ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs varam būt ļoti gandarīti par sevi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.1999., Nr. 348/350 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16588
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
"Mēs varam būt ļoti gandarīti par sevi"
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:
Valsts prezidentes preses konference Latvijas Televīzijā vakar, 21.oktobrī. Tiešraidē ar Valsts prezidenti – žurnāliste Sandra Eihmane— Pie mums studijā — Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Freibergas kundze, kopš jūsu pagājušās viesošanās studijā ir notikuši ļoti daudzi nozīmīgi notikumi. Viens no būtiskākajiem — Eiropas Komisijas progresa ziņojums par Latviju. Galīgais lēmums tiks pieņemts decembrī Helsinkos. Ir skaidrs, ka Latvija kopā ar vēl piecām valstīm varētu pārcelties, es citēju: "uz ātrajām iestāšanās sliedēm". Šādu atzinību mēs esam izpelnījušies ar ātrajām ekonomiskajām reformām, taču ne tik ļoti mums ir veicies ar valsts pārvaldes reformu. Tāpat mums ir arī jāpārskata Valsts valodas likums. Kā Latvija plāno pildīt savus mājasdarbus?
V.Vīķe–Freiberga:
— Pirmkārt, es gribētu atzīmēt, ka mēs varam būt ļoti gandarīti par Eiropas Komisijas vērtējumu. Jau Tamperē, tiekoties ar Eiropas valstu vadītājiem, tika panākta vienošanās, ka būtu uzņemamas visas otrās kārtas valstis. Un būtu uzņemamas tādā kārtībā, kas ļautu virzīties katrai valstij uz priekšu pēc sava tempa un savas attīstības. Tas ir ļoti labvēlīgs lēmums Latvijai, jo ļauj mums saprast, kuras jomas mēs izvirzīsim par prioritārām un kur mēs varam paātrināt savu reformu ātrumu. Mums ir iespēja pašiem izvēlēties savas prioritātes, protams, saskaņojot tās ar Eiropas Savienības prasībām.— Tiek lēsts, ka pašreizējo 15 Eiropas Savienības valstu vietā būs 27 valstis, kas aptvers vismaz tūkstoš miljonu iedzīvotāju. Protams, ne visas valstis šo skaitli uztver vienādi. Lielākās problēmas ir darbaspēka mobilitāte, vides aizsardzība, lauksaimniecība. Tādēļ, es domāju, ir dabiski, ka Latvijas cilvēki jautā — ko mēs iegūsim un ko zaudēsim, iestājoties Eiropas Savienībā?
V.Vīķe–Freiberga:
— Tā ir ļoti sarežģīta situācija ne tikai mums, bet visai Eiropai. Mums visiem būs nepieciešami strukturālie pārkārtojumi, kas būs ļoti būtiski un dziļi, sākot jau ar to, kā tiks pārvaldīta šī milzīgā struktūra. Mēs virzāmies uz to, ka Latvija un tās problēmas būs daļa no šīm debatēm. Mēs būsim līdzrunātāji un līdzspriedēji. Nebūs tā, ka kaut kur tiek pieņemti lēmumi, bet mēs stāvēsim malā un skatīsimies. Mēs virzāmies uz līdzdalību Eiropas struktūrās, vēlamies kļūt par daļu no šī procesa. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai klausīsimies, ko saka citi, bet arī paši tiksim uzklausīti.