Valsts prezidente:

— tiekoties ar Igaunijas Republikas parlamenta prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 21. oktobrī, tikās ar Igaunijas parlamenta spīkeru Tomasu Savi.

Sarunā Valsts prezidente un Igaunijas parlamenta spīkers pārrunāja abu valstu sadarbību, Baltijas valstu iekļaušanos ES un NATO.

V.Vīķe–Freiberga un T.Savi bija vienisprātis, ka ES valstu vadītāju izšķiršanās uzaicināt Helsinku sanāksmē uz iestāšanās sarunām visas kandidātvalstis ir apsveicama un pavērs vēl plašākas Baltijas valstu sadarbības iespējas.

Apspriežot valstu virzību uz NATO, Valsts prezidente uzsvēra, ka cieša sadarbība starp Baltijas valstīm un to vienotība pierādīs, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas risināt arī plašākas sadarbības jautājumus. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra Baltijas valstu prezidentu lomu šīs vienotības stiprināšanā, kā piemēru minot Latvijas un Igaunijas prezidentu ierašanos pie savu valstu kareivjiem, kuri dienē starptautiskajās miera uzturēšanas vienībās Bosnijā.

Runājot par Igaunijas un Latvijas divpusējo sadarbību, tika akcentēta sadarbība kultūrā un izglītībā, minot sakarus starp abu valstu universitātēm, bibliotēkām un Nacionālo operu.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— par Skrundas radiolokācijas stacijas darbības pārtraukšanu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzinīgi novērtē pirms dažām dienām saskaņā ar 1994. gada Latvijas – Krievijas līgumu par Skrundas radiolokācijas stacijas (RLS) tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā notikušo Skrundas radiolokācijas stacijas darbības pārtraukšanu, kā arī bijušās RLS teritorijas pārņemšanas faktu. Valsts prezidente izsaka visdziļāko pateicību visiem līguma izpildē iesaistītajiem cilvēkiem par labi paveikto darbu, kā arī vietējām pašvaldībām un Skrundas pilsētas iedzīvotājiem par izpratni, pacietību un sadarbību, kas neapšaubāmi sekmējusi šī mērķa sasniegšanu.

Valsts prezidente īpaši uzsver efektīvo Latvijas un Krievijas pārstāvju sadarbību šī līguma izpildē, kā arī EDSO nozīmīgo iesaisti līguma izpildes sekmēšanā. Valsts prezidente uzskata šo notikumu par apliecinājumu Latvijas un Krievijas kooperatīvai attieksmei sarežģīta vēsturiska mantojuma pārvarēšanā un iespējām tālākai pārdomātai, līdztiesīgai un nākotnē vērstai sadarbībai starp abām valstīm.

V.Vīķe–Freiberga izsaka cerību, ka valsts atbildīgās institūcijas atradīs visoptimālāko risinājumu pārņemto ēku un infrastruktūras tālākai izmantošanai, valsts un reģiona iedzīvotāju interesēs.

— apžēlojot notiesātos

Vakar, 21. oktobrī, Apžēlošanas dienests izskatīja 19 lietas. Tika apžēlotas divas personas: Jevgēņijam Fedorukam, kurš par miesas bojājumu izdarīšanu bija notiesāts uz pieciem gadiem. Soda izciešanas laiks mainīts uz četriem gadiem ieslodzījumā, un Jevgēņijam Volkovam, kurš bija notiesāts uz desmit gadiem par zādzību, izcietis jau astoņus gadus, atlikušie divi gadi ieslodzījumā mainīti uz diviem gadiem nosacīti ar trīs gadu pārbaudes laiku.

Valsts prezidenta preses dienests