Par Skrundas RLS teritorijas atgūšanu

Turpinājums

no 1.lpp.

Vakar, 21. oktobrī, Skrundā tika parakstīts Akts par Krievijas Federācijai pagaidu lietošanā nodotās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas nodošanu

Līgums par Skrundas RLS pagaidu funkcionēšanu un demontāžu tika parakstīts pirms pieciem gadiem. "Latvijas un Krievijas vienošanās izpilde ir kļuvusi par nozīmīgu starptautiskās sabiedrības mijiedarbības un abu valstu savstarpējās sadarbības paraugu, ar kura rezultātiem var būt apmierinātas visas puses. Tas ir paraugs, kas pierāda, ka savstarpējas sapratnes garā var tikt atrisināti problemātiski, pat jutīgi jautājumi," teica I.Bērziņš. "Domāju, ka šis piemērs var būt nozīmīgs apliecinājums tam, ka nākamā gadsimta priekšvakarā mēs tuvojamies tam brīdim, kad Eiropā katra valsts varēs atrast sev piemērotu drošības risinājumu."

Ministrs savā uzrunā īpaši atzīmēja izveidojušos lietišķo sadarbību ar objekta menedžmentā iesaistīto Krievijas militāro personālu, kas demonstrēja savu atvērtību un ieinteresētību kopēju jautājumu risināšanā. Ministrs pateicās arī tām EDSO valstīm, kas sūtīja savus novērotājus, nodrošinot EDSO inspekciju darbību. Īpašu pateicību I.Bērziņš izteica Latvijas, Krievijas un EDSO pilnvarotajiem pārstāvjiem Skrundas RLS — Aleksandram Ņikitinam, Jirgenam Hubšenam un Edgaram Skujam, kā arī ASV, Vācijas un Zviedrijas valdībām par to ieguldījumu līguma izpildē.

Ceremonijā sakarā ar Skrundas RLS teritorijas pārņemšanu Latvijas pārziņā piedalījās arī vides un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis un Skrundas pilsētas galva Valdis Danenbergs.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē: Skrundas komisijas Latvijas pārstāvis Indulis Skuja, Skrundas radiolokācijas stacijas komandieris Aleksandrs Nikitins, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvis Jirgens Hubsens Foto: A.F.I.

Vēsturiska diena —

šos vārdus žurnālisti un diplomāti, kas vakar bija ieradušies Skrundā, lai būtu klāt Krievijas radiolokācijas stacijas teritorijas nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas brīdī, dzirdēja daudzkārt. Kaut ceļš līdz Skrundai ik kilometrā liecināja par lietišķu darbadienu. Laukos rosījās zemkopji, nolasot beidzamās kartupeļu vagas, un Skrundas ielās varēja redzēt vien retu gājēju. Toties savā laikā tik modri apsargātie radiolokācijas stacijas vārti bija plaši atvērti, un tiem cauri, neviena nekontrolēti, brauca ārvalstu vēstnieku limuzīni. Vārtu iekšpusē vēl saglabājies uzraksts krievu valodā: "Vadītāj! Atceries, ka tu izbrauc Latvijas Republikas autoceļos! Tālāk tev stingri jāievēro Latvijas Republikas ceļu satiksmes noteikumi." Aiz dzelzsbetona žoga skatienam pavērās vienmuļš silikātķieģeļu ēku puduris ar dažām zemei pieplakušām barakām.

Žurnālistu autobuss apstājās pie administrācijas ēkas, kurā pēdējā gadā bija strādājusi arī Latvijas un Krievijas apvienotā Skrundas komisija. Mūs sagaidīja Skrundas radiolokācijas stacijas komandieris pulkvedis Aleksandrs Ņikitins un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" rīkotājdirektors Juris Stepiņš. Šīs institūcijas pārraudzībā nonāk atlikušās Skrundas ēkas un citi objekti.

J.Stepiņš aicina preses pārstāvjus vispirms aplūkot dzīvojamo teritoriju, kur 43 hektāru platībā saglabāti pavisam sešdesmit trīs objekti: piecas dzīvojamās mājas ar apmēram pustūkstoti dzīvokļu, mehāniskās darbnīcas, katlumāja, kas vēl pirms pāris gadiem radiolokatoru darbības laikā diennaktī "apēdusi" astoņpadsmit tonnas ogļu. Tagad visas desmit pelēcīgās dzīvojamās mājas izskatās jau gandrīz pilnīgi pamestas. Uz aprūsējušajiem balkoniem neredz veļas virknes, pie logiem nav aizkaru. J.Stepiņš stāsta, ka namos palikušas vien sešpadsmit civilpersonas — Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, civilpersonas, kas Skrundas radiolokācijas stacijā strādājušas pēc līguma. Viņi šo teritoriju atstās sestdien. Tad arī tiks atvienota elektrība, ūdens piegāde, un kādreiz Krievijas militārpersonu biezi apdzīvotā vieta iegrims klusumā. J.Stepiņš atzīst, ka atlikušā kompleksa izmantošana būs liela problēma — šobrīd vēl neesot neviena projekta šo dzīvojamo ēku un saimniecisko celtņu izmantošanai. Noslēgts līgums ar Iekšlietu ministriju, un teritorija tikšot apsargāta, lai neatkārtotos agrākajos gados ne reizi vien jau pieredzētā bijušo Krievijas armijas objektu izdemolēšana un būvmateriālu izvazāšana. Ik dienu Latviju atstāj Krievijas militārpersonas, kas strādājušas radiolokācijas stacijas demontāžas darbos. Līdz 25. oktobrim izbrauks visas militārpersonas. Daļas komandieris pulkvedis Aleksandrs Ņikitins, vaicāts par savu tālāko likteni, atbild, ka turpināšot dienēt Krievijas bruņotajos spēkos, kur viņu norīkos.

Dzīvojamās teritorijas centrā, nezālēm aizaugušā klajumā, kur kādreiz, domājams, bijuši apstādījumi, paceļas augsta akmens smaile. Pulkvedis Ņikitins paskaidro, ka tas bijis Uzvaras obelisks, kas atklāts 1985. gadā, Padomju Savienībai svinot 40. gadskārtu kopš uzvaras pār Vāciju. Bijusi arī piemiņas plāksne, kas tagad nomontēta.

Pēc apskates žurnālisti tiek aicināti atpakaļ uz administrācijas ēku, kur paredzēta teritorijas nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas ceremonija.

Samērā nelielā telpā ar kailām spuldzēm pie griestiem, acīmredzot kādreizējā mācību zālē, kuras vienā galā vēl palikusi tāfele, vienlaikus pulcējas žurnālisti un diplomāti. Šeit ir ASV, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Ķīnas, Čehijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas vēstnieki, Norvēģijas, Uzbekistānas un vēl citu vēstniecību diplomāti. Civilpersonu vidū izceļas militāro atašeju uniformas. Pie galda ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas karodziņiem vietu ieņem Latvijas valdības pilnvarotais pārstāvis Edgars Skuja un Krievijas Federācijas pilnvarotais pārstāvis Aleksandrs Ņikitins, kā arī EDSO pārstāvis Apvienotajā Skrundas komisijā, pulkvedis Jirgens Hibšens. Abu valdību pilnvarotās personas paraksta Krievijas Federācijai pagaidu lietošanā nodotās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas nodošanas un pieņemšanas aktu. Zālē atskan aplausi. Bet šo rindu autoram atmiņā pārslīd šī īsā, bet tik nozīmīgā notikuma sarežģītā priekšvēsture.

 

Sākums bija vēl 1964. gadā, kad Latvijas PSR Ministru Padome ar īpašu lēmumu deviņus kilometrus uz ziemeļiem no Skrundas piešķīra padomju armijas vajadzībām zemi. Okupācijas karaspēka slepenajos plānos šīs padomju armijas vajadzības nozīmēja modernas radiolokācijas stacijas būvi tā sauktās agrās novērošanas uzdevumiem. Jau 1967. gadā darbu sāka lokatora "Dņepr" pirmā kārta, bet vēl pēc četriem gadiem iedarbināja arī otrās kārtas aparatūru. "Dņepr" bija izvietota četrās 250 metrus garās un 17 metrus augstās ēkās. Jaudīgās aparatūras darbību nodrošināja divas 110 kilovatu elektropārvades līnijas. Septiņdesmito gadu sākumā no Skrundas radiolokācijas stacijas jau varēja novērot objektus 6 000 kilometru attālumā un 3 000 metru augstumā.

1984. gadā okupācijas armija sāka būvēt tā saukto Skrundas "monstru" — jaunu, daudz modernāku lokatoru ar kodētu nosaukumu "Darjal", kura plānotā jauda gandrīz desmit reizes pārsniegtu vecā lokatora jaudu. Skrundas "monstrs" vēl tikai slējās aizvien augtāk pāri Skrundas apkaimes mežiem, taču vietējie iedzīvotāji jau aizvien sāpīgāk izjuta vecā lokatora darbību — ar mokošām galvassāpēm, pastāvīgu nogurumu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no aktuālākajiem suverēnās valsts uzdevumiem līdz ar visa okupācijas karaspēka izvešanu bija panākt arī Skrundas radiolokācijas stacijas demontāžu. Jo aktuālāku šo uzdevumu vērsa spēcīgās aparatūras elektromagnētiskā starojuma kaitīgā ietekme uz iedzīvotāju veselību.

1994. gada 30.aprīlī pēc ilgām un ļoti asām politiskajām debatēm Saeimā un plašsaziņas līdzekļos tika parakstīta "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pagaidu vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā". Šī vienošanās paredzēja radiolokācijas stacijas darbu pārtraukt 1998. gada 31. augustā, paredzot pēc tam arī demontāžas periodu. Saskaņā ar vienošanos par objekta demontāžu bija atbildīga Krievijas puse, kam vajadzēja nojaukt visas radaru tehnoloģiskās ēkas, iekārtu sastāvdaļas un bīstamos atkritumus izvedot no Latvijas. Pēc starpvalstu vienošanās stacijas demontāža bija jāpabeidz līdz 2000. gada 29. februārim.

Vienošanās izpildi īstenoja Skrundas apvienotā komisija, kuru veidoja Latvijas un Krievijas pārstāvji, kā arī EDSO pilnvarotais pārstāvis. Līguma saistību izpildi visus šos gadus arī uzraudzīja EDSO kā īpaši pieaicināta starptautiska organizācija.

Pagājuši pieci gadi, un radiolokācijas demontāža pabeigta pat agrāk, nekā paredzēja vienošanās. Vēl šomēnes mūsu valsti atstās pēdējā Krievijas militārpersona.

 

Pēc akta parakstīšanas turpat notika arī preses konference, kurā piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un vides un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

— Šis ir vēsturiski ļoti nozīmīgs notikums. Tas parāda, ka Latvija un Krievija ar EDSO palīdzību var vienoties un pildīt vienošanos, paveicot visu paredzēto pat pirms norunātā laika. Šis ir labs piemērs Latvijas un Krievijas sadarbībai, kas liecina, ka varam sekmīgi sadarboties abu pušu interesēs. Es pats šodien atceros, kā savā laikā kā parlamenta deputāts centos pārliecināt savus kolēģus, ka vajag noslēgt attiecīgo līgumu ar Krieviju. Tolaik mūsu vidū notika ļoti asas diskusijas. Daudzi uzskatīja, ka līgums netiks pildīts. Šis piemērs rāda, ka mēs varam viens otram uzticēties, un tā mums jādzīvo arī uz priekšu.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis :

— Man arī ir liels prieks, ka šis lielais darbs tagad ir veiksmīgi izpildīts. Izpildīts pat pirms termiņa. Kā vides un reģionālās attīstības ministram man ir liels prieks, ka visi darbi paveikti ne vien ātrāk, nekā bija paredzēts, bet arī ļoti labā kvalitātē. Tāpēc es gribu pateikties visiem, kas šos darbus veica. Es ceru, ka mēs turpināsim jau aizsākto skaisto tradīciju un stādīsim kociņus arī tajās platībās, kur kādreizējo radara ēku vietā tagad ir tikai kaila zeme.

EDSO pārstāvis Apvienotajā Skrundas komisijā pulkvedis J irgens Hibšens :

— Šodien, 21. oktobrī, vairāk nekā piecus gadus pēc Skrundas vienošanās parakstīšanas, varu paziņot, ka visi darbi paveikti ļoti profesionāli, kā arī paveikti savstarpējā cieņā un ļoti labā noskaņā. Bez tam bija arī ļoti iespaidīgi redzēt, kā tika demontētas tehniskās iekārtas un ļoti priekšzīmīgi ievēroti dabas aizsardzības aspekti. Skrundas epopeja ir "panākumu epopeja", jo abas puses to gribēja un arī saņēma, procesā iesaistot EDSO profesionālo ekspertu nepieciešamo atbalstu. Latvieši un krievi ir nodemonstrējuši, ka viņi var uzticēties viens otram un ka starptautiskā sabiedrība var uz viņiem paļauties. Abas puses nolika malā visas emocijas un sadarbojās ļoti reālistiski, praktiski un lietišķi, tā labi pakalpojot abām valstīm. EDSO ir apliecinājusi, ka tā ir organizācija, kas spēj sekmīgi pārraudzīt un atbalstīt divpusējās vienošanās īstenošanu. EDSO nolēma lietot, simboliski sakot, divus instrumentus — gan novērot, gan sekmēt procesu. Tālākā notikumu gaita mums, no vienas puses, piedaloties Apvienotās Komisijas darbā un, no otras puses, veicot visu EDSO dalībvalstu militārpersonu un civilpersonu veiktās inspekcijas, apliecināja šī lēmuma pareizību. Skrundas operācija var noderēt par piemēru līdzīgām misijām nākotnē. Skrundas komanda ir radījusi uzticēšanos. EDSO vārdā es gribu apsveikt abas puses ar viņu lielo panākumu, kā arī gribu pateikties pulkvedim Ņikitinam un Skujas kungam un viņu komandām par atbalstu un teicamo četru gadu sadarbību. Abas puses manu starpnieka misiju padarīja vieglu. Es priecājos redzēt, ka Skrundas operācijas sekmīgais nolēgums iedrošina Latviju un Krieviju labām attiecībām arī nākotnē.

Krievijas Federācijas pilnvarotais pārstāvis pulkvedis Aleksandrs Ņikitins :

— Arī Krievijas puse ir ļoti apmierināta ar vienošanās izpildes gaitu. Vienošanās ietvaros bija divi periodi: pēc vienošanās noslēgšanas radiolokācijas stacija vēl darbojās četrus gadus. Tad sekoja otrais periods — tās demontāža. Vieglākais, protams, bija pirmais periods. Tas bija arī interesantākais. Demontēšana mums bija neparasta lieta. Tāpēc Krievijas puse pateicas visiem, kas mums šajā darbā palīdzēja, kā arī apliecināja savu sapratni. Paldies par sadarbību!

"LV":

— Jautājums Latvijas ārlietu ministram Indulim Bērziņam. Kādu iespaidu šis notikums, jūsuprāt, atstās uz Latvijas un Krievijas tālākajām attiecībām? Vai dos tām kādu jaunu impulsu?

I.Bērziņš

: — Viss, kas mūsu valstu attiecībās ir pozitīvs, veicina mūsu sadarbības nākotni. Un šis fakts, nenoliedzami, ir pozitīvs. Šis fakts rāda, ka Krievijas puse var būt labs partneris. Ilgākā perspektīvā raugoties, es neredzu citu iespēju kā vien šādu sadarbību.

"LV":

— Jautājums Krievijas Federācijas pārstāvim Aleksandram Ņikitinam. Pulkveža kungs, vai Skrundas radiolokācijas stacijas demontāža būtiski iespaidoja Krievijas militārās spējas, un, ja iespaidoja, tad vai šis zaudējums tiek kaut kā kompensēts ar citu analoģisku objektu? Ja jums nav iespējams atbildēt, tad es savu jautājumu atsaucu.

A.Ņikitins:

— Skrundas radiolokācijas stacijai, protams, bija noteikta loma Krievijas aizsardzības spēju nodrošināšanā, Krievijas aizsardzības sistēmā. Taču es negribu šeit apspriest Krievijas aizsardzības jautājumus.

— Jautājums Latvijas ārlietu ministram. Vai paredzama NATO militāro bāzu iekārtošana Latvijā?

— Šo jautājumu varēsim apspriest tad, kad Latvija būs NATO valsts. Pagaidām, kā zināms, Latvija vēl nav NATO valsts.

— Jautājums pulkvedim Ņikitinam. Kā izdevās visus demontāžas darbus pabeigt pirms paredzētā termiņa? Vai montāža izrādījās vienkāršāka, nekā sākumā bija paredzēts?

A.Ņikitins

: — Es par to gribu vēlreiz pateikties Latvijas firmām, kas mums palīdzēja demontāžas darbos, kā arī savas vienības personālsastāvam. Taču, atbildot uz jūsu jautājumu: nē, demontāža izrādījās pat grūtāka, nekā sākumā bija paredzēts.

 

Preses konferencei beidzoties, žurnālisti 1īdz ar ārvalstu diplomātiem tiek aizvesti uz vietu, kur vēl pirms gada pacēlās abu radiolokatoru iespaidīgās būves. Tagad šeit plešas vienīgi apmēram 60 hektāru liels klajums, ko biezā kārtā klāj dzeltenas smiltis. Šeit arī top beidzamās intervijas kādreizējā Skrundas militārā objekta vēsturē.

Pulkvedis Jirgens Hibšens , EDSO pilnvarotais pārstāvis Skrundas apvienotajā komisijā: — Mani un visus EDSO inspektorus dziļi iespaidoja latviešu un krievu labā sadarbība. Tieši labestīgā noskaņa, kādā viņi strādāja. Es nedomāju, ka Krievijas pārstāvjiem tas bija viegli. Karavīriem ierasts uzdevums ir šādas radiolokācijas stacijas celt, nevis demontēt. Pārsteidz arī darbu augstā kvalitāte. Es tiešām brīnos, ka viņi visus darbus spēja paveikt agrāk, nekā paredzēts. Neslēpšu, ka sākumā mēs visi bijām skeptiski. Bet tad izveidojās komanda, un darbs ritēja raitāk.

Hannu Hemelainens

, Eiropas Savienības prezidējošās valsts Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks: — Mani šis notikums iespaidoja ļoti dziļi. Grūti iztēloties, ka šeit vēl pirms gada bijušas milzu būves. Tagad šeit ir tikai smilšu klāts klajums. Bet īpaši nozīmīgs šis notikums ir politiskā kontekstā — šis taču bija pēdējais Krievijas militārais objekts Latvijā. Ļoti svarīgi, ka šis darbs tika veikts EDSO uzraudzībā, ar šīs iespaidīgās organizācijas atbalstu. Es gan pats dabā neredzēju Skrundas jaunā radiolokatora būves uzspridzināšanu 1995. gadā, jo ierados Latvijā trīs mēnešus pēc šī notikuma. Bet esmu šo brīdi daudzkārt redzējis videolentē. Tas bija patiešām iespaidīgi. Šādi brīži veido vēsturi..

ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss: — Šis ir teicams starptautiskas sadarbības piemērs, un, atklāti runājot, arī Savienotās Valstis var būt lepnas par šo notikumu. Šī bija arī visai neparasta EDSO piedalīšanās forma, rūpējoties par darbu sekmīgu beigšanu un uzdevuma izpildīšanu. Varbūt šis ir vienīgais tāds piemērs, ka EDSO tādā veidā iesaistījusies līdzīga uzdevuma izpildīšanā. EDSO tas ir jāatzīst kā ļoti būtisks panākums. Arī mana valdība to noteikti atzīst par ļoti lielu panākumu un apsveic Latviju un Krieviju par sekmīgu sadarbību, kas ļāva sasniegt šādu teicamu rezultātu. Es domāju, ka šis ir vēl viens svarīgs stūrakmens Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā, kas tik sekmīgi ritējis pēdējā gadu desmitā..

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstnieks Stīvens Nešs : — Es gribētu īpaši atzīmēt EDSO piedalīšanos šajā procesā. EDSO loma šeit ir bijusi ļoti sekmīga. Tas ir tiešām liels EDSO sasniegums, līdz ar to arī liels starptautisks sasniegums. Taču galvenā loma, te, protams, bija sekmīgajai sadarbībai starp Latvijas un Krievijas pusēm. Šajā procesā bija iesaistītas arī visas citas EDSO valstis, arī Apvienotā Karaliste, kas pēdējos divus gadus bija iesaistītas inspekciju grupās. Šis ir ļoti labs starptautiskās sadarbības piemērs. Es domāju, šis piemērs var būt arī EDSO valstu vadītāju apspriedes uzmanības centrā Stambulā. Šādi notikumi veido vēsturi.

Itālijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alessandro Pietromarki : — Es gan domāju, ko vēl īpaši jaunu varētu pateikt pie visiem tiem atzinības vārdiem, ko jau teikuši mani kolēģi. Tas ir patiešām nozīmīgs, vēsturisks notikums, un man atliek tikai apsveikt Latviju un latviešus ar šādu lielisku notikumu. Šādi notikumi veido vēsturi.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: A.F.I.

Skrundas RLS apskate pēc teritorijas nodošanas akta parakstīšanas: Aleksandrs Nikitins, Indulis Skuja un Indulis Bērziņš