1993.gada 18.maija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godājamie kolēģi! Sāksim darbu! Ierastajā kārtībā vispirms par plenārsēdes darba kārtību. Vispirms svītrojumi.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Komisijas vārdā es lūdzu 23.jautājumu pārcelt par nedēļu uz priekšu, tātad svītrot no šīsnedēļas darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas nav balsojams. Vēl par svītrojumiem! Par svītrojumiem vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu, tagad par papildinājumiem darba kārtībai.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā ir lūgums iekļaut darba kārtībā 585.dokumentu – Latvijas Republikas Notariāta likumu un lēmumu par Notariāta likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību. Tas ir izskatīts komisijās pie pirmajiem lasījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, par to mēs balsosim atsevišķi! Lūdzu.

K.Špoģis: Pulksten 13.00 balsojamo likumu sarakstā tehniskas kļūmītes dēļ ir izpalicis projekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par uzņēmējdarbību””, kuru mēs pagājušo otrdien izskatījām un pieņēmām (tam ir 553.numurs).

Priekšsēdētājs: Tas nebūs balsojams, jo tā ir tehniska kļūme, tikai nepalaidiet garām tad, kad būs balsošana.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija likumdošanas iniciatīvas kārtībā, pildot Prezidija lēmumu par Augstākās padomes darbības izbeigšanu un Saeimas darbības uzsākšanu, lūdz darba kārtībā iekļaut Augstākās padomes lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes finansēšanu sakarā ar tās darbības izbeigšanu”. Ja jautājums tiks iebalsots, deputātiem tiks izdalīts projekts.

Priekšsēdētājs: Tas ir pilnīgi atsevišķi no budžeta?

V.Zeile: Jā, tas ir atsevišķi no budžeta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to balsosim. Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija lūdz ietvert šodienas darba kārtībā 586.dokumentu – “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 6.augusta likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””.

Priekšsēdētājs: Paldies, par to balsosim. Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Es Dzīvokļu komisijas un Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā lūdzu papildus iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Dzīvokļu kodeksā” otrajam lasījumam. Tas ir 581.dokuments, kas jau ir izsniegts deputātiem, bet tehnisku iemeslu dēļ šis likumprojekts ir palicis ārpus darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Vai tas nozīmē, ka par to tomēr ir jābalso?

R.Apsītis: Acīmredzot…

Priekšsēdētājs: Jā, tas iepriekš nav bijis darba kārtībā… Paldies.

Vai ir kādi papildinājumi? Vēl ir Šļakotas kunga iesniegums – pieprasīt informāciju no Drošības dienesta par cilvēku, kurš šodien pēc pulksten 9 politisku iemeslu dēļ nošāvies pie Brīvības pieminekļa. Es lūgšu sekretariātu tādā gadījumā dot ziņu Drošības dienestam, un tad, kad viņi būs gatavi, informēt mūs par šo notikumu.

Tātad papildinājumu vairs nav. Teikmaņa kungs grib izteikties par laiku. Lūdzu.

A.Teikmanis: Man būtu lūgums 25.punktu pārcelt uz 5.punktu – pēc budžeta.

Priekšsēdētājs: Paldies, balsosim! Godātie kolēģi, tātad vispirms balsosim par Muciņa kunga priekšlikumu – papildināt darba kārtību ar Notariāta likumu un lēmumu par tā spēkā stāšanos. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 15. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais balsojums ir Zeiles kundzes priekšlikums – iekļaut darba kārtībā lēmumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes finansēšanu sakarā ar tās darbības izbeigšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – 6. Iekļauts.

Nākamais balsojums – 586.dokuments – grozījumi un papildinājumi… Tas ir Čepāņa kunga ierosinājums – likums “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 57 – par, pret – 3, atturas – 20. Iekļauts.

Nākamais balsojums – Apsīša kunga priekšlikums – par grozījumiem Dzīvokļu kodeksā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 54, pret – 2, atturas – 20. Iekļauts.

Un pēdējais balsojums – Teikmaņa kunga ierosinājums – 25.punktu pārcelt kā 5.punktu pēc budžeta jautājumu izskatīšanas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 50, pret – 8, atturas – 16. Pārcelts.

Balsosim par darba kārtību kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 68 – par, 1 – pret, atturas – 3.

Tātad varam ķerties pie konkrēto jautājumu izskatīšanas. Pirmais ir likumprojekts “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” trešajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

R.Krūmiņš: Cienījamās dāmas, godātie kungi! Man ir tas gods izvirzīt jums trešajā lasījumā šo likumprojektu, tāpēc lūdzu visus paņemt 600.dokumentu. Tas ir šis minētais likumprojekts, kas mums ir darba kārtībā.

Laikā starp otro un trešo lasījumu no deputātiem šajā sakarā netika saņemts neviens priekšlikums. Bija viens ne pārāk būtisks priekšlikums no Lauksaimniecības ministrijas, viens no konsultantiem, kas pārzina privatizācijas jautājumus, un to mēs arī faktiski pilnībā iestrādājām. Tāpat arī otrā lasījuma gaitā izteiktie Ēlerta kunga priekšlikumi faktiski ir iestrādāti šeit tādā veidā, kā mēs tos dzirdējām, un nekādu citu būtisku izmaiņu te nav. Vienīgais, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka tīri redakcionāli mēs atteicāmies no likuma sadalījuma pa nodaļām, jo šie nodaļu nosaukumi ne visai precīzi atbilda šo nodaļu saturam. Un, tā kā likums ir pietiekami īss, mēs atteicāmies no tā, un tāpēc bijušais 10.pants, kur bija reglamentēta strīdu izšķiršanas kārtība, ir pārcelts uz beigām. Līdz ar to ir mainījusies nākamo pantu numerācija, bet nekādas citas izmaiņas notikušas nav. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai ir jautājumi, papildinājumi vai grozījumi? Nav. Vai neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem? Es domāju, Krūmiņa kungs, ka mēs varam balsot kopumā par likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Lūdzu referentu tribīnē! Ja referenta nav, tad ķersimies pie nākamā jautājuma. Šis tiek pārcelts.

Tālāk ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu””. Man šobrīd ir tikai tāda informācija, ka Godmaņa kungs būs pulksten 12.00. Zeiles kundze, vai mēs varam sākt skatīt? Varam? Nē, nevaram.

Tātad mēs arī 4.jautājumu nevaram skatīt bez Godmaņa kunga. Līdz ar to šo jautājumu skatīsim pulksten 12.00, un tāpēc es lūdzu tribīnē Teikmaņa kungu, kurš negaidīti ātri ir ticis pie vārda. (Lēmuma projekts “Par Rīgas domes 1993.gada 7.aprīļa lēmumu “Par Rīgas transporta līdzekļu nodevu”” – Red.)

Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es lūgtu kolēģus paņemt 955.dokumentu. Tas ir viens. Otrs. Es varu informēt visus kolēģus, kas gribētu saņemt papildu informāciju, ka šeit man ir divas pakas ar papīriem – vienā ir domes lēmums, kurā mēs izskatījām prokurora protestu, bet otrā ir pilsētas valdes lēmums par to ielu grafiku, laiku un līdzekļiem, kuras pilsētas valde ir saplānojusi šīs vasaras laikā savest Rīgā kārtībā.

Tātad, cienījamie kolēģi, saknes mums droši vien ir jāmeklē pusotru mēnesi atpakaļ, kad mēs skatījām jautājumu par budžetu. Kā jūs atceraties, mums bija diezgan dzīvas diskusijas par to, cik naudas ir pašvaldībām, cik tām nepietiek, kas tām būtu jāveic un ko tās nevar izdarīt par savu naudiņu. Toreiz apspriedes gaitā tika izteikts arī ļoti daudz priekšlikumu, un tāds bija arī plenārsēdes diezgan viennozīmīgs secinājums, – ka pašvaldībām pašām ir jābūt aktīvākām un ir jāmeklē tā nauda, kuru tās var paņemt. Tieši balstoties uz šo nostādni, Rīgas dome 7.aprīlī, tātad uzreiz pēc tam, kad tika apstiprināts budžets, pieņēma lēmumu par transporta līdzekļu nodevu.

Kāpēc tieši par transporta līdzekļu nodevu šādā veidā? Bija un tika izskatīti vairāki varianti, kā varētu izskatīties šī transporta līdzekļu nodeva, – vai tā būtu ņemama no benzīna vai no kubatūras, vai no mašīnas lieluma, nobraukuma un tā tālāk. Taču mēs tomēr vadījāmies arī pēc principa, ka nepietiek ar to, ka pieņem lēmumus uz papīra, bet tos vajag arī praktiski realizēt, jo nauda ir ātrā laikā jāievāc un arī precīzi un ātri jāizlieto. Tieši visi šie momenti tika akcentēti arī lēmumā par transporta līdzekļu nodevu. Tieši šādā veidā tika noteikta transporta līdzekļu nodeva kā pašvaldības nodeva, kuru nosaka pašvaldība, vadoties pēc mehāniskā braucamā līdzekļa lieluma. Es labi atceros, ka šādā veidā šī nodeva izskatījās arī likumprojektā par vietējiem nodokļiem un nodevām, kurš diemžēl ceļoja kaut kur pa Ministru padomi un Augstāko padomi, bet tā arī līdz plenārsēdei nenonāca.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Rīgas dome pieņēma lēmumu par transporta līdzekļu nodevu tādā izskatā, kādu jūs to varat redzēt. Tātad, pamatā vadoties pēc transporta līdzekļa lieluma, mēs aprēķinājām, ka par šo naudu, ko mēs varētu praktiski iegūt, pilsētas valde jau 3.maijā palaida uz Rīgas ielām diezgan jaudīgu Birgena firmas mašīnu “Remixer”, kas sāka atjaunot Rīgas ielas. Mēs to izdarījām ar cerību, ka tomēr šī nodeva mums būs, ka šī nauda būs un būs reālas iespējas atjaunot Rīgas ielas.

Jūs šajā pakā varat atrast arī Rīgas pilsētas valdes lēmumu, kurā ir precīzi pa nedēļām līdz 10.oktobrim izstrādāts grafiks, kur katrā nedēļā ir norādīta tā iela, ielas posms, kas tiks savests kārtībā, un cik miljonu tas izmaksās. Un rezultāts būtu tāds, ka līdz 10.oktobrim praktiski visas svarīgākās transporta maģistrāles būtu iespējams atjaunot, jo mēs uzskatījām, ka daudz lielāks zaudējums būs par salauztajām mašīnām, kas patiešām ļoti daudz lūst, un arī tad nākas maksāt automašīnu īpašniekiem. Jūs paši labi zināt, ka pusotra tūkstoša, kas ir jāsamaksā vieglās automašīnas īpašniekam… Faktiski servisā tas būs jāsamaksā tikai par to vien, ka viņš parādīs savu automašīnu mehāniķim.

Šajā gadījumā tā ir papildu samaksa no iedzīvotājiem. Mums bija ļoti svarīgi zināt, ko domā iedzīvotāji. Tādēļ mēs speciāli ar televīzijas starpniecību griezāmies pie iedzīvotājiem, lai viņi zvana mums pa tiešo un izsaka savu attieksmi. Rezultāti bija tādi: piezvanīja diezgan daudz – vairāki desmiti iedzīvotāju. Es uzskatu, ka tas ir diezgan liels skaitlis, un tā bilance ir tāda: apmēram divas trešdaļas no tiem, kuri piezvanīja, atbalsta šīs transporta nodevas ieviešanu, kā arī norādīja tās ielas, kuras būtu jāsaremontē vispirms. Mēs šīs ielas ņēmām vērā, un tās ir ietvertas arī šajā grafikā, ar kuru jūs varat iepazīties. Apmēram trešdaļa zvanītāju bija pensionāri, kuri izteica savu neapmierinātību par šīs nodevas ieviešanu, jo, teiksim, ir pensionāri, kuri pārāk daudz nebraukā ar savu mašīnu. Viņi uzskatīja, ka šī nodeva ir pietiekami augsta. Tāpēc es lūdzu arī jūs izskatīt un pieņemt iesniegto lēmuma projektu, kurā tomēr ir paredzēta šīs nodevas apstiprināšana Augstākās padomes līmenī, kā arī atvieglojumu noteikšana nestrādājošajiem pensionāriem. Es uzskatu, ka tas ir pietiekami labs risinājums, teiksim, tieši attiecībā uz to iedzīvotāju šķiru, kam ir zemi ienākumi. Un tas tad arī atrisinās zināmo pretrunu ar likumu.

Man bija saruna ar Skrastiņa kungu tieši tajā dienā, kad tika sagatavots šis protests. Principā jautājums par to, cik likumīga vai nelikumīga ir šī nodeva, ir strīdīgs, un mēs nonācām pie diezgan vienotas pozīcijas. Es no savas puses nevaru apgalvot, ka šis lēmums par transporta līdzekļu nodevu simtprocentīgi ir likumīgs, tāpat kā Skrastiņa kungs nevarēja apgalvot, ka šis lēmums ir simtprocentīgi nelikumīgs. Jo ir zināmas pretrunas arī pašā likumdošanā. Likumdošana paredz, ka vietējās pašvaldības var noteikt vietējās nodevas likumā noteiktajā kārtībā. Bet nav taču šīs likumā noteiktās kārtības. Tāpēc nevar teikt, ka kārtība ir pārkāpta, jo kārtības vienkārši nav. Un tādējādi šeit rodas zināmas pretrunas pašā likuma tekstā, par ko daudzi juristi varētu karsti diskutēt.

Taču es domāju, ka šajā gadījumā mums vajadzētu vadīties nevis pēc tīri teorētiskām diskusijām, bet pēc praktiskiem apsvērumiem par to, cik nepieciešams ir savest kārtībā Rīgu. Godīgi sakot, es domāju, ka ne tikai Rīgu vien. Šajā gadījumā esmu iesniedzis lēmuma projektu kā Rīgas domes priekšsēdētājs un kā Augstākās padomes deputāts, lai gan pats uzskatu, ka šī problēma ir svarīga ne tikai Rīgai. Praktiski tā tikpat nozīmīga ir jebkurai pašvaldībai. Es zinu, ka šobrīd jau vismaz viena vai divas pašvaldības tepat Rīgas tuvumā ir noteikušas precīzi mats matā tieši tādu pašu nodevu, tikai ir mainīts vietas nosaukums. Šīs nodevas viss universālais mehānisms ir ļoti vienkāršs, un tas darbojas jau uz eksistējošo mašīnu reģistrācijas kārtības pamata. Nodeva ir vienkārši ievācama, un tāpēc šie līdzekļi patiešām varēja arī ienākt. Un tie arī tiktu precīzi izlietoti, kā jūs varat redzēt šajā grafikā.

Bez tam Rīgas pilsēta bija gatava regulāri informēt iedzīvotājus, ka šī nauda paliek uz ielām, ka tā nauda, ko samaksājuši automašīnu vadītāji, neaiziet kaut kur sāņus – citiem mērķiem, bet tiek izlietota precīzi tam, kam tā bija paredzēta. Un cilvēki to atbalsta. Viņi saka: “Ja mēs esam droši par to, ka tā nauda tiešām… ka par šo naudu salabos šīs ielas, tad mēs esam gatavi maksāt.” Jo 1500 rubļu gadā no cilvēka – tā nav pārāk liela summa. Es domāju, ka arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem, arī tie var samaksāt šo summu. Tāpēc šajā gadījumā, lai novērstu jau šo zināmo pretrunu likumdošanā, es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo lēmumu un to pieņemt. Kā jau teicu, man bija saruna ar Skrastiņa kungu, un viņš teica, ka ir gatavs nekavējoties atsaukt savu protestu, ja Augstākā padome teiktu savu vārdu šajā lietā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Pirmais jautājums ir man, Teikmaņa kungs: vai kāda no komisijām vispār šo lēmuma projektu ir redzējusi?

A.Teikmanis: Jā, droši vien! Kodoliņa kungs uz to var atbildēt. Šis lēmuma projekts tika iesniegts Ekonomikas komisijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Ekonomikas komisija šo lēmuma projektu saņēma tad, kad sēde bija jau beigusies, un tad mēs aptaujas kārtībā vienojāmies, ka nodokļu apakškomisija šo jautājumu izskatīs. Mēs tiešām vakar šo jautājumu izskatījām. Piedalījās arī Rītiņa kungs no Rīgas domes. Man vienīgi ir žēl, ka mēs šo jautājumu izskatām pašlaik, jo mēs esam sagatavojuši arī alternatīvu lēmuma projektu. Un šā lēmuma projekta būtība ir tāda, ka šī problēma ir jāatrisina nevis Rīgas mērogā vien, bet visas Latvijas mērogā. Alternatīvais lēmuma projekts tātad paredz zināmu transporta nodevu ne tikai Rīgas domei, bet visā Latvijā kopumā. Man tikai žēl, ka tas nav pavairots.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kodoliņa kungs, bet tādā gadījumā kāds ir jūsu priekšlikums?

A.Kodoliņš: Mans priekšlikums ir pašlaik atlikt šā jautājuma apspriešanu, tomēr pavairot šo alternatīvo projektu un tad izskatīt gan domes un Teikmaņa kunga iesniegto lēmuma projektu, gan arī šo Ekonomikas komisijas sagatavoto un ar vairākām ministrijām saskaņoto lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Preinberga kungs uzdos jautājumu, un tad ar balsošanu izšķirsim, kā rīkoties tālāk. Lūdzu.

G.Preinbergs: Godājamais Teikmaņa kungs! Man ir vairāki jautājumi: pirmām kārtām man ir jautājums, kas attiecas uz tā sauktajām pārdotajām ielām, par kurām jūs esat runājis televīzijā. Man šķiet, ka arī šeit… Lūk, piebrauc pie ietves malas automašīna, vīri klāt, noplēš 25 rubļus, un cauri! Jūs to attaisnojāt un teicāt, ka tās esot, kā saka, iemaksas ceļu remontam. Sakiet, vai no tā nekas nav iznācis?

A.Teikmanis: Es jums varu paskaidrot. Tā tas faktiski notiek eksperimenta kārtībā, bez kādas noteiktas sistēmas. Šīs atsevišķās ielas Rīgā (skaitā kādas četras) bija iznomātas privātfirmām, lai ierīkotu stāvvietas. Gan pilsētas valde, gan Rīgas dome pieņēma attiecīgus lēmumus šajā sakarā, un ar visām šīm privātfirmām pilsētas valde līgumu ir anulējusi. Jo mēs uzskatījām, ka autostāvvietas vismaz Rīgas pilsētā noteikti ir jāapsaimnieko uzņēmumam, kas pieder pašvaldībai. Pašlaik šāds uzņēmums tiek veidots, un autostāvvietas mēs ierīkosim. Bez šaubām, tas būs pašvaldības uzņēmums un tā naudiņa, kas tiks iekasēta par mašīnu novietošanu, tiešā veidā nonāks pašvaldībās.

G.Preinbergs: Paldies. Tad man vēl ir jautājums attiecībā uz nolikuma 2.punktu. Ja mēs tiešām šodien pieņemtu šo lēmumu, kā jūs esat paredzējuši, tad šīm iemaksām būtu jābūt nokārtotām līdz 1.jūnijam. Vai tas ir reāli?

A.Teikmanis: Reāli tas būs pa daļai. Saprotiet, tagad jau šī nodevu iekasēšana ir apturēta. Bez šaubām, tas nenotiek tā, ka tie termiņi… Tie jau pārbīdīsies, bet šā vai tā tās mašīnas tomēr tiks reģistrētas. Un tad, kad mašīna izies reģistrāciju, tad tai būs šī nodeva jāsamaksā. Tā ka tas varētu būt arī vēlāk. Tā summa arī vēlāk ienāks par iepriekšējo gadu…

G.Preinbergs: Es sapratu. Paldies. Trešais jautājums man ir tāds: kāpēc šeit nav prokurora, kurš izteica protestu jūsu domes lēmumam? Šobrīd mēs faktiski zinām tikai vienas puses viedokli.

A.Teikmanis: Godīgi sakot, es jums nevaru atbildēt, kāpēc šeit nav prokurora. Es jums varu pateikt tikai tiešām par to sarunu, kas man bija ar Skrastiņa kungu, kad mēs apspriedām šo situāciju ar viņa protestu. Viņš teica, ka tad, ja, teiksim, būtu kaut kāds Prezidija skaidrojums, kas novērstu… Mēs nonācām pie kopīga secinājuma, ka ir pretrunas pašā likumā, tāpēc ka šajā likumā nav noteikta paredzētā kārtība attiecībā uz vietējo nodevu noteikšanu. “Ja būtu kaut vai vismaz Prezidija skaidrojums,” viņš teica, “tad tūlīt es savu protestu atsauktu. Bet, kamēr tāda nav, kamēr Augstākā padome to nav izlēmusi, es tomēr to nevaru atcelt.” Šajā gadījumā tas ir pilnīgi skaidrs. Ja Augstākā padome pieņem lēmumu, tad tādā gadījumā prokurors atsauks savu protestu. Es to varu apgalvot. Protams, es nevaru runāt tieši viņa vietā, bet tāda bija saruna ar viņu…

G.Preinbergs: Paldies. Sakiet, lūdzu, vēl tā: vai, spriežot par šo jautājumu, jūs esat pētījuši arī citus variantus, teiksim, par tiltu izmantošanu, tranzītu un tā tālāk?

A.Teikmanis: Mēs esam to apsprieduši. Arī šis lēmums tika gatavots diezgan ilgi un nopietni. Mēs arī apspriedām un tomēr nonācām pie secinājuma, ka tas nav izdevīgākais variants, teiksim, Rīgai apkārt nolaist koku un tad ņemt maksu par iebraukšanu. Tāpat arī nerentētos to šādā veidā saistīt ar benzīna iepirkšanu, jo ir pietiekami labas iespējas automašīnām nopirkt benzīnu arī ārpus Rīgas.

Un vēl arī trešais apsvērums, ka tomēr ir jāņem vērā, kādā veidā un cik reāli šī nodeva tiks iekasēta. Un šis ir tieši tas reālais veids, kas faktiski kādreiz jau ir bijis. Tas varbūt nav nekas īpaši jauns. Mehānisms ir gatavs, un tas varēs sākt ātri darboties. Tas bija galvenais.

G.Preinbergs: Un visbeidzot pēdējais jautājums, kas visnotaļ saskan ar Kodoliņa kunga teikto. Šīs problēmas ar sliktajiem ceļiem faktiski skar taču ne tikai Rīgu vien. Es varu runāt arī par savu Jelgavu, es varu runāt par republikas ceļiem un tā tālāk. Vai tiešām šim likumam nebūtu jābūt mazliet vērienīgākam, kas skar visas republikas problēmas?

A.Teikmanis: Arī es gribu piekrist Kodoliņa kungam. Un es principā šo viņa ideju atbalstu. Godīgi sakot, es pats to lēmuma projektu vēl neesmu redzējis, bet es principā atbalstu to, ka būtu jātiek skaidrībā attiecībā uz visām pašvaldībām. Un tiešām Augstākā padome varētu, teiksim, akceptējot šo Rīgas domes lēmumu, to atļaut piemērot arī citām pašvaldībām, jo to zinu no prakses. Man ir bijušas vairākas sarunas ar pašvaldību vadītājiem. Viņi nemaz netaisās neko jaunu domāt. Viņi saka: “Mēs automātiski ņemam jūsu lēmumu un piemērojam sev, jo tas ir perfekti izstrādāts.” Un tiešām to vajadzētu piemērot visā Latvijā. Es vienīgi ļoti vēlētos, lai šis jautājums noteikti tiktu izskatīts šodien. Un, manuprāt, tas ir pilnīgi iespējams.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, izšķirsim procedūras jautājumu! Kodoliņa kungs ir iesniedzies alternatīvu lēmuma projektu, kas attiecas uz visu Latviju, turklāt debatētāji un Teikmaņa kungs principā tam piekrīt. Tādēļ mans ierosinājums ir balsot par to, ka mēs atliekam jautājuma izskatīšanu līdz brīdim, kamēr ir pavairots uz visu Latviju attiecināmais lēmums. Un tad turpināsim izskatīšanu, tas ir, šodien, mēs to varam izdarīt.

A.Teikmanis: Es varētu piekrist, bet tad tiešām es gribētu, lai mēs uzreiz atliktu tā izskatīšanu uz kādu noteiktu laiku, teiksim, uz pulksten 17.00 vai… Mums 17.00 nekas speciāli iebalsots nav.

Priekšsēdētājs: Mēs varam atlikt jautājuma izskatīšanu arī uz pulksten 16.00, tas ir, tūdaļ pēc Jurkānes kundzes informācijas.

Vai jūs par procedūru, Muciņa kungs?

L.Muciņš: Par procedūru. Es tomēr uzskatu, cienījamie kolēģi, ka šis jautājums tika iekļauts darba kārtībā pārāk steidzīgi… Tas tika pārcelts no 25. (no pēdējā) punkta uz pašu sākumu – uz otro. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāizskata un jāizdebatē. Es esmu galīgi pret to un domāju, ka tas ir jānoraida.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais priekšlikums ir procedūras jautājums – atlikt jautājuma izskatīšanu līdz pulksten 16.00, lai šajā laikā pavairotu Kodoliņa kunga apakškomisijas iesniegto alternatīvo variantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Teikmaņa kunga balss arī “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 36, pret – 14, atturas 15. Procedūras lēmums ir pieņemts, pieskaitot vēl klāt arī Teikmaņa kunga balsi. Lūdzu sekretariātu pavairot dokumentu. Jautājumu turpināsim skatīt pulksten 16.00.

Tagad saskaņā ar mūsu darba kārtību… Es saprotu, ka ziņotājs jautājumā par labības tirgu un valsts labības rezervi ir ieradies. Kaut gan par sodu to vajadzētu skatīt pašās beigās.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Cienījamie kolēģi! Likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” ir iesniegts jūsu uzmanībai uz trešo lasījumu. Nekādi būtiski labojumi netika veikti un arī oficiāli priekšlikumi netika saņemti. Kopā ar šo ir arī lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Par 12.pantu. Es tomēr… Ja mēs to pieņemsim šādā veidā, tad šeit ir kaut kas lieks. Un tāpēc otrais teikums ir jāsvītro, jo tam nav beigu. Un arī trešā teikuma sākums ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Es ļoti atvainojos, šeit ir tehniska kļūme – šie apjomi, kas ir minēti, tas ir, pārtikas rezerves, ir 230 000 tonnu. Šeit ir tehniska kļūme, jo ir izlaists. Redziet, otrais teikums: “Valsts labības rezerve nomināli sastāda…” Un nākamā lappuse sākas ar jaunu teikumu. Viens teikums šeit ir izlaists: “…sastāda 230 000 tonnu pārtikas labības un
10 000 tonnu sēklas labības rezervi.”

V.Eglājs: Es tomēr neesmu ar mieru balsot par trešo lasījumu pēc dzirdes, cik tur ir to tonnu, jo tas, es uzskatu, ir tukša vieta.

A.Apinītis: Man ir šāds priekšlikums: tā kā šeit ir tehniska kļūme, tad, ja nebūs citu iebildumu, balsošanu par šo likumu varētu pārcelt uz balsošanas laiku. Pa to laiku varētu pavairot un deputātiem izdalīt šos trūkstošos divus teikumus.

Priekšsēdētājs: Šodien pulksten 13.00?

A.Apinītis: Jā, šodien pulksten 13.00. Un līdz tam laikam varētu pavairot, lai nebūtu mums šādu pārpratumu un domstarpību.

V.Eglājs: Man vienīgi ir kāds būtisks ieteikums: es tomēr ierosinu svītrot šos skaitļus, jo saskaņā ar visu pārējo, ik gadu tiek noteikta finansēšana, cik lielu veidos šo rezervi, un šajā situācijā, kad mums vienu brīdi liekas, ka trūkst, bet citā brīdī nāk visvisādas lietas iekšā… Es neredzu iespēju, ka šajā likumā varētu tās tonnas visam sadalīt un precīzi noteikt, jo par papildināšanu un uzkrāšanu ik gadu lemj likumdevējs. Tāpēc es gribētu tiešām to svītrot. Visu to, kas nav radies.

A.Apinītis: Es tomēr gribētu oponēt, lai gan, protams, šo jautājumu par skaitļu svītrošanu var likt uz balsošanu. Atgādināšu, ka visi šie aprēķini balstās uz valsts labības programmu, kur ļoti apjomīgu darbu ir ieguldījusi gan Ekonomikas komisija, gan Lauksaimniecības ministrija, tā ka, vismaz manā skatījumā, nav pamata šobrīd šos skaitļus apstrīdēt. Turklāt, ņemot vērā citu valstu pieredzi, mums valstī elementāri labības rezervei jābūt apmēram 80 procentiem no viena gada patēriņa normas, taču tās mums praktiski vispār nav. Tādi ir šie apjomi, lai būtu minimālā rezerve, kas gadā nepieciešama.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu par svītrošanu?

V.Eglājs: Tad, kad būs runa par 12.pantu, es tomēr gribētu, lai svītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Vakardien komisijas sēdē mēs šo jautājumu vēlreiz apspriedām un arī tur bija priekšlikums, ka šeit šos skaitļus it kā varētu svītrot, nevis kādā citā dokumentā. Taču būtiskākais ir tas, ka tas viss ir saistīts ar valsts budžetu, ka šie skaitļi ir ļoti būtiski tālākajiem aprēķiniem, tālākajām programmu izpildēm. Tāpēc mūsu lēmums tomēr bija tāds, ka šie skaitļi ir jāatstāj. Ja likumdevējs pēc valdības ierosinājuma vai arī vēlāk pēc Saeimas deputātu ierosinājuma būs gatavs mainīt šos skaitļus, tad likumā šie skaitļi arī tiks mainīti. Un tāpēc mēs tomēr lūdzam atstāt šos skaitļus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, tātad lūdzu!

A.Apinītis: Es atvainojos, man ir sekojošs priekšlikums – šo problēmu varētu atrisināt vienkārši ar balsošanu, kad katram būs izdalīta lapiņa ar trūkstošo tekstu. Un ar balsošanu tad izlemtu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, jautājumu vai papildinājumu, tad par likumu un lēmumu projektu par tā stāšanos spēkā mēs balsosim pulksten 13.00 ar nosacījuma, ka būs pavairots šis dokuments un tiks nobalsots par svītrojumiem sakarā ar Eglāja kunga priekšlikumu.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribēju runāt par lēmumu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

V.Eglājs: Vispirms par likumu un tad par lēmumu.

Priekšsēdētājs: Jā, jā, jums ir tādas tiesības!

V.Eglājs: Manuprāt, 2.punktu šādā formā mēs nevaram rakstīt, jo mēs nevaram uzdot valdībai to izdarīt līdz 1.augustam, tāpēc ka tad būs cita valdība. Mums jau tāda problēma bija, un mēs izlabojām līdz 1.jūlijam tieši līdzīgas situācijas dēļ.

A.Apinītis: Es varētu minēt, Eglāja kungs, sekojošus argumentus. Es saprotu, ka mēs šobrīd esam grūtā situācijā, un katram ir skaidrs, ka valdība mainīsies. Tas ir elementāri. Taču ir jārēķinās arī ar ražotājiem, ar reāliem lauku cilvēkiem, zemniekiem, kuri šobrīd graudus jau ir iesējuši un jūlija beigās sāks vākt ražu. Būtu ideāli, ja visi šie nolikumi un izmaiņas būtu izstrādātas jau uz 1.jūliju pirms ražas novākšanas, bet mēs tomēr dodam zināmu iespēju arī valdībai, jo valdības aparāts taču vēl nebeidz pastāvēt, ja nav iecelti atsevišķi ministri. Un tehniski šo darbu jau varētu sagatavot. Valdībai varētu uzdot pieņemt līdz 1.augustam, lai reāli šis likums sāktu darboties jau šogad – sākot ar šo ražas novākšanas sezonu. Un es vēlreiz saku, ka mums pēc iespējas ātrāk būtu jāiedarbina šis likums, lai jau šogad reāli zemnieks justu kādu labumu un atdevi no šā likuma. Tikai tādi ir šie argumenti, un tādēļ ir minēts 1.augusts.

Priekšsēdētājs: Vai Eglāja kungs pieprasa balsojumu? Nē. Paldies. Tātad balsosim par to pulksten 13.00. Lūdzu parūpēties par skaitļu pavairošanu un izplatīšanu!

Nākamais darba kārtības jautājums ir par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību.

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ziņotājs par šo jautājumu – profesors Vēbers – ieradīšoties plenārsēžu zālē tikai pulksten 12.00.

Priekšsēdētājs: Viņš ieradīsies par vēlu.

R.Apsītis: Neko nevar darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Apsīša kungs! Tātad arī sestais jautājums atkrīt.

Tālāk ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par valsts uzņēmumu”” trešajā lasījumā. Atbildīgā ir Arhitektūras, celtniecības un enerģētikas, transporta un informātikas komisija. Nav ziņotāja. Jautājums tiek atlikts uz vēlāku laiku.

Tātad nākamais, ko mēs varam skatīt, ir jautājums par apgrozījuma nodokli otrajā lasījumā. Tas ir darba kārtības 13.jautājums. Ekonomikas komisija. Ir ziņotājs?

Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Izskatīsim 587.dokumentu. Tātad šeit ir debates par to, kā rīkoties ar komunālajiem maksājumiem situācijā, kad ar 1.maiju šis mūsu iepriekšējais lēmums būs beidzis darboties. Pēc vairākiem balsojumiem iepriekšējā plenārsēdē deputāti piekrita tādam variantam, ka šiem komunālajiem maksājumiem būtu jāpiemēro pazeminātā likme – 6 procentu likme, kas ir izdevīgāka nekā atbrīvojums, jo tādā gadījumā, ja ir vienkārši atbrīvojums, tad praktiskā likme ir 9,6 procenti.

Lai precizētu šo jautājumu, bija iesniegts deputāta Ēlerta priekšlikums svītrot no šā teksta 1.punkta vārdus “par elektroenerģiju”. Mēs, komisija, nevarējām piekrist šim variantam, jo elektroenerģija pašlaik tiek aplikta ar 12 procentu likmi, un situācijā, kad mēs jau ejam uz zināmiem budžeta zaudējumiem, vēl palielināt šos zaudējumus, manuprāt, būtu ne visai pareizi. Toties mēs, apsverot šos jautājumus, lai iedzīvotājiem tiešām pēc iespējas mazāk pieaugtu tarifi, nācām pie secinājuma, ka būtu lietderīgi neaplikt dzīvokļu īres maksu ar kādu tarifu un iekļaut šo sadaļu… Tātad likumprojekts jau pēc pirmā lasījuma ir papildināts ar 2.punktu, ar 4.panta pirmo daļu un ar 15.punktu “Dzīvokļu īres maksājumi”. Tātad dzīvokļu īres maksājumi atšķiras no komunālajiem maksājumiem ļoti principiāli, jo dzīvokļu īres maksājumiem nav nekādu priekšnodokļu. Tāpēc tad, ja tiek atbrīvoti īres maksājumi, tie faktiski tiek atbrīvoti, bet nevis tā, kā tas ir situācijā, kad ir runa par komunālajiem maksājumiem, kur priekšnodokļu vērtība paceļ pašu maksājumu tarifa pieaugumu. Tātad, ja šie dzīvokļu īres maksājumi ir atbrīvoti, tad arī šis atbrīvojums nav saistīts ar priekšnodokļu atgriešanu, ne arī ar priekšnodokļu ieskaitīšanu pašizmaksā. Tātad tie ir visi izdarītie grozījumi pēc pirmā lasījuma.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Mēs skatīsim vispirms likumu, bet pēc tam lēmumu. Vai tā, Kodoliņa kungs?

A.Kodoliņš: Jā. Vispirms mēs skatīsim likumu.

Priekšsēdētājs: Vai par likuma tekstu ir kādi jautājumi? Nav nevienam.

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Kodoliņa kungs, vai mēs nevarētu vienoties tā: jūsu komisija tātad noraida šo jautājumu par elektroenerģiju, un mēs nupat aprunājāmies un tomēr uzskatām, ka būtu pareizi… Vai priekšsēdētāja kungs nepiekristu, ka par šo jautājumu par elektroenerģiju tomēr tiktu nobalsots? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Bez šaubām, jebkuram deputātam ir tiesības izvirzīt jautājumu pat neatkarīgi no šā priekšlikuma par svītrošanu. Tomēr es vēlreiz uzsveru, ka, manuprāt, tas būtu ļoti nepareizi darīts, jo šie maksājumi tiek veikti. Turklāt situācijā, kad mums ir šīs budžeta problēmas, tos maksājumus, kurus mēs apliekam ar12 procentu likmi, pārcelt uz tiem maksājumiem, kurus mēs apliekam ar mazāku likmi. Mūsu pamattendence ir pēc iespējas mazāk lietot atbrīvojumus, un tad tas, manuprāt, neatbilst mūsu kopējai virzībai uz apgrozījuma nodokļa likuma tuvināšanu Eiropas praksei.

Priekšsēdētājs: Vai Preinberga kungs uzstāj par balsojumu?

G.Preinbergs: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad es lieku uz balsošanu Preinberga kunga priekšlikumu likuma tekstā svītrot vārdus “par elektroenerģiju un”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Kodoliņa kunga balss “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 39, pret – 10, atturas – 14. Līdz ar to vārdi “par elektroenerģiju un” ir svītroti.

Vai ir vēl kādi labojumi vai papildinājumi? Nav. Tādā gadījumā balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 44, pret – 8, atturas – 8. Pieņemts. Lēmuma projektu par šo iepriekšējo likumu mēs apspriedīsim pēc trešā lasījuma, Kodoliņa kungs!

Nākamais likumprojekts ir par valsts materiālajām rezervēm. Vai ir ziņotājs par likumprojektu “Par valsts materiālajām rezervēm”? Černaja kungs? Lūdzu.

R.Černajs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Likumprojektam “Par valsts materiālajām rezervēm”, ko mēs izskatījām pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā, praktiski papildinājumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir otrais lasījums. Vai deputātiem ir kādi papildinājumi vai priekšlikumi? Nav. Vai ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas uzstāties debatēs par lēmuma projektu?

R.Černajs: Likumprojektu…

Priekšsēdētājs: Jā, jā, arī par lēmuma projektu. Ja neviena nav, tad tādā gadījumā mēs varam noteikt šā likuma un lēmuma projekta balsošanu nākamajā otrdienā pulksten 13.00 vai arī pat šajā otrdienā.

R.Černajs (smejoties): Vai pat šajā…

Priekšsēdētājs: …lai gan starp otro un trešo lasījumu ir jāpaiet noteiktam laikam. Atstāsim to tomēr balsošanai uz nākamo otrdienu. Paldies.

R.Černajs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Balsošana notiks nākamajā otrdienā otrajā un galīgajā lasījumā.

Tālāk ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā”. Es lūgtu sekretariātu aktīvi meklēt ziņotājus, jo plenārsēdes gaita tiek kavēta tāpēc, ka neviena no referentiem nav zālē. Lūdzu, Likumdošanas jautājumu komisija, kurš ir atbildīgais par Darba likumu kodeksu? Arī par Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Par 15. un16.jautājumu ir apņēmušies ziņot Labklājības ministrijas pārstāvji, Bērziņa kungs vai kāds cits, bet viņa pašlaik tiešām nav zālē.

Priekšsēdētājs: Paldies.

17.jautājums – “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”.

Tālāk – “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Finansu inspekciju””. Vai Ekonomikas komisijas ziņotājs ir? Nu ko, tad ir repatriācijas likumprojekts. Kodoliņa kungs var ziņot? Paldies.

Kodoliņa kungs, lūdzu tribīnē!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, tātad jūs atceraties grozījumus likumā “Par Latvijas Valsts finansu inspekciju”. Un tie ir saistīti arī ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā nav ienākuši nekādi priekšlikumi. Tātad salīdzinājumā ar pirmo lasījumu likumprojektā nekas nav grozīts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Man par procedūru ir lūgums – paziņot dokumenta numuru, jo, kaut arī tur nav grozījumu, mēs tomēr gribētu apskatīties un pārliecināties par to paši savām acīm.

Priekšsēdētājs: Dokumentam ir 583.numurs. Ja nav neviena labojuma, tad tādā gadījumā mēs nosakām balsošanas laiku nākamajā otrdienā otrajam un galīgajam lasījumam.

A.Kodoliņš: Varbūt mēs šodien varam nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā, jo šeit, kā jūs redzat, ir runa par vienu īsu…

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nav iebildumu, tad varam.

No zāles: Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk ir likumprojekts “Par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju”.

Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Cienījamie kolēģi! Šis ir kārtējais likums par privatizāciju vienā no lauksaimniecības produkciju pārstrādājošo uzņēmumu grupām, un šinī gadījumā tas ir par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju.

Redziet, te ir viens būtisks jautājums: kāpēc tieši šāds likums un tieši šinī laikā? Jūs varbūt jau esat ievērojuši, ka šobrīd pilsētā ir ļoti daudz dažādu privātfirmu un privātuzņēmumu, kuri nodarbojas ar biznesu tieši šajā jomā. Notiek maizes cepšana, tiek cepti dažādi konditorejas izstrādājumi un tamlīdzīgi. Un, ja mēs tagad vēl kaut cik un kaut nedaudz aizkavēsim šo maizes cepšanas uzņēmumu privatizāciju, tad izveidosies tāda situācija, ka faktiski tur vairs nebūs ko privatizēt, jo šie uzņēmumi vienkārši būs bankrotējuši tāpēc, ka tie vairs nespēs konkurēt ar šīm privātajām struktūrām. Tāpēc, kamēr vēl ir iespējams veikt šo privatizāciju un kamēr šie uzņēmumi vēl ir darboties spējīgi, tas ir jāizdara.

Šajā gadījumā, apspriežot vispusīgi šo problēmu, mēs palūdzām Agrārās ekonomikas institūta zinātniekus izstrādāt šo dokumentu. Izrādās, ka šī problēma ir samērā vienkārša, jo mēs šodien jau esam nobalsojuši vēl par vienu dokumentu likumu “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”. Un šeit faktiski šie principi ir ļoti līdzīgi, jautājums ir tikai par kapitāla sadalījumu šajos uzņēmumos. Un te, kā jūs redzat, šo kapitāla sadalījumu nosaka 5.pants, kurā nav pat īpaši lielu atšķirību no tās kārtības un no tiem nosacījumiem, kādi ir vispārējā likumdošanā par privatizāciju.

Taču, ņemot vērā šīs zināmās īpatnības, mēs tomēr uzskatījām, ka šāds dokuments būtu vajadzīgs kaut vai tādēļ, lai aktualizētu šo problēmu, lai paātrinātu privatizācijas procesu un dotu impulsu privatizācijas virzienā šajos uzņēmumos. Es gribētu vēlreiz nepārprotami pateikt, ka arī likumdevējs iestājas par drīzāku šīs nozares privatizāciju, jo gribu vēlreiz atgādināt un uzsvērt domu, ka kavēšanās šajā jomā novedīs pie tā, ka šie uzņēmumi bankrotēs un kļūs darboties nespējīgi. Turpretī, ja mēs laikus paspēsim privatizēt, tie vēl varēs pastāvēt kā konkurētspējīgi uzņēmumi, un līdz ar to faktiski uz konkurences rēķina kļūs ja ne lētāka, tad vismaz strauji nesadārdzināsies maizes un labības produkcija. Tieši tā, ko mēs lietojam ikdienā. Paldies par uzmanību.

Es domāju, ka visiem ir skaidrs. Tātad šis dokuments ir ciešā saistībā ar jau tikko pieņemto likumu “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju”, un tā normas faktiski ir realizējamas tādā pašā secībā un kārtībā. Man te īpaši vairs nav ko piebilst. Esmu gatavs atbildēt uz kolēģu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jautās Caunes kungs.

I.Caune: Krūmiņa kungs, es redzu, ka jūs esat dikti aizrāvies ar šo likumprojektu, bet es domāju, ka tur jautājuma zīmes vietā 5.pantā tajā pēdējā rindiņā vajadzētu ielikt kaut ko citu.

R.Krūmiņš: Jā, šinī gadījumā mums te mainījās. Kā jau es teicu, ziņodams par pirmo dokumentu, mainījās pantu numerācija, un tāpēc mēs šeit neierakstījām konkrētu pantu, bet tagad, tā kā likums, uz kuru mēs atsaucamies, jau ir pieņemts, mēs varam šobrīd te ierakstīt jau konkrētu pantu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Man bija tāds pats jautājums, kas iepriekšējam runātājam: kāds, lūdzu, ir dokumenta numurs? Un turpinājumā es izsaku kategorisku protestu pret informācijas slēpšanu no deputātiem.

R.Krūmiņš: Es ļoti atvainojos, cienījamais Simsona kungs, dokumentam ir 595.numurs. Tas ir šādā izskatā.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, nevajag saredzēt informācijas slēpšanu tur, kur tās nav. Darba kārtības numuru es nosaucu.

R.Krūmiņš: Es kolēģiem vēlreiz tiešām atvainojos, ka es to sākumā nepateicu.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs joprojām turpina protestēt, jo patiešām plenārsēžu darba kārtībā pie 20.punkta “Par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju” dokumenta numurs nav norādīts.

Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Vai jūs nevarētu drusku sīkāk paskaidrot, ko jūs saprotat ar vārdiem, kas lasāmi 5.pantā: “citiem uzņēmējiem kā nedalāma pakete”.

R.Krūmiņš: Šajā gadījumā saskaņā ar likumu “Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju” ir paredzēta arī šī pati nedalāmā pakete, lai nodrošinātu to, ka šī pārējā īpašuma daļa nonāk viena uzņēmēja vai vienas uzņēmējgrupas rokās. Lai nebūtu tāda situācija, ka šīs akcijas tiek izpārdotas dažādām personām, ļoti plašam personu lokam un ka beigās viņi nevar vienoties par tālāko šā objekta apsaimniekošanu. Tāpēc akcijas faktiski tiek realizētas paketē tā, lai vismaz sākumposmā, kamēr uzņēmums kā privāta struktūra uzsāk savu saimniecisko darbību, būtu vienots. Tātad lai būtu pietiekami vienota šī pārvaldes koncepcija un uzņēmumu vadība un lai nerastos kaut kādas nevajadzīgas diskusijas pašu īpašnieku starpā, kas apgrūtinātu šā objekta apsaimniekošanu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Paldies. Nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 38, pret – 4, atturas – 9.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man būtu lūgums iesniegt priekšlikumus līdz piektdienai (ieskaitot).

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Kodoliņa kungs, man ir jājautā: vai 21.darba kārtības jautājums ir jūsu? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Par šo likumprojektu vajadzēja ziņot vai nu Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvim, vai Finansu inspekcijas pārstāvim.

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad ziņotāja patlaban nav.

Tālāk ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par nodarbinātību””.

Ēlerta kungs ziņos? Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Tas ir 594.dokuments.

Es atvainojos, ka darba kārtībā nav ierakstīts gluži precīzs likumprojekta nosaukums, jo bez grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par nodarbinātību” tiek ierosināts grozīt arī vienu pantu Latvijas Darba likumu kodeksā.

Tātad bez precizējumiem likumā “Par nodarbinātību”, kas galvenokārt ir Labklājības ministrijas Darba departamenta ierosināti, Rūpniecības komisija saskata arī lielas problēmas pašreizējā stāvoklī nodarbinātības jautājumā. Tās galvenokārt attiecas uz bezdarbnieku un sabiedrisko darbu… ja tā var teikt, attiecībām. Tātad, kā mēs novērojām, algoti pagaidu sabiedriskie darbi Latvijā praktiski tiek organizēti uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmās vietās, jo pašvaldībām nav pietiekami daudz līdzekļu, lai šādus darbus organizētu.

No otras puses, ir tā, ka tad, ja bezdarbnieks piedalās algotos sabiedriskajos darbos, viņam tiek pārtraukta bezdarbnieka pabalsta izmaksāšana, viņam tiek maksāta alga šajos sabiedriskajos darbos. Protams, tie būs nekvalificēti darbi, un es nedomāju, ka to apmaksa varētu ievērojami pārsniegt minimālo darba algu, jo ar likumu ir noteikts, ka mazāk maksāt nedrīkst.

Tātad padomāsim, vai bezdarbnieks, saņemot 90 procentus no minimālās algas, ir ieinteresēts meklēt sabiedriskos darbus, kur viņam ir cerība droši saņemt 100 procentus no minimālās algas. Acīmredzot sevišķas atsaucības šajā ziņā nebūs.

Rūpniecības komisija ierosina šo jautājumu risināt diezgan radikāli – samazināt bezdarbnieka pamatpabalstu uz 60 procentiem un 30 procentus no šā bezdarbnieka pabalsta novirzīt pašvaldībām, lai tām palīdzētu materiāli organizēt šos sabiedriskos darbus, bet sabiedrisko darbu veikšanas laikā nepārtraukt bezdarbnieka pabalsta izmaksu. Līdz ar to bezdarbnieks būtu nopietni ieinteresēts sabiedrisko darbu veikšanā un arī pašvaldībām būtu krietni vien atvieglināts šis darba organizācijas process. Tas būtībā ir izteikts 9.panta pirmajā variantā. Pirmais variants ir Rūpniecības komisijas iesniegtā redakcija, bet otrais variants – Darba departamenta sagatavotais. Otrajā variantā ir ierosinājums šos skaitļus negrozīt un atstāt agrāko kārtību. Tātad te ir runa tikai par likuma “piefrizēšanu”.

Būtiski ir grozījumi likuma 13.pantā par pašvaldību pienākumiem – pirmkārt, jau šī obligātā līdzekļu pārskaitīšana un pašvaldību atbildība. Tātad, ja jūs paskatīsities 10. lappusē jauno redakciju, tad redzēsit, ka 13.pantā ir papildinājums, – tātad, ja pašvaldība neorganizē šādus sabiedriskos darbus, bet ja 10 procenti no bezdarbniekiem ir izteikuši vēlēšanos tādos piedalīties, tad šai pašvaldībai tiek uzlikta materiālā atbildība. Tai ir jāmaksā bezdarbnieku pabalsts saviem bezdarbniekiem.

Pārējos likuma “Par nodarbinātību” pantos grozījumi, mūsuprāt, nav tik būtiski, lai šajā referātā pie tiem kavētos. Es domāju, ka pārējos variantus vajadzētu izlemt otrajā lasījumā, piemēram, to, kura līmeņa pašvaldības ir atbildīgas par šiem darbiem, jo nevar uzlikt atbildību visu līmeņu pašvaldībām. Tad galu galā neatbildēs neviens. To visu varētu izlemt otrajā lasījumā, bet šodien, es ceru, deputāti izteiksies par principiālu lietu, tātad par to, vai vajag grozīt šo kārtību un stimulēt sabiedrisko darbu organizēšanu. Varbūt vajag atstāt pašreizējo kārtību? Protams, bezdarbnieka pabalsta samazināšana nav populāra lieta, taču, lai šo jautājumu nokārtotu, Rūpniecības komisija citu izeju nesaskata.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai tas būtu viss?

I.Ēlerts: Jā, tas īsumā būtu viss. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem. Es ļoti atvainojos, jo ir jārunā vēl par otro daļu – par grozījumiem Darba likumu kodeksā. Tātad ir problēma…

Jā, es atvainojos, es aizmirsu pateikt vienu lietu par slēpto bezdarbu. Ir vēl kāda būtiska problēma – patlaban uzņēmumu darbinieki būtībā ir nonākuši dzimtcilvēku stāvoklī, jo viņi nevar aiziet no darba tāpēc, ka darba devējs viņiem nemaksā algu, un saskaņā ar Darba likumu kodeksu tādā gadījumā viņi zaudē iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tādēļ ir ļoti būtisks priekšlikums, kas lasāms 4.lapā. Tas ir 8.pants, ka pabalstus nepiešķir personām, kuras nevis jebkurā gadījumā ir pārtraukušas darba attiecības pēc pašu vēlēšanās, bet tikai tajā gadījumā, ja šī persona ir nostrādājusi uzņēmumā mazāk par sešiem mēnešiem. Tātad tas ļautu cilvēkam tomēr drošāk pamest tādu vietu, kur viņam nemaksā, un meklēt citu vietu. Tas dotu viņam arī zināmu garantiju, jo pašreizējais stāvoklis ar šo slēpto bezdarbu būtībā padara darbinieku par dzimtcilvēku. Arī tas ir jāizskata atsevišķi, jo Finansu ministrija pret šo priekšlikumu izsakās noraidoši. Diemžēl Finansu ministrijas atzinumu mēs pagaidām vēl neesam paspējuši pavairot, un te ir arī mana vaina…

Priekšsēdētājs: Tas ir jau pavairots…

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir pavairots.

I.Ēlerts: Paldies sekretariātam, ka tas tiek izdalīts. Es ļoti atvainojos, jo tā ir mana vaina, ka es laikus neiedevu to. Tas notika pārbaudes dēļ, vai tas atbilst pantiem.

Un pats pēdējais – par grozījumiem Darba likumu kodeksā. Tātad Rūpniecības komisija ierosina, ka atlaišanas pabalstu izmaksas laiku vajadzētu samazināt uz vienu mēnesi, jo rūpniecības uzņēmumiem praktiski nav līdzekļu šo pabalstu izmaksāšanai, un, cerot uz ietaupījumiem attiecībā uz budžeta nodarbinātības izdevumiem, būtībā uzņēmums tiek vests uz bankrotu. Protams, tie uzņēmumi, kas gatavojas bankrotam, praktiski nav nodokļu maksātāji. Tie vairs nemaksā praktiski neko, tie ir parādā un tātad arī šis jautājums būtu jākārto. Pārējos grozījumus jūs varat izlasīt paši. Es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Muciņa kungs!

L.Muciņš: 6.pants jaunajā redakcijā: “Bezdarbnieku statusu nevar piešķirt personai, kura nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā…” – tas būtu saprotams: “…vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju, kas nedod tiesības strādāt algotu darbu.” Kādēļ no diviem uzturēšanās atļauju veidiem jūs ierobežojat tikai tos cilvēkus, kuri ir saņēmuši atļauju bez tiesībām strādāt algotu darbu? Vai tas būs pareizi? Jo ir paradoksāli, ka šeit mums uzturas cilvēki, kuriem ir atļauja, bet tajā pašā laikā Latvijas pilsoņi vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji tiek tādā veidā ierobežoti, bet šādam cilvēkam ar atļauju tiek dotas visas tās pašas tiesības, arī bezdarbnieka statuss un tā tālāk.

I.Ēlerts: Cienījamais Muciņa kungs, iespējams, ka šeit ir jāmeklē precīzāka redakcija. Es saprotu jūsu domu – jūs uzskatāt, ka saskaņā ar mūsu likumiem tie, kuri ir iebraukuši līdz 1992.gada 1.jūlijam, uzturas nelikumīgi. Vai jūs tā to interpretējat? Tātad šeit ir jāmeklē precīzāka redakcija. Es piekrītu, ka problēma te ir un ka varētu būt runa par termiņuzturēšanās atļaujām. Pastāvīgā uzturēšanās atļauja, loģiski, cilvēkam dod tiesības arī strādāt.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikties? Vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu, Bērza kungs! Tiešā ceļā tribīnē!

A.Bērzs: Godājamie deputāti! Ja jau mēs atgriežamies un “lāpām” to likumu, kuru paši esam pieņēmuši, tad man ir jānāk un jāatkārto jums tie paši apsvērumi un principi, kurus es aizstāvēju tad, kad šo likumu pieņēma, bet kurus jūs toreiz noraidījāt. Es savu viedokli šajā jautājumā neesmu mainījis.

Jautājums ir par to, kam ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, jo ar formulējumu “Personas, kas ir reģistrētas Latvijas Iedzīvotāju reģistrā”, pēc mana uzskata, problēma nav atrisināta. Es tad teicu, ka uz šādu pabalstu var pretendēt tikai Latvijas pilsonis, kas Latvijā likumīgi dzīvo, nevis cilvēks, kurš šeit uzturas nelikumīgi, kaut vai 30–40 gadus.

Tomēr galvenais, par ko es gribu runāt un uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir princips, kurš kādreiz Latvijas laikā pastāvēja jautājumā par bezdarbnieka pabalstu. Arī bezdarbnieka pabalsts ir piešķirams par strādāšanu, nevis par nestrādāšanu. Un to vajadzētu darīt tik ilgi, kamēr Latvijā vēl ir ko darīt. Ir aplam uzskatīt, ka Latvijā no grāvjiem krūmi ir izcirsti, ka Rīgas pilsētā Teikmanim ielas jau ir nogludinātas un nolīdzinātas, ka ielas ir noslaucītas un netīrumi ir izmēzti un ka tur vairs nav ko darīt. Kamēr šie darbi nav padarīti, par nedarīšanu un nestrādāšanu tērēt valsts naudu ir augstākā mērā netikumiski. Bezdarbnieka pabalsti ir jāsadala tādā veidā, ka tie ir nododami pašvaldībām sabiedrisko darbu organizēšanai, un tām personām, kuras piedalās šajos darbos, attiecīgi ir arī par šo darbu darīšanu jāmaksā. Tas, kurš negrib strādāt, bet grib būt bezdarbnieks, tam nekādi pabalsti nepienākas. Lūk, princips, pēc kura vajadzētu vadīties, bet kuru jūs joprojām neuzklausāt, un tāpēc es joprojām nevaru atbalstīt šos labojumus tāpat kā es neatbalstīju likumu “Par bezdarbnieku pabalstiem”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu, bet tikai stādieties priekšā! Un debatēs vajadzēja pierakstīties. Lūdzu!

A.Bērziņš, labklājības ministra vietnieks, Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors: Attiecībā uz šiem labojumiem likumprojektā. Pirmais, ko es gribētu teikt, attiecas uz piezīmi, ka visiem cilvēkiem bezdarbnieka pabalstu nedrīkst maksāt, ja viņi nestrādā un nav iesaistīti kādos sabiedriskos darbos. No ekonomiskā un no teorētiskā viedokļa tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Cilvēks, kurš ir strādājis, par kuru ir maksāta sociālā apdrošināšana un kurš šos sociālās apdrošināšanas maksājumus ir izdarījis, ir sevi apdrošinājis pret bezdarbu. Un bez paša cilvēka piekrišanas iesaistīt šos cilvēkus sabiedriskajos darbos vai kā citādi limitēt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, saistot to ar noteikta laika atstrādāšanu kaut kādos darbos – krūmu tīrīšanā vai kādos citos darbos –, tas pēc būtības ir piespiedu darbs. Un šis piespiedu darbs faktiski ir aizliegts saskaņā ar Cilvēktiesību deklarāciju. Tātad, cienījamie deputāti, pirms jūs balsojat, man būtu lūgums par šo tematu padomāt. Labklājības ministrijas departaments katrā ziņā iestājas par to, ka visiem šiem darbiem ir jānotiek ar paša cilvēka piekrišanu, un šāda redakcija, apspriežoties gan ar Likumdošanas jautājumu, gan ar Rūpniecības, gan ar Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisiju, praktiski tika panākta.

Šajos labojumos, kurus ir iesniegusi Rūpniecības komisija, mēs esam sagatavojuši vēl veselu virkni variantu un uzskatām, ka šie varianti varētu būt labāki. Varbūt tos varētu precizēt uz trešo lasījumu? Vienīgais principiālais jautājums, par kuru es gribētu runāt, attiecas uz Rūpniecības komisijas sagatavoto labojumu.

Pirmkārt, vai bezdarbnieka pabalstam ir jāsaglabājas 90 procentu apmērā no minimālās darba algas vai tas ir jāsamazina līdz 60 procentiem no minimālās darba algas. Ja paskatās uz to no šodienas iztikas minimuma viedokļa, tad redzam, ka 90 procenti no minimālās darba algas ir 2700 rubļu. Tātad šeit jautājums ir principiāls, un mūsu viedoklis ir tāds, ka vajadzētu tomēr atstāt 90 procentus no minimālās darba algas.

Un pēdējais labojums, par kuru mēs iestājāmies bez redakcionāliem precizējumiem, ir jautājums par to, vai ir nepieciešams izdarīt labojumus Darba likumu kodeksā. Šobrīd esošais Darba likumu kodekss paredz, ka cilvēks ir jābrīdina mēnesi iepriekš un, atbrīvojot viņu no darba, ir jāsamaksā viņam trīs mēnešu atbrīvošanas pabalsts. Rūpniecības komisijas priekšlikums ir saīsināt šo pabalsta izmaksas termiņu līdz vienam mēnesim. Mēs uzskatām, ka šo garantiju atsevišķai iedzīvotāju kategorijai nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams samazināt. Mēs, Darba departaments, uzskatām, ka šiem trim mēnešiem būtu jāpaliek.

Bez tam arī Ministru padome izskatīja šo jautājumu un nonāca pie secinājuma, ka šo vienu mēnesi varētu attiecināt tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri bankrotē, lai atvieglotu šo uzņēmumu bankrotu, bet nekādā gadījumā to nevar attiecināt uz tiem cilvēkiem, kuri tiek atbrīvoti no darba kaut kādu iekšēju strukturālu reorganizāciju dēļ.

Un pats pēdējais, par ko es gribu runāt, ir jautājums, kas ir izklāstīts 9.pantā. Mēs redzam, ka šeit 9.panta jaunajā redakcijā ir pazudusi vesela rindkopa, kura nosaka to, kad un kā piešķir šo pabalstu. Tātad pabalstu piešķir, sākot ar 14.dienu pēc tam, kad cilvēks ir reģistrējies. Es lūgtu par visiem šiem jautājumiem principiāli nobalsot, un mēs tos varētu kopā ar Rūpniecības komisiju sagatavot otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais debatēs runās Biķa kungs.

V.Biķis: Cienījamais sēdes vadītāj un godājamie kolēģi! Es runāšu tikai tāpēc, ka Bērza kungs izteica argumentu un pats pēc tam nonāca pretrunā. Es pilnīgi piekrītu un sen esmu uzskatījis tāpat kā Bērza kungs, ka bezdarbnieka pabalstu visi nevar saņemt par velti. Taču diemžēl mūsu likums līdz šim tāds bija. Viens no šā likuma izmaiņu mērķiem un iemesliem ir tieši tas, ko Bērza kungs jau minēja. Saprotiet šeit būtību! Bezdarbnieks saņem pabalstu tikai sešus mēnešus, un šis laiks nav ilgs. Taču, ja viņš iesaistās sabiedriskajā darbā, tad šis laiks tiek pagarināts. Ir jāieinteresē gan bezdarbnieks strādāt, gan arī darba devējs, lai izmantotu šo bezdarbnieku kā lētāku darbaspēku. Ministra vietnieks jau minēja argumentu, kāpēc mēs nevaram simtprocentīgi noteikt, ka visi bezdarbnieki ir jāiesaista. Žēl, ka zālē nav Teikmaņa kunga. Pirmkārt, ja mums bezdarbs tiešām būtu uzskaitīts, tad Rīga ar saviem bezdarbniekiem nekad netiktu galā. Jo mūsu tik vājā darba organizācija neļautu 20 000 vai 40 000 nodrošināt ar darbu. Taču tas diemžēl ir pretrunā ar cilvēktiesībām.

Otrs jautājums, kuram es gribētu pieskarties, attiecas uz vienu vai trim mēnešiem. Jā, uz pabalstiem, cienījamais ministra vietniek! Žēl, ka šeit nav pārējo valdības pārstāvju. Aizstāvot cilvēkus, it kā strādājošos, ka viņiem ir jāsaņem pabalsts trīs mēnešus, mēs faktiski viņus esam nostādījuši tajā stāvoklī, kuru jau precīzi raksturoja Ēlerta kungs. Dzimtcilvēki viņi ir šodien! Neviens jau viņiem nesamaksā šos trīs mēnešus. Pie tam mēnešiem ilgi – pa pusgadam nemaksā. Un tas viss diemžēl paliek tikai deklarācijas līmenī, ka ir jāizmaksā trīs mēneši. Uzņēmums faktiski ir bankrotējis, tas nav spējīgs izmaksāt, bet pēc likumdošanas strādājošais cilvēks pats no darba arī aiziet nedrīkst. Vienkārši nedrīkst, jo tad viņš nevar stāties bezdarbnieku uzskaitē. Tāda patlaban ir mūsu likumdošana.

Un pēdējais. Tas attiecas uz 90 vai 70 procentiem. Protams, 90 procenti skan labāk, taču es ļoti šaubos. Kur mēs budžetā ņemsim šo naudu? Turklāt mēs sevi šodien mānām ar to, ka mums pastāv tā sauk­tais slēptais bezdarbs. Ja nebūtu slēpto bezdarbnieku, dod Dievs, lai mēs spētu izmaksāt arī 60 vai 70 procentus no minimālās algas. Mums vienkārši nebūs ko maksāt. Šodien ir tāds stāvoklis. Mazākajai pusei bezdarbnieku mēs kaut ko maksājam, bet lielākā daļa vispār nesaņem nekā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Debatēs vairāk deputātu pierakstījušies nav. Par balsošanas motīviem neviens nevēlas izteikties. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Galavārdu? Lūdzu, atsauciet! Ēlerta kungs lūdz galavārdu. Ja viņš to vēlas, mums nav iebildumu.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Acīmredzot tomēr ir jāizdara principiāla izvēle, jo šeit ir it kā nebūtiskas atšķirības variantos, bet tās tomēr ir ļoti būtiskas atšķirības. Pirmkārt, būtu jāizlemj par 8.panta 3.apakšpunktu, ka tad, ja bezdarbnieks neslēdz līgumu par piedalīšanos algotos sabiedriskajos pagaidu darbos, tad viņam vai nu aptur šo bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanu, vai arī neaptur. Tātad Rūpniecības komisija ierosina šo punktu svītrot. Tādējādi bezdarbnieks turpina saņemt šos 60 procentus un viņam maksā sabiedriskajos darbos. Darba departaments ierosina otrādi. Un atkarībā no tā – tas būtībā ir šā likuma sāls – tādā gadījumā var būt runa par procentu maiņu, jo, ja tas netiek darīts, tad šos procentus samazināt nav nekāda pamata, un būtībā tādā gadījumā paliek Darba departamenta variants, taču likums tiek tikai “piefrizēts”, nevis būtiski mainīts, kā to ierosina Rūpniecības komisija.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, ja jūs uzskatāt to par konceptuālu balsojumu, tad tādā gadījumā es baidos, ka mēs vienkārši varam nepagūt… Mēs varbūt varam tūdaļ nobalsot. Formulējiet, lūdzu! Viena minūte ir atlikusi līdz pārtraukumam, citādi būs jāatliek līdz vakaram.

I.Ēlerts: Tātad runa ir par 8.panta pēdējo daļu. Es neskaitīšu pēc kārtas, kura tā daļa ir. 3. apakšpunkts tā esošajā redakcijā ir pasvītrots, kāds tas patlaban ir. Rūpniecības komisija ierosina pirmo variantu – svītrot šo punktu un līdz ar to grozīt 9.pantu. Tieši par to būtu jābalso: vai nu paliek pirmais, vai otrais variants, kad negroza šo punktu un negroza pabalsta apmēru. Tas ir 5.lappusē.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs balsosim par pirmo un arī par otro variantu. Kurš saņems vairāk balsu – tas arī tiks pieņemts.

I.Ēlerts: Jā, tas tiks ņemts vērā, arī gatavojot otro lasījumu. Tātad tas ir 8.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim vispirms par pirmo variantu – 8.panta pirmo variantu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 27, pret – 12, atturas – 13.

Tagad balsosim par otro variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par otro variantu 26 balsis, pret – 12, atturas – 17. Tātad ir pieņemts pirmais variants.

Lūdzu, balsosim par likumprojektu kopumā pirmajā lasījumā. Šie varianti tiks izskatīti otrajā lasījumā atkarībā no šā balsojuma. Lūdzu, balsosim par likumprojektu kopumā. Lūdzu rezultātu. Par – 35, pret – 8, atturas – 15. Pieņemts. Līdz kuram laikam, Ēlerta kungs, iesniegt priekšlikumus?

I.Ēlerts: Ļoti lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz ceturtdienas rītam, līdz pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 12.00. Tad sāksim skatīt budžetu.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim darbu! Tātad sāksim skatīt likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam”” un lēmuma projektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību””. Zeiles kundze ierosina sekojošā secībā skatīt jautājumu: vispirms noklausīties Bēniķa kunga uzstāšanos, pēc tam Bites kundzi, pēc tam Jurševica kungu, kurš nupat ieradās, pēc tam bankas pārstāvi (vai nu Klausa kungu, vai Rimšēviča kungu) un pēc tam uzstātos pati Zeiles kundze. Katram, kas ziņo, dot laiku līdz 10 minūtēm. Vai godātajiem deputātiem nav iebildumu pret šādu secību? Nav. Lūdzu Bēniķa kungu tribīnē. Tātad līdz 10 minūtēm laika katram no ziņotājiem, turklāt ņemsim vērā, ka saskaņā ar darba kārtību pulksten 12.45 mums ir ieplānotie četri balsojumi.

Lūdzu, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis, finansu ministra vietnieks: Paldies. Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Principā man ir tas gods uzstāties par diviem lēmuma projektiem. Pirmais ir “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam””.

Valdības sēdē šis jautājums ir izskatīts, un, ņemot vērā, ka tam iepriekš ir bijis parlamenta akcepts, mēs lūdzam palielināt budžeta izdevumu daļu par 515 miljoniem 986 tūkstošiem mērķsubsīdijām rajonu un pilsētu pašvaldībām, lai segtu starpību par siltumenerģijas tarifiem. Kā zināms, bija valdības lēmums un parlamenta norādījums meklēt līdzekļus, lai šo starpību segtu. Faktiski patlaban Finansu ministrija ir apkopojusi visus aprēķinus, ko ir veikušas pašvaldības, un šī summa pēc precizēšanas veido šos 515 miljonus.

Šos budžeta labojumus mēs iesniedzām atsevišķi no budžeta otrā labojuma. Šis budžeta labojums pilnībā ir sabalansēts ar ienākumu daļu, jo sadaļā pārējie ienākumi ir reāli. Ir sākusi ienākt nauda, kuras, pieņemot sākotnējo budžeta likumu, nebija. Tā ir nauda par Latvijas Republikas naudaszīmju drukāšanu, ko mēs bijām izlietojuši. Latvijas Banka sākusi šo naudu maksāt. Un faktiski garantētais reālais seguma avots šiem papildu budžeta izdevumiem 515 miljonu rubļu apmērā, ir, lūk, šī te nauda. Tātad praktiski mēs lūdzam to akceptēt un pieņemt lēmumu par budžeta izmaiņām, palielinot ienākumu daļu un attiecīgi palielinot izdevumu daļu konkrētam mērķim.

Tas būtu ļoti īsi par pirmo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, jautājumus acīmredzot mēs uzdosim pēc tam kopā, kad būsim noklausījušies visus ziņotājus. Vai tas jums būtu viss, Bēniķa kungs?

U.Bēniķis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jā, lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tā kā valdība ir iesniegusi divus budžeta grozījumus un Bēniķa kungs ziņoja par vienu no tiem, tad es piedāvāju, lai Bēniķa kungs tūdaļ noziņo arī par otru. Un pēc tam sekos pārējie runātāji, jo viņu uzstāšanās būs saistīta galvenokārt ar budžeta grozījumu otro daļu – par pensijām un minimālo algu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis: Paldies. Izskatot 1993.gada sākotnējo budžeta likumu, kas ir pieņemts šajā parlamenta sēžu zālē, tika izteikti priekšlikumi par nekavējošu algas paaugstinājumu strādājošajiem. Ņemot vērā to, ka budžeta iespējas tobrīd, kad pieņēmām sākotnējo budžetu, bija ļoti ierobežotas, faktiski tika dots solījums, beidzoties apkures sezonai, pārskatīt minimālās algas. Tanī pašā laikā faktiski reālais dzīves dārdzības līmenis izveidojās tāds, ka, lai faktiski nodrošinātu likumdošanas un normatīvo aktu izpildi, šis dzīves iztikas minimums ievērojami pārsniedza minimālo darba samaksu. Šajā sakarībā valdība pieņēma lēmumu par izmaiņām 224.lēmumā – par izmaiņām minimālajā darba samaksā, nosakot ar 1993.gada 1.maiju minimālo darba samaksu 3000 rubļu apmērā.

Ņemot vērā to, ka republikas presē un sabiedriskajās organizācijās ir izskanējusi ļoti liela kritika par šo jautājumu, es atļaujos sniegt deputātu kungiem papildu informāciju. Saskaņā ar šo Ministru padomes lēmumu faktiski ir “iesaldētas” algas budžeta struktūrām, bet vienlaikus ir paaugstināts minimums, un tas skar lielāko daļu republikas iedzīvotāju, kas strādā ražošanas sfērā: protams, to daļu, kas saņem ļoti zemu atalgojumu. Līdz ar šā lēmuma pieņemšanu faktiski visām uzņēmējstruktūrām ir pienākums strādājošajiem izmaksāt vismaz minimālo algu 3000 rubļu apmērā un ir rekomendācija maksāt plus vēl 1500 rubļu apmērā. Šis līmenis faktiski pārsniedz noteikto aprēķināto krīzes iztikas minimumu pārtikas daļā par 1000 rubļiem.

Tanī pašā laikā sevišķi gribu uzsvērt to, ka ar šo valdības 224.lēmumu, ieviešot to dzīvē, faktiski nevienam alga nesamazinās, jo 4.punkts viennozīmīgi nosaka to, ka ieviešot šo minimumu kādai strādājošo grupai vai kategorijai, šī starpība pilnībā tiek izmaksāta.

Algas minimuma kategorija ir ļoti cieši saistīta ar pensijas minimuma kategoriju, un atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai faktiski ar mēneša intervālu ir jāsāk darboties arī jaunajiem pensijas nosacījumiem. Šinī sakarībā tika pieņemts Ministru padomes 227.lēmums “Par pensionāru iztikas minimuma paaugstināšanu un piemaksu noteikšanu nestrādājošo pensionāru pensijām”. Un faktiski ar šā lēmuma pieņemšanu reālā iedzīvotāju grupa, kam būtiski mainās ienākuma līmenis, ir tieši pensionāri. Pensijas minimums ir 80 procentu apmērā no šā algas minimuma.

Tā kā deputātu kungi presē ir ļoti sīki iepazinušies ar dažādām kritikām, es ar skaitļiem gribu uzsvērt to, ka, nosakot pensionāru iztikas minimuma paaugstināšanu, būtiski paaugstinās pensijas vairākām – praktiski visām – nestrādājošo pensionāru grupām. Konkrēti tas izskatās šādi. Piemēram, invaliditātes pensijas. Agrākais reālais invaliditātes pensiju vidējais līmenis mēnesī bija 3065 rubļi, turpretī saskaņā ar šo valdības 227.lēmumu tas ir 4602 rubļi. Tātad faktiski reālais palielinājums ir par 50 procentiem. Apgādnieka zaudēšanas gadījumā pensijas palielinājums ir par 12 procentiem, vecuma pensijas – par 16 procentiem. Strādājošajiem pensionāriem šā palielinājuma nav. Lai īstenotu šo sakarību, kuru nosaka mūsu likumdošanas pakāpenība vai saistība ar algas minimumu, reālajām pensiju izmaksām ir absolūti nepieciešams rast papildu līdzekļus. Lai nodrošinātu šo jauno pensiju izmaksu šajā koriģētajā līmenī, sākot ar 1993.gada 1.jūniju, septiņiem mēnešiem ir nepieciešams budžeta izdevumu daļas palielinājums
4 miljardu 311 miljonu 775 tūkstošu rubļu apmērā.

Šajā sakarībā jautājums atkārtoti tika izvērtēts Apvienotajā budžeta komisijā. Iepriekš arī valdībā tas tika detalizēti izskatīts. Faktiski, ņemot vērā reālo situāciju un kontaktējoties ar Starptautisko valūtas fondu, tika izvērtēta reālā operatīvā situācija. Lai šis jaunais pensiju minimums sāktu darboties un lai pensionāri – es uzsveru – reāli republikā ir gandrīz 680 000 pensionāru – varētu šīs pensijas saņemt, reālais šo izmaksu seguma avots varētu būt budžeta deficīts un bankas kredīts. Šajā sakarībā mēs lūdzām attiecīgi palielināt par šo pašu summu budžeta deficītu, nosakot šajā operatīvajā situācijā, ka budžeta deficīta segšanas avots ir bankas kredīts.

Tanī pašā laikā es uzsveru, ka mēs šobrīd uzskatām par juridiski pareizu šo deficīta segšanas avotu, bet budžeta izpildes gaitā ir nepieciešams ieviest virkni nodokļu likumdošanas labojumu. Konkrēti tas attieksies uz apgrozījuma nodokli. Šis priekšlikums, kas vienreiz atkārtoti tika noraidīts, acīmredzot tuvāko mēnešu laikā būs jāievieš. Tas attiecas uz šo apgrozījuma nodokļa likmes paaugstināšanu. Tāpat arī darbs, kas ir veikts, lai iekasētu akcīzes nodokli, mūsu skatījumā, dotu iespēju pēc diviem trijiem mēnešiem pārskatīt šo budžeta deficītu un to samazināt, attiecīgi palielinot budžeta ienākumu daļu, kas būtu segta ar nodokļu paaugstināšanu.

Šobrīd, lai pensionāriem varētu izmaksāt pensijas, diemžēl ņemot vērā operatīvo situāciju, mēs neredzam citu variantu, kā vien īslaicīgi palielināt budžeta deficītu, un tā seguma avots būtu bankas kredīts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bēniķa kungam vēlas jautāt deputāts Ēlerts. Varbūt būtu racionālāk, ja šo jautājumu uzdotu tūdaļ.

I.Ēlerts: Cienījamais Bēniķa kungs, es saprotu, ka jūs šajā jautājumā pārstāvat valdību, un tāpēc man ir nopietns jautājums. Līdz šim valdība strikti centās ievērot Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijas attiecībā uz budžeta deficītu. Tagad valdība acīmredzot priekšvēlēšanu solījumu bumā ir gatava šo normu jeb norunu pārkāpt, palielinot deficītu divarpus reizes. Tiek solīts apgrozījuma nodokļa grozījums, kuru acīmredzot Augstākā padome nekādi nespēs pieņemt. Es nedomāju, ka arī Saeimai tas būtu pirmais darāmais darbs.

Tātad, pirmkārt, kā veidosies Latvijas attiecības ar Starptautisko valūtas fondu? Tas būtu pirmais jautājums. Otrais jautājums: kad jūs prognozējat atdot parādu Latvijas Bankai? Un cik tas šajā brīdī būs liels?

U.Bēniķis: Es varu paskaidrot sekojošo. Par šo budžeta izdevumu daļas palielināšanu – budžeta deficīta palielināšanu – mums bija ļoti nopietna saruna ar Starptautisko valūtas fondu. Un Starptautiskā valūtas fonda pozīcija – varbūt šodien te kāds piedalās, kas var to apliecināt, – ir tāda, ka principā Valūtas fonds būtiski neiebilst pret īslaicīgu budžeta deficīta palielinājumu, ja uz gada beigām tas tiek samazināts. Tas reāli nozīmē, ka acīmredzot jaunajai Saeimai būs nepieciešams izskatīt tos priekšlikumus, kurus valdība savā laikā ir izstrādājusi. Arī tos, kuri Apvienotajā budžeta komisijā un deputātu komisijās ir pietiekami korekti formulēti par atsevišķu nodokļu likumu izmaiņām. Pieņemot šos nodokļu labojumus, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tie reāli stājas spēkā pēc trim mēnešiem. Ja šī likumdošana tiek mainīta, tad, manā skatījumā, īsākais termiņš, kad tie stājas spēkā, varētu būt mēnesis pēc to pieņemšanas. Tas nozīmē, ka, reāli raugoties, septembrī varētu sākt iekasēt šo naudu. Tas ir pats īsākais laiks, un oktobrī reāli varētu sākt samazināt, teiksim, šo bankas kreditējumu budžeta deficīta segšanai.

I.Ēlerts: Tad man rodas…

U.Bēniķis: Tā ir viena atbilde, pareizāk sakot, uz jautājuma otro daļu.

Attiecībā uz jautājuma pirmo daļu es gribētu pievērst deputātu kungu uzmanību tam, ka faktiski ienākumu daļā šobrīd budžets tiek reāli palielināts par pusmiljardu. Tas ir viens.

Un otrs. Ja mēs saliekam kopā valsts un pašvaldību budžetus, tad tas ir pāri par simts miljardiem rubļu, un faktiski pēc augšējās Valūtas fonda rekomendētās robežas mēs būtu tuvu šai budžeta deficīta robežai. Un, ja mēs uzņemamies tādas saistības, ja nākamajai valdībai tiek doti tādi norādījumi ar šo lejupejošo budžeta samazinājumu… Vajadzētu iesniegt priekšlikumus par budžeta deficīta samazināšanu, teiksim, pēc četriem mēnešiem. Un tad es neredzu nekādas principiālas pretrunas.

I.Ēlerts: Un vēl man radās trešais jautājums: cik tad liels ir prognozējamais papildu ienākums no valdības piedāvātajiem grozījumiem apgrozījuma nodoklī?

U.Bēniķis: Šobrīd valdība tos neierosina, jo valdība tos ir atkārtoti iesniegusi, bet tie ir noraidīti. Es varu atkārtot aprēķinu: tātad apgrozījuma nodokļa palielinājums mēnesī vidēji dod no 500 līdz 600 miljoniem.

I.Ēlerts: Tad no četrarpus miljardiem tiek segti tikai 500 miljoni?

U.Bēniķis: Tas ir mēnesī. Tātad, cik mēnešus darbosies jaunais nodokļu likums – tik reižu pa 500 miljoniem…

I.Ēlerts: Es domāju, ka tas nedarbosies ilgāk par trim. Tad, es atvainojos, trešo daļu tas spēj segt.

U.Bēniķis: Pilnīgi pareizi.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs jautās. Lūdzu.

I.Ozols: Bēniķa kungs, vai pēc vakardienas Apvienotās budžeta komisija sēdes ir panākta vienošanās ar Latvijas Banku, tās vadību, par kredīta izsniegšanu uz emisijas rēķina?

U.Bēniķis: Nē, šī vienošanās nav panākta. Bankas pozīcija ir ļoti piesardzīga. Varbūt Klausa kungs uzstāsies debatēs un visu pastāstīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamā runās Bites kundze.

U.Bēniķis: Paldies.

I.Bite, labklājības ministra vietniece, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore: Cienījamie deputāti! Lēmuma projekts, ko ir pieņēmusi valdība, var stāties spēkā tikai tad, ja jūs piekritīsit budžeta izmaiņām, par kurām ziņoja Bēniķa kungs. Šis dokuments paredz kaut nelielu, tomēr diferenciāciju attiecībā uz pensiju saņēmējiem. Tātad, lai būtu atšķirība starp tiem cilvēkiem, kuri ir nostrādājuši pilnu darba mūžu, un cilvēkiem, kas saņem pensiju par nepilnu darba stāžu, vai tādiem, kuriem vispār nav darba stāža vai tas ir mazāks par pieciem gadiem. Tas būtu attiecībā uz vecuma pensijām, jo jūs, tiekoties ar vēlētājiem, visi esat jutuši šo cilvēku neapmierinātību ar to, ka vienādā situācijā ir tas, kurš nav strādājis vispār, un tas, kurš ir nostrādājis ilgu darba mūžu. Protams, var teikt, ka šīs summas, šis paaugstinājums, ir neliels, bet, lai to nosegtu, ir nepieciešams palielināt budžeta deficītu, un tāpēc šīs summas ir tik pieticīgas. Tiktāl attiecībā uz piemaksām, kas diferencē vecuma pensijas.

Es lūgtu tomēr pievērst jūsu uzmanību Augstākās padomes lēmuma projektam, kuru mēs esam iesnieguši vienlaikus, lai attiecinātu ierobežojumu, kas bija noteikts ar lēmumu par pensiju likuma spēkā stāšanās kārtību, – ka visas pensijas nevar pārsniegt divu minimālo pensiju apmēru. Šeit mēs bijām paredzējuši izņēmumus pirmās un otrās grupas invalīdiem, kā arī lielu vecumu sasniegušiem pensionāriem, tas ir, tiem, kuri ir vecāki par 80 gadiem, un nepamatoti represētajiem. Šinī gadījumā mēs lūdzām ierobežot ar diviem minimumiem, tātad maksimums šinī gadījumā būtu 4 800 rubļu attiecībā uz invalīdu pensiju un 80 gadus sasniegušu cilvēku pensiju, atstājot šīs priekšrocības vienīgi nepamatoti represētajiem. Jo, ja mēs šo ierobežojumu neatstājam, tad iedarbojas pensiju likuma mehānisms. Un tad šeit ir mazliet jāatceras pensiju formula, kāda tā ir invaliditātes pensijām. Tātad invaliditātes pensijas sastāv, pirmkārt, no iztikas minimuma (tas pašlaik būtu 2400) plus vēl puse no iztikas minimuma (tas pašlaik ietilpst pensiju apmērā). Tad vēl nāk klāt kopšanas piemaksa, vēlreiz 2400, un arī tādas pašas attiecīgas piemaksas par katru darba nespējīgu bērnu, kas ir invalīda apgādībā. Līdz ar to pensiju apmēri var būt nesamērīgi augsti, salīdzinot ar vecuma pensijām. Tie var sasniegt 8 līdz 10 tūkstošus rubļu mēnesī. Un, ja mēs paredzam vecuma pensiju vecuma pensionāriem 3,5 tūkstoši, tad šinī situācijā tas nebūtu visai taisnīgi attiecībā pret vecuma pensionāriem. Tādējādi mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams šis ierobežojums ar diviem minimumiem – 4800 rubļu apmērā.

Un otra norma, kuru mēs esam paredzējuši Augstākās padomes lēmumā, ir par pensiju izmaksu strādājošajiem. Tātad viņiem pensija ir 50 procentu apmērā no tā, kas paredzēts ar likumu. Praktiski tas nozīmē, ka saglabājas izmaksa tādā pašā apmērā, kādu šodien saņem strādājošie pensionāri. Ņemot vērā situāciju, kāda ir ekonomikā un arī budžetā, es uzskatu, ka šāds ierobežojums ir saprātīgs, jo, ja cilvēks strādā un ja viņam šodien ir nodrošināta minimālā alga, tad, ja viņš saņem šos 50 procentus no paredzētās summas, tas būs apmēram šie 960 rubļi. Tādā līmenī varētu palikt, lai vēl vairāk nepalielinātu budžeta deficītu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, noklausīsimies tagad visus līdzziņotājus un tad uzdosim jautājumus.

Jurševica kungs, lūdzu!

E.Jurševics: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, cienījamie viesi!

Komisija izskatīja šos Ministru padomes iesniegtos lēmuma projektus, taču komisijā tā arī vienota viedokļa par atbalstu šiem projektiem nebija, galvenokārt tāpēc, ka atsevišķi komisijas locekļi uzskatīja, ka šīs izmaiņas neko reālu pensionāram nedos. Turpretī mēs uzskatījām, ka mēs nedrīkstam to nenodot plenārsēdei izskatīšanai. Tāpēc esam nodevuši šos lēmuma projektus izskatīšanai plenārsēdē, un katrs komisijas loceklis var lemt tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu.

Ko es varu pateikt? Būtībā šī situācija nedaudz līdzīga ir tai, kāda mums bija pagājušā gada novembrī, kad valdība vienu mēnesi noteica šo 4500 rubļu izmaksu pensionāriem, skaidri zinot, ka seguma šai izmaksai nebūs, un pēc tam decembrī, kā jūs atceraties, sākās visa šī jezga, jo nebija naudas. Tālāk sekoja šie taloni, kuri diemžēl iedzīvotāju vidū nekādu popularitāti neieguva, jo tad, saņemot šos talonus, pensionārs tika rēķinājis tādējādi, ka viņam šī piemaksa nāks un viņš saņems 4500 rubļu, jo būtībā 3000 rubļu viņš saņēma pensiju un rēķināja vēl 1500 rubļus klāt talonos, tas būtu 4500 rubļu. Un tad Godmaņa kungs izvirzīja savu ideju – sākt diferencēt pensijas un tās paaugstināt –, visi principā rēķinājās ar to, ka šī piemaksa nāks klāt pie 4500 rubļiem. Tagad, noņemot talonus, paliek 3000, un mēs viņiem piemaksājam minimālajā apmērā 500. Tātad reāli zaudējums ir mīnus tūkstotis. Ažiotāža ir sacelta liela, tas pats attiecas arī uz strādājošajiem – par minimālo algu 3000 rubļu. Arī es uzskatu, ka visa šī jezga sākās ar skolotājiem, jo būtībā katrs savā galvā izkalkulēja, cik, pielietojot šos vecos koeficientus, viņš varētu saņemt, un tad, kad parādījās paziņojumi par to, ka Ženēvas shēma tiek pārskatīta un koeficienti attiecīgi saspiesti, tad atkal čiks vien tur iznāk. Es domāju, ka šajā ziņā valdība tomēr varēja rīkoties nedaudz pārdomātāk un jau sākumā izskaidrot situāciju, kāda tā ir, un tad, man liekas, arī šī ažiotāža būtu bijusi mazāka, jo cilvēki tomēr laikam iedomājās kaut ko vairāk.

Situācija ir smaga, taču es personīgi uzskatu, ka tagad nedarīt neko – tas būtu vēl sliktāk, tāpēc, kaut arī tās piemaksas ir ļoti mazas un diferenciācija ir ļoti nelielās robežās, mums tomēr būtu jāpieņem šis lēmums. Tas, protams, ir atkarīgs ne tikai no mums, bet arī no bankas. Cik es zinu, tad pēc manis vēl izteiks arī bankas pārstāvis savu viedokli, kāda ir situācija. Es domāju, ka šis lēmums no visām pusēm nav pārdomāts. Vakar arī Apvienotajā budžeta komisijā izvirzījās jautājums, ka nav skaidrs, kā tas ietekmēs inflāciju, kā celsies cenas un kā tas reāli ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, – vai ar to mēs nenodarīsim vēl lielāku ļaunumu. Jādomā, ka situāciju ietekmēs tāds faktors, ka tagad strādājošie pensionāri saņems šos 960 rubļus, bet tad, kad pensija tomēr būs nedaudz augstāka, vai viņi visi tad neies no darba projām, lai saņemtu tikai pensiju. Vai tad šīs summas izmaksas nebūs vēl lielākas, nekā mēs paredzam, ja pieliktu šiem strādājošajiem pensionāriem un paceltu šo pensiju, bet viņi saglabātu savas darba vietas. Arī šie procesi nav skaidri aprēķināti.

Un tomēr es piedāvātu izskatīt vēl arī 610.dokumentu, ko esmu iesniedzis pats personīgi. Tas ir tas, par ko Bites kundze tikko runāja. Tas attiecas uz nestrādājošiem 1.grupas invalīdiem, nestrādājošiem pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi ģimenes locekļi, un nestrādājošiem pensionāriem, kas sasnieguši 80 gadu vecumu. Ja viņiem noņem šos “griestus”, tad tas izmaksātu 35 miljonus mēnesī, tas ir 245 miljonus līdz gada beigām. Es domāju, ka kopējo deficītu tas ietekmēs maz, bet situācija, kas attiecas tieši uz 1.grupas invalīdiem, ir tāda, ka mums nedarbojas Ministru padomes lēmums par bezmaksas medikamentiem un šie cilvēki praktiski nav spējīgi nopirkt zāles. Viņi nespēj praktiski vilkt savu dzīvību. Tas ir ļoti smags jautājums, un es domāju, ka šīm kategorijām mēs tomēr varētu šo stāvokli atvieglot un neskatīties uz to, ka viņi saņem šos 6 vai 8 tūkstošus, jo šī nauda viņiem pārsvarā aizies medikamentu iegādei. Un arī tiem, kuriem varbūt ir tieši kādas amputācijas un kuriem medikamenti nebūtu vajadzīgi, arī tad šie līdzekļi tiks izmantoti viņu kopšanai. Tas pats attiecas arī uz pensionāriem, kuru apgādībā ir nepilngadīgi ģimenes locekļi. Ar šo lēmumu mēs viņiem šos ienākumus paaugstinām praktiski tikai par 12 procentiem. Tātad tās summas, kuras būtībā saņems bērni par šo apgādnieku zaudējumu, tās praktiski viņiem izmaksātas.

Tātad es lūgtu par to padomāt. Protams, te ir jāņem vērā arī bankas viedoklis, bet es lūgtu tomēr mūs atbalstīt. Ja mēs vispār vienojamies par to, ka atbalstām šos lēmumus, tad lūdzu atbalstīt arī 610.lēmuma projektu, kuru esmu iesniedzis. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runā bankas pārstāvis Klausa kungs.

A.Klauss, Latvijas Bankas pārstāvis: Dāmas un kungi! Kā jau vakar minēju Apvienotās budžeta komisijas sēdē, ir žēl, ka Finansu ministrija neatrada iespēju ar Latvijas Banku šo tematu pārrunāt pirms tā iesniegšanas. Latvijas Banka ar savu stingro monetāro politiku ir panākusi inflācijas samazināšanu. Aprīlī inflācija bija tikai 0,3 procenti. Līdz ar to ir stabilizējušās cenas un arī Latvijas nauda uzrāda vērtības pieaugumu. Galvenie monetārās politikas instrumenti šo mērķu sasniegšanai bija naudas un kredīta ierobežojumi.

Lielu spiedienu uz naudas emisiju atstāj Latvijas Bankai pārdotie dolāri, kuros ietilpst gan valdības valūtā iekasētie nodokļi, gan arī krievu armijas pārdotie dolāri armijas uzturēšanai. Katrs nopirktais dolārs ir Latvijas naudas emisija. Arī proponētā 4,3 miljardu deficīta finansēšana ar palielinātu Latvijas Bankas kredītu būtu jauna emisija ar potenciāli traģiskām inflācijas sekām. Mēs destabilizētu pašreizējo situāciju un sūtītu nepareizu signālu Latvijas saimniecībai. Vai būtu vērts ar nepārdomātu soli sagraut grūti panākto, par ko mēs gadu cīnījāmies?

Latvijas Banka kategoriski noraida palielinātu budžeta deficīta finansēšanu ar Latvijas Bankas kredītu. Pašreizējais kredīts ir 4,1 miljards, no kura vairs stāv tikai 2,2 miljardi. Latvijas Banka iesaka valdībai un Finansu ministrijai izstrādāt alternatīvu deficīta finansēšanas plānu. Bankas kredītam nevajadzētu kļūt par deficīta finansēšanas tradicionālu pieeju.

Apgrozībā skaidrā naudā ir aptuveni 20 miljardi Latvijas rubļu. Piedāvājot konkurētspējīgas procentu likmes, Finansu ministrijai būtu jāapsver īstermiņa vekseļu pārdošana. Ja vekseļus var pārdot komercbankas, kādēļ gan to nevar darīt Finansu ministrija?

Interesanti atzīmēt, ka Trimdas latviešu brīvības fonds piedāvāja pirkt Latvijas obligācijas jau vairāk nekā pirms diviem gadiem. Tā nauda vēl stāv. Kāpēc tā nauda netiek ņemta? Arī no šejienes bija cilvēki, kas piedalījās Pasaules brīvo latviešu apvienības sēdē. Piedāvājums bija, piedāvājums ir, nauda stāv uz vietas.

Būtu jāapsver arī citas iespējas, taču sevišķi būtu jāapsver nodokļu parādu piedzīšana. Paldies.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, lūdzu!

V.Zeile: Cienītie deputāti! Lai neatkārtotu to, ko jau teica iepriekšējie runātāji, kas detalizēti izvērtēja gan šo budžeta grozījumu sociālo, gan arī finansiālo pusi, atļaujiet man jums ziņot sekojošo. Lai jūs varētu objektīvi izvērtēt jautājumu par minimālās darba algas un minimālās pensijas palielināšanu, ir pārdomāti jāizvērtē šā jautājuma tieši finansiālā puse. Es vēlētos informēt deputātus par finansu stāvokli valstī un parādīt iespējamos ieguvumus un zaudējumus, risinot šo problēmu iesniegtajā variantā.

Tātad atgādinu, ka 1993.gada valsts budžetā, kuru mēs Augstākajā padomē apstiprinājām 1993.gada 23.martā, budžeta deficīts bija 2,5 miljardu rubļu apjomā, kuru sedz ar Latvijas Bankas kredītu. Ņemot vērā to, ka ekonomiskās krīzes situācijā prognozēt valsts budžeta ienākumus ir ļoti sarežģīti, bet apstiprinātajai budžeta izdevumu daļai ir jābūt ar zināmām garantijām, lai nodrošinātu stabilizētu valsts budžeta iestāžu darbu, likumā “Par valsts budžetu 1993.gadam” tika noteikts, ka Latvijas Bankas īstermiņa aizdevumi valdībai, to maksimālie griesti ir šādi – uz 31.martu – 2,3 miljardi rubļu, uz 30.jūniju – 4,1 miljards rubļu un uz gada beigām – 2,6 miljardi rubļu. Pašreiz Finansu ministrijas faktiskais parāds Latvijas Bankai sakarā ar budžeta deficīta finansēšanu ir 2 miljardi rubļu. Tātad mēs iekļaujamies apstiprinātajā Latvijas Bankas kredīta apjomā budžeta deficīta segšanai, un līdz ar to sekas ir arī tam, ko teica Klausa kungs un ko jūs visi zināt no preses. Aprīlis ir devis mums inflācijas minimumu 0,3 procenti. Kurš par to interesējas detalizētāk, varu pateikt, ka pārtikas produktiem ir bijis pat cenu pazeminājums. Tas ir pozitīvi, un ar to ir jārēķinās.

Tālāk. Atļaujiet jūs informēt, kā pildās 1993.gada valsts budžets – tā ieņēmumu un izdevumu daļa četros mēnešos (tas ir, pēc stāvokļa uz 1.maiju).

Budžeta ieņēmumi tika apstiprināti 85,7 miljardu rubļu apmērā, pieņemot, ka ienākumiem budžetā ir jāienāk ritmiski, tātad četru mēnešu izpildei būtu jābūt 33,3 procentu apjomā no gada normas. Faktiski uz 1.maiju ir saņemti ienākumi gandrīz 21 miljarda rubļu apjomā jeb šī izpilde ir 24,4 procentu apjomā no gada budžeta. Tātad no gada normatīva pietrūkst, ja es to pieņemu 33,3 procentu apjomā, 8,9 procentu jeb 7,6 miljardu rubļu. Kopējā budžeta izdevumu daļa mums ir 88,3 miljardi rubļu, un tādējādi tā ir nofinansēta 22,5 miljardu rubļu apjomā jeb 25,6 procenti no gada budžeta, bet nenofinansētā summa līdz normatīvam ir 6,8 miljardi rubļu.

Kur ir vislielākie nodokļu nemaksājumi? Tas ir akcīzes nodoklis – no 8,3 miljardiem rubļu valsts budžetā ir ienākuši tikai 543,7 miljoni jeb 6,6 procenti. Muitas nodoklis – no 5,4 miljardiem rubļu budžetā ir ienākuši 878 miljoni jeb 16 procenti. Nepildās arī sociālais nodoklis. No 35,5 miljardiem rubļu valsts budžetā ienākušie līdzekļi ir tikai 7,8 miljardi rubļu jeb 22 procenti. Un tātad es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka visi šeit piedāvātie budžeta grozījumi sakarā ar minimālās pensijas palielināšanu netiek segti no sociālā nodokļa, bet mēs tātad tos sedzam no pārējo nodokļu izpildes.

Sekmīgi pildās apgrozījuma nodoklis – tā izpilde ir 30,5 procenti no gada budžeta. Peļņas nodoklis ir izpildīts neparedzēti augstā apjomā – jau 50 procentu apjomā. No 8,7 miljardiem valsts budžetā ir ienākuši 4,4 miljardi.

Ienākumi no mežiem – 37,4 procenti. Ienākumi no valsts nodevas ir izpildīti par 106 procentiem. Nodevas un dažādu nenodokļu maksājumi izpildīti 96,8 procentu apmērā.

Ieņēmumu no valsts rezervju realizācijas izpilde ir 34,2 procenti, turpretī bažas izraisa dažas citas svarīgas pozīcijas valsts budžeta ieņēmumu daļā, par kurām es gribētu runāt detalizētāk un kontekstā ar Latvijas Bankas kredīta maksimālo apjomu, ko tā var mums dot, kreditējot budžeta deficītu. Tā ir to kredītu atmaksa, ko 1992.gadā ir saņēmusi Lauksaimniecības ministrija un Ārējās tirdzniecības ministrija pārtikas produktu un energoresursu rezervju veidošanai. Šo rezervju izlietošanai jānoslēdzas līdz ar bankas izsniegto kredītu atmaksu. Tiem jāienāk budžeta ieņēmumu daļā, un tos Finansu ministrija pārskaita Latvijas Bankai. Tāds ir mehānisms Latvijas Bankas valdībai piešķirtā īstermiņa kredīta atmaksai.

Kāda šeit ir aina pēc stāvokļa uz 17.maiju? Par Lauksaimniecības ministrijas saņemto kredītu atmaksu var ziņot: Lauksaimniecības ministrijas maksājumi no pārtikas produktu rezervju realizācijas valdības palīdzības fonda aizdevuma un bankas procentu nomaksai no 2,39 miljardiem rubļu uz 17.maiju ir atmaksāti tikai 198 miljoni. Otrais. Lauksaimniecības ministrijas maksājumi no graudu rezervju realizācijas aizdevuma un bankas procenta apmaksai – no 398 miljoniem rubļu nomaksāti šobrīd ir 37,5 miljoni. Trešais. No Lauksaimniecības ministrijas maksājumiem pārtikas kviešu iepirkšanai piešķirtā ASV kredīta – 29,7 miljoni rubļu – procenta samaksai šodien vēl nav atmaksāts neviens rublis. Lauksaimniecības ministrijas maksājumiem par valsts iekšējo aizņēmumu, kuri ir mūsu budžeta ieņēmumu daļā 1,84 miljardu rubļu apjomā, vēl nav uzsākta atmaksa.

Tāpat es gribu informēt arī par to, ka ārpus budžeta ietvariem – uzsveru – ārpus budžeta ietvariem! – Lauksaimniecības ministrijai vēl ir saistības ar Latvijas Banku par 1992.gada 17.decembrī noslēgto līgumu par kredīta saņemšanu 801 miljona Latvijas rubļu apjomā jeb 5,5 miljoni ASV dolāru parādniecības dzēšanai zemniekiem par pārstrādes uzņēmumu parādiem. Termiņš bija 30.janvāris. Pēc stāvokļa uz 5.maiju Lauksaimniecības ministrijas uzņēmums “Lata”, kurš bija konkrētais kredīta ņēmējs un kuram bija attiecības ar Lauksaimniecības ministriju, nav atmaksājis 1,9 miljonus ASV dolāru.

Par Ārējās tirdzniecības ministrijas parāda summu valsts budžetam 1,26 miljardu rubļu apmērā varam ziņot sekojošo. Tas ir radies sakarā ar kurināmā rezerves izveidošanu, un tā galīgais atmaksas termiņš ir šā gada 1.jūlijs. Izbeidzas apkures sezona, un ir iespēja iekasēt no siltuma patērētājiem maksu par siltuma iegādi. 1993.gadā Ārējās tirdzniecības ministrija ir pārskaitījusi Finansu ministrijai jau 663 miljonus rubļu. Parāda summa uz 17.maiju ir 597 miljoni rubļu. Ārējās tirdzniecības ministrija ziņo, ka līdz šā gada 21.maijam tiks pārskaitīti vēl aptuveni 45 miljoni rubļu.

Ļoti slikti ienāk maksājumi par mazuta izlietošanu. Tikai 40 miljoni ir samaksāti. Līdz ar to parādu summa būs 512 miljoni rubļu. Tālākā parāda dzēšana notiks, saņemot līdzekļus par apkures taloniem un tiešos maksājumus no mazuta lietotājiem, kā arī līdzekļus no kompensācijas par siltumapgādes cenu starpības segšanu.

Un pēdējais, ko es gribu vēl pateikt. Latvijas Bankai ir parādā arī valsts uzņēmumi sakarā ar 1992.gada rudenī izsniegtajiem īstermiņa kredītiem. (Es ļoti lūdzu man atvēlēt vēl piecas minūtes!) Tāda ir situācija ar šiem izsniegtajiem kredītiem un to apmaksu. Tā kā Apvienotās budžeta komisijas sēdē vakar piedalījās tikai četri deputāti – Kide, Zaščerinskis, Ozols un Zeile – un mums nebija kvoruma, tad mūsu komisija nevarēja pieņemt saistošu lēmumu. Mēs savu slēdzienu varam izteikt tikai rekomendācijas formā.

Pirmkārt, deputātiem, noklausoties visus šos ziņojumus un uzdodot attiecīgos jautājumus, ir konceptuāli jāizsaka sava attieksme pret minimālās darba algas un minimālās pensijas palielināšanu tādā veidā, kāda tā ir iecerēta. Ja konceptuāli Augstākā padome piekrīt šim jautājumam, tad finansēšanas jautājums būtu jārisina ļoti uzmanīgi – atbilstoši pašreiz spēkā esošajām un pieņemtajām normām likumā “Par valsts budžetu”. Es vēlreiz atgādinu: uz 30.jūniju budžeta deficīts drīkst pārsniegt 4,1 miljardu rubļu, bet uz 31.decembri – 2,6 miljardus rubļu. Tādā gadījumā ir jābūt detalizētai programmai valsts budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai un visām nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, norādot, ko ir gatava realizēt šī Augstākā padome un ko ir gatava realizēt jaunā Saeima.

Atgādināšu, ka nodokļu nemaksājumi valsts budžetā ir 4,4 miljardi rubļu, bet pašvaldību budžetā ir 1,1 miljards rubļu. Izvēloties vienu vai otru pieeju šā jautājuma risināšanā, es lūdzu domāt tikai par vienu – ir īslaicīgi ieguvumi un ir ilglaicīgi ieguvumi. Un pie šiem ilglaicīgajiem ieguvumiem es gribu minēt inflācijas samazināšanos, lata stabilizāciju. Parādās pozitīvas izmaiņas cilvēku attieksmē pret latu vai Latvijas rubli. Tas ir ne tikai maksājumu līdzeklis, bet arī uzkrājuma līdzeklis. Bankās parādās pozitīvas iezīmes, ka cilvēki un juridiskās personas nogulda depozītus vidējā termiņā un ilgtermiņa noguldījumā. Un parādās arī tādas pirmās iezīmes, ka komercbankas sāk jau izsniegt vidējā termiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Tas viss ir mūsu stabilās naudas politikas rezultāts. Paldies, ka klausījāties!

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu pulksten 12.45 mēs sākam citu jautājumu izskatīšanu, tāpēc uz brīdi budžeta jautājuma izskatīšana ir jāpārtrauc.

Pirmais jautājums, ko skatīsim, ir par ieguldījumu veicināšanas un abpusējas aizsardzības līguma starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku ratifikāciju. Kurš informēs – Strazdiņa kungs vai Gaiļa kungs?

Lūdzu, Strazdiņa kungs!

I.Strazdiņš: Atļaujiet man Ārlietu komisijas vārdā ierosināt šo jautājumu sakarā ar to, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņa kungs pašreiz ir oficiālā pieņemšanā. Runa ir par Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līguma “Par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību” ratifikāciju. Šis līgums tika noslēgts 20.aprīlī un ir parakstīts Bonnā. Ārlietu komisija to apsprieda savā 10.maija sēdē un nolēma nodot ratifikācijai jums, cienījamie deputāti. Tālāk par to var informēt Ārlietu ministrijas pārstāvis, kurš pašreiz ir zālē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu Ārlietu ministrijas pārstāvi – Gaiļa kungs! Kurš ziņos no Ārlietu ministrijas? Ņemsim vērā, godātie kolēģi, ka patlaban tieši ir Zīsmutes kundzes vizīte.

Lūdzu, Gaiļa kungs!

M.Gailis, ārlietu ministra vietnieks ekonomikas jautājumos: Ārlietu ministra Andrejeva kunga vizītes laikā Bonnā tika parakstīts arī investīciju aizsardzības līgums starp Latvijas Republiku un Vāciju. Visiem jums šis dokuments ir izsniegts. Mēs ceram, ka Augstākā padome šo dokumentu ratificēs, tādā veidā varbūt arī atzīmējot Zīsmutes kundzes vizīti šeit, Rīgā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi par 574.dokumentu? Tātad jautājumu nav. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Paldies, Gaiļa kungs! Vai jums ir jautājums?

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Tad, kad mēs izskatījām šo jautājumu komisijas sēdē, ziņotājs Hartviga kungs nevarēja atbildēt pēc būtības uz diviem jautājumiem. Diemžēl man nav klāt šā dokumenta un tāpēc es nevaru uzreiz atsaukties uz pantiem, bet es pieņemu, ka Gaiļa kungs ļoti labi saprot šīs problēmas. Proti, viens jautājums ir tāds: kādēļ tiek minēts 1949.gads? Pamatojums: jo ar citām valstīm ir citādāk. Un arī šis naudas apmaiņas mehānisms ar Vāciju ir citādāks nekā iepriekš noslēgtie līdzīga rakstura līgumi ar citām valstīm. Mēs neapšaubām, ka tas ir nepieciešams, bet tas radīja… Jautājums laikam ir saprotams?

M.Gailis: Tātad pirmajā reizē, kad mēs iesniedzām līgumprojektu valdībai apstiprināšanai, tieši šā iemesla dēļ netika akceptēts 9.punkts, kurā ir runa par šo 1949.gadu. Tā bija kategoriska Vācijas puses prasība, jo viņi savu investīciju aizsardzības līgumu slēdz tādā veidā. Mēs pieprasījām uzziņas no arhīva un noskaidrojām, ka Vācijai nevar būt nekādu pretenziju par ieguldījumiem, kas ir izdarīti pēc šā 1949.gada. Pēc tam Ministru padomes sēdē jautājums tika skatīts otro reizi un tika akceptēts. Man ir arī izraksts no 24.marta protokola.

Attiecībā par otro jautājumu. Tā ir vienkārši Vācijas puses prasība, ar kuru viņi aizsargā tādu hipotētisku pieņēmumu, ka Latvijas Banka gadījumā, kad Vācija izved lielāku summu no Latvijas, pēkšņi vienpusīgi devalvē Vācijas markas kursu. Piemēram, nosaka to divreiz mazāku, tādā veidā mākslīgi samazinot viņu izvestās naudas summu. Mēs uzskatījām, ka šajā ziņā nav nekādu problēmu. Tas viss ir loģiski, un tās nelielās atšķirības no tipveida līgumiem praktiski neko īpaši nemaina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Un izteikties par motivāciju? Nē. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 574.dokumentu par līguma ratifikāciju. Lūdzu balsot! Vai visi godātie deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par – 92, pret – nav, atturas – 2. Līgums ir ratificēts.

Nākamais darba kārtības jautājums – “Par Latvijas Republikas tieslietu ministra atbrīvošanu no amata”. Iesniedzis Ministru padomes priekšsēdētājs. Vai kādam ir jautājumi šajā sakarībā? Godmaņa kungs, jums acīmredzot būs jānāk tribīnē vai arī kādam citam no valdības! Grūbes kungam ir jautājums, kā es saprotu.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Es atvainojos, par kādu jautājumu?

Priekšsēdētājs: Jautājumā par tieslietu ministra atbrīvošanu no amata. Grūbes kungs jautās par šo, jo jums laikam nekāds speciāls ziņojums nav jāsniedz.

I.Godmanis: Nē, nekāds ziņojums nav jāsniedz. Vienkārši es esmu iesniedzis Augstākajā padomē priekšlikumu par trijiem ministriem, lai viņus atbrīvo no amata, jo nevar būt tāda situācija, ka cilvēkiem ir izteikta neuzticība, bet viņi nav atbrīvoti no amata. Man juristi apgalvo, ka tādam lēmumam obligāti ir jābūt. Tas ir attiecībā uz Siliņu, attiecībā uz Skudru un attiecībā uz Ģēģeru. Jāatgādina, ka mēs Augstākajā padomē šos materiālus esam iesnieguši krietni sen, pat atkārtoti. Tas vienkārši ir jāizlemj, un man nav ko šeit ziņot, ne arī atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Bez šaubām, ja Godmaņa kungs nevēlas atbildēt, viņš var arī neatbildēt, bet man jautājums tomēr ir: vai juristi tādā gadījumā ir iepazinušies – protams, ne jau jūs, – ar Ministru padomes likumu, kurā skaidri un gaiši ir noteikts, ka šie ministri pilda savus pienākumus līdz jauna ministra iecelšanai, ja Augstākā padome nav noteikusi citādi? Citādi Augstākā padome nav noteikusi ne Siliņa kunga, ne arī Skudras kunga, ne arī Ģēģera kunga gadījumā. Tātad principā mans uzskats ir tāds, ka Skudras kungam, Siliņa kungam un Ģēģera kungam šobrīd ir jāpilda savi pienākumi, līdz jūs stādīsit priekšā citu ministru vai arī piedāvāsit citu variantu, lai šos pienākumus pildītu kāds cits. Šāda projekta pašreiz nav.

I.Godmanis: Man diemžēl jūs ir jāapbēdina, Grūbes kungs! Skudras kungs man paziņoja, ka viņš dienu pēc tam, kad bija iesniedzis savu demisiju, pāriet strādāt privātā struktūrā un vada privātu kantori, lai gan automātiski saskaņā ar likumu “Par Ministru padomi” viņš to darīt nedrīkst. Tāpēc man nekas cits neatlika, kā vien ierosināt Ministru kabinetā iecelt viņa vietas izpildītāju. Līdzīga situācija ir ar finansu ministru. Arī tur strādā vietas izpildītājs un pilda viņa pienākumus. Un tagad attiecīgi ir jānoformē šis juridiskais akts, lai šie ministri tiktu atbrīvoti, jo es te neredzu nekādu citu iespēju vai kaut kādu vajadzību diskutēt.

G.Grūbe: Godmaņa kungs, jautājums nav par viņu atbrīvošanu. Skaidrs, ka viņi ir jāatbrīvo, jo visi termiņi šeit praktiski ir beigušies. Taču jautājums ir par to, ka praktiski ir jābūt noteiktam, vai nu tiek iecelts cits ministrs, vai arī notiek cita procedūra, ja šos pienākumus pilda cits. Un šāda prerogatīva noteikti ir tikai Augstākajai padomei. Taču šeit nekāds projekts par to, kas šos pienākumus pildīs, vai arī to, ka būs kāda cita kārtība, pašreiz nav iesniegts. Ir iesniegts vienīgi tāds projekts, ka šos ministrus vajag atbrīvot. Jūs teiksit, paldies Dievam, ka viņus atbrīvo, taču ar to nekas nav izpildīts, jo tad praktiski ministrijas paliek bez vadības. Turklāt 19.pants skan par to, ka cits vietnieks var pildīt un tikt pilnvarots no ministra puses ar Ministru padomes priekšsēdētāja piekrišanu, turklāt šim vietniekam ir tikai padomdevēja balsstiesības.

I.Godmanis: Tieši tā! Šie vietas izpildītāji arī nebalso kabinetā, bet viņi strādā ar padomdevēja tiesībām, viņi ir vietas izpildītāji attiecīgajā resorā. Un Ministru kabinets viņus apstiprina.

G.Grūbe: Bet tāda procedūra 19.pantā nav noteikta.

I.Godmanis: Taču nav noteikta arī citāda procedūra. Diemžēl nav noteiktas arī citas procedūras.

G.Grūbe: Tāpēc būtu jāiesniedz Augstākajai padomei priekšlikums noteikt citu procedūru, un tad katrā ziņā kabinets varētu strādāt pilntiesīgi.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs.

E.Cilinskis: Likuma “Par Ministru padomi” 41.pants nosaka, ka Ministru padomes locekļu amata pienākumi izbeidzas: pirmkārt, sakarā ar atkāpšanos no amata, otrkārt, sakarā ar neuzticības izteikšanu. Tātad, kā es saprotu, divi no šiem ministriem ir atkāpušies no amata, un valdībai ir viņu rakstiski iesniegumi. Trešajam ir izteikta neuzticība ar Augstākās padomes lēmumu. Tātad es neredzu, kāda vēl būtu nepieciešamība pieņemt kaut kādu lēmumu. Īpaši par Ģēģera kungu man pilnībā nav skaidrs, ja arī par šiem diviem vēl varētu būt kaut kāda runa. Un vēl šinī sakarā par precedentu. Tad, kad atkāpās no darba Jurkāna kungs, tika pieņemts viņa iesniegums, bet Augstākā padome nenobalsoja par šo papīru. Vienkārši tika iecelts jauns ārlietu ministrs, un viss. Tad jau mums par Jurkāna kungu arī ir jāpieņem lēmums. Manuprāt, šie papīri vienkārši nav vajadzīgi.

I.Godmanis: Vismaz man Juridiskā pārvalde apgalvoja, ka šādi balsojumi ir vajadzīgi. Tas ir vienīgais, ko es jums varu pateikt.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, man šķiet, ka mēs arī attiecībā uz Jurkāna kungu pēc tam, bet tomēr nobalsojām, lai savestu lietas juridiskajā kārtībā. Vairāk jautājumus mēs nevaram uzdot, jo pulksten 13.00 sākas nākamā balsošana. Tātad mums iznāk viena balsošana pēc otras. Taču vispirms mēs nobalsosim par mūsu apspriestajiem dokumentiem un pēc tam atgriezīsimies pie šā.

Tātad sākas obligātie balsojumi – apspriesto, bet nenobalsoto likumprojektu un lēmuma projektu balsošana.

Pirmais ir likumprojekts “Par autotransporta pārvadājumiem” trešajā lasījumā. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Kurdjumova kungs vēlas runāt par balsošanas motīviem? Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Cienījamie deputātu kungi! Es ceru, ka jūs esat pievērsuši uzmanību tam, ka šajā likumprojektā, kuru tagad gatavojamies pieņemt trešajā lasījumā, ja jūs to esat uzmanīgi izlasījuši, ir norādīts, ka līdzās valsts autoinspekcijas dienestiem, milicijai, zemessargiem, muitas darbiniekiem, robežsargiem tagad jūsu komerciālās mašīnas būs tiesīgs pārbaudīt arī jebkurš Satiksmes ministrijas darbinieks. Kā automobiļus, tā to kravu. Es ceru, ka jūs esat pievērsuši uzmanību tam, ka šajā likumprojektā ir punkts, ka jūsu, kravas nosūtītāja, nevis pārvadātāja, pienākums ir aizpildīt visus preču dokumentus, tajā skaitā ar visiem rekvizītiem, kas ir saistīti ar transporta organizācijām. Ja jums tas ir iespējams izdarīt, tad balsojiet par šo likumprojektu!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 49, pret – 12, atturas – 25. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par likumprojektu “Par akciju sabiedrībām” trešajā lasījumā. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 11. Likumprojekts ir pieņemts.

Tagad lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 81, pret – nav, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojums ir par grozījumiem un papildinājumiem Muitas kodeksā. Ja nav neviena, kas vēlas izteikties par motīviem, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – 11. Likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais balsojums būs par nodokļiem un nodevām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 69, pret – 5, atturas – 13.

Nākamais balsojums ir par 553.dokumentu – likumu “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbību””, kuru Špoģa kungs no rīta pieminēja kā piemirstu tehnisku iemeslu dēļ.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 64 – par, 3 – pret, atturas – 14. Pieņemts.

Un būs arī balsojums par lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 70, pret – 2, atturas – 10. Pieņemts.

Saskaņā ar šodienas balsojumu vēl ir jānobalso galīgajā variantā arī par likumu par Finansu inspekciju, tā grozījumiem (583.dokuments). Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! 70 – par, 2 – pret, atturas – 8.

Kopā ar Černaja kungu mēs precizējām, ka mums ir tiesības nobalsot arī par šodien apspriesto likumu “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”, jo tajā nebija neviena labojuma. Tātad tas ir 580.dokuments.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 9. Likums ir pieņemts.

Tagad lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par – 75, pret – 2, atturas – 5.

Un visbeidzot likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Jums tika izdalīts arī papildinājums šā likuma 12.pantam.

Lūdzu, Apinīša kungs! Te bija Eglāja kunga lūgums nobalsot par svītrošanu.

A.Apinītis: Cienījamie deputāti! Šobrīd arī tehniskā kļūme ir labota un ir izdalīts 608.dokuments ar šo skaitlisko materiālu, kas vienkārši tehnisku iemeslu dēļ sakarā ar lappušu maiņu netika nodrukāts.

Priekšsēdētājs: Tātad Eglāja kunga priekšlikums ir svītrot… Ko tieši? Eglāja kungs, lūdzu, precizējiet!

V.Eglājs: Mans priekšlikums tagad, kad es ieraudzīju visu tekstu, ir svītrot to pēdējo rindiņu virs 300, tas ir, par šo lopbarību, jo tas neko nereglamentē un līdz ar to tam nav nozīmes. To vienu rindiņu vajadzētu svītrot, kas attiecas uz lopbarības labību…

Priekšsēdētājs: “… Lopbarības labības rezerves līdz 300 000 tonnu”?

V.Eglājs: Jā, jā, tikai to rindiņu.

Priekšsēdētājs: Šo rindiņu.

V.Eglājs: Jo tā neko šeit nereglamentē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Vairāku konsultāciju rezultātā mēs, komisijas locekļi, varētu piekrist šim svītrojumam, jo, mūsu skatījumā, šis ieraksts tiešām reglamentē skaitli no nulles līdz 300 000 tonnu, un, ja tas tiešām valdībai vai nākamajai Saeimai būs vajadzīgs, tā pati reglamentēs šo skaitli. Mēs varētu piekrist šīs rindiņas svītrošanai.

Priekšsēdētājs: Tātad stenogrammā ir fiksēts, ka šo rindiņu komisija piekrīt svītrot, un mēs varam balsot par likumprojektu trešajā lasījumā un kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 6.

Un nākamais balsojums ir par lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – 6. Arī lēmums ir pieņemts.

Tagad atgriezīsimies pie tieslietu ministra atbrīvošanas no amata. Vai varam balsot par šo lēmumu? Nē. Zaļetajeva kungs nāk uzdot jautājumu. Lūdzu, Godmaņa kungs!

S.Zaļetajevs: Man ir jautājums Godmaņa kungam.

Priekšsēdētājs: Taču, ja Godmaņa kungs nevēlēsies atbildēt, nekur reglamentā nav teikts, ka viņš to nedrīkst darīt. Tā ka uzdodiet jautājumu!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, man tiešām ir lūgums neskaldīt matus. Ja galu galā ministri ir atkāpušies un ministram ir izteikta neuzticība, tad nav nekā elementārāka par to, kā pieņemt lēmumu un atbrīvot viņus no amata. Un cauri. Kāpēc mums šeit ir vajadzīga birokratizēšana? Nobalsosim, un viss!

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka tas ir procedūras priekšlikums, ar kuru tiek ierosināts pārtraukt jautājumu uzdošanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 78 – par, 10 – pret, atturas – 7. Es atvainojos, Zaļetajeva kungs, jo jums atliek vienīgi pierakstīties debatēs, kā to ir izdarījis Grūbes kungs, kurš izsaka vēlēšanos debatēt. Saskaņā ar reglamentu es viņam nevaru atņemt vārdu debatēs. Lūdzu.

G.Grūbe: Es nebūt netaisos ilgi jūs aizkavēt. Es tikai gribu pateikt to, ka man šajā gadījumā nav nekādas īpašas intereses aizkavēt šo jautājumu izskatīšanu, taču es biju viens no tiem, kuri strādātāja pie šā likuma, un es sapratu, ka arī Maldupa kungs, kas no Ministru padomes strādāja kā jurists pie likuma… Man vienkārši nav saprotams, kāpēc nav ievērots likums, jo šeit bija divi varianti – tātad vai nu mēneša laikā saskaņā ar likumu bija jāpiedāvā cita kandidatūra, vai arī jāiesniedz priekšlikums par citu procedūru, vienkārši nosakot, ka līdz Saeimas sanākšanai šos pienākumus pilda kāds vietas izpildītājs. Jo ir skaidrs, ka šādi amati pēc likuma nekādā gadījumā nevar palikt vakanti, un arī tajos gadījumos, kad ministrs pats ir atkāpies no amata vai arī viņam ir izteikta neuzticība, visos gadījumos likumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka šim ministram ir jāpilda savi pienākumi līdz jauna ministra iecelšanai vai arī Augstākajai padomei jānosaka cita procedūra. Taču šeit tas ir izlaists, un es nedomāju, ka šādā veidā vajadzētu turpināt šo darbību, ka ministri aiziet un ka nekas vairs netiek iecelts vietā, un arī Augstākā padome neuzņemas atbildību, kas tālāk šos jautājumus risina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī Zaļetajeva kungs vēlas runāt debatēs.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem. Pirmkārt, es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka Ministru padomes priekšsēdētāja vēstulē bija rakstīts, ka viņš atkārtoti lūdz izskatīt jautājumu par finansu ministra atbrīvošanu. Šajā gadījumā, kā es saprotu, arī par ministra Skudras atbrīvošanu. Es gribētu noskaidrot, kāpēc pirmajā reizē šis priekšlikums tika noraidīts, mēs vienkārši atteicāmies noskaidrot jautājumus, kuri tā arī palika bez atbildes.

Otrais moments, kuram es gribu pievērst uzmanību, ir tā datuma noskaidrošana, kad tika iesniegts lūgums par atkāpšanos. Droši vien mums par to jābūt priekšstatam, jo tiešām likumā ir rakstīts: “Ministru padomes priekšsēdētājam mēneša laikā jāizvirza jaunā ministra kandidatūra šim postenim.” Mums taču jānoskaidro, kāpēc tas beigu beigās netika izdarīts.

Un trešais. Pagājušajā nedēļā pie mums no šīs tribīnes uzstājās advokātu kantora “Skudra un partneri” pārstāvis. Izrādās, ka viņš bija ne tikai advokātu kompānijas pārstāvis, bet arī mūsu tieslietu ministrs. Es nezinu, kā uz šo incidentu skatās mūsu deputāti, bet es domāju, ka tas bija diezgan skandalozs notikums. Vispārīgi runājot: mūsu valstī attieksme pret likumu ir izveidojusies absolūti nenormāla. Pēc būtības šāda lēmuma projekta atbalstīšana nozīmē dot indulgenci absolūtai likuma ignorēšanai./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, es tikai precizēšu: dokuments, kas jums ir izsniegts, ir rakstīts par Siliņa atkāpšanās datumu – 15.martu.

Tātad vispirms balsosim par lēmumu – atbrīvot Viktoru Skudru no Latvijas Republikas tieslietu ministra amata. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! 76 – par, pret – 2, atturas – 16.

Nākamais balsojums būs par republikas finansu ministra atbrīvošanu no amata. Šeit ir priekšlikums.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad sakarā ar to, ka Siliņa kungs bija parakstījis būtībā valdības garantijas par 400 miljoniem ASV dolāru, kā arī neraugoties uz to, ka šis jautājums ir pienācīgi apspriests un izlemts valdībā, Demokrātiskā centra grupas deputāti ierosina attiecībā uz Siliņa kungu nepiemērot tā saukto zelta lietussargu. Es domāju, ka priekšlikums ir pietiekami skaidrs, un, lai būtu skaidrs, par ko ir runa, tiek dots arī šis 20.panta teksts. Būtībā tā varbūt ir neuzticības izteikšana, tā sakot, post factum, ka mēs to vairs nevaram izdarīt. Es lūdzu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, mēs nevaram ar lēmuma projektu atcelt likuma darbību, un tādēļ šo priekšlikumu uz balsošanu likt nav nozīmes, jo tas nevar atcelt likuma tekstu.

I.Ēlerts: Augstākā padome var izlemt jautājumus par likuma piemērošanu vienā vai otrā gadījumā, tāpēc es tomēr aicinātu par to balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr iebilstu: ja šādā veidā mēs rīkotos pēc principa, ka Augstākā padome var visu, it īpaši tad, ja tai vēl pāris reižu ir plenārsēdes… Tad, protams, var ienākt prātā, ka var darīt visu. Vispirms tad ir jāmaina likums, jo likumā visas atrunas jau ir paredzētas.

Priekšsēdētājs: Šo priekšlikumu, kas ir pretrunā ar likumu, uz balsošanu nevar likt.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Man šķiet, ka tas ir nevajadzīgs priekšlikums, jo šā 20.panta beigu daļā ir teikts, ka tad, ja Ministru padomes loceklis nav stājies citā algotā darbā… Taču man šķiet, ka šinī gadījumā tas tā nemaz nav, ka viņš nav stājies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Tādējādi balsosim par Elmāra Siliņa atbrīvošanu no amata bez jebkādiem nosacījumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Rezultātu! 73 – par, pret – 3, atturas – 16.

Un pēdējais balsojums būs par Daini Ģēģeru. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Ja nu vēl par tiem pirmajiem diviem varētu būt juridiski strīdi par to, kā mums tas ir jānoformē un vai vispār tas ir jādara, tad attiecībā uz Ģēģera kungu likums nosaka skaidri un gaiši, ka ar neuzticības izteikšanu tā lieta ir beigusies, un tāpēc es neredzu šim lēmumam pamata. Līdz ar to es ierosinu svītrot šo lēmumu no izskatīšanas.

Priekšsēdētājs: Es varu likt Cilinska kunga priekšlikumu uz balsošanu. Cilinska kungs uzskata, ka šo jautājumu var svītrot no darba kārtības.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Cilinska kunga priekšlikumu. Ģēģera kunga likteni tas nemaina. Lūdzu balsot!

J.Bojārs (no zāles): Par Cilinska?

Priekšsēdētājs: Jā, par Cilinska kunga priekšlikumu – svītrot no darba kārtības. Lūdzu balsot. Rezultātu! 48 – par, 11 – pret, atturas – 20. Šis ir procedūras jautājums, tātad faktiski tas ir svītrots no darba kārtības, bet tas tikai nozīmē, ka mēs ieviešam jaunu precedentu – izsakot neuzticību, automātiski darbojas likums par Ministru padomi, un viss tālākais ir spēkā. Tādu juridisku kāzusu mēs tagad esam radījuši.

Atgriezīsimies pie likuma par budžetu! Tātad jautājumus Bites kundzei vispirms uzdos Ēlerta kungs, tad – Ozola kungs un tad – Caunes kungs. Bites kundzi lūdzu tribīnē!

I.Ēlerts: Cienījamā Bites kundze! Tātad budžeta grozījumu projekta 4.pielikumā mēs redzam, ka sociālo pensiju palielinājums ir 1,5 reizes, turpretī vecuma pensiju palielinājums ir aptuveni par sesto daļu. Aptuveni. Sakiet, lūdzu, vai bija iebildumi pret to, ka sociālā pensija, tātad pensija cilvēkiem, kuri nav strādājuši… ka viņi saņem tikpat daudz, cik tie, kuri ir strādājuši? Acīmredzot arī šeit ir paredzams palielinājums. Kā jūs to izskaidrojat?

I.Bite: Sociālās pensijas mums saņem apmēram 20 tūkstoši cilvēku, no tiem deviņi tūkstoši ir bērni invalīdi, un uz viņiem attiecas tas, ko es teicu par invalīdiem, – tātad viņiem ir šī piemaksa par kopšanu. Līdz ar to viņu pensija uzreiz automātiski palielinās līdz 4800 rubļiem.

I.Ēlerts: Jā, paldies par paskaidrojumu! Mani interesē tieši paši sociālās pensijas skaitļi, kas neattiecas uz bērniem invalīdiem, bet uz pieaugušajiem, kuri nav invalīdi. Tātad viņi nesaņem invaliditātes pensiju. Vārdu sakot, viņi nav strādājuši, bet pretendē uz sociālo pensiju… Kāds te ir pensijas lielums pašlaik un kāds tas būs pēc tam, ja mēs pieņemsim šo likumu?

I.Bite: Sociālās pensijas apmērs veciem cilvēkiem nemainās, tas ir 2500, un tāds būs arī pēc šā lēmuma pieņemšanas.

I.Ēlerts: Paldies. Un vēl pavisam sīks jautājums: kādēļ izdevumi pensiju aprēķināšanai tomēr pieaug tik ievērojami? Pat diezgan krietni – apmēram par 20 procentiem.

I.Bite: Pirmkārt, visi piegādes izdevumi ir atkarīgi no piegādājamām summām – jo lielāka summa, jo lielāki ir izdevumi pensiju piegādei, un arī šeit ir jaunas programmas. Un tas ir viss.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums, cienījamā Bites kundze, man ir vakardienas jautājums Apvienotajā budžeta komisijā: vai jums ir kādi teorētiski aprēķini vai informācija par faktisko pirktspēju pēc šā paaugstinājuma, ņemot vērā, ka par 6 procentiem tiek palielināts apgrozījuma nodoklis, ņemot vērā inflāciju un vēl arī minimālo algu, kā arī dažādas citas izmaksas, kur atskaite ir algas minimums? Mums vakar Budžeta komisijā bija tāds jautājums.

I.Bite: Jā, es domāju, ka šeit aprēķini var būt ļoti spekulatīvi, un paredzēt inflāciju, kā mēs runājām arī ar Finansu ministrijas kolēģiem… Mēs neuzskatām, ka šis pensiju paaugstinājums radīs inflāciju.

Attiecībā uz apgrozījuma nodokli, ja tas tiks pieņemts. Pēc pašreizējās procedūras jūs zināt, ka visas izmaiņas attiecībā uz nodokļiem stājas spēkā pēc trim mēnešiem pēc to pieņemšanas. Un tas varētu paaugstināt minimālā iztikas groza vērtību, agrākais, pēc četriem mēnešiem par 200 rubļiem.

I.Ozols: Paldies. Un otrs jautājums jums, Bites kundze, ir Ēlerta kunga jautājuma turpinājums par šo sociālās apdrošināšanas nodokļa ieņēmumu daļu, kuru saņem par piegādēm un kura ir diezgan ievērojama summa (aptuveni miljards rubļu). Sakiet, lūdzu, kas tās ir par struktūrām, kuras saņem šos līdzekļus un kuras veic šīs piegādes? Vai tās ir valstiskas vai privātstruktūras?

I.Bite: Principā mums piegādā “Latvijas pasts”, un, tā kā pagājušajā gadā, kad slēdzām līgumu ar “Latvijas pastu”, tas mums noteica ļoti augstu līmeni – 4 procentus no visām piegādājamām summām, mēs sākām veidot paralēlas struktūras, kas arī nodarbojas ar piegādi par ievērojami zemāku samaksu.

I.Ozols: Tās ir valstiskas, komerciālas vai privātstruktūras?

I.Bite: Tās ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Bites kundze, es atvainojos, ja jūs varbūt uz manu jautājumu nevarēsit atbildēt. Pirms 1.maija Godmaņa kungs skaļi reklamēja… Taču viņš pasteidzās aiziet, lai gan es domāju, ka viņš būs un palīdzēs jums atbildēt, bet šoreiz iznāca citādi. Tātad, sākot ar 1.maiju, pensijas būs 3000 plus apkures talonu vērtība, tātad 4,5 tūkstoši. Vai tas bija kaut kur pārrunāts valdībā vai tā ir vienkārši tautas muļķošana un mānīšana? Vai jums tas nebija zināms?

I.Bite: Redziet, es šādu paziņojumu neesmu dzirdējusi. Bija tāda runa, ka pēc 1.maija algām šī piemaksa 1500 rubļu tiks saglabāta un vienlaikus tiks paaugstinātas arī pensijas. Ja tāda runa ir bijusi, tad es vienkārši to nezinu.

Priekšsēdētājs: Paldies Bites kundzei! Bēniķa kungam vēlas uzdot jautājumu Buķeles kundze.

E.Buķele: Bēniķa kungs, pašreiz jūs esat atbildīgā amatā Finansu ministrijā, bet pirms tam jūs bijāt ne mazāk atbildīgā amatā Lauksaimniecības ministrijā. Man tieši tādā sakarā ir ļoti nopietns jautājums. Es ceru, ka arī jūs esat dzirdējis Zeiles kundzes informāciju par “Latu” un par parādiem, ko “Lata” nav nokārtojusi. Kā tas var notikt, ka visa Latvijas lauksaimniecības kreditēšana ir sakoncentrēta, lūk, šīs te firmas rokās? Vai ir bijis kāds valdības lēmums par to, ka ārvalstu kredītus sadala vai to sadali izlemj “Lata”?

U.Bēniķis: Es domāju, ka jūsu jautājums neattiecas uz mūsu darba kārtību, taču es esmu gatavs iespēju robežās uz to atbildēt.

Runājot par šo Ārējās tirdzniecības savienību, ir jāpieskaras dažādiem aspektiem, un šinī sakarībā es gribētu atgādināt par pagājušā gada nogali, kad lauksaimniecībai faktiski bija milzīga parādniecība. Un, lai varētu atrast naudu, ar ko norēķināties, faktiski Lauksaimniecības ministrija griezās ar lūgumu ieķīlāt divus līgumus Latvijas Bankā, kā rezultātā faktiski notika valūtas iepriekšēja pārdošana Latvijas Bankai, saņemot pat no Latvijas Bankas… Repšes kungs man neļaus sameloties, tātad saņemot 801 miljonu rubļu. Un šis 801 miljons rubļu tika samaksāts būtībā par eksporta produkciju. Es negribētu teikt, ka šinī konkrētajā gadījumā ir notikusi kaut kāda kredītu koncentrācija. Gluži otrādi – tas tanī momentā bija vienīgais variants, kā piesaistīt naudu, lai norēķinātos. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par atsevišķām kredītu līnijām, varu teikt, ka jautājumi par ārvalstu kredītu piešķiršanu ir izskatīti valdības sēdēs. Diemžēl tā tas bija 1992.gadā, taču šobrīd es domāju, ka tas ir citādāk, kad Latvijas Republikā tādu struktūru, kas būtu specializējušās lielos apmēros, nebija.

Ja ir runa par norēķināšanos, tad man tomēr ir jābūt pietiekami korektam un jāpasaka, ka šo valsts rezervju realizācijas jautājumi, kas attiecas vienlīdz gan uz “Latu”, gan uz citām struktūrām, ir ieplānoti 1993.gada budžetā ienākumu daļā. Un 1993.gada budžets jau pakāpeniski pildās, tāpēc izteikt šādus simtprocentīgus pārmetumus tikai par to, kas jāatrisina, reāli raugoties, līdz gada beigām, manā skatījumā, nebūtu īsti korekti. Šīs Lauksaimniecības ministrijas struktūras darbs jāizvērtē no visām pusēm, nepaejot garām negatīvajiem momentiem, bet arī viennozīmīgi nenoliedzot to, kas ir izdarīts arī labs.

Es centos atbildēt ļoti īsi, bet tas ir jautājums, kuram būtu jāvelta ļoti daudz uzmanības, nerunājot tikai par “Latu”, bet runājot par kredīta problēmu vispār, veltot tai varbūt pat īpašu plenārsēdi.

E.Buķele: Paldies. Ja es jūs pareizi sapratu, tad valdības sēdē izlemj kredītu sadali, jā?

U.Bēniķis: Jā, šeit ir ņemti vairāki kredīti, un, man liekas, deputātu komisijām šī informācija ir. Ir ņemti vairāki kredīti, un lielākā daļa šo kredītu, vismaz tie, kuri attiecas uz šo ārējās tirdzniecības apvienību, ir izskatīti valdības sēdēs.

Lai šinī sakarībā deputātu kungiem nerastos maldīgas domas, man tomēr ir jāpasaka tas, ka ārvalstu institūcijas, tās, kas ir saistītas ar pārtiku, kas ir saistītas ar graudiem, dod Latvijai nevis naudu, lai Latvijas teritorijā iepirktu, teiksim, pārtiku vai konkrēti graudus, kas bija vajadzīgi lopbarībai, bet dod naudu, lai to iepirktu savā zemē. Ja to dod Amerikas Savienotās Valstis, tad tās dod ar noteikumu, lai par šo naudu iepirktu kukurūzu Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ka šī nauda katrā ziņā bija jārealizē ārpus Latvijas Republikas teritorijas, bet tajā pašā laikā barības bilance bija tāda, ka mēs būtu lielas katastrofas priekšā, ja tas nebūtu izdarīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tūdaļ būs pārtraukums, bet es tomēr pateikšu, kāda būs mūsu tālākā darba kārtība. Tātad pulksten 15.00 tiek uzklausīta Ilzes Jurkānes informācija, pulksten 16.00 Teikmaņa kunga jautājuma turpinājums par Rīgas transporta līdzekļu nodevu. Tiek izskatīts arī alternatīvais variants, un acīmredzot par to ziņos Kodoliņa kungs. Pēc tam būs debates par šo trešo jautājumu. Debatēs pagaidām ir pierakstījušies Ivars Krastiņš, Imants Geidāns un Andris Līgotnis.

Paldies! Sākas pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)