kungs, vai jūs piekrītat, ka komisija jūsu priekšlikumu turpina izskatīt un tad ziņo plenārsēdē? Jums nav iebildumu? Paldies.
Vai vēl ir kādas piezīmes par darba kārtību? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par darba kārtības akceptu. Lūdzu rezultātu. 94 – par, 1 – pret, atturas – 2. Darba kārtība ir apstiprināta.
Vai citu papildinājumu, labojumu vai grozījumu darba kārtībā nav, godātie kolēģi? Līdz ar to darba kārtība ir apstiprināta.
Un tagad par deputāta Ščipcova ierosinājumu, kura būtība ir šāda: lūgt priekšsēdētāju aicināt godātos kolēģus deputātus godināt Otrā pasaules kara upuru piemiņu ar klusuma brīdi.
Lūdzu. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Pirms sākam darbu plenārsēdē, Dobeļa kungam ir priekšlikums. Lūdzu.
J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es ļoti ieteiktu padomāt, sakarā ar ko mēs celsimies kājās pirms nākamās plenārsēdes.
Priekšsēdētājs: Darba kārtības pirmais jautājums – lēmuma projekts “Par dažu valsts kontrolieru iecelšanu”. Lūdzu galveno valsts kontrolieri tribīnē.
A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Cienījamie deputāti, es atļaušos jums ieteikt valsts kontrolieru kandidatūras.
Pirmā kandidāte – Ruta Līce. Kā jūs redzat pēc anketas, viņa ilgus gadus ir nostrādājusi pārtikas rūpniecībā, bijusi pārtikas tehnoloģe. Un, lai gan viņai ir vidējā speciālā izglītība, taču viņa ir cilvēks ar lielu dzīves un ražošanas pieredzi. Vēl es gribētu piebilst, ka ir saņemta Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Augstkalna kunga parakstīta vēstule, kurā teikts, ka Līce ir rūpnīcas LTF grupas organizatore, aktīva, enerģiska, ar labām organizatores spējām. Lūdzu iecelt viņu par valsts kontrolieri.
Priekšsēdētājs: Lūdzu Līces kundzi tribīnē! Vai godājamajiem deputātiem ir kādi jautājumi? Zaļetajeva kungs jautās. Lūdzu.
S.Zaļetajevs: Man pirmais jautājums ir Kalniņa kungam: vai jūs varat mums pateikt, kādu vēl organizāciju vadītāju rekomendācijas jūs ņemsit vērā? Vai ir tādas organizācijas, kuru vadītāju rekomendācijas jūs neņemsit vērā, izvirzot kandidātus uz amatiem?
A.Kalniņš: Atbilde skan tā: es ņemu vērā visu organizāciju ieteikumus, ja tie skar noteikta cilvēka rakstura īpašības un profesionālo sagatavotību. Manas iespējas nav tādas, lai es varētu sīki pārbaudīt kandidatūras – gan viņu dzīves apstākļus, gan viņu profesionālās spējas. Tāpēc es uzskatu, ka organizācija, kura iesaka kādu cilvēku, līdz ar to uzņemas arī morālu atbildību par šo cilvēku. Un tas mani atbalsta darbā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tad vēl otrs jautājums.
S.Zaļetajevs: Man ir jautājums arī kandidātei Līces kundzei. Jūs strādājāt vienā darbavietā 33 gadus, un tad 3.janvārī jūs aizgājāt no darba, kad jums palika divi gadi līdz pensijai. Vai jūs varētu pateikt, kāda iemesla dēļ jūs aizgājāt no darba?
R.Līce, valsts kontroliera amata kandidāte: Es aizgāju no darba tāpēc, ka manā uzņēmumā bija štatu samazināšana.
Priekšsēdētājs: Paldies.
S.Zaļetajevs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Vai ir vēl, lūdzu, jautājumi? Nav jautājumu. Paldies, Līces kundze!
A.Kalniņš: Es vēl gribēju piebilst par šo štatu samazināšanu. Par to, cik tā bija pamatota šajā uzņēmumā, vēl var spriest un diskutēt. Valsts kontrole ar to nodarbojas un ir iesniegusi arī savu atzinumu.
Priekšsēdētājs: Paldies, Līces kundze! Varat ieņemt savu vietu zālē. Vai kāds no kolēģiem vēlas izteikties par kandidatūru?
Vēlas izteikties Zaļetajeva kungs. Lūdzu.
S.Zaļetajevs: */Cienījamie kolēģi! Es gribētu jūs lūgt kadrus Valsts kontrolei izvēlēties ļoti rūpīgi un atbildīgi. Par nožēlu, pirmie mums zināmie Valsts kontroles darba rezultāti neliecina par īpašu tās entuziasmu. Pietiek atcerēties lietu par laikraksta “Diena” privatizāciju, ap kuru bija tik daudz trokšņa, bet rezultāta nekāda. Un bija vēl nepatīkama lieta, kas saistīta ar viena mūsu kolēģa darbības izmeklēšanu. Es uzskatu, ka visas šīs nepatīkamās lietas ir sekas, teiksim tā, valsts kontrolieru nepietiekamā kvalifikācijas līmeņa un nekompetences dēļ. Un vēl viens svarīgs piemērs attieksmei pret Valsts kontroli ir tas, kā Prezidijā tika izskatīts jautājums par bijušā lauksaimniecības ministra Ģēģera kunga darbības izmeklēšanu. Kā zināms, sākumā bija priekšlikums, ka viņa darbību izmeklēs tikai Valsts kontrole, bet tad priekšlikums tika papildināts ar to, ka izmeklēšanā jāpiedalās arī prokuratūrai. Pie tam Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas pārstāvji savu priekšlikumu pamatoja ar to, ka Valsts kontrolē darbojas juridiski nepietiekami sagatavoti kadri, tādēļ vispirms vajadzīga prokuratūras līdzdalība. Tas liecina par to, ka Valsts kontroles darbs nav vajadzīgajā līmenī. Un iemesls acīmredzot tam ir Valsts kontroles darbinieku nepietiekama kvalifikācija.
Un, par nožēlu, šodienas priekšlikums vēlreiz mani pārliecina par to, ka ar partiju raksturojumu vien nepietiek, lai noformētu efektīvi strādājošu Valsts kontroles sistēmu.
Es izjūtu nopietnas bažas par to, vai cilvēks ar vidējo tehnisko izglītību, kas 33 gadus nostrādājis vienā un tajā pašā uzņēmumā un kuram nu tagad, spriežot pēc Kalniņa kunga atbildēm, tagad ir radies kaut kāds konflikts… Katrā gadījumā, ja cilvēks visu darba mūžu ir nostrādājis vienā vietā un divus gadus pirms pensijas viņu atbrīvo štatu samazināšanas dēļ, tad ar šo lietu pēc iespējas sīkāk ir jāiepazīstas, pirms šo cilvēku rekomendē ļoti svarīgam un atbildīgam postenim, kāds ir valsts kontrolieris.
Man rada šaubas arī šīs kandidatūras kvalifikācija. Es domāju, ka tomēr vidējā tehniskā izglītība plus, teiksim tā, diezgan ierobežota dzīves pieredze, nav pietiekami, lai būtu pamats šīs kandidatūras atbalstīšanai. Tāpēc es lūdzu deputātus būt uzmanīgiem ar šo jautājumu un tomēr atturēties no šīs kandidatūras atbalstīšanas. Paldies par uzmanību./
Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties? Nē. Tādā gadījumā balsosim par Līces kundzes iecelšanu par valsts kontrolieri.
Lūdzu, uzmanību, godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par – 62, pret – 3, atturas – 21. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kalniņa kungs, turpiniet!
A.Kalniņš: Nākamais kandidāts – Guntis Špors. Kā redzat, viņš ir 31 gadu vecs, tātad jauns cilvēks. Augstākā ekonomista izglītība. Pēc augstskolas beigšanas sācis strādāt Talsu rajona Patērētāju biedrību sistēmā. Pēdējā darbavieta ir Finansu inspekcija. Pāriedams pie mums, viņš ar to it kā atkailinās Finansu inspekcijas stāvokli. Viņš ir paredzēts Talsos kā rajona valsts kontrolieris. Dzīvo Talsos. Iesaku par valsts kontrolieri.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Špora kungs, tribīnē! Lūdzu, godājamie deputāti, vai ir kādi jautājumi?
No zāles: Nav.
Priekšsēdētājs: Jautājumu nav. Paldies, Špora kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par kandidatūru? Nē.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par Špora kunga iecelšanu par valsts kontrolieri. Lūdzu rezultātu. Par – 70, pret – 2, atturas – 7. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet, Kalniņa kungs!
A.Kalniņš: Nākamā kandidāte – Tīna Zlēmeta. Augstākā juridiskā izglītība. Kā redzat pēc anketas, viņa ir strādājusi dažādās saimnieciskās organizācijās kā juriskonsulte. Tas ir tieši tas, kas mums visvairāk ir vajadzīgs, – juriste ar ekonomisko, saimniecisko novirzienu. Lūdzu iecelt par valsts kontrolieri.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zlēmetas kundze! Vai godājamajiem deputātiem ir kādi jautājumi?
No zāles: Nav.
Priekšsēdētājs: Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nē.
Balsošanas režīmu! Balsosim par Zlēmetas kundzes iecelšanu par valsts kontrolieri. Lūdzu rezultātu. Par – 69, pret – 2, atturas – 9. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet, Kalniņa kungs!
A.Kalniņš: Nākamais ir Jānis Ošiņš, 33 gadus vecs. Augstākā izglītība – ekonomists. Strādājis Skaitļošanas centrā, Statistikas centrā. Pašlaik strādā Cēsu rajona pašvaldībā par ekonomikas daļas galveno speciālistu. Dzīvo Cēsīs. Ir paredzēts, ka strādās par valsts kontrolieri Cēsu rajonā. Lūdzu iecelt par valsts kontrolieri.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ošiņa kungs, tribīnē! Vai godājamajiem deputātiem ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Ošiņa kungs! Vai kāds vēlas uzstāties? Neviens nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ošiņa kunga kandidatūru. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kalniņa kungs, turpiniet!
A.Kalniņš: Nākamā kandidāte – Lidija Locāne. Augstākā juridiskā izglītība. Dzīvo Aizkraukles rajonā, Jaunjelgavā. Ir strādājusi gan Tieslietu ministrijas sistēmā, gan arī ilgstoši Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecībā par juriskonsulti. Tā ka viņai ir šī juridiskā un saimnieciskā pieredze. Paredzēta par valsts kontrolieri Aizkraukles rajonā. Lūdzu iecelt par valsts kontrolieri.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Locānes kundze! Godājamie deputāti, kādi jums būtu jautājumi pretendentei? Jautājumu nav. Paldies, Locānes kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nevēlas.
Balsošanas režīmu! Balsosim par Locānes kundzes kandidatūru valsts kontroliera amatam. Lūdzu rezultātu. Par – 72, pret – nav, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kalniņa kungs!
A.Kalniņš: Atliek tikai paskaidrot, ka Andrejs Dauksts, kuru bija domāts atkārtoti izvirzīt uz balsošanu, ir pārdomājis un nav ieradies. Līdz ar to mans kandidātu saraksts ir izskatīts.
Priekšsēdētājs: Tā ka lūdzu godājamos kolēģus no jūsu 539.dokumenta svītrot pirmo kandidātu Andreju Daukstu.
Godājamie kolēģi, mums ir formāli jānobalso par visu lēmumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu kopumā. Rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts. Varam apsveikt jaunos valsts kontrolierus.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par dažu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu ievēlēšanu”.
Lūdzu, Kaksīša kungs!
J.Kaksītis, tieslietu ministra vietas izpildītājs: Cienījamie deputāti! Vairākās Latvijas rajonu un arī pilsētu tautas tiesās ir vakantas tiesnešu vietas. Republikas Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa ir izskatījusi šo jautājumu un šodien Augstākajai padomei ir iesniegts izlemšanai lēmuma projekts par dažu rajonu un pilsētu tiesnešu ievēlēšanu. Jūsu rīcībā šie materiāli ir. Tie ir izskatīti arī attiecīgajās komisijās, tādēļ lūdzu ievēlēt par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi Inesi Ameriku.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Amerikas kundze, tribīnē! Godājamie deputāti, kādi jums būs jautājumi tiesneses amata pretendentei? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds no godājamajiem deputātiem vēlas izteikties? Nav tādu.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ineses Amerikas iecelšanu par tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. 75 – par, 1 – pret, 4 – atturas. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kaksīša kungs!
J.Kaksītis: Es lūdzu jūs ievēlēt Marutu Balodi par Valkas rajona tiesnesi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Balodes kundze, tribīnē! Lūdzu, godājamie deputāti, kādi būtu jautājumi Balodes kundzei? Jautājumu nav. Paldies, Balodes kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nav tādu. Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Marutas Balodes iecelšanu par tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 81, pret – 1, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kaksīša kungs, turpiniet!
J.Kaksītis: Es lūdzu par Ventspils pilsētas tiesas tiesnesi ievēlēt Ilzi Fišeri.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Fišeres kundze, tribīnē! Lūdzu, godājamie kolēģi, kādi būtu jautājumi amata pretendentei? Jautājumu nav. Paldies, Fišeres kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nav tādu.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Fišeres kundzes kandidatūru iecelšanai par tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 80, pret – 2, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kaksīša kungs!
J.Kaksītis: Es lūdzu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi ievēlēt Silvu Gailīti.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gailītes kundze! Kādi ir jautājumi godājamajiem deputātiem? Jautājumu nav. Paldies. Gailītes kundze! Vai kāds vēlas uzstāties? Nē.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 78, pret – 1, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
J.Kaksītis: Es lūdzu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi ievēlēt Aelitu Jenču.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jenčas kundze, tribīnē! Godājamie deputāti, kādi būtu jautājumi Jenčas kundzei! Nav jautājumu. Paldies. Vai kāds, lūdzu, vēlas uzstāties? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu.
J.Kaksītis: Es lūdzu par Valkas rajona tiesas tiesnesi ievēlēt Rasmu Kaniņu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kaniņas kundze, tribīnē! Godājamie deputāti, kādi ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Kaniņas kundze! Vai kāds vēlas uzstāties? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 83, pret – 1, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu.
J.Kaksītis: Es lūdzu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi ievēlēt Annu Knodzi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Knodzes kundze, tribīnē! Godājamie deputāti, kādi būtu jautājumi? Lūdzu, Batarevska kungs!
O.Batarevskis: Kāda ir jūsu attieksme pret nāves sodu?
A.Knodze, tiesneša amata kandidāte: Katrā ziņā, nostiprinoties mūsu valstij kā demokrātiskai valstij, nāves sods būtu atceļams.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Paldies, Knodzes kundze! Vai kāds, lūdzu, vēlas uzstāties? Nē.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 82, pret – 2, atturas – 7. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu.
J.Kaksītis: Es lūdzu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi ievēlēt Arnoldu Laufmani.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laufmaņa kungs! Godājamie kolēģi, kādi būtu jautājumi pretendentam? Jautājumu nav. Paldies, Laufmaņa kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 77 – par, 1 – pret, 7 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu.
J.Kaksītis: Lūdzu par Ludzas rajona tautas tiesnesi ievēlēt Ludmilu Mežali.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mežales kundze, tribīnē! Godājamie deputāti, kādi būtu jautājumi pretendentei? Jautājumu nav. Paldies, Mežales kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Nevēlas. Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 85, pret – 1, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu, Kaksīša kungs!
J.Kaksītis: Lūdzu par Bauskas rajona tiesnesi ievēlēt Marinu Ribinu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ribinas kundze! Godājamie deputāti, kādi būtu jautājumi? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 90 – par, 1 – pret, 1 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.
Lūdzu, Kaksīša kungs!
J.Kaksītis: Diemžēl man jāsaka, ka Rita Vīne no Liepājas pilsētas mums nezināmu apstākļu dēļ nav ieradusies. Es pieļauju, ka tas ir transporta jautājums. Citas informācijas man diemžēl par to nav.
Priekšsēdētājs. Paldies. Godājamie kolēģi, kādi ir jūsu uzskati par iespējamo balsošanu pretendenta prombūtnē? Nevar? Kolēģi saka, ka nevar. Citi saka – var! Tad mums tas ir jāizlemj balsojot.
J.Kaksītis: Vēl varētu būt otrs variants. Var būt, ka viņa šīsdienas laikā vēl ieradīsies un tad…
Priekšsēdētājs: Dienas laikā būs grūtības ar balsošanu. Lūdzu, Simsona kungs!
P.Simsons: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, es atļaušos atgādināt, ka ne tik sen atpakaļ jūs ar lielu balsu vairākumu pagarinājāt termiņu veselai rindai tiesnešu, neredzot viņus šeit nevienu. Taču šinī gadījumā situācija ir daudz labāka. Šeit mēs vismaz redzam viņu līdzšinējās darba gaitas, turpretī par tiem tiesnešiem mēs nezinājām neko. Tur bija tikai vienīgi saraksts, taču tad jūs nešaubījāties. Tātad es aicinu uzticēties piedāvātajai kandidatūrai un nobalsot “par”.
Priekšsēdētājs: Vēl par motīviem – Lazdas kungs. Lūdzu.
P.Lazda: Mēs Likumdošanas jautājumu komisijā skatījām visas šīs kandidatūras, arī šo kandidatūru. Tā ka, es domāju, varētu arī nobalsot.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums bija pretrunas, tad būs procedūras balsojums. Balsosim par ierosinājumu – nobalsot par Vīnes kundzes iecelšanu par tautas tiesnesi viņas prombūtnē. Lūdzu, balsosim par šo procedūras jautājumu! Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret – 7, atturas – 13. Tātad varam balsot.
Balsošanas režīmu! Balsosim par Ritas Vīnes iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par – 77, pret – 4, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts.
J.Kaksītis: Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu kopumā. Lūdzu rezultātu. 94 – par, 1 – pret un neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts kopumā par visiem kandidātiem.
Kaksīša kungam ir vēl kas ziņojams. Lūdzu.
J.Kaksītis: Paldies. Es varu informēt, ka Vīnes kundze ir zālē. Tā ka, ja ir kādas domstarpības…
Priekšsēdētājs: Paldies. Mums nekādu domstarpību nebija. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 10.jūlija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem…”” Godājamie kolēģi, tas ir 544.dokuments.
Lūdzu, Ēlerta kungs!
I.Ēlerts: Par procedūru. Tā kā pagājušajā otrdienā deputāti pamatoti prasīja Finansu ministrijas atzinumu, tad tāds arī tika pieprasīts Finansu ministrijai. Finansu ministrija solīja to vakar pulksten 14.00 iesniegt, bet iesniedza tikai šorīt no rīta – pulksten 9.20. Protams, vēl nav bijis iespējams šo atzinumu pavairot. Bez tam tur ir vēl daži citi materiāli. Deputātiem šorīt mapītēs jau bija Ekonomikas komisijas alternatīvais likumprojekts. Ir arī Ekonomisko reformu ministrijas atzinums. Tādējādi es lūgtu šo darba kārtības punktu atlikt līdz tam laikam, kad būs izdalīti šie materiāli un deputāti vismaz pusstundu vai stundu būs varējuši ar šiem materiāliem iepazīties. Paldies, cienījamie kolēģi!
Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu nav. Man liekas, par to nav jābalso.
Nākamais ir darba kārtības 4.jautājums – likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Tas pats. Paldies. Tātad atliekam.
Tālāk seko likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Rīgas pilsētā” (547.dokuments). Kā es saprotu, Plotnieka kungs ziņos. Lūdzu.
A.Plotnieks: Godātie kolēģi, lūdzu, iepazīsimies ar 547.dokumentu. Par ko šajā konkrētajā gadījumā ir runa? Runa ir par nekustamo īpašumu, kas atrodas Rīgā, Blieķu ielā 3. Tur, kā jūs visi zināt, līdz pat pēdējam laikam notiek visdažādākās svinīgās ceremonijas, kas saistītas ar valsts viesu uzņemšanu. Tātad mums šobrīd tā vai citādi ir jāmēģina šajā konkrētajā gadījumā rast risinājumu, kas atbilstu gan likumam, gan arī tām interesēm, kuras ir aicinātas realizēt Augstākās padomes Lietu pārvalde.
Man jāsaka, ka tas, manuprāt, ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad šie jautājumi tiek pacelti un risināti visai augstā līmenī. Un tas acīm redzami tā vai citādi tomēr skar parlamentu.
Es šajā sakarībā gribētu mums atgādināt, ka mēs visai vieglprātīgi, pieņemot likumu par denacionalizāciju, atteicāmies no jebkādiem procentuāliem skaitļiem, kuri fiksētu tos vai citus pārbūves darbus, kas tajos vai citos objektos ir realizēti aizgājušajos 50 gados. Tie mūs neinteresēja. Taču šobrīd veselā virknē gadījumu mums ir situācijas, kad īpašnieks pieprasa pilnīgi no jauna uzbūvētas ēkas, pamatojoties uz to, ka 1940.gadā šajā vietā ir stāvējusi viņa ēka. Tāds ir, piemēram, strīds par Ģederta Eliasa muzeju Jelgavas rajonā, kuru pašvaldība uzbūvēja no jauna, un tagad viņi tiesājas jau turpat pusgadu. Tātad redzat, ka nabaga pašvaldība nevar ar likumu šo jautājumu atrisināt. Mums ir šāda iespēja.
Kādi ir divi argumentu kompleksi, kas mums būtu jāņem vērā, no Augstākās padomes jeb no parlamenta pozīcijām skatoties: pirmkārt, šī ēka visu laiku tik tiešām tiek izmantota reprezentācijas vajadzībām – citu valstu vadītāju uzņemšanai un izvietošanai, kā arī valstu vadītāju sarunām. Otrkārt, šā nama īpašuma Blieķu ielā uzturēšanai un interjera iekārtošanai ir tērēta nauda no valsts budžeta, turklāt šeit ir veikti arī kapitālās celtniecības darbi, konkrēti – uzcelta saimniecības ēka un garāža četrām automašīnām. Ir izveidota arī automašīnu stāvvieta.
No otras puses, Tatjana Kvera (dzimusi Maikapare) kategoriski pieprasa šo zemes gabalu, pamatojoties uz Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas valdes denacionalizācijas apliecību, kas izdota 1992.gada 10.decembrī, un uz attiecīgās Zemes komisijas lēmumu, kas gan nav īpaši precīzi darīts atbilstoši likuma prasībām… Taču arī Rīgas pilsētas Zemes komisija 14.janvārī ir nolēmusi viņai šo zemes gabalu atdot. Tatjana Kvera kategoriski pieprasa, lai šo namu viņai atdod natūrā. Nevar būt runas ne par kādu kompensāciju.
Es šajā sakarībā jums zināšanai nocitēšu 2.maijā pa faksu saņemto vēstuli. Un, tā kā tā ir krievu valodā, tad es tomēr to citēšu krievu valodā, jo es citēju oficiālu dokumentu un man nav tiesību jums šeit nepārbaudītu un nesaskaņotu tulkojumu sniegt. Tātad viņa raksta tā: */“Gadījumā, ja Kveras–Maikapares kundzei tiks piedāvāta kompensācija, tad es domāju, ka tas nebūs pamatoti, tā ka ļoti šaubos, ka vienīgi Kveras–Maikapares nams nodrošinās to valstisko uzdevumu atrisināšanu, kas tur tagad tiek izlemti. Vai tiešām visā Rīgā un tās apkārtnē nav ēku, kuras ne no viena nav jāatņem un kuras brīnišķīgi atbilstu iepriekš minētajiem mērķiem, kuri apstiprināti saņemtajā atbildē? Ja turpināt sarunu par kompensāciju, tad es atļaušos sev dot padomu amatpersonām padomāt par to, vai tas būs izdevīgi. Jo Kveras–Maikapares kundzei taču netiks piedāvāta kompensācija, kas būs līdzvērtīga nama vērtībai 1940.gadā vai no cenas aprēķina par katru kubikmetru akmeņu, no kuriem ir uzcelts šis nams.”/
Šo faksu ir parakstījis Ivaņuka kungs, kurš pārstāv Kveras–Maikapares kundzes intereses. Tātad šobrīd saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām” tikai šeit, parlamentā, mēs esam tiesīgi šo jautājumu izlemt, pieņemot īpašu likumu. Jūs dzirdējāt argumentāciju gan no vienas, gan no otras puses. Lūdzu, lemiet šā likumprojekta likteni! Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.
Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais jautājumu uzdošanai ir pierakstījies Grūtupa kungs. Lūdzu.
A.Grūtups: Cienījamais Plotnieka kungs! Man ir vairāki jautājumi, ja jūs atļausit: sakiet, kura ministrija vai pašvaldība ierosina šo jautājumu?
A.Plotnieks: Nē, šis jautājums ir nonācis parlamentā tās sarakstes rezultātā, kura ir noritējusi starp Kveru–Maikapari, viņas pilnvaroto un Latvijas Republikas Augstākās padomes Lietu pārvaldi.
A.Grūtups: Es jums nevis ziņkāres pēc prasu. Mēs esam pieņēmuši likumu, kas paredz precīzu procedūru. Jūs uz šo jautājumu, kura ministrija vai pašvaldība to ir ierosinājusi, nevarat atbildēt.
A.Plotnieks: Augstākā padome.
A.Grūtups: Paldies. Nākamais jautājums: vai šis jautājums ir skatīts valdības sēdē?
A.Plotnieks: Šis jautājums ir skatīts valdības sēdē. Man šeit ir Ministru padomes 1993.gada 28.aprīļa sēdes protokola izraksts Nr.5 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Rīgā, Blieķu ielā 3”. Sēdē tika nolemts jautājuma izskatīšanu atlikt.
A.Grūtups: Tātad valdība šo jautājumu nemaz nav virzījusi uz parlamentu. Tā es saprotu?
A.Plotnieks: Jā.
A.Grūtups: Sakiet, lūdzu, kur ir viss pamatojuma materiāls, kas šādos gadījumos ir jāiesniedz deputātiem, lai viņi varētu lemt par atsavināšanu? Kur ir materiāls, kas saturētu gan pilnīgu informāciju par šo īpašumu, tā īpašniekiem, vajadzībām, funkcijām, gan pamatojumu, kāpēc tas ir jāatņem? Vai tāds materiāls ir izdalīts?
A.Plotnieks: Grūtupa kungs, es gribētu atbildēt uz jūsu jautājumu ar šādu pretjautājumu: cik likumprojektiem jūs, trīs gadus sēžot šajā zālē, esat saņēmis normālu pamatojumu? Es varu uz pirkstiem saskaitīt tādus likumprojektus.
A.Grūtups: Tos, kurus es iesniedzu, es iesniedzu ar pamatojumu. Es par sevi varu atbildēt.
A.Plotnieks: Es jūsu likumprojektiem neesmu saņēmis nevienu pamatojumu.
A.Grūtups: Es jums parādīšu. Jūs saņēmāt.
Priekšsēdētājs: Grūtupa kungs, es gribētu jums aizrādīt un arī Plotnieka kungam, ka te polemika tomēr nebūtu vietā.
A.Grūtups: Pēdējais jautājums: ja valdība šo jautājumu tālāk nevirza, kā tas likumā ir paredzēts, un ir atlikusi tā izskatīšanu, vai jūs vispār šodien saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” varat šo jautājumu izvirzīt?
A.Plotnieks: Es domāju, ka mēs šo jautājumu varam izvirzīt, jo, ja runa ir par Latvijas valsts reālām reprezentācijas vajadzībām, tad parlamentam šis jautājums ir jāizlemj. Vai mēs vēlamies pieņemt likumu vai noraidīt – tās ir mūsu kā parlamenta tiesības.
A.Grūtups: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!
R.Marjaša: Cienījamais Plotnieka kungs! Sakiet, lūdzu, varbūt jūsu rīcībā pašlaik ir tādas ziņas, kuras varētu pavairot un mums izsniegt, lai varētu redzēt skaitliski, cik ir ieguldīts pa šiem gadiem valsts līdzekļu? Jūs tur uzskaitījāt garāžas un kapitālremontu, bet, lai mēs varētu pārliecināties, ir jāzina, kāda tad ir proporcija attiecībā, teiksim, uz mājas vērtību tad, kad tā tika nacionalizēta, un uz šīsdienas vērtību. Tad mēs varētu, teiksim, ar tīru sirdsapziņu šā vai citādi balsot. Man šķiet, ka tāds pliks papīrs vien varbūt tomēr ir par maz. Vai ir iespēja šodien tos materiālus pavairot, lai mēs varētu balsot?
A.Plotnieks: Marjašas kundze, es varētu piekrist jums, ka vajadzētu tiešām redzēt šāda veida informāciju, tas ir, konkrētos skaitļos. Mūsu rīcībā to tomēr vajadzētu saņemt un izmantot. Man ir tikai informācija par to, kādi darbi ir veikti. Skaitļu man nav. Naudas summu man nav. Tātad šajā sakarībā es domāju, ka Lietu pārvalde var sagatavot šādu izziņu. To var pavairot pusstundas laikā un šo materiālu attiecīgi izdalīt.
R.Marjaša: Tātad jums iebildumu nebūtu, ka mēs atliktu, kamēr saņemam papildu informāciju?
A.Plotnieks: Nē, absolūti nekādu!
Priekšsēdētājs: Paldies. Atgādināšu kolēģiem, ka tas ir pirmais lasījums. Lūdzu, kādi vēl ir jautājumi?
Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!
E.Krastiņš: Es gribētu zināt, kā likumdošanas iniciatīva ir šis likums? Jo te nekas nav rakstīts, kas ir iesniedzējs.
A.Plotnieks: Šis likumprojekts mūsu komisijā ir nonācis no Prezidija.
E.Krastiņš: Kas ir likumdošanas iniciatīvas autors?
A.Plotnieks: Es saprotu, ka Augstākās padomes Prezidijs.
E.Krastiņš: Vai Prezidijam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības?
A.Plotnieks: Nē.
E.Krastiņš: Tad es aicinu šo jautājumu noņemt no izskatīšanas un iesniegt to tā, kā paredz paša Prezidija apstiprinātais likumprojektu izskatīšanas nolikums.
A.Plotnieks: Krastiņa kungs, atbildot uz jūsu priekšlikumu, es varu sniegt jums tādu informāciju, ka šīs attiecības starp Kveras-Maikapares kundzi, no vienas puses, un mūsu valsts institūcijām, no otras puses, ir samilzušas. Pie kam Kvera-Maikapare savos vēstījumos draud publicēt dažāda veida rakstus pasaules presē. Tādējādi Likumdošanas jautājumu komisija uzskatīja, ka mēs varam ziņot par šo likumprojektu savā vārdā, lai parlaments tomēr tā vai citādi izlemtu šo jautājumu un lai nebūtu pamata izteikt kārtējo pārmetumu mūsu vilcinājumā, ka ēku mēs neatbrīvojam, bet tajā pašā laikā arī neko nelemjam.
Priekšsēdētājs: Es kolēģiem gribēju tikai atgādināt, ka Augstākās padomes Prezidijs sastāv no Augstākās padomes deputātiem un katram no viņiem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Arī jums, Krastiņa kungs, ir likumdošanas iniciatīvas tiesība, un es nezinu, kāpēc 15 deputātiem to ir mazāk nekā vienam deputātam?
Lūdzu, Simsona kungs!
P.Simsons: Es pilnībā piekrītu iepriekšējiem runātājiem attiecībā uz to, ka mums ir nepieciešama papildu informācija, kaut kādi aprēķini, lai mūsu lēmums būtu pamatots. Un papildus pie tā man būtu lūgums dot informāciju. Es atļaušos citēt tāpat kā kolēģis Plotnieks krievu valodā šīs īpašnieces jeb mantinieces pārstāvju vēstulē teikto: */“Bet, ja ar Kveras-Maikapares kundzi sākumā būtu runāts cilvēcīgi, ja viņai būtu paskaidrots, ka pašlaik ir grūti atrast citas reprezentācijas telpas, es nemaz nešaubos par to, ka būtu atrasts kompromiss, kas dotu iespēju Augstākajai padomei izmantot viņas telpas, kamēr tiktu atrastas to vietā citas.”/
Šajā sakarībā es gribētu saņemt informāciju, kādas sarunas valdība ir veikusi ar mantinieci, lai šo jautājumu risinātu nevis likumdošanas ceļā, bet vienojoties? Konkrēti – kuras personas, kad, par kādu tēmu un ko ir piedāvājušas viņai vai ko, teiksim, viņa ir atbildējusi uz mūsu piedāvājumiem?
A.Plotnieks: Simsona kungs, manā rīcībā ir tikai oficiālā sarakste – informācija par sarunām starp Lietu pārvaldi un Maikapares kundzes pārstāvjiem vai arī starp valdību un Maikapares kundzes pārstāvjiem. Citu materiālu man nav. Tātad es domāju, ja Lietu pārvaldē ir šis materiāls, tad tā labprāt to nodos jūsu rīcībā.
P.Simsons: Es atļaušos precizēt: es tieši akcentēju to, ka mums vajadzētu iegūt no valdības šādu informāciju, jo tā bija valdības kompetence kārtot šo jautājumu, nevis Augstākās padomes kompetence.
Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi turpinās. Lūdzu, Bērza kungs!
A.Bērzs: Man ir viens sīks jautājumiņš: kur Tatjana Kveras kundze dzīvo?
A.Plotnieks: Francijā, Parīzē kopš 1940.gada.
A.Bērzs: Jautājuma otra pusīte: kā risinās vai ir atrisināts jautājums par īpašuma tiesībām uz Rīgas tabakas fabriku? Acīmredzot arī tas tad ir viņas mantojums.
A.Plotnieks: Bērza kungs, diemžēl šajā ziņā es esmu tikpat kompetents kā jūs.
A.Bērzs: Taču viss ir jārisina kompleksi.
A.Plotnieks: Es piekrītu.
Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Paldies, Plotnieka kungs!
Sāksim debates. Debatēs ir pierakstījies viens deputāts – Grūtupa kungs. Un vēlāk mums būs jāizlemj jautājums, vai Augstākās padomes debatēs tiek atļauts debatēt Advokātu kolēģijas pārstāvjiem, kuri pārstāv vienu no pusēm. To mēs balsojot izlemsim.
Lūdzu, Grūtupa kungs!
A.Grūtups: Cienījamie kolēģi, es gribētu pieskarties šim jautājumam varbūt no trim pusēm. Pirmkārt, es runāšu par pašu procesuālo kārtību, kādā veidā šie jautājumi ir jākārto. Otrkārt, nedaudz pēc būtības gribētu pieskarties šiem jautājumiem, vai vispār tādām vajadzībām var atsavināt īpašumu valsts vai sabiedrības labā, un, treškārt, sniegt jums nedaudz informācijas, kāda pašlaik ir situācija ar reformām šajā virzienā un kādu iespaidu šis mūsu lēmums varētu atstāt.
Cienījamie kolēģi, tātad priekšlikumu par īpašuma atsavināšanu ierosina vai nu ministrija, vai pašvaldība. Tālāk vai nu konkrētā ministrija, vai pašvaldība iet uz valdības sēdi un pamato savu ierosinājumu. Tad valdība pieņem lēmumu un kopā ar visu materiālu, kas raksturo šāda likuma pieņemšanu, iesniedz parlamentā. Pats parlaments neatkarīgi no tā, vai tas būtu Prezidijs, komisija, Lietu pārvalde vai kāda cita struktūra, šādu jautājumu ierosināt nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka tad mēs paši sevi pārbaudītu. Mums ir jāpārbauda ministrijas, pašvaldības vai valdības pamatojums, lai atsavinātu kādu īpašumu.
Šajā gadījumā, ja mēs tādā veidā šo likumu gribam pieņemt, mēs paši pārkāpjam likumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Tā ka no procesuālā viedokļa šo jautājumu mēs šodien vispār nevaram skatīt, jo nav ievērota attiecīgā kārtība. Pie tam, kā es lasīju publikācijā avīzē un vispār uzzināju par šo jautājumu 27.aprīļa “Dienā”, tad tur ierosinātājs ir norādīts – Augstākās padomes Lietu pārvalde. Lietu pārvaldei šādas tiesības ierosināt likums vispār neparedz. Tas būtu no procesuālā viedokļa.
Jau minētā 27.aprīļa “Diena” arī pamato savu viedokli. Tur uzstājas cienījamais Jānis Dinne, mūsu speciālists nekustamo īpašumu lietās, un viņš saka apmēram tā, ka arī trīsdesmitajos gados Ulmanis noteikti būtu tādu jautājumu izlēmis pozitīvi, tas ir, atņēmis šo īpašumu. Te nav ko zīlēt, kā Ulmanis būtu darījis, jo mums ir precīzi zināms, kā viņš darīja. Es varu jums tikai nocitēt, ka 1936.gadā tika pieņemti trīs šādi likumi, 1937.gadā – seši likumi un 1939.gadā – četri likumi. Es jums minēšu tikai to, kādiem nolūkiem atņēma. Tātad 1936.gadā atņēma artilērijas poligona vajadzībām Rīgas apriņķī. Tāpat 1936.gadā atņēma Finansu ministrijas un Kara muzeja jaunceltņu novietošanai, 1936.gadā – Ķeguma spēkstacijas vajadzībām. Tālāk 1937.gadā – robežsargu brigādes sardzes mītnes vajadzībām. Tad seko vesela rinda likumu par objektiem Iekšlietu ministrijas vajadzībām, pasta un krājkases nama novietošanai. 1939.gadā – robežsargu brigādes vajadzībām, Rīgas ostas vajadzībām, Rīgas–Kuldīgas dzelzceļa vajadzībām un Valsts elektrotehniskās fabrikas vajadzībām. Šeit, ziniet, nav neviena likuma, kas būtu pamatots ar reprezentācijas pasākumiem, ka nav kur citur saskandināt kristāla glāzes un tā tālāk. Tādas bija, lūk, Ulmaņa izpratnē, valsts un sabiedriskās vajadzības. Es varu arī speciāli priekš Dinnes kunga izņemt stenogrammu un viņam uzdāvināt.
Tālāk ir jautājums par to, kādā situācijā mums pašlaik ir reforma, denacionalizācija. Īpašumi ir atdoti tikai 10 procentu apmērā, tātad ir apmierināti tikai 10 procenti no saņemtajiem pieteikumiem. Tādos reģionos kā Krāslavā un Daugavpilī vispār valda uzskats (un tas netiek slēpts, pat avīzēs tiek rakstīts), ka viņi līdz Saeimai vispār lielos namus neatdos. Tā viņi raksta avīzēs. Atnāks Saeima, un tad paskatīsimies. Tā varbūt pamainīs šos likumus, un mums nekas nebūs jāatdod. Ja mēs tagad tādā veidā nepareizi ievirzīsim šo atņemšanas praksi, tad, ticiet man, tūlīt sāksies ķēdes reakcija – tad vajadzēs somu pirtīm un mednieku mājām. Tad visi nāks uz jauno Saeimu un Saeima ar šādiem likumprojektiem vien tad varēs nodarboties. Tā ka, es uzskatu, šāds likums negatīvi ietekmētu reformu kursu.
Starp jums ir ļoti daudz deputātu kandidātu, kuri savās programmās ir apliecinājuši, ka viņi konsekventi turpinās reformu kursu. Tad man rodas interese, ja mēs pieņemsim šādu likumu, tad kā tas saskanēs ar šā reformu kursa turpināšanu?
Un galvenais jautājums, Kveras kundzei būs jāmaksā, un jāmaksā būs nevis sertifikātos, bet jau kārtīgā naudā. Ja mēs šodien pieņemsim likumu, kas tad maksās? Maksās jaunā valdība no valsts budžeta. Tātad arī no šā aspekta mums būtu jāapsver. Mēs pieņemsim, bet kādi citi lai maksā. Kāda ir budžeta situācija – tas man jums nav jāskaidro. Tā ka, es uzskatu, šis jautājums ir procesuāli nepareizi ievirzīts un pēc būtības neatbilst likuma garam, tāpēc var negatīvi ietekmēt visu procesu. Es lūdzu, balsojot par šo likumprojektu, to noraidīt.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi ir aizrādījums Grūtupa kungam, ka viņam vajadzētu par iesniedzējiem smelties ziņas nevis laikrakstā “Diena”, bet darba kārtībā – 550.dokumentā, kas jums ir izdalīts. Jā, vajag izlasīt, godājamie kolēģi! Krastiņa kungs, lūdzu, izlasiet darba kārtības 5.jautājumu, jo darba kārtībā 550.dokuments ir.
Godājamie kolēģi, pie mums ir ieradies arī Skudras kungs, kā rakstīts, advokātu biroja “Skudra un partneri” vadītājs. Mums tādā gadījumā ir jālemj, vai mēs plenārsēdes debatēs klausīsimies arī advokātu, kas pārstāv vienas puses intereses. Tāds mums ir pirmais gadījums, tāpēc tas būtu jāizlemj. Pie mums ir uzstājušās amatpersonas, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, bet tagad mums ir jāizlemj, vai plenārsēžu zālē uzstāsies uzņēmējs, kas pārstāv kādas puses intereses. Mums tas ir vienkārši jāizlemj, jo viņš ir pieteicies debatēs.
Tātad, lūdzu, balsosim par ierosinājumu, ka Skudras kungam būtu jādod vārds debatēs par šo jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Vienu mirklīti!
Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Godājamais Krastiņa kungs, paskaidrojiet, lūdzu, man kādu procedūras sīkumu: vai Skudras kungu mēs esam noņēmuši vai arī viņš pats ir aizgājis? Kādā kondīcijā viņš mums te ir?
Priekšsēdētājs: Skudras kungs pašlaik atrodas… Es neatkārtošu jūsu izteicienu… Skudras kungs ir pieteicies debatēs kā advokātu biroja “Skudra un partneri” vadītājs. Tā šeit man sekretariāts ir pierakstījis. Tātad mums ir jālemj, vai advokātu biroja “Skudra un partneri” vadītājam, kurš pārstāv, iespējams, Kveras kundzes intereses, būtu tiesības piedalīties Augstākās padomes debatēs, apspriežot likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad balsosim par šo ierosinājumu, ka viņš piedalās debatēs. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – 10.
Lūdzu, Skudras kungs, tribīnē! Tāpat kā visiem pārējiem debatētājiem arī jums tiek dotas 10 minūtes.
V.Skudra, advokātu biroja “V.Skudra un partneri” vadītājs: Paldies, cienījamie deputāti, par to, ka jūs devāt man vārdu!
Esmu pilnvarots iesniegt namīpašnieces Kveras kundzes vēstījumu Augstākajai padomei un izteikt vienu priekšlikumu sakarā ar apspriežamo jautājumu. Es iesniegšu viņas vēstījumu priekšsēdētāja kungam…
Priekšsēdētājs: Paldies, bet tikai ne man! Iesniedziet, lūdzu, sekretariātā!
V.Skudra: Jā, labprāt! Gribu atļauties jums nolasīt dažus izvilkumus no viņas vēstījuma:
“Cienījamie tautieši, dāmas un kungi! Atļaujiet griezties pie jums ar šādu vēstījumu. Es no sirds priecājos par Latvijas neatkarības atgriešanu un ļoti ceru, ka mana dzimtene visdrīzākajā laikā pārvarēs dažādas grūtības un nostāsies līdzās demokrātiskām valstīm, iekaros pasaules sabiedrības cieņu, tiecoties pēc likumības un taisnīguma.
Runājot par savu īpašumu Latvijā, atļaujos teikt, ka, neskatoties uz visām grūtībām, es nešaubos arī par šī jautājuma pozitīvu atrisinājumu.
1940.gadā mana ģimene tika aplaupīta, mans tēvs gāja bojā padomju koncentrācijas nometnē. 70.gados es mēģināju atgūt savu īpašumu, bet saņēmu atteikumu. 1991.gadā, kad Latvija visai pasaulei paziņoja par taisnīguma atjaunošanu, es atkal nolēmu pieprasīt manas ģimenes mājas atgriešanu savā īpašumā, bet šoreiz nolēmu, ka tēvam piederošo tabakas fabriku neprasīšu tāpēc, ka tā var nest labumu manai dzimtenei. 1992.gada beigās no Latvijas saņēmu dokumentu, kas apliecināja, ka esmu nama Blieķu ielā 3 likumīga īpašniece, par ko paziņoju atklātībā Francijā. Taču turpmāko dienu notikumi mani bezgala pārsteidza. Reāli nams atdots netiek.
Ņemot vērā likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu” un zinot, kā nams tiek izmantots, nevar secināt, ka pēc tā pastāv akūta nepieciešamība. To varētu saprast, ja objekts tiktu izmantots slimnīcas, bērnunama vai skolas vajadzībām.
Gribu jautāt: ja Augstākā padome nepiekrīt denacionalizācijas komisijas lēmumam, kāpēc man tik ilgā laikposmā jācieš materiāli un morāli zaudējumi, jo zemes nodokli es jau maksāju. Kā man uz to reaģēt? Es nekad neticēšu, ka īsteni demokrātiskā sabiedrībā var pārkāpt galveno likumu – likumu par privātīpašuma neaizskaramību. Mans franču advokāts iesaka informēt par šo situāciju citu valstu valdības, lai to pārstāvji, kad viņus pieņems Rīgā, Blieķu ielā 3, zinātu, ka šis nams 1993.gadā tika ekspropriēts atkārtoti.
Un tomēr, neskatoties uz teikto, jau iepriekš esmu gatava atrast kompromisus un atļaut izmantot namu, iekams tas ir vajadzīgs valsts vajadzībām. Es nododu pilnvaru advokātam par šā jautājuma risināšanu, kaut arī tas aizskar manas intereses.”
Un, lūk, te ir šī pilnvara, cienītās dāmas un kungi, kas datēta Francijā, Parīzē, 1993.gada 7.maijā. “Es, apakšā parakstījusies Tatjana Kvera, dzimusi Maikapare, dzīvojoša Francijā, Latvijas pavalstniece un Francijas pavalstniece, ar šo pilnvaroju advokātu biroja “V.Skudra un partneri” vadītāju Viktoru Skudru likt priekšā šo vēstījumu Latvijas Republikas Augstākajai padomei, un, ja tiek novērsts īpašuma tiesību aizskārums uz doto namīpašumu, noslēgt nomas līgumu starp Augstāko padomi un mani par namīpašuma izmantošanu turpmākajos trīs gados.”
Tātad, cienītie deputāti, kas šādos apstākļos traucē ar likumīgo īpašnieku atrast kompromisu? Es šobrīd negribu atkārtot to, ko teica Grūtupa kungs, jo praktiski likumprojekts, kas šodien ir sagatavots, neatbilst tā likuma prasībām, kurš runā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām. Un tagad, cienījamie deputāti, jūsu priekšā ir Temīdas svari – vienā kausā ir represētais un padomju koncentrācijas nometnē bojā gājušais īpašnieks, sagādātās morālās ciešanas un materiāli zaudējumi viņa sievai un meitai, kā arī likumīgi izsniegtā denacionalizācijas apliecība, likums par denacionalizāciju un neatprasītā tabakas fabrika, bet otrajā svaru kausā… Diemžēl te es argumentus nesaskatu.
Pastāvot šādiem apstākļiem, es uzskatu par iespējamu apsvērt Kveras kundzes priekšlikumu un, ja parlaments uzskatīs par iespējamu, izlemt pozitīvi šo jautājumu. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai vēl kāds vēlas uzstāties? Vai, godājamie kolēģi, neviens vairs nevēlas uzstāties debatēs? Nē. Mums tagad ir motīvi un replikas.
Lūdzu, Muciņa kungs!
L.Muciņš: Par procedūru. Es piedāvātu šādu risinājumu šai problēmai. Neskatoties uz emocionālajām runām, es domāju, ka mums kā likumdevējiem pirmām kārtām pašiem ir jāseko likuma prasībām. Likums pirmām kārtām paredz zināmu kārtību, un te, kā mēs to redzam no materiāliem, šī kārtība nav ievērota. Tas ir viens.
Otrām kārtām likums paredz, ka pirms šā likumprojekta izskatīšanas valdības sēdē ir jābūt sarunām un konkrētiem piedāvājumiem par risinājuma ceļiem starp īpašnieku un ieinteresēto pusi. Arī tas, kā redzams no Plotnieka kunga paskaidrojuma, mums nav zināms. Bez tam mums šeit nav izdalīti nekādi materiāli.
Trešām kārtām mēs neredzam neko nedz par summām, nedz par iespēju, ka šeit tika piedāvāts īrēt šo nekustamo īpašumu.
Pamatojoties uz visiem šiem motīviem, godātie kolēģi, un arī ņemot vērā, ka mūsu likumdošanai ir neliela pretruna ar 1922.gada… Šis likums par atsavināšanu ir nedaudz pretrunā ar likumu “Par cilvēku un pilsoņu tiesībām”, kurā ir noteikts, ka īpašumu atsavina ar tiesas spriedumu. Šeit tas var tikt atsavināts ar šo parlamenta lēmumu.
Es domāju, bija pareizi, ka mēs uzklausījām arī otras puses viedokli. Tādēļ šeit dažas replikas, kas izskan no maniem kolēģiem, manī visādā ziņā rada izbrīnu.
Es aicinātu šo jautājumu noņemt no darba kārtības, jo likumprojekts nav sagatavots pareizā kārtībā. Lai tad tas atgriežas valdībā un lai valdība pilnvaro mūsu sūtni Parīzē veikt šīs nepieciešamās sarunas un iesniegt visus dokumentus, kā tas ir likumā paredzēts, ja tas ir nepieciešams un ja vienošanās nav panākta. Es uzskatu, ka vienošanās šeit ir panākama, taču, ja mēs iesim tālāk, tad arī starptautiskā plāksnē mēs diez vai patīkami izskatīsimies. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!
P.Laķis: Jā, nu man arī ir priekšlikums. Man ir tāds motīvs, ka, manā izpratnē, mēs esam jau tik daudz nepatikšanu un nesmukumu ar visu šo denacionalizāciju dažādos veidos sastrādājuši, ka tagad uzlikt vēl vienu kroni sev galvā galīgi nav vajadzīgs. Tādēļ pirmais priekšlikums ir šo jautājumu atļaut risināt Saeimai. Informēsim cienījamo īpašnieces kundzi, ka Saeima izšķirs šo jautājumu. Tas ir viens variants, ja mēs tik briesmīgi gribam aizķerties šajā mājā.
Un otrs variants ir tāds, ka šis lēmuma projekts vismaz ir jāatliek līdz nākamajai reizei, lai tiešām būtu dokumentācija par to, kas tur ir ieguldīts un kas nav. Tomēr principā es domāju tā un mans priekšlikums būtu šāds: varētu balsot par priekšlikumu vai nu vispār atlikt, kā to iesaka Muciņa kungs, bet, ja tas netiek pieņemts, tad vismaz atlikt to līdz nākamajai reizei, līdz nākamajai plenārsēdei.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!
A.Berķis: Es iesaku šo lēmuma projektu noraidīt kā nepieņemamu. Es uzskatu, ka īpašums īpašniekam ir jāatdod. Šinī gadījumā es neredzu motīvus, kādēļ šis īpašums būtu jāpatur Augstākajai padomei.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl par motīviem ir kas sakāms? Ir jautājums Skudras kungam, jo sekretariātam ir neskaidrības ar dokumentiem. Jūsu dokuments, ko jūs nosaucāt par pilnvaru, diemžēl ir tikai telefakss bez apstiprinājuma vai pilnvarojuma. Tas nav dokuments. Ja tā ir tikai informācijai, tad to var pieņemt sekretariāts. Ja jūs to uzskatāt par pilnvaru, tad sekretariāts ir spiests jums to atdot atpakaļ, jo tā nav pilnvara.
V.Skudra: Tas viss ir brīnišķīgi, Krastiņa kungs! Es tikai gribēju pateikt, ka ārkārtīgajā steigā, kādā tika iekļauts darba kārtībā šis jautājums, es vakar tikai šāda veida dokumentu varēju saņemt pa faksu.
Priekšsēdētājs: Paldies.
V.Skudra: Jebkurā situācijā dokuments būs noformēts, kā nākas.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tad mēs to uzskatīsim par informāciju.
V.Skudra: Ir svarīgi, ka jums ir šī informācija.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā sekretariāts to pieņem kā informāciju, nevis kā pilnvaru. Vienīgi lai tas būtu precīzi atspoguļots stenogrammā.
Paldies, godājamie kolēģi! Mums par šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir trīs ierosinājumi: tātad pirmais – svītrot to no darba kārtības. Otrais – atlikt izskatīšanu uz nākamo nedēļu, kamēr tiek iesniegti attiecīgie apstiprinājumi un dokumenti. Un trešais ir Berķa kunga ierosinājums – balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, taču neakceptēt to, tas ir, to noraidīt, kā viņš izteicās. Tātad mums ir trīs varianti. Par pēdējo mēs balsosim, bet sākumā mums ir jābalso par diviem procedūras jautājumiem: tātad radikālākais ir svītrot no darba kārtības, bet mazāk radikālais – atlikt vai pārtraukt tā izskatīšanu.
Lūdzu, Ziediņa kungs!
Z.Ziediņš: Cienījamais Krastiņa kungs! Es domāju citādi – radikālākais ir balsot par šo likumprojektu… Bez Plotnieka, es domāju, te neviens cits neatradīsies, kas nobalsos “par”. Tāpēc es aicinātu nobalsot visiem tā, kā saka mūsu sirdsapziņa, – “pret”, un pielikt tam jautājumam punktu. Un tas tad ir radikālākais priekšlikums.
Priekšsēdētājs: Paldies. Radikālākais tomēr ir to svītrot no darba kārtības, Ziediņa kungs!
Lūdzu, Plotnieka kungs!
A.Plotnieks: Izsaku visu atzinību Ziediņa kungam, kā viņš vērtē vienu vai otru savu kolēģi kā balsotāju tajā vai citā situācijā… Viņš varētu šajā ziņā acīm redzami konkurēt ar gaišreģiem un atvērt ekstrasensu biroju. Es tajā pašā laikā gribētu jums, godājamie kolēģi, pateikt, ka es, izklāstot šo likumprojektu, savu viedokli vispār jums neizklāstīju. Es izklāstīju to tikai vienā konkrētā jautājumā, tas ir, kādas iespējas ir parlamentam un kādas iespējas ir vietējām pašvaldībām sakarā ar Ģederta Eliasa māju Jelgavas rajonā. Un vairāk neko citu. Tātad jūsu rīcībā ir informācija un jums būs jālemj. Tā nav ne Plotnieka nostāja, ne Plotnieka gatavotais likumprojekts. Lūdzu to ņemt vērā. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Es pilnīgi pievienojos balsojumam par to, ka mums ir jāsvītro šis jautājums no darba kārtības.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tas būs pirmais balsojums, jo ir pats radikālākais.
Simsona kungs, lūdzu!
P.Simsons: Arī par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, es nedomāju, ka šeit kāds ir ekstrasenss, kurš var paredzēt balsošanas rezultātu. Mums ir jāuzstāda jautājums: vai mēs vispār gribam šo jautājumu atrisināt neatkarīgi no tā, kādā veidā to atrisināt. Otrs – vai mēs gribam to risināt vai gribam atstāt Saeimai?
Un trešais. Lūk, šeit ar balsošanu katrs, izejot no sava subjektīvā viedokļa un neiegūstot pilnu informāciju, nav pasargāts no kļūdīšanās pēc būtības. Tāpēc es uzskatu, ka vienīgais variants šim jautājumam ir tas, ka tas ir jārisina atbilstoši pareizai procedūrai un pareizā likumā noteiktajā kārtībā. Un tāpēc tas variants, ka šeit daži pieprasīja nepieciešamo informāciju, ļaus mums šo jautājumu risināt pēc būtības, neatmetot to un neuzkraujot Saeimai uz kakla. Tāpēc es aicinu balsot par to variantu, ka mēs atliekam tā izskatīšanu, kamēr būs saņemta vajadzīgā informācija. Un līdz ar to mēs risināsim šo jautājumu, jo mēs esam to putru ievārījuši, nevis Saeima.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmais balsojums būs par svītrošanu no darba kārtības, bet otrais – par šā jautājuma izskatīšanas pārtraukšanu un atlikšanu, līdz būs saņemti šie materiāli. Ja neviens no šiem priekšlikumiem negūs balsu vairākumu, tad mēs balsosim par akceptu pirmajā lasījumā. Un visu izšķirs šis trešais balsojums.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo ierosinājumu – svītrot no darba kārtības. Lūdzu rezultātu. Par – 51, pret – 14, atturas – 19. Paldies.
Nākamais balsojums būs par izskatīšanas pārtraukšanu un atlikšanu, līdz tiks sagatavoti nepieciešamie pamatojuma dokumenti. Un tad izlemsim pēc būtības.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo otro priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 28, pret – 32, atturas – 22. Tātad ar balsu vairākumu: ar 51 balsi par, 14 – pret un 19 – atturoties ir nolemts, ka mēs šo jautājumu svītrojam no darba kārtības. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts… Bērziņa kungs uzskata, ka viņš šo lēmuma projektu varētu divās minūtēs izskatīt. Es domāju, ticēsim Bērziņa kungam. Lūdzu tribīnē!
I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Tas ir lēmuma projekts, kas vienkārši neparādījās tad, kad mēs apspriedām divus likumprojektus, kas bija saistīti ar izmaiņām diplomātiskajos rangos. Jūs visi nobalsojāt par šīm izmaiņām. Paldies jums par to! Es lūdzu šobrīd iekļaut šā lēmuma projekta balsojumu kopā ar darba kārtības 6. un 7.punktu, kur ir šie divi grozījumi. Paldies.
Priekšsēdētājs: Vai, godājamie kolēģi, jums nav iebildumu, ka mēs balsojam par šo lēmumu balsošanas laikā? Vai jums nav jautājumu un vai neviens negrib uzstāties debatēs? Neviens negrib. Tātad balsojuma laikā par lēmumu tiks nobalsots.
Pārtraukums līdz pulksten 12.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pulkstenis ir tieši 12.00. Saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu mēs esam iekļāvuši darba kārtībā pulksten 12.00 Latvijas Republikas valdības un tās priekšsēdētāja Ivara Godmaņa informāciju par 400 miljonu dolāru lietu. Tā vismaz šeit stāv rakstīts.
Pirms mēs uzsākam šā jautājuma izskatīšanu, godājamie kolēģi, mums vajadzētu vienoties par procedūru. Tātad par pamatprocedūru – vai mēs jautājumus uzdosim vai neuzdosim. Lūdzu, godājamie kolēģi, izsakieties par to! Un, ja uzdodam jautājumus, tad cik ilgi to darīsim un kādā veidā. Lūdzu, godājamie kolēģi!
Lūdzu, Krūmiņa kungs!
Ģ.Krūmiņš: Man būtu priekšlikums apspriest ar jautājumu uzdošanu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad cik ilgu laiku jūs ierosināt? Atcerieties, ka pulksten 13.00 mums ir balsojamais laiks.
Ģ.Krūmiņš: Līdz pulksten 13.00 pusstundu – ziņojumiem, pusstundu – jautājumiem.
Priekšsēdētājs: Paldies. Kā jūs gribētu, tieši kura persona lai sniegtu ziņojumu? Kura no valdības amatpersonām? Protams, Godmaņa kungs ir pats par sevi un arī Prūša kungs. Jūs neiebilstat?
Ģ.Krūmiņš: Nē, man nav iebildumu.
Priekšsēdētājs: Tātad 15 minūtes Godmaņa kungam, un abiem kopā pusstunda. Un jūs, godājamais Godmaņa kungs un godājamais Prūša kungs, paši sadaliet, cik ilgi kurš ziņos. Pēc tam jautājumi būs abiem diviem. Nav iebildumu?
Lūdzu, Godmaņa kungs! Lūdzu, deputāti, pierakstieties jautājumu uzdošanai!
I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šodien es jums gribētu sniegt informāciju sakarā ar šiem 400 miljoniem.
Priekšsēdētājs: Lūdzu klusumu zālē, godājamie kolēģi!
I.Godmanis: Es apzināti iepriekš nesniedzu informāciju masu informācijas līdzekļos, kamēr nebija skaidrības par to, kāda ir situācija, jo uzskatīju, ka vakardien valdības slēgtajā sēdē, kur mēs apspriedām šo jautājumu, mēs pieņēmām arī lēmumu – izveidot valdības komisiju, ko vadīs finansu ministra vietniece Andrējevas kundze un vēl citu ieinteresēto ministriju pārstāvji. Mēs uzdevām izanalizēt šo situāciju un dot arī priekšlikumus par šīs situācijas novērtējumu, kā arī gādāt par to, lai šādas situācijas neatkārtotos.
Otrs. Valdība ir oficiāli uzdevusi Prūša kungam informēt masu informācijas līdzekļus par šo lietu, jo viņš ir viskompetentākais šajā lietā.
Es gribu sākt ar šādu informāciju. Tātad mūsu triju gadu eksistēšanas laikā valdība ir saņēmusi piedāvājumus par kredītiem, ja nemaldos, kopumā apmēram līdz 30 miljardiem dolāru. Tie ir nākuši no visdažādākajām organizācijām, pa visdažādākajiem kanāliem – gan tieši izejot uz valdības vadītāju, gan izejot caur ministrijām uz valdības vadītāju. Visos šajos gadījumos mana personīgā nostāja vienmēr ir bijusi tāda, ka mēs šos kredītus ņemt nevaram. Tāpēc arī lielākoties tad, kad tā lieta nonāca līdz manai personai, es vienmēr esmu bijis pret šādiem kredītiem, labi saprazdams, ka ne no kurienes nauda par lētiem procentiem nenāk un ne no kurienes šāda nauda nevar figurēt. Es varētu minēt vairākus tādus piemērus, bet man patlaban laika trūkuma dēļ to negribas teikt.
Man, protams, ir smagi to teikt, bet acīmredzot nepieciešamība pēc kredītiem Latvijā ir ļoti liela. Nupat, atgriezušies no kredītu sadales komisijas, kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka mēs atkal nevaram normāli šos kredītus sadalīt, kaut gan kredīti ir piešķirti arī no komercfirmām. Taču parādās ļoti ārkārtējas vajadzības, piemēram “Latvijas gāzei” – 14 miljardi, jo nemaksas gadījumā gāze Latvijā netiks vispār iepumpēta. Parādās vēl citas vajadzības pēc ārkārtējiem kredītiem. Jautājums ir par to, kā šos kredītus saņemt un kas var būt garants. Normālā situācijā garantam vajadzētu būt komerciālajām organizācijām Latvijā, kas pašas ar savu īpašumu un ar savu finansiālo darbību ir ar mieru šo kredītu arī nosegt, sliktākajā gadījumā – izmantojot arī kādu bankas palīdzību, bet nepieskaroties valdības garantijām. Izejot no tā, valdības garantijas nevienam kredītam nav dotas – nav ne valdības rīkojuma, ne rezolūcijas, ne valdības lēmuma. Oficiāli nevienā valdības protokolā nav fiksēts, ka mēs šādus kredītus būtu apsprieduši līdz tādam līmenim, ka vajadzētu tos apstrādāt. To var pārbaudīt pēc dokumentiem. Taču acīmredzot man ir jāsaka, kā tas ir. Tomēr tendence iegūt kredītus ir pietiekami spēcīga, un šinī gadījumā vairāki mani ministri tomēr izrādīja aktivitāti, konkrēti, lūk, arī šajā vienā gadījumā, kas saistīts ar mūsu celtniecības kompleksu. Par to precīzāk pastāstīs Prūša kungs.
Personīgi es pats tiku nostādīts fakta priekšā. Man nebija nekādas informācijas par to, kas ar šiem kredītiem notiek. Mani nostādīja fakta priekšā, ka jau visi šie dokumenti tika parakstīti gan no Siliņa kunga puses, gan no Jurkānes kundzes puses un visi šie kredīta vekseļi tika noreģistrēti. Tā ka es varu izteikt tikai nožēlu par to, ka valdība netika informēta par, lūk, šiem pasākumiem. Protams, tagad, izejot no tā, kas ir noticis, situācija acīmredzot nav patīkama, sevišķi Investīciju bankā, par kuru, pat nezinot to situāciju, kā tas viss ir noticis, man palika priekšstats, ka Investīciju bankā mums nav speciālistu. Un arī pati Investīciju bankas vadītāja ir rīkojusies pilnīgi pretēji jebkādām baņķieru pieņemtajām normām. Man personīgi pašam arī nav skaidrs, kā tas var gadīties, ka visus šos kredītus par 20 miljoniem, visus 20 vekseļus uzreiz pilnā mērā piešķir attiecīgajai starpniekfirmai.
Mums valdībā ir vairāki dokumenti par to, kas vispār drīkst garantēt. Šeit šie dokumenti gan ir atcelti, bet pirmais ir 1991.gada 28.decembra dokuments “Par ārvalstu palīdzības kredītu piesaistīšanas un izmantošanas koordināciju Latvijas Republikā”. Spēkā tas ir bijis līdz 1993.gada 19.februārim, un tur, runājot par Finansu ministriju, ir ierakstītas šādas normas: “Finansu ministrijai organizēt un koordinēt Latvijas Republikas valdības apstiprināto programmu un projektu finansēšanu, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas (ja ir nepieciešams, iesniegt republikas valdībai priekšlikumus par iekšējo vai ārējo valsts aizņēmumu izdarīšanu), kā arī nodrošināt Latvijas Republikas valdības attiecīgās garantijas.” Tādējādi bijušais finansu ministrs, parakstot to dokumentu, ko jūs noteikti presē esat lasījuši, nav izpildījis 5.3.4.punktu – nav oficiāli informējis valdību par priekšlikumiem. Valdībā tie netika apspriesti, tā ka viņa vēstuli es personīgi nekādā gadījumā neuzskatu kā valdības garantu.
Bez šā dokumenta mums ir vēl viens dokuments, datēts ar 1992.gada 12.martu – “Par galvenajiem ar ārvalstu investīciju un kredītu palīdzību realizējamiem programmu projektiem un pasākumiem”. Šeit gan celtniecības sektorā, ko valdība ir apstiprinājusi, ir paredzēti 90 miljoni dolāru Brocēnu cementa ražotnes modernizācijai un paplašināšanai. Tā ka faktiski, ja mēs skatāmies tālāk nākamajā dokumentā, kurš ir datēts ar 1992.gada 4.augustu un ir zaudējis spēku sakarā ar ārvalstu kredītkomisijas izveidi, ir minēts fakts, ko Finansu ministrija var darīt (4.2.punkts). Finansu ministrija var, ņemot vērā iesniegtos biznesa plānus un Ekonomisko reformu ministrijas atzinumus, ja nepieciešams, Latvijas valdības uzdevumā dot garantijas ārvalstu kredītdevējiem. Latvijas valdība nekādus uzdevumus Finansu ministrijai oficiāli un arī neoficiāli nav devusi. Tā ka finansu ministrs ir absolūti pārkāpis savas pilnvaras.
Konkrētajā gadījumā patlaban ir nodibināta komisija par ārvalstu sniegtās palīdzības realizāciju. Ir noteikts arī faktiskais iekšējā un ārējā parāda līmenis. Man te ir līdzi arī dokumenti par to, kāds patlaban ir konkrētais parādu stāvoklis gan attiecībā uz ārējo, gan uz iekšējo situāciju. Šo jautājumu drīz apspriedīs Ekonomikas komisijā. Pēc Ekonomikas komisijas pieprasījuma vajadzēja būt šādai informācijai.
Ņemot vērā visus trīs minētos dokumentus, valdība 4.maijā pieņēma lēmumu, kad uzzināja par šo situāciju (tas ir 228.dokuments). Tajā atzītas par spēkā neesošām no to sniegšanas brīža Latvijas Republikas valdības vārdā bijušā finansu ministra decembrī sniegtās garantijas par aizņēmumu 400 miljonu ASV dolāru apmērā tādai un tādai firmai kā neatbilstošas Latvijas Republikas valdības noteiktajai kārtībai. Par šo kārtību es jau minēju.
Jebkurā gadījumā es varu izdarīt secinājumus, ka, protams, tendences iegūt kredītus, kas mums ir nepieciešami Latvijas tautsaimniecībai, ir viennozīmīgas – šie kredīti mums ir vajadzīgi, taču metodes, kā šie kredīti tika noformēti dotajā brīdī, netika saskaņotas ne ar valdības vadību, ne ar valdību kopumā.
Un tālāk es došu vārdu Prūša kungam, lai viņš izskaidro šo situāciju.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Prūša kungs!
A.Prūsis, arhitektūras un celtniecības ministrs: Godātie deputāti! Vispirms atļaujiet man dažos vārdos raksturot Brocēnu projektu kā tādu. Es uzdrošinos apgalvot, ka vairāku gadu intensīva darba rezultātā pirmām kārtām Brocēnu vadība ir izstrādājusi no tehniskā, ekonomiskā un finansiālā viedokļa perfektu, visām starptautiskajām normām atbilstošu projektu jaunas Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas celtniecībai. Vēlreiz uzsveru – no visiem aspektiem! Pierādījums tam ir četru pasaules klases firmu izstrādātie priekšprojekti un pēc visām ANO UNIDO normām un priekšrakstiem izstrādātais šis kreditēšanas un finansēšanas plāns un iespējamības studijas.
Kā apstiprinājums tam ir arī tas, ka tad, kad bijušais ekonomisko reformu ministrs Arnis Kalniņa kungs pagājušā gada rudenī iesniedza šos materiālus Eiropas Rekonstrukcijas bankai Londonā un kad mēs ar Siliņa kungu, Reisona kungu un Jurkānes kundzi bijām novembra sākumā vizītē Londonā, lai pārrunātu tieši šā projekta realizācijas iespējas, tad sagatavotie dokumenti neizraisīja nekādas šaubas par to iespējamo realizāciju. Tātad es uzsveru vēlreiz, ka varbūt šobrīd Latvijā nav otra tik perfekti izstrādāta un pamatota projekta, kāds ir Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas rekonstrukcijas un jaunās rūpnīcas celtniecības projekts.
Protams, šos gadus visu laiku bija jautājums par šā projekta realizāciju, par šī projekta finansēšanu. Es varētu minēt daudzus piemērus, taču es nosaukšu tikai dažus. Ir noslēgta virkne nodomu protokolu par Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas celtniecības finansēšanu. Taču, tā kā šī summa svārstās no 120 līdz 170 miljoniem ASV dolāru atkarībā no projekta realizācijas apjoma un tālākajām iespējām paplašināt šo rūpnīcu, kā arī izejot no iespējas lielāku vai mazāku iekārtu daudzumu ražot Latvijā, šis pamatnoteikums bija arī šim konkursam, ko Brocēni jau ir izsludinājuši par iekārtu piegādi. Tajā viens no svarīgākajiem noteikumiem ir maksimālais procents, ko no šīm iekārtām var izgatavot Latvijā. Ārzemju firma ir detalizēti izpētījusi šajā aspektā visas Latvijas smagās industrijas rūpnīcas un konstatējusi, ka līdz 50 procentu apjomā to var izdarīt. Tātad tas pierāda, ka šie 120–170 miljoni ir liela summa, un neviens kreditētājs līdz šim atsevišķi kredīta saistības neuzņēmās. Šeit bija Taivāna, kas deva 20 miljonu dolāru, šeit bija Dānija, kas deva divreiz pa 5 miljoniem dolāru, šeit bija FLS, kas arī deva kredītu. Ir nodomu protokols par 20 miljoniem dolāru, bet tas viss kopā, kā redzat, sastāda nepilnu trešo daļu no tā, ko mēs varējām dabūt. Bija arī virkne priekšlikumu no konkurējošām cementa kompānijām, kuras par dažiem miljoniem dolāru gribēja ienākt Latvijā un nobloķēt jaunas rūpnīcas celtniecību, taču tā, mūsuprāt (un to izskatīs arī Ekonomisko reformu ministrija), ir vitāli svarīga Latvijas tautsaimniecībai un pirmām kārtām, protams, Latvijas būvindustrijai un celtniecībai.
Tātad konkrēti par firmas “Lupaweit” piedāvājumu. Tas nebija pirmais piedāvājums. Firma “Lupaweit” ir starpniekfirma, kura Latvijā ir veikusi dažas ekonomiskas aktivitātes – tā ir piedalījusies iekārtu piegādē Rīgas attīrīšanas iekārtām, tā ir piedalījusies projekta realizācijā lidmašīnu sabiedrībā “Rīga–Diseldorfa” un citos. Pirmie tās priekšlikumi bija jau 1990.gada rudenī, kad tika diskutēts ar Krupa firmu “Liziuss” un ar “Berliner Handelsbank in Frankfurt” par iespējamo šā projekta finansēšanu. Taču šis projekts neguva atbalstu Vācijas apdrošināšanas biedrībā “Hermes”. Tad sekoja nākamās sarunas 1990.gada beigās Maskavā. Tur mēs mēģinājām dabūt toreizējās PSRS “Vņešekonombankas” garantu šā kredīta piešķiršanai Brocēnu rekonstrukcijai. Pēc tam bija trešais priekšlikums – izmantot kādu citu firmu, bet, tā kā šai firmai tādā gadījumā tika piešķirtas priekšrocības darboties bez konkursa, tad no tā Brocēni atteicās uzreiz. Un tad bija šis pagājušā gada novembra priekšlikums, ka iesaistīs šajā kredīta meklēšanas procesā arī šo firmu “M.A.S.”. Ciktāl var vainot visus tos, kuri ņēma dalību šā kredīta meklēšanā un šajā neveiksmīgajā darbībā, pie tā iemesliem es pakavēšos vēlāk šajā neveiksmīgajā (vismaz šobrīd!) kredīta iegūšanā. Bija darīts viss un meklēts, kā es jums pierādīju, lai atrastu pēc iespējas lētākus kredītus Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Pēdējā kredīta vienošanās bija par 3,5 procentiem. Es piekrītu premjeram, ka tas ir neticami lēti, bet, salīdzinot ar tiem kredīta procentiem, par kādiem mums šodien nāk šie kredīti iekšā, jūs varat salīdzināt, ka tie ir no 8 līdz 17 procentiem.
Otrs: ko nozīmē 400 miljonu dolāru investīcijas Latvijai? Šodien celtniecība pirmām kārtām visvairāk izjūt to, ka tā atrodas dziļā krīzē, un celtniecība ir tautsaimniecības barometrs. 400 miljonu dolāru realizācija ilgtermiņa investīcijās piecu gadu laikā nozīmē apmēram 80 miljonu dolāru gadā. Puse – iekārtām, puse – celtniecībai. Šie 400 miljoni dolāru (es atvainojos, ka runāju dolāros), visas tās summas ir tādas, ka šie 40 miljoni dolāru ir tas, kas šķir šodienas Latvijas celtniecību no pagājušā gada Latvijas celtniecības un būvmateriālu ražošanas, kura tad vēl nebija krīzes situācijā. Tātad, ja mums katru gadu celtniekiem nonāktu šie 40 miljoni dolāru būvmontāžas darbu veidā, pārrēķinot pēc tam tos latos, tas nodrošinātu pirmām kārtām Latvijas celtniecības izdzīvošanu. Premjeram ir taisnība, un es arī vairāk zinu, ka praktiski katra nozare šobrīd meklē eventuālos kredītus – meklē pašvaldības un meklē tie uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams modernizēt savu iekārtu, savu tehnoloģiju, lai panāktu iespējas iziet pasaules tirgū.
Citi kredīti. Par citiem kredītiem es nerunāšu. Jūs labi zināt, cik šodien Latvija ir saņēmusi šos kredītus un par kādiem procentiem. Cik tālu – tas ir laika jautājums. Un, lūk, tad, kad pagājušā gada novembra sākumā pats Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Atalī kungs teica, ka mums veidojas laba sadarbība, kā viens no piemēriem tika minēts šis “Latvijas celtnieka” formētais kredīts, ko ilgi formē par dažiem miljoniem dolāru jumta materiāla ražošanai. Un viņš teica mums, ka viss ir skaidrs, ka mums ir atlikušas vairs tikai dažas detaļas un ka vistuvākajā laikā šo kredītu Latvija saņems. Kopš tā laika ir pagājuši seši mēneši, un šobrīd šis kredīts, par kuru pats prezidents mums pieņemšanā teica, Latvijā vēl nav saņemts. Tātad tas jau ir gandrīz divu gadu darba rezultāts par kādiem 3–3,5 miljoniem dolāru.
Es domāju, mums vajadzētu iedziļināties un padomāt tīri ekonomiski, kāpēc Latvijai tiek limitētas kredīta iespējas, arī, lūk, šie 400 miljoni dolāru. Tas, no vienas puses, ir nonsenss, jo jebkurš kvalificēts un precīzs projekts jau parāda ekonomiskumu un atmaksāšanas iespējas. Un no šo konkrēto projektu summas vajadzētu sastādīties šim kredītu limitam, vienalga, vai tas ir 200 miljoni dolāru vai tas ir 100, ja mums nav šo projektu, vai varbūt arī tas ir pusmiljards, ja mums ir šie projekti.
Protams, bez tā, ka viņi varētu apēst šo naudu vai varētu, teiksim, to nelietderīgi izmantot, trešais aspekts būtu vienkārša Latvijas attīstības bremzēšana vai arī neļaušana tai attīstīties tā, kā tas būtu iespējams, ja ir precīzs projekts un ja ir kreditēšanas iespējas. Un tādā gadījumā tās ir tiešās attiecības starp uzņēmumu un kredītorganizāciju.
Par Siliņa kungu premjers jau teica, tāpēc par visu to es atļaušos neatkārtoties.
Jautājums tagad ir viens – protams, mūsu starptautiskais prestižs. Tam visam ir rūpīgi jāpieiet un jāskatās, kāda būs reakcija, kāda tā ir jau šodien, ko mums pārmet un par ko mūs nosoda. Mums pārmet ne tik daudz par vēlēšanos sameklēt lielu, lētu un labu kredītu Latvijas tautsaimniecībai kopumā, bet pirmām kārtām par šo neprofesionalitāti un vekseļa drošības garantiju trūkumu, kas tika pieļauts, Brocēniem un Investīciju bankai noformējot šos vekseļus. Kā jau Rītiņa kungs divās avīzēs ir ierakstījis, šādas kļūdas finansu aprindās nevienam nekad nepiedod.
Otrām kārtām pārmet varbūt arī šo firmas izvēli, šo starpniekfirmas izvēli, kurai, protams, nav šā vārda un kurai… Taču, no otras puses, tā vai citādi šie vekseļi piecus mēnešus atradās šīs firmas rīcībā, un, kā jūs zināt, šobrīd neviens no tiem nav bijis pārdots, nav bijis ieķīlāts, nav bijis diskontēts un šie vekseļi, teiksim, šobrīd nav viņu rīcībā un ir drošībā. Tātad vismaz no šā aspekta šī firma nav neko izdarījusi un nav nekādus zaudējumus sagādājusi. Pirmā reakcija, protams, bija no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, taču tas presē jau ir atspoguļots. Tā pagaidām ir pārtraukusi jebkādas attiecības, ir “iesaldējusi” attiecības, kamēr pirmām kārtām šis jautājums par šo kredītu, par šā kredīta dokumentiem, par šīs kredīta līnijas formēšanu nebūs atrisināts. Tātad es gribētu teikt, ka šobrīd no šā stāvokļa, tiesa gan, ar grūtībām un nepatikšanām, mēs tomēr esam izkļuvuši ārā, jo galu galā kredīta piedāvājums vēl nebija kredīta līgums. Tas šobrīd ir lauzts, firmas “M.A.S.” rīcībā vekseļu vairs nav, un Latvijai nav radušies nekādi materiāli zaudējumi un nav arī nekādu kredīta saistību. Un arī nauda galu galā diemžēl netika saņemta.
Un pēdējais. Tātad šobrīd, protams, Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcas celtniecība ir, paliek un paliks darba kārtībā. Protams, izdarot visus secinājumus no tām rupjajām kļūdām, kādas tika pieļautas šo kredītu meklēšanā, Brocēni ir aprēķinājuši eventuālos zaudējumus, kādi varētu rasties, ja tās firmas, kurām jau ir aizsūtīts konkursa piedāvājums un konkursa piedāvājums piegādāt iekārtu (ir aizsūtīts četrām lielākajām pasaules firmām, lai viņu starpā sameklētu visekonomiskāko, visoptimālāko un, protams, vislētāko piedāvājumu)… Tātad šādi eventuālie zaudējumi tiks aprēķināti un tie tiks šai firmai piestādīti, jo Brocēniem ir tā garantija, ka viņi segs pierādītos zaudējumus, ja tādi būs veidojušies. Brocēni bija spiesti šo konkursu, kura termiņš bija 20.maijs, pagarināt līdz 1.augustam. Un, trešām kārtām, Brocēni katrā ziņā turpinās kredīta resursu meklēšanu.
Protams, šeit būs lielas grūtības – lielākas grūtības nekā līdz šim – sakarā ar visu šo ķezu, taču šeit neapšaubāmi rodas vēl viens jautājums: kam tas bija izdevīgi un kāpēc pirmām kārtām šie signāli par iespējamo kredītu… par vekseļu pārdošanu vai ieķīlāšanu nāca no Zviedrijas, kur grupa “IPL” ir visniknākie mūsu konkurenti Latvijas cementa rūpniecības attīstībā. Tur kaļķakmeni iegūst 300 metru zem zemes, zem klints, kur ne visur ir pieejamas ostas, kur nav šā lētā darbaspēka, kur nav šīs tehnoloģijas, kur rūpnīcas ir 5, 10 un 15 gadu vecas. Tur nepieļaus četru gadu laikā parādīties Baltijas baseinā absolūti konkurētspējīgai rūpnīcai. Un pierādījums tam ir Igaunija, kur Holdera banka un “IPL” grupa nopirka akciju kontrolpaketi un šodien vairs nav nekādas runas par Kundas jaunās rūpnīcas celtniecību, kas līdz šim bija darba kārtībā, un šis jautājums ir kategoriski nobloķēts.
Šodien Rīgā ielido firma “Blue Serkl”, kas ir viena no Eiropas trim lielākajām cementa ražotājām. Tai ir savi priekšlikumi, Brocēni ar viņiem diskutēs. Mums pirms dažiem mēnešiem bija piedāvājumi arī no itāļiem. Mēs viņiem atteicām tāpēc, ka mums darba kārtībā bija šis projekts, taču tagad viņi ir uzaicināti uz Rīgu, lai turpinātu diskutēt, lai gan viņu noteikumi, protams, nav tik izdevīgi, kādi likās, lūk, attiecībā uz šo iepriekšējo kredīta līniju. Tā ka darbs ir jāturpina, protams, izdarot visas lielākās konsekvences no pielaistajām kļūdām. Paldies, es sapratu! Es, protams, visu nevarēju izstāstīt, bet tad varbūt pārējo izrunāsim, uzdodot papildu jautājumus.
Priekšsēdētājs: Paldies, Prūša kungs! Tagad uzdodiet jautājumus. Pirmie ir pierakstījušies deputāti, kuri jautās Godmaņa kungam. Šis saraksts man ir rokās, tāpēc es lūgšu Godmaņa kungu tribīnē. Pirmais jautās deputāts Ščipcovs.
O.Ščipcovs: */Cienījamo premjerministr! Man ir divi nelieli jautājumi. Pirmais jautājums: apmēram kādas investīcijas kopumā ir bijušas 1991.gadā, 1992.gadā un jau pašreizējā 1993.gadā? Un otrais jautājums: janvārī 40 miljoni nav ienākuši, tas nozīmē, ka jāceļ trauksme. Kāpēc, jūsuprāt, parlaments un valdība šo jautājumu nav izskatījusi februārī, martā, aprīlī, bet izskata tikai maijā?/
I.Godmanis: Uz otro jautājumu es varu atbildēt, ka valdība nebija informēta par to, kāds ir stāvoklis.
Uz pirmo jautājumu es varu atbildēt tūlīt – par mūsu ārējiem parādiem. Nē, es pateikšu, cik tur lielas ir investīcijas un cik lieli ir parādi.
O.Ščipcovs: */Nu, piemēram./
I.Godmanis: Tūlīt, tūlīt… Tātad tā: kopējā situācija uz 1993.gadu, ja mēs atsijājam tos kredītus, kuri mums ir jāatmaksā par sojas pupu importu, graudu importu, ko es neuzskatu par investīciju… Tad ir Vācijas firmas AEG iekārta Rīgas Nacionālajai operai par 15 miljoniem vācu marku, un tā ir investīcija kultūrai. Tad ir lauksaimniecības mašīnu imports. Starp citu, AEG nomaksas termiņš ir deviņi gadi. Lauksaimniecības mašīnu imports ir bijis no Somijas, kas ir 10 miljonu dolāru. Tas ir jāatmaksā deviņos gados, un tā ir investīcija lauksaimniecībā. Tad ir Pasaules bankas rehabilitācijas aizdevumi, kurus es par investīcijām neuzskatu. Tad ir Starptautiskā valūtas fonda 45 miljoni. Tad ir Starptautiskā valūtas fonda kredīts naudas stabilizācijai, un tā visa nauda ir bankā, taču arī to es neuzskatu par investīciju. Tad ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīts enerģētikas sektoram 36,7 miljoni uz 10 gadiem un trīs gadu moratoriju. Tur ir arī daļa investīciju iekšā. Tur ir mēraparāti un visādas tamlīdzīgas lietas. Patlaban beidzamais kredīts, ko mēs izskatījām, ir no Eiropas Ekonomiskās kopienas… Faktiski arī investīcijās patlaban ietilpst tikai komerckredīti, kas ir piešķirti vairākām privātfirmām. Par to banka šodien sniedz atskaiti komisijā, kā šie kredīti tiek izmantoti. Kopsummā tas nav liels skaitlis, aptuveni 5 miljoni. Visu atbildību uzņemas attiecīgās komercbankas. Un ir vēl divas mazas summas: tāda ir “Latvijas cukuram” – cukurbiešu novākšanas kombaini par 1,35 miljoniem vācu marku uz trim gadiem, un valsts akciju sabiedrībai “Rīgas miesnieks”. Tai ir iekārtas kūpinātās produkcijas ražošanai. Tās ir par 4 miljoniem 370 tūkstošiem vācu marku uz septiņiem gadiem. Vairāk investīciju mums nav.
O.Ščipcovs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!
E.Krastiņš: Sakiet, lūdzu, Godmaņa kungs, kā šādas daudzu simtu miljonu lietas, kurās, iespējams, ir paredzētas valdības garantijas, izskatās to vienošanos kontekstā, kas mums ir ar starptautiskajām finansu organizācijām – ar Pasaules banku, ar Starptautisko valūtas fondu, un kā šādi gadījumi var ietekmēt mūsu prestižu un mūsu attiecības ar šīm starptautiskajām organizācijām?
I.Godmanis: Man jums ir jāatgādina, ka ar šo konkrēto kredītu, ja es tagad skatos, par ko tika runāts, sāka nodarboties jau labu laiku pirms tam, kad mēs vispār bijām noslēguši šādus līgumus ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. Neapšaubāmi, ka tagad strādā komisija un nekas tamlīdzīgs vairs bez komisijas ziņas nevarēs būt.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!
I.Ozols: Godājamais premjer! Jūs izteicāties, ka par šo kredītu valdībai un arī jums personīgi nebija informācijas…
I.Godmanis: Mani informēja, kad visi papīri jau bija parakstīti.
I.Ozols: Šeit ir vēl viens līdzīgs gadījums. Man rokās ir uz Latvijas Republikas Ministru padomes blankas vēstules projekts, ar kuru lūdz 500 miljonu ASV dolāru kredītu, kur kā garants tiek minēts Latvijas zelts, kas ir Latvijas Republikas īpašumā Rietumu bankās.
I.Godmanis: Vai es varētu iepazīties ar to?
I.Ozols: Jā, es jums nodošu šo vēstuli. Tātad es saprotu pēc jūsu jautājuma…
I.Godmanis: Es par to dzirdu pirmo reizi.
I.Ozols: Tad paldies jums.
I.Godmanis: Nekas tāds valdībā nav apspriests. Tas ir projekts? Dažādi projekti var būt.
Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs.
A.Plotnieks: Godātais premjera kungs, sakiet, lūdzu, kas apstiprināja Investīciju bankas vadību, arī prezidentu?
I.Godmanis: Valdība.
A.Plotnieks: Sakiet, lūdzu, kā šinī gadījumā jūs izskaidrotu savu paša frāzi, ka nācās atzīt, ka viņi ir nejēgas. Pēc kāda principa valdība vadās, apstiprinot atbildīgus ierēdņus, un kā tā realizē kontroli, ja pēc tam izrādās, ka viņi ir nejēgas?
I.Godmanis: Atbildu: par Latvijas Investīciju bankas pirmo prezidentu tika apstiprināts Imants Gailis. Pēc tam nāca faktiski ierosinājums, ko toreiz valdības sēdē sniedza Gaiļa kungs (nevis Imants Gailis, bet Māris Gailis) un vēl arī attiecīgie pārējie ministri. Runa bija par to, ka mums Investīciju bankai tomēr ir jāatrod spēcīgāki vadītāji, un mēs vadījāmies pēc tā, ka Jurkāna kundze ir ar pieredzi Amerikā, viņa ir strādājusi bankās, un viņai bija pietiekami labas atsauksmes, tāpēc mēs apstiprinājām viņu. Kā redzams, esam kļūdījušies.
A.Plotnieks: Otrs jautājums, ja priekšsēdētājs neiebilst. Šodien mēs, runājot gan par šo jauno projektu, gan par iepriekšējiem, vairākkārt bijām spiesti konstatēt, ka informācija ir bijusi noslēpta, ka valdībai un premjeram šīs informācijas nav. Sakiet, lūdzu, kāda ir iestājusies atbildība tiem ierēdņiem, kuri šo informāciju ir slēpuši? Vai kāds konkrēti ir saukts pie atbildības un kādi pasākumi ir veikti šajā sakarā?
I.Godmanis: Mēs tāpēc speciāli esam izveidojuši valdības komisiju, kas izpētīs visu šo situāciju un ieteiks valdībai priekšlikumus, kā rīkoties. Man kā valdības vadītājam, protams, ir jāatbild par visu, kas notiek valdībā, bet diemžēl šinī gadījumā mani informēja tikai tad, kad visi dokumenti jau bija parakstīti.
A.Plotnieks: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!
J.Gulbis: Godmaņa kungs, jūs teicāt, ka esat nostādīts fakta priekšā tikai pēc tam, kad jau bija parakstīts šis darījums, bet šodienas “Dienā” ir minēts tāds fakts, ka jūs esat 17.novembrī no “M.A.S.” partnerfirmas saņēmis teleksu, kurā…
I.Godmanis: Atbildu uzreiz: šis telekss līdz manīm nav nonācis.
J.Gulbis: Jā… Tad man ir vēl šā jautājuma otra puse jeb turpinājums: vai jūs jūtat atbildību par visu šo gadījumu vai jūs neesat atbildīgs?
I.Godmanis: Nē, es kā valdības vadītājs esmu atbildīgs par visu, kas notiek valdībā.
J.Gulbis: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!
J.Lagzdiņš: Jūs pastāstījāt, ka Latvija saņem piedāvājumus vairāku desmitu miljardu dolāru apmērā…
I.Godmanis: Jā.
J.Lagzdiņš: Es domāju, jūs man piekritīsit, ka tik lielu apmēru piedāvājumi ir jāizskata ļoti uzmanīgi un detalizēti. Sakiet, lūdzu, vai Latvijā Ministru padome ir noteikusi kārtību, kādā valsts pārvaldes institūcijas, arī Ministru padome, izskata šos kredītu piedāvājumus, lai būtu kārtība un lai šeit nebūtu nekādu likuma pārkāpumu?
I.Godmanis: Ir noteikusi. Ir speciāls likums par ārvalstu kredītu izmantošanas un lietošanas komisijas izveidi. Komisiju vadu es, mans vietnieks ir Osis un vēl ir pārstāvji no vairākām ministrijām. Visi kredītu piedāvājumi, visi ārvalstu palīdzības piedāvājumi iet tikai caur šo komisiju. Par komisiju ir pieņemts liels nolikums, tātad komisija ir tiesīga izlemt par kredītu piešķiršanu līdz 5 miljoniem, bet augstākas summas ir jāapstiprina valdībā. Savukārt ir arī komerckredīti, mazāki par 500 tūkstošiem, kur pilnīgi atbildību uzņemas komercbankas.
J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, vai konkrētajā gadījumā, par kuru ir runa, šī komisija rīkojās saskaņā ar šo kārtību?
I.Godmanis: Šī komisija tad vēl nebija izveidota.
J.Lagzdiņš: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dobeli!
J.Dobelis: Premjera kungs, Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija visus šos gadus ir ļoti centusies cieši sadarboties ar Zemessardzi, ar Iekšlietu ministriju, Drošības dienestu un arī ar Aizsardzības ministriju. Sakiet, lūdzu, kāda ir bijusi Augstākās padomes Ekonomikas komisijas sadarbība ar Finansu ministriju un citām valdības iestādēm tad, kad veidoja un attīstīja Latvijas Republikas finansu kredītu politiku?
I.Godmanis: Man grūti teikt, vai Ekonomikas komisijas kompetencē ietilpst, teiksim, kredītu gādāšana. Pamatā Ekonomikas komisija darbojas kā pārbaudītāja. Ekonomikas komisija pārbaudīja valdības darbību kredītu saņemšanai. Tātad 17.maijā un 20.jūnijā valdība atskaitīsies komisijā. Mēs esam jau vienreiz atskaitījušies par šiem kredītiem un atskaitīsimies par šiem kredītiem katru mēnesi līdz pat vēlēšanu beigām.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!
E.Cilinskis: Godmaņa kungs, šodien presē ir informācija par valdības komisiju, kas ir izveidota šā jautājuma izmeklēšanai. Vai jūs nepateiktu, kas ietilpst šajā komisijā un kādi valdības uzdevumi ir doti šai komisijai?
I.Godmanis: Komisiju vadīs Andrējevas kundze – finansu ministra vietniece. Uzskatām viņu par pietiekami neitrālu personu. Komisijā ir iekļauti arī Ārlietu ministrijas pārstāvji, Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvji, Finansu ministrijas pārstāvji. Acīmredzot šī komisija tad arī izskatīs visu šo gadījumu un sniegs valdībai rekomendācijas par to, kā valdībai rīkoties tālāk, kaut gan a priori ir skaidrs, ka līdz ar Ārvalstu kredītu komisijas izveidi praktiski visa šī procedūra tagad ir nokārtota un sakārtota un nekādus kredītu pieprasījumus vai kredītu palīdzības piedāvājumus bez šīs komisijas izskatīšanas nav iespējams veikt.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!
G.Grūbe: Man ir ļoti sīka lieta, un tā nebūt nav par šo 400 miljonu kredītu. Es šodienas avīzē lasīju, ka Budžeta komisija nesen ir uzzinājusi, ka ārējās tirdzniecības apvienībai “Lata” Lauksaimniecības ministrija ir garantējusi 1,9 miljonus dolāru kredītu. Man ir jautājums: vai šā kredīta garantija saskaņā ar jūsu teikto šodien ir jau spēkā vai vairs nav spēkā?
I.Godmanis: Nē, tāpēc, ka mums visus kredītus var izsniegt un izskatīt tikai komisija. Faktiski atsevišķo ministriju garantijas kā tādas nav valdības garantijas.
G.Grūbe: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!
V.Zeile: Man ir vairāki jautājumi. Pirmais: kāda ir valdības noteiktā kārtība un ar kādu normatīvo dokumentu tā ir noteikta attiecībā uz valdības izsniegto garantiju noformēšanu un uzskaiti?
Un vēl otrs no tā izrietošs jautājums: kura institūcija (es domāju, ministrija) un kurš cilvēks personīgi valstī ir tas, kurš pieaugošā kārtībā uzskaitē reģistrē šos saņemtos valdības garantētos kredītus vai arī izsniegtās garantijas?
I.Godmanis: Atbildu: tātad viss mehānisms, kas attiecas uz kredītu izskatīšanu, ir nodots komisijas rokās, kura ir speciāli izveidota ārvalstu kredītu apstrādei un izskatīšanai. Komisiju vadu es. Komisijas vadītāja vietnieks ir Oša kungs. Un arī Kreitusa kungs ir vietnieks. Vēl tajā ir pārstāvji un eksperti, kā arī komisijas locekļi, piemēram, Amerika kungs un vesela virkne citu pārstāvju. Šī komisija atbilstoši nolikumam piedāvā valdībai priekšlikumus par kredītiem, kuri ir lielāki par 5 miljoniem. Šī komisija sekretariātā uzskaita visus tos kredītus, kuri ir arī mazāki par šo summu, bet par kuriem komisija ir pieņēmusi savu lēmumu. Un šī komisija, ņemot vērā to, ka tur piedalās arī Rimšēviča kungs no Latvijas Bankas, kontrolē arī komercbankām piešķirtos kredītus, kas mazāki par 500 000, to, kā tie tiek izlietoti. Kur notiek visa uzskaite? – Finansu ministrijā! Un par to atbild finansu ministrs.
V.Zeile: Paldies, premjer, bet tas ir tikai, sākot no tā brīža, kad mēs ratificējām Augstākajā padomē G-24 kredītu. Taču šeit izpeld fakti, ka ir dotas valdības vai atsevišķa ministra parakstītas garantijas, kuras ir bijušas līdz tam. Vai jūs šodien varat ar pilnu atbildības izjūtu teikt, ka valstī mums vairs nav šādu atsevišķu ministriju parakstītu papīru, kuru sekas varētu būt vēl nākotnē? Vai neuzpeldēs šādi gadījumi? Es to gribēju jautāt.
I.Godmanis: Es varu atbildēt. Es nosaucu Latvijas Republikas valdības garantēto aizņēmumu apmaksu. Šeit kopumā ir 10 projekti par 293 miljoniem. Pārējiem visiem, ņemot vērā to, ka kārtība ir mainīta, faktiski nav vairs valdības garantiju, un tās nekad arī nav bijušas valdības garantijas. Vienīgi finansu ministrs valdības uzdevumā varēja šīs garantijas dot. Taču valdība viņam tādu uzdevumu nav devusi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs! Un pabeidz jautājumu uzdošanu Godmaņa kungam deputāts Eglājs.
A.Felss: Cienījamais premjer! Katru reizi, kad mēs šeit, parlamentā, mēģinām risināt kādas personas turpmāko varēšanu ieņemt vai neieņemt amatu, jūs vienmēr ļoti aktīvi tās aizstāvat. Godmaņa kungs, vai šie gadījumi un fakti, kas arvien ik pa laikam uzpeld, kad tiek izmantota jūsu klātnebūšana un informācijas trūkums, nerada pārliecību, ka ne visi strādā tajā pašā virzienā, kādā jūs. Un vai kādam tas nešķiet zināmā mērā izdevīgi? Un tas, ka no jūsu puses netiek veikti nekādi pasākumi, lai šīs personas turpmāk neturpinātu savu darbošanos attiecīgajā sfērā, tas rada zināmu precedentu priekšdienās tāpat rīkoties. Kad tiks sperti kādi konkrēti soļi, lai tas tā neturpinātos?
I.Godmanis: Es varu atbildēt tā: mans premjerministra uzdevums ir aizstāvēt savus ministrus. Tas tā ir pēc definīcijas. Protams, ja viņi nav pārkāpuši kādas normas. Es jau sākumā pateicu, ka es tīri personiski faktiski esmu bijis ārkārtīgi piesardzīgs pret visiem kredītiem. Un visus kredītu piedāvājumus, kas ir bijuši par jebkuru summu, es esmu noraidījis. Mani tā ir mācījuši arī ārzemju eksperti, un es pats esmu arī konsultējies ar Igaunijas valdību, ar Lietuvas valdību, ar Baltkrievijas valdību. Piemēram, Baltkrievijas valdība diemžēl ir parakstījusi lielus vekseļus. Man šīs konsultācijas ir devušas informāciju, ka faktiski es nedrīkstu pieņemt nekādus valdības lēmumus, ne arī dot savus rīkojumus šajā virzienā. Tas, ka atsevišķi ministri ir centušies tomēr kredītus ieguldīt, tas ir tas, kā lai saka, vienīgais, ko es varu pārmest, ka šis jautājums netika apspriests atklāti valdības sēdē. Tad valdība būtu varējusi faktiski pieņemt par to arī lēmumu, jo kredīti mums, Latvijai, ir vajadzīgi.
Attiecībā uz personālijām es atbildēšu šādi: es esmu ārkārtīgi sarūgtināts par jūsu lēmumu attiecībā uz lauksaimniecības ministru. Un es, man šķiet, jau izteicu savas domas par to. Lai Valsts kontrole tagad izdara pārbaudi, un tad mēs redzēsim, vai taisnība ir tiem, kuri ir iesnieguši no Prezidija attiecīgo pārbaudes dokumentu, vai ne. Un tādā gadījumā, ja tur taisnības nebūs, tad Prezidija locekļiem par to neapšaubāmi būs jānes sava morālā atbildība.
Attiecībā uz visu pārējo es domāju, ka valdība… Par to, ka tiek ierosināts pārbaudīt, turklāt sākumā pat prokuratūru piesaistot klāt… Tā ir morāla atbildība. Tā nav dokumentāra.
Attiecībā uz to, kā valdība var eksistēt līdz vēlēšanu beigām, es nedomāju pieņemt nekādus asus lēmumus. Tas viss ir jūsu ziņā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs! Un pēc tam vēl jautājumu uzdos Kehra kungs.
V.Eglājs: Mans jautājums: kad tika apstiprināta Jurkānes kundze par Investīciju bankas prezidenti, vai tika uzklausīts arī Latvijas Bankas padomes viedoklis, kurā, ja nemaldos, kādu laiku Auzeres kundze bija strādājusi par padomnieci?
I.Godmanis: Mēs tomēr uzskatījām, ka Auzeres kundze ir ļoti perspektīva darbiniece. Un, ņemot vērā viņas pieredzi, strādājot ārzemēs vairākās bankās viceprezidentes amatā, tas būtu tas, cik efektīvi varētu šī banka strādāt. Banka savu darbu uzsāka pietiekami efektīvi. Diemžēl šādas kļūdas man ir grūti attaisnot, un es līdz šim brīdim nesaprotu, kā tādas var izdarīt. Bankas padomes viedoklis netika uzklausīts. Tas, protams, arī mums rakstiski netika piesūtīts.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!
O.Kehris: Godmaņa kungs, sakiet, lūdzu, kā, jūsuprāt, mēs varētu vērtēt to, ka valsts uzņēmumi ir ņēmuši kredītus vai ir devuši garantijas par iekārtu apmaksu? Vai to mēs varam uzskatīt par valsts saistībām? Es saprotu, ka atbilstoši šai shēmai – nē. Teiksim, ir viens konkrēts gadījums ar Rīgas paraugtipogrāfiju, kur valdība ir uzdevusi (tur laikam ir rīkojums) iepirkt tehniku, teiksim, naudas drukāšanai.
I.Godmanis: Es varu atbildēt. Savā laikā Bišera kungs parakstīja rīkojumu attiecībā uz naudas drukāšanas mašīnas iepirkšanu. Man nav īsti skaidrs, kāpēc valdībai būtu jāmaksā par naudu. Es uzskatu, ka par naudu būtu jāmaksā Latvijas Bankai, taču Latvijas Banka no tā kategoriski atsakās. Jebkurā gadījumā runa ir par 1,5 miljoniem vācu marku. Un šī mašīna, kas ir iegādāta, acīmredzot vairs netiks izmantota, jo mēs Latvijas rubļus nedrukāsim. Tā jāmontē nost un jādod vāciešiem atpakaļ vai jāpārdod citiem.
O.Kehris: Paldies. Es šeit tik tiešām domāju…
I.Godmanis: Principā mana attieksme ir tāda.
O.Kehris: Redziet, es domāju, ka nav jau banka valstij valsts un nav valdība arī valstī valsts. Tāpēc mēs tiešām, kā es sapratu, varētu uzklausīt šo ziņojumu. Mēs gan lūdzām atsevišķi no Latvijas Bankas un atsevišķi no valdības ziņojumu par valsts iekšējo un ārējo parādu, tā struktūru un garantijām. Es saprotu, ka mūsu valsts aug, un principā tas ir pat teorētisks jautājums. Taču jautājums ir par to, ka tas ir mūsu valsts parāds. Es pieļauju, ka tas jau nav tīri Ministru padomes, bet, ja tie ir valsts uzņēmumi… Un es nesaku arī to, ka tas nav bankas… Taču jautājums ir par to, ka tās ir mūsu kā valsts saistības. Es tā to saprotu.
I.Godmanis: Es tomēr traktētu to tā, ka valsts saistības ir tikai tad, ja ir valdības garantijas. Ja valdības garantiju nav, tad katrs uzņēmums ir tiesīgs tomēr meklēt sev kredītus un organizēt darbu tā, lai tas šos kredītus atmaksātu. Tāpēc valdībai visur iejaukties ar valsts garantijām nebūtu normāli.
Priekšsēdētājs: Paldies Godmaņa kungam par atbildēm uz jautājumiem! Tagad, lūdzu, Prūša kungs! Pirmais jums jautājumu uzdos deputāts Blumbergs.
O.Blumbergs: Ministra kungs, jums ir skaidri zināms, ka mans viedoklis jautājumā par Brocēniem ievērojami atšķiras no jūsu, no ministru viedokļa. Proti, mēs, komisijas lielākā daļa, vienmēr esam bijuši par tiešām investīcijām Brocēnos, nevis par kredītiem. Vai jūs esat šodien savu viedokli mainījis vai paliekat pie savas agrākas pārliecības, ka kredīti ir labākais risinājums šajā gadījumā?
A.Prūsis: Visa vēlreiz izstrādātā dokumentācija pasaules klases līmenī un visas atsauksmes par šo Brocēnu izstrādāto attīstības projektu liecina, ka, neapšaubāmi, labāks variants ir un paliek kredīta variants, jo tādā gadījumā visa šī rūpnīca paliek Latvijas puses īpašums. Jebkurā gadījumā, ņemot tiešas investīcijas iekšā… Es jau teicu par šiem 5 miljoniem no “IPL” grupas puses, kas bija domāti, lai nobloķētu. Mēs varam diskutēt arī tā: jebkurš piedāvājums ir tāds – ielikt iekšā tiešas investīcijas, bet saņemt kā minimumu 51 procentu no Brocēnu akcijām. Es turpinu uzskatīt, ka ir labāk, ja vien tas ir iespējams, paņemt kredītu. Tas ir pilnīgi dzīvotspējīgs un no finansēšanas viedokļa ir pilnīgi iespējams atdot šo kredītu. Tātad labāk ir ņemt kredītu nekā atdot kontrolpaketi Rietumu uzņēmējiem, kuri neapšaubāmi pēc tam spēs arī diktēt savus noteikumus.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!
A.Prūsis: Taču mans teiktais nebūt neizslēdz diskusiju.
E.Cilinskis: Ministra kungs, lai arī tas jau ir daudz izskanējis, bet tomēr, lai precizētu pilnīgi, pasakiet, lūdzu, tādu lietu: kurš tātad pieņēma galīgo lēmumu par šīs firmas izvēli?
Un vēl šajā sakarā būs jautājuma otra daļa. Sakarā ar šiem iespējamajiem kredītiem, kam un kādas būtu bijušas komisijas naudas šā kredīta sakarā?
A.Prūsis: Pirmām kārtām tā nebija firmas izvēle. Tā bija konkrēta firmas “Lupaweit” piedāvājuma pieņemšana tā realizēšanai. Sarunās par komisijas naudu no sākuma līdz beigām piedalījās Prūsis, Siliņš, Jurkāne un Reisons. Protams, tik lētu kredītu pasaulē neviens par brīvu nedod. To mēs sapratām. Piemēram, Jurkānes kundze teica, ka Rietumu pasaulē tas ir absolūti normāls jēdziens. Tas viss notika līdz vekseļu izrakstīšanai, ko veica banka un Reisona kungs. Tātad, nebūdams pilnīgi pārliecināts par šīs firmas iespējām sagādāt šo lielo kredītu, Reisona kungs izteica konkrētu priekšlikumu: pirmie 40 miljoni lai ir jūsu iespēju pārbaude, un pēc tam eventuālie kredītu ņēmēji risinās sarunas par to, uz kādiem noteikumiem un kā tiks saņemti visi nākamie kredīti. Protams, es vēlreiz gribu teikt, ka tas nebūtu iedomājams bez kaut kādas starpniecības naudas. Taču neviens papīrs nav parakstīts un neviens cents, santīms vai kapeika nevienam nav pārskaitīta, lai kaut ko samaksātu. Tā ka arī šajā ziņā nekādu zaudējumu nav.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!
V.Zeile: Man ministram ir divi jautājumi: sakiet, lūdzu, kāpēc nemitīgi tiek minēts, ka Brocēnu rekonstrukcijas projekts ir plānots 150–170 miljonu dolāru apmērā, bet kredīta garantijas tika dotas par 400 miljoniem dolāru?
Un otrs jautājums, lai tā ir mācība mums visiem, nākamajiem un esošajiem valstsvīriem: vai pasaulē pastāv kāda institūcija un iespējas, kā šādos gadījumos pārbaudīt kredītpiedāvātāja autoritāti un godīgumu?
A.Prūsis: Par pirmo jautājumu. 120 vai 170 miljonu dolāru, kā es skaidroju, ir atkarīgi no projekta apjoma, kā arī no Latvijas citu rūpnīcu ieguldījuma šā projekta realizācijā. Jāsaka godīgi, ka par 400 radās doma ar mūsu piekrišanu Siliņa kungam, kurš teica, ka tad, ja mēs trešo daļu ņemtu Brocēniem un varētu dabūt vēl vairāk, tad mums ir vēl citi tādi projekti, kam ir izstrādāti jau visi iespējamības varianti, kā, teiksim, spēkstacijas celtniecība, termostacijas celtniecība, kā, teiksim, celuloze, kā, teiksim, vajadzība dot naudu iekšlietu struktūrām un tā tālāk. Un tādā gadījumā, ja reiz ar vienu vēzienu var dabūt 120, tad varētu mēģināt dabūt arī šos 400 kopumā, lai tos ieliktu citās tautsaimniecības nozarēs pēc prioritāšu saraksta, kas Ministru padomē jau pirms diviem gadiem ir izstrādāts, bet tur nav ietverta tikai Brocēnu rūpnīca vien.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Einār Repše!
A.Prūsis: Nē, man vēl ir jāatbild Zeiles kundzei par to, kā pārbaudīt. Tātad, protams, Brocēni veica šādu pārbaudi un noskaidroja, kas ir “Berliner Handelsbank in Frankfurt”, jo firma “Lupaweit” atsaucās uz to. Tā ir kredītspējīga un rīcības spējīga 14. Vācijas banka. Un visi dati tai ir, viņa arī veica šo “M.A.S.” firmas pārbaudi, taču izrādījās, ka vēl ir otra ļoti populāra un pazīstama firma Šveicē, bet šī ir Vācijas kaut kāda filiāle, kura šobrīd vairs ar viņiem nav saistībā.
Taču es gribu uzsvērt vēl vienu lietu: tad, ja šie vekseļi būtu noformēti atbilstoši, kā es tagad to saprotu, starptautiskajām finansu normām, tad nekāda problēma šeit šobrīd nebūtu radusies. Tad šobrīd vai nu šie vekseļi būtu paņemti atpakaļ mierīgā ceļā, vai būtu saņemta nauda, jo viņi nepārtraukti turpināja solīt vēl. Varbūt mēs arī vēl turpinātu gaidīt, bet jebkurā gadījumā nebūtu bijis šīs ažiotāžas un šo patieso bažu par to, ka šie vekseļi var nenonākt īstajās rokās. Taču es vēlreiz saku, ka piecu mēnešu laikā tie nevienās rokās nenonāca, lai gan domāju, ka tādas iespējas droši vien bija, jo tiešām drošība šiem vekseļiem nebija tāda, kā to prasa starptautiskā prakse.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputātu Einār Repše! Līdz plenārsēdes beigām ir divas minūtes un 50 sekundes. Repšes kungs, vai jūs jautāsit?
A.Prūsis: Es ļoti īsi atbildēšu.
E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Godātais ministr, tiešām grūti pateikt, cik ļoti esmu satraukts par šo gadījumu. Turklāt es neesmu satraukts vis tāpēc, ka apkārt Latvijai un vispār pasaulē ir daudz krāpnieku, jo tas ir zināms. Taču es līdz šim biju pārliecināts, ka Latvijā muļķu nav. Tagad es konstatēju, ka Latvijā muļķi tomēr ir, un, kā tas arī ir zināms sakāmvārdā, – kur aitas, tur cirpēji. Arī ap Latvijas Banku ir tinušies šādi te nelieši. Viņi saņēmuši pienācīgu pretsparu. Dokumenti, kas tika atnesti un stādīti priekšā no augstiem – jā, Godmaņa kungs! – no augstiem Lauksaimniecības ministrijas darbiniekiem, tie ir tie, kurus jums šodien iedeva, nu tie ir Apvienotās budžeta komisijas rīcībā. Mani satrauc šī situācija, ka mums ir “aitas”. Un tāpēc mans jautājums ministra kungam ir tiešs: vai jūs, sākot šīs sarunas, nejutāt un neredzējāt, ka labākajā gadījumā tas ir “tumšs gadījums”, lai neteiktu vairāk – atklāta krāpšana? Vai jūs to nejutāt?
A.Prūsis: Ļoti īsi. Protams, šaubas bija, uztraukums bija, bet tad, kad pieslēdzās klāt visa šī finansu noformētība un nodrošinātība, tad es, atklāti sakot, paļāvos, kā man likās, uz augstas kvalitātes speciālistiem, kuri var nodrošināt šo garantiju. Ja šī garantija būtu, vai tad viņi ir blēži vai nav? Pirmkārt, ir jautājums, vai viņi tādi ir, jo nekas jau nav noticis, – viss ir saņemts atpakaļ Latvijā bez viena santīma zaudējuma. Tādā gadījumā tas būtu drošs arī jebkurā citā variantā. Protams, konsekvences mēs izdarīsim.
E.Repše: Par naga melnumu mēs izvairījāmies no drausmīgas…
Priekšsēdētājs: Jā. Mums vēl ir 40 sekundes laika jautājumu uzdošanai. Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!
E.Krastiņš: Prestižs kādreiz maksā daudzkārt vairāk nekā daži santīmi. Taču mans jautājums ir šāds: ko jūs varat teikt par Doma bankas lomu šajā darījumā?
A.Prūsis: Par kādu, lūdzu?
E.Krastiņš: Par Doma bankas lomu šajā darījumā.
A.Prūsis: Man liekas, ka Doma bankai nav nekādas lomas, Londonā bija vienīgi tās korespondētājrēķins, ko uzdeva Jurkānes kundze, uz kuru vajadzēja skaitīt šo naudu. Taču tas nebija viss tās rēķins, bet tas bija Doma bankas rēķins. Es personiski to uzzināju apmēram pirms divām vai trim nedēļām.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jautājumu uzdošana ir beigusies. Kinnas kungs ir iesūtījis zīmīti. Viņam ir ierosinājums par procedūru, bet mums tūlīt sākas balsošanas laiks, tāpēc es lūdzu sekretariātu zvanīt.
J.Kinna: Es sapratu, Krastiņa kungs, mans priekšlikums ir tāds, ka nākamajā plenārsēdē tomēr vajadzētu dot iespēju izstāstīt savu viedokli arī Jurkānes kundzei, jo viņa masu informācijas līdzekļos ir izteikusies, ka gribētu runāt parlamentā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad es uzskatu, ka jūs ierosināt uz nākamo plenārsēdi uzaicināt Jurkānes kundzi, lai viņa sniegtu informāciju.
Godājamie kolēģi, par to, lūdzu, nobalsosim! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Kinnas kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 89, pret – 4, atturas – 7. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamās nedēļas plenārsēdes darba kārtībā ir iekļauta Jurkānes kundzes informācija un jautājumu uzdošana viņai. Par konkrēto laiku vienosimies.
Sākas balsošanas laiks, kolēģi! Pirmais balsojamais jautājums ir likumprojekts “Par cukuru”. Motīvi, replikas? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim.
Es atvainojos, lūdzu atsaukt! Eglāja kungs vēlas kaut ko teikt. Lūdzu.
V.Eglājs: Es ierosinātu deputātiem tomēr paskatīties, ka ir arī 556.dokuments, kur ir vesela kaudze negatīvu atsauksmju par šo lēmumu un par šo likumu. Es tomēr aicinātu to neatbalstīt.
Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par motīviem vai replikas? Lūdzu, Grūbes kungs!
G.Grūbe: Es nezinu, kā gan varētu runāt par kaudzi, ja bez kādas motivācijas ir tikai Ekonomikas komisijas lēmums, turklāt tas ir cits jautājums.
Taču es gribētu dot arī motivāciju tam, ka tomēr ir nepieciešams šādu likumu pieņemt, jo man ir informācija par 1992.gadu – tātad ir pārdots 76 000 tonnu cukura. Šogad mūsu ražotā cukura ir pārdots tikai 9,3 tūkstoši tonnu, tas ir, vairs tikai astotā daļa. Taču cukura patēriņš nav samazinājies, bet, pēc Muitas departamenta ziņām, muitu ir samaksājuši tikai par 40 tonnām pirmajā ceturksnī, un šis ieņēmums ir tikai viens miljons Latvijas rubļu. Tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt šo projektu, jo šis projekts nodrošina 100 000 cilvēku sezonas darbu, un tas nav mazsvarīgi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!
A.Berķis: Eglāja kungs, jūsu tētis, vecais agronoms Oto Eglājs, jūs nopērtu šodien par pretošanos šim cukura likumam. Nāk kuģis pēc kuģa iekšā un posta mūsu zemnieku nākotni un labklājību. Kad tad mēs vienreiz aizliksim tur kāju priekšā?
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!
E.Cilinskis: Šeit jau nav runa tik daudz par zemnieku, cik par šiem pārstrādes uzņēmumiem, kurus mēs šobrīd šeit gribam atbalstīt. Un tas nebūt neizslēdz iespēju aizsargāt šo tirgu ar ievedmuitām, kuras būtu regulējamas un maināmas atkarībā no nepieciešamības, bet, ja mēs nobalsosim par šo likumu, tas, protams, varbūt neko daudz neizmainīs, jo tā ir tikai viena neliela nozare. Taču tas vienkārši parādīs mūsu virzību prom no normālas ekonomikas, no tā, kā tam ir jābūt. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo likumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!
O.Blumbergs: Godājamie kolēģi, es uzskatu, ka mēs pārāk ilgi esam iestiguši šā jautājuma apspiešanā un risināšanā. Uzticēsimies šoreiz zemniekiem, jo viņi tomēr labāk un kritiskāk vērtē situāciju un saprot, ka pašreiz Latvijā darbaroku ir pietiekami. Pienāks laiks, kad Latvija droši vien importēs cukuru, bet šodien tas brīdis vēl nav pienācis. Mēs vienkārši esam spiesti aizsargāt savu darbavietu skaitu, esam spiesti aizsargāt savus valūtas izdevumus, lai tie nebūtu lieki. Un tāpēc esošajā ekonomiskajā situācijā šis likums ir pašā laikā.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!
O.Kehris: Godātie kolēģi, pēc Grūbes kunga piezīmes par neargumentētu slēdzienu man tomēr nākas pateikt, ka mēs pēc jūsu lūguma esam sagatavojuši šo slēdzienu, kurš sastāv no sešiem punktiem. Mēs esam tos izsvērti sagatavojuši uz to dokumentu pamata, kas tika izskatīti komisijā. Jums ir jāpieņem lēmums. Mēs savu slēdzienu esam devuši. Protams, šeit ir daudz kas sāpīgs – kurā pirkstā kod, tas sāp –, jo rezultāts ir tāds, ka tad, ja cukura cenas ceļas, ceļas visu produktu cenas, kuros ir cukurs. Jūs paši to varat uzskaitīt: cepumi, limonāde un līdzīgi. Un nākamā problēma ir saistīta ar rūpnīcām “17.jūnijs” un “Laima”, jo tad to produkcija kļūs nekonkurētspējīga. Tādējādi šeit ir tā lielā izvēle, kas mūsu slēdzienā ir minēta. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!
E.Buķele: Cienījamie kolēģi, es gribu lūgt jūs atcerēties divas lietas. Pirmkārt, tad, kad mēs atjaunojām Latvijas valsti, mēs uzskatījām, ka ir jāatjauno visas tās tradicionālās ražošanas un pārstrādes nozares, kuras Latvijā bija senāk. Un lauksaimniecībā tāda ir arī cukurbiešu audzēšana.
Otrkārt, mūsu likums par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju it kā atbrīvo iespēju privatizēt cukurbiešu pārstrādes uzņēmumus atbilstoši valdības lēmumam, taču atcerēsimies to, ka neviena ārvalstu firma nenāks šeit ar investīcijām, lai rekonstruētu cukurfabrikas, ja šeit nebūs vietējo izejvielu. Tādējādi, nogremdējot šo likumu, mēs nogremdēsim arī cukurbiešu audzēšanu. Es to ļoti lūdzu jūs atcerēties.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!
A.Felss: Cienījamie kolēģi! Jautājums tik tiešām ir principiāls. Jau šobrīd Latvijas Republikā pie esošā cenu līmeņa audzēt cukurbietes nav izdevīgi. Labi – mēs šodien nepieņemsim likumu, rīt nepieņemsim kādus citus lēmumus attiecībā uz kādu konkrētu ražotni Latvijas Republikā un gremdēsim šo lietu. Tikai atcerieties, ka tad, pēc gada, kad varbūt vajadzēs iepirkt visu cukuru un nāksies no nulles atjaunot kādu ražotni Latvijā, nedomājiet, ka šīs cenas būs lētākas. Ārzemēs jau nebūs neviena tāda investora un labdara, kas joprojām piegādās šīs konkrētās valsts subsidētās cukura partijas par lētu naudu. Tādu ārprātīgo, manuprāt, nav un nebūs.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!
A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es tomēr gribētu mums visiem atgādināt, ka mēs vismaz reizes piecas vai sešas šā parlamenta darbības laikā esam runājuši par to, ka lauksaimnieciskā ražošana nevar izdzīvot, ka tā ir jādotē un jāsubsidē. Taču tālāk par runām mēs neesam tikuši.
Taču tagad padomāsim tālāk. Ja mēs ejam pa to ceļu, ka vietējā tirgū nosakām lauksaimniecības produktu cenas tādas, lai zemniekam būtu izdevīgi ražot, tad pircējs šos produktus nepirks. Mums šobrīd guļ 500 tonnu sviesta, kurš jau ir pilnīgi sadzeltējis un kuru acīmredzot pēc pāris nedēļām vajadzēs izsviest Baltijas jūrā, jo to nekur nevarēs likt. Kāpēc? Tāpēc, ka iepirka pienu par labām cenām, bet pārdot sviestu mēs nevaram. Tātad mums tomēr ir jārunā par dotācijām, un, ja šodien mēs parlamenta beigu akordā pieņemtu likumu par dotācijām un subsīdijām, – pat tad, ja šodien nav naudas, – es teiktu, ka mēs būtu izdarījuši labu darbu, taču ar “žoga celšanu” mēs, draugi, neko nepanāksim.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!
K.Šļakota: Es ierosinu pārtraukt šīs nelietderīgās debates. Te jau domas atkārtojas. Un vajag balsot par to, lai mēs balsotu par likumu.
Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par Šļakotas kunga ierosinājumu – pārtraukt motivāciju un replikas. Lūdzu rezultātu. Par – 67, pret – 11, atturas – 12. Tiek pārtrauktas.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Par cukuru”. Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – 9, atturas – 24. Likums ir pieņemts.
Nākamais balsojums ir par likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Es atvainojos. Mums nav, Grūbes kungs, lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību.
G.Grūbe: Jau pagājušajā reizē tika iebalsots lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību.
Priekšsēdētājs: Paldies.
G.Grūbe: Jo tam ir tas pats 497.numurs.
Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā tā ir tehniska kļūme. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – 6, atturas – 21. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Lūdzu, vai neviens nevēlas izteikties? Balsošanas režīmu! Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. 70 – par, 3 – pret, 16 – atturas. Likums ir pieņemts. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”.
Lūdzu, Kodoliņa kungs!
A.Kodoliņš: Lēmuma projektu par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” spēkā stāšanos arī vajadzētu.
Priekšsēdētājs: Manā darba kārtībā tas atkal nav minēts. Laikam visai darba kārtībai, tā kā tie ir ar vienu numuru…
A.Kodoliņš: Taču katrā ziņā mēs plenārsēdē to apspriedām.
Priekšsēdētājs: Jā, paldies! Es atvainojos, es atsaucu iepriekšējo paziņoto balsojumu par dzīvokļa jautājuma risināšanu. Nobalsosim vispirms par lēmuma projektu par ienākuma nodokļa spēkā stāšanos. Lūdzu rezultātu. 76 – par, pret – 4, 17 – atturas. Lēmums ir pieņemts.
Tātad balsosim par likumprojektu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā”.
Lūdzu, vai neviens nevēlas uzstāties? Matvejeva kungs, lūdzu!
K.Matvejevs: */Es gribētu cienījamo deputātu uzmanību pievērst tam, ka gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts, palielināsies to likumdošanas aktu skaits, kuros pilsoņiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar nepilsoņiem. Paldies./
Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu. Lūdzu rezultātu. Par – 79, pret – 12, atturas – 11. Likums ir pieņemts.
Tālāk ir lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 73 – par, 6 – pret, atturas – 16. Paldies. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par autortiesībām un blakustiesībām”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 98, pret – 3, atturas – 5. Likums ir pieņemts.
Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Rezultātu! 88 – par, 2 – pret, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! 88 – par, pret – nav, atturas – 7. Paldies.
Šajos dokumentos lēmumu par šā likuma spēkā stāšanos es neredzu. Tā ka tā laikam arī nav.
Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 96 – par, 1 – pret, 3 – atturas. Likums ir pieņemts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. 90 – par, 1 – pret, 5 – atturas. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par diplomātiskajiem un konsulārajiem rangiem””. Kinnas kungs, jūs gribējāt ko teikt par šo? Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 93, 1 – pret, atturas – 2. Paldies.
Liekas, ka lēmuma pa rangiem šeit nebija… Godātā Ārlietu komisija, vai lēmums bija? Paldies.
Nākamais jautājums… Vispār vairs nav. Es jau zinu, ko Kinnas kungs grib mums teikt, bet tā ir tehniska kļūda.
Devītais jautājums ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par sociālo nodokli” spēkā stāšanās kārtību” grozīšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 86 – par, 1 – pret, 9 – atturas. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts “Par pievienošanos 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām”. Tas ir darba kārtības 10.jautājums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 90 – par, 1 – pret, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts.
Vienpadsmitais ir lēmuma projekts “Par pievienošanos 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihotropajām vielām”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 100 – par, 1 – pret, 1 – atturas. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai par narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 98, pret – 2, atturas – 2. Paldies. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par nodarbinātību””. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par – 98, 1 – pret, atturas – 5. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 7. Pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumos, lai nodrošinātu personālsastāva dokumentu saglabāšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 83 – par, 6 – pret, atturas – 8. Pieņemts.
Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” farmaceitiskās darbības jautājumos. Lūdzu.
E.Jurševics: Dokumenta numurs ir 566, nevis 442!
Priekšsēdētājs: Paldies. Kodoliņa kungs, vai jūs par šo? Taču mums jau vairs gandrīz nekā nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lūdzu rezultātu. Par – 85, pret – 1, atturas – 6. Pieņemti.
Lūdzu, Kodoliņa kungs!
A.Kodoliņš: Jūs izlaidāt, ja nemaldos, 15.balsojamo jautājumu, tas ir 518.dokuments par grozījumiem…
Priekšsēdētājs: Jā, gluži pareizi, Kodoliņa kungs! Es to biju pamanījis un, kad ieraudzīju jūs nākam, tad pavisam pamanīju. Lūdzu, balsosim par 15.jautājumu – “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Lūdzu rezultātu. 67 – par, 7 – pret, 20 – atturas.
Un, lūdzu, balsosim arī par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas likuma “Par diplomātisko un konsulāro dienestu” spēkā stāšanās kārtību”. To, ko mēs iekļāvām šodien. Ar atsevišķu balsojumu tas nebija, tas bija beigās mapītē… Nobalsosim vēlreiz drošības dēļ! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 86, pret – 2, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts.
Godājamie kolēģi, lūdzu, man atgādiniet, ja gadījumā ir izlaists kāds balsojamais dokuments! Nav? Paldies. Tādā gadījumā sākas pārtraukums līdz pulksten 15.00.
Vienu mirklīti, kolēģi! Ļoti lūdzu atvainot mani! Preinberga kungs grib sniegt ziņojumu.
G.Preinbergs: Lūdzu cienījamos kolēģus no Lubānas ielas 123 pulcēties šeit! Tūlīt! Viss.
Priekšsēdētājs: Pārējie kolēģi var iet pusdienās.
(Pārtraukums)