Mūsu laiks: vērtība, kuru nevar ne uzkrāt, ne nopirkt

Vai mēs protam saudzīgi izturēties pret savu laiku? Vai neizšķērdējam to nelietderīgās sarunās? Vai varam, liekot roku uz sirds, sacīt, ka pareizi plānojam gan darbam, gan atpūtai paredzēto laiku? Taču, starp citu, laika vērtības apzināšanās pieder pie eiropeiskās kultūras.

Vakar, 20. oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts iepazīstināja ar interesantiem apcerējumiem par mūsu valsts iedzīvotājiem, ko sagatavojuši institūta un Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti. Šāds darbs tiek veikts ne jau pirmo gadu. Un katrs gads nāk ar savām niansēm, ko īpaši varēja izjust, strauji mainoties ekonomiskajai situācijai valstī. Nupat iznākušais metodiskais krājums "Laiks darbam un atpūtai pēcatmodas Latvijā", kuru sagatavojis autoru kolektīvs - Pārsla Eglīte, Inna Broņislava Zariņa, Ausma Māra Cīce, Ieva Marga Markausa, Iveta Pavlina, Broņislavs Ivbulis un Ilze Gņedovska, ir ļoti būtisks un vērā ņemams.

Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktors Edmunds Vaskis uzteica apcerējuma autorus, sacīdams, ka Ekonomikas institūta zinātnieki esot varoņi un nekad nesēžot rokas klēpī salikuši. Aptaujāts 2131 respondents, un katrs no viņiem rūpīgi pierakstījis vienas darba dienas (piemēram, pirmdienas, cits - otrdienas) gaitas, kā arī sestdien un svētdien darāmo. "Datu apstrāde prasīja lielu darbu," sacīja E.Vaskis. "Apsveicu kolēģus ar paveikto! Visā pasaulē laika budžeta pētījumi tiek plaši izmantoti. Ceru, ka arī Latvijas zinātnieku pūliņus izmantos gan ministrijas, gan pašvaldības. Mēs, statistiķi, un droši vien tāpat arī zinātnieki, esam lieli optimisti. Šie pētījumi jāveic arī turpmāk."

Ekonomikas institūta direktors Jānis Poišs, uzsverot laika vērtību, sacīja: "Kamēr laika deficītu nesāksim reāli novērtēt, šie pētījumi nebūs vajadzīgi. Piemēram, norvēģi jau šodien zina, kādas nozares nākotnē no zemes virsas pazudīs."

Esot jāzina, kādām jomām vairāk pievēršama uzmanība, kādām vajadzīgs atbalsts.

P.Eglīte teica, ka mūsu kaimiņvalstis - igauņi un lietuvieši - tamlīdzīgus pētījumus vēl neveic. Pavisam nedaudz ar to esot nodarbojušies lietuvieši, bet tas gan bijis pirmsatmodas laikos. Par sadarbības partneriem uzaicināti darbinieki no Centrālās statistikas pārvaldes, pastāstīja P.Eglīte. "Tā dara arī citviet pasaulē. Mans mīļākais jautājums šajā izpētē ir cilvēku veselība. Pētījums tika uzsākts galvenokārt, lai izzinātu, cik laika katrs no mums velta savai veselībai. Diemžēl ļoti maz laika cilvēki atvēl fiziskām nodarbībām. Bet veselības saglabāšanā un uzturēšanā noteicošais ir dzīvesveids. Cilvēki divas trešdaļas laika pavada pie televizora, dienā strādā pie datora… Par kādu gan veselību var būt runa. Ir jāmācās vērtēt un izvērtēt laiku. Taču cik gan bieži cilvēki ar laiku nerēķinās! Turklāt ne ar savu personīgo, ne arī ar citu cilvēku laiku. Kavē norunātas tikšanās, neprot izteikties īsi un runā stundām ilgi. Citur pasaulē, piemēram, Izraēlā, skolēniem un studentiem pasniedz brīvā laika izmantošanas mācību. Pēc šādām mācībām arī mūsu valstī ir nobriedusi vajadzība."

"Laika izmantošana, protams, vienmēr paliks katra indivīda izvēle," teica Inna Broņislava Zariņa.

Jau kopš gadsimta sākuma dažās valstīs daudzu sociālo parādību un norišu izpētei tikušas izmantotas ziņas par dažādu iedzīvotāju slāņu diennakts vai nedēļas laika raksturīgo sadalījumu noteiktiem nolūkiem un vajadzībām.

Gan katra cilvēka, gan visas sabiedrības laiks ir neatjaunojams resurss. To nevar ne uzkrāt, ne arī nopirkt. Atliek vienīgi prast laiku lietderīgi izmantot.

Armīda Priedīte, "LV" informācijas redaktore

Fragments no apcerējuma par Latvijas iedzīvotājiem "Laiks darbam un atpūtai pēcatmodas gados Latvijā"

Dažādu iedzīvotāju grupu laika izlietojums

Nodarbināto iedzīvotāju laika izlietojums

Nodarbināto skaita un sastāva izmaiņas.

Pārveides reformu gaitā ievērojami samazinājies Latvijas nodarbināto iedzīvotāju gada vidējais skaits un būtiski izmainījies to sastāvs. 1987.gadā, kad Latvijas ZA Ekonomikas institūta darbinieki veica otro izlasveida aptauju par Latvijas iedzīvotāju laika izlietojumu, tautsaimniecībā bija nodarbināti 1413 tūkst. cilvēku, bet 1996.gadā (pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes pārrēķina) tikai 1018 tūkstoši. Nodarbināto iedzīvotāju skaits šajā periodā samazinājies par 395 tūkstošiem, jeb gandrīz par 28%. Tas tikai daļēji izskaidrojams ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, bet galvenokārt - tautsaimniecības pārstrukturizāciju atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām, kā rezultātā vērojama visu vecuma grupu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņa pazemināšanās.

Pēc 1989.gada tautskaites datiem, kas praktiski raksturo situāciju arī 1987.gadā, darbspējas vecuma vīriešu vidējais nodarbinātības līmenis bija 87,9%, sieviešu - 85,4%, bet laika izlietojums aptaujas gadā - 1996.gada novembrī pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka izlases veida apsekojuma rezultātiem darbspējas vecuma vīriešu vidējais nodarbinātības līmenis bija tikai 65,5%, sieviešu - 59,8%. Darbspējas vecuma vīriešu vidējais nodarbinšatības līmenis šajā periodā krities par 22,4, sieviešu - 25,6 procentu punktiem. Virs darbspējas, jeb pensijas vecuma vīriešu nodarbinātības līmenis krities par 15,3, sieviešu - 12,4 procentu punktiem. Visvairāk pazeminājies 55-59 un 45-49 gadus vecu vīriešu un 20-39 un 50-54 gadus vecu sieviešu nodarbinātības līmenis. Tātad nodarbinātības līmenis visvairāk pazeminājies abu dzimumu pirmspensijas vecuma cilvēkiem un gados jaunām sievietēm visaktīvākajā fertīlajā vecumā. Šīs izmaiņas lielā mērā iespaido iedzīvotāju nedēļas laika izlietojuma struktūru.

Pārveides apstākļos Latvijā izveidojies jauns nodarbinātības modelis, ko ilustrē krasas pārmaiņas tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju sadalījumā pa īpašuma un ekonomiskās darbības veidiem. 1987.gadā pārliecinoši dominēja nodarbinātība sabiedriskajā sektorā (valsts un kolhozu kooperatīvajos uzņēmumos). 1996.gadā tikai 37% no tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita strādāja sabiedriskajā sektorā, 63% bija nodarbināti privātajā sektorā. Tuvākajā perspektīvā nodarbināto skaitam privātajā sektorā būtu jāpalielinās līdz 70-75%. Taču pagaidām nodarbinātības palielināšanās privātajā sektorā nav pietiekami aktīva, tāpēc palielinās nestrādājošo aktīvo darba meklētāju un reģistrēto bezdarbnieku skaits. Viņu nedēļas laika izlietojuma struktūra būtiski atšķiras no nodarbināto iedzīvotāju laika izlietojuma.

Jaunajos ekonomiskajos apstākļos ir mainījušās agrārajā, industriālajā un pakalpojumu sektoros nodarbināto iedzīvotāju skaita proporcijas. 1987.gadā tās procentu punktos bija šādas: 19,6-38,3-42,1, bet 1996.gadā attiecīgi: 18,3-25,4-56,3. Visvairāk samazinājusies iedzīvotāju nodarbinātība industriālajā sektorā, it īpaši būvniecībā un apstrādājošajā rūpniecībā, kā arī ievērojami palielinājies nodarbināto īpatsvars pakalpojumu sektorā.

Tas tomēr neliecina par strauju apkalpes sfēras attīstību valstī. Salīdzinošā analīze parāda, ka ir palielinājies vienīgi valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī obligātās sociālās apdrošināšanas, finansu starpniecības un tirdzniecības darbinieku skaits. Pārējās pakalpojumu sfēras nozarēs nodarbināto skaits samazinājies. Tas liecina, ka iespējas aizvietot mājsaimniecības darbus ar sadzīves pakalpojumiem nav uzlabojušās. Toties pieaudzis garīgā un kvalificētā darba īpatsvars un attiecīgi nodarbināto sastāvā kļuvis izteiktāks izglītotāko darbinieku procents, salīdzinot ar nenodarbinātiem.

Pārejas periodā uz tirgus ekonomiku ir pārmainījies nodarbinātības jēdziena saturs un līdz ar to nodarbināto vīriešu un sieviešu sadalījums pēc darbaspēka statusa. 1987.gada iedzīvotāju laika budžetu izpētes laikā tautsaimniecībā nodarbināto sastāvā gandrīz visi bija darba ņēmēji, apmaksāta darba veicēji, un tikai nelielu daļu veidoja personiskajā palīgsaimniecībā nodarbinātie, kas darba samaksu nesaņēma.

1996.gadā CSP un Ekonomikas institūta pētījuma laikā, atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas likumos, nodarbināto sastāvs bija dažādojies. Tajā atrodami: darba ņēmēji - vīriešu vidū 82,9%, sieviešu vidū - 86,9%; darba devēji - attiecīgi 4,0 un 1,7%; pašnodarbinātie - 9,0 un 6,5%, neapmaksāti ģimenes locekļi vai radinieki, kas strādā ģimenei piederošā uzņēmumā par ēdienu un mājokli, nesaņemot noteiktu un regulāru darba samaksu - 3,8 un 4,8%. (Darbaspēks Latvijā. 1996.gada novembris. LR Valsts statistikas komiteja. Rīga, 1997.gada marts, 80.lpp.). Pēdējie pēc savas ekonomiskās situācijas ir visai tuvi kādreizējiem personiskajā palīgsaimniecībā nodarbinātajiem.

Tātad mainījies nodarbināto iedzīvotāju skaits un sastāvs, dažādojies nodarbināto darba laiks un līdz ar to pārējā laika sadalījums, respektīvi palielinājušās individuālās novirzes no vidējā rādītāja.

Laika izlietojuma struktūras izmaiņas.

Visas iepriekš minētās pārveides ir novedušas pie pārmaiņām nodarbināto iedzīvotāju dzīvesveidā, kas izpaužas nedēļas laika izlietojuma struktūrā. Diemžēl šīs pārmaiņas neliecina par ievērojami racionālāku un progresīvāku laika izlietojumu jaunajos ekonomiskajos apstākļos, jo 1996.gadā nodarbinātajiem vīriešiem un sievietēm ir samazinājies brīvais laiks.

1996.gadā, tāpat kā 1987.gadā nodarbināto cilvēku nedēļas laika budžetu struktūras ievērojami atšķiras pēc dzimuma, vecuma, dzīvesvietas (Rīga, pārējās pilsētas, lauki) un citām pazīmēm.

Neskatoties uz kardinālajām pārmaiņām darba tirgū un progresējošo bezdarbu, Latvijas nodarbinātajiem cilvēkiem ir ļoti augsta kopējā darba slodze. Vīriešiem kopējā darba slodze 1996.gadā salīdzinājumā ar 1987.gadu ir samazinājusies vidēji gandrīz par vienu stundu nedēļā, sievietēm tā ir palielinājusies par 1,7 stundām tieši uz peļņas darba rēķina. Tas noticis, pateicoties zemākam iedzīvotāju nodarbinātības līmenim, jo daļu mājas darbu veic nestrādājošie ģimenes locekļi. Negatīvi jāvērtē tas, ka pieaugusi kopējās darba slodzes atšķirība vīriešiem un sievietēm: 1987.gadā šī starpība bija vairāk nekā 4,5 stundas nedēļā, 1996.gadā - vairāk nekā 8 stundas. Tā kā nodarbināto vīriešu kopējā darba slodze ir nedaudz samazinājusies, bet sieviešu diezgan ievērojami palielinājusies, ir radušās zināmas iespējas vienmērīgāk sadalīt bērnu audzināšanu pienākumus un līdz ar to palielināt tēva lomu ģimenē.

1996.gadā nodarbināto dalījumā pēc vecuma grupām vislielākā kopējā darba slodze ir bijusi 25-44 gadus veciem vīriešiem un 45-54 gadus vecām sievietēm: attiecīgi gandrīz 68,5 un 78,5 stundas nedēļā.

Kopējās darba slodzes galvenais komponents nodarbinātajiem iedzīvotājiem ir peļņas darbs. 1996.gadā, tāpat kā 1987.gadā, vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm peļņas darbam izlietojuši ievērojami vairāk laika! Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka sievietes - darba ņemējas, darba devējas un pašnodarbinātās nedaudz biežāk nekā vīrieši ir nodarbinātas nepilnu darba laiku. Vienīgais izņēmums, tas ir, grupa pēc nodarbinātības statusa, kur vērojama pretēja tendence, ir neapmaksātie ģimenes locekļi, radinieki. Šajā nodarbināto grupā sievietes biežāk nekā vīrieši ir nodarbinātas pilnu darba laiku. Tādēļ vidējais nepilnu darba laiku nodarbināto vīriešu un sieviešu īpatsvars 1996.gadā bija aptuveni vienāds - 12,8% (2.2. tabula).

Salīdzinājumam: Zviedrijā 1996.gadā (pēc Zviedrijas statistikas datiem) nepilna darba laika režīmā bija nodarbināti tikai daži procenti no 25 -54 gadu vecuma grupas strādājošo vīriešu skaita un 38,1% no šīs vecuma grupas strādājošo sieviešu skaita. Tas liecina, ka Latvijā salīdzinājumā ar Zviedriju strādājošiem vīriešiem nodarbinātība nepilna darba laika režīmā ir ievērojami biežāk, bet sievietēm daudz retāk izplatīta.

Turklāt pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes "darbaspēka apsekojuma" rezultātiem 1996.gada novembrī sievietēm vidējais faktiski nostrādāto stundu skaits nedēļa pamatdarba vietā bija mazāks nekā vīriešiem. Pēc šiem datiem pilnu darba laiku nodarbinātie vīrieši pamatdarbā bija faktiski nostrādājuši 43,6 stundas nedēļa un nepilnu darba laiku nodarbinātie - 22,9 stundas. Sievietēm šie rādītāji bija attiecīgi - 41,0 un 20,6 stundas nedēļa. Taču vīriešiem peļņas darbam nedēļa izlietotais laiks 1996.gadā salīdzinājumā ar 1987.gadu ir palielinājies tikai par 0,8 stundām, turpretī sievietēm tas palielinājies gandrīz par 3,5 stundām. Līdz ar to peļņas darbam izlietotā laika diference vīriešiem un sievietēm ievērojami samazinājusies: 1987.gadā tā bija vairāk nekā 7 stundas, 1996.gadā tikai 4,5 stundas nedēļā.

Mājsaimniecībai un bērnu aprūpei vidējais nedēļā izlietotais laiks ir samazinājies abiem dzimumiem: vīriešiem par 1,7 stundām, sievietēm - nepilnu stundu. 1987.gadā nodarbinātās sievietes mājas un bērnu aprūpei nedēļā izlietoja nepilnas 12 stundas vairāk nekā vīrieši, 1996.gadā - 12,5 stundas vairāk. Tas ļauj secināt, ka pagaidām vēl nav notikusi rekomendētā mājsaimniecības darbu slodzes izlīdzināšana vīriešiem un sievietēm. Tieši pretēji - nodarbināto sieviešu darba slodzei ģimenē ir tendence palielināties. Tas lielā mērā izskaidrojams ar iedzīvotāju zemo maksātspēju, nepietiekamo pakalpojumu sfēras attīstību un pakalpojumu dārdzību valstī.

Rūpēm par sevi izlietotais laiks nedaudz palielinājies visiem nodarbinātajiem: vīriešiem tas palielinājies gandrīz par 1,8, sievietēm - 0,5 stundām nedēļā. Lielāks laika izlietojums sevis aprūpei un darbspēju atjaunošanai augsta bezdarba apstākļos ir nepieciešams, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. 1987.gadā nodarbinātās sievietes sevis aprūpei izlietoja nedēļā vidēji 0,3 stundas vairāk nekā vīrieši. 1996.gadā situācija šai ziņā ir mainījusies: vīrieši ir rūpējušies par sevi nedēļā 1,5 stundas vairāk nekā sievietes. Sievietēm laika izlietojumu rūpēm par sevi ir ierobežojusi lielā kopējā darba slodze, bet galvenokārt pieaugušais laika izlietojums peļņas darbam.

Brīvā laika daudzums nodarbinātajiem cilvēkiem 1996.gadā salīdzinājumā ar 1987.gadu ir samazinājies: vīriešiem gandrīz par 3 stundām, sievietēm par vairāk nekā 4 stundām nedēļā.1987.gadā brīvā laika starpība vīriešiem un sievietēm bija nepilnas 4,5 stundas, 1996.gadā tā palielinājusies līdz gandrīz 6 stundām nedēļā. Brīvā laika apjoma samazinājums nodarbinātajiem galvenokārt izskaidrojams ar lielāku laika izlietojumu peļņas darbam un fizioloģiskajām vajadzībām. Tātad potenciālais brīvais laiks izmantots, lai vairāk nopelnītu, atjaunotu darbspējas un palielinātu konkurētspēju darba tirgū. Tas nepieciešams, lai konkurences apstākļos spētu saglabāt esošo darbavietu vai pārietu uz citu - labāk apmaksātu.

Vēl lielākas atšķirības nedēļas laika budžetu struktūrās nodarbinātajiem vīriešiem un sievietēm ir dalījumā pēc vecuma (2.3. un 2.4.tabula)

Nodarbināto vidējie nedēļas laika budžeti kardināli atšķiras jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, 25-44 gadus veciem, pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem. Abu dzimumu jauniešu (līdz 25 gadu vecumam) nedēļas laika budžetos ievērojami mazāka ir kopējā darba slodze, kā arī atšķirīga ir tās struktūra: mazāk laika salīdzinājumā ar citām vecuma grupām tiek izlietots peļņas darbam un jo sevišķi mājas un bērnu aprūpei, toties ievērojami vairāk laika tiek izlietots regulārām mācībām, tātad kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanai. Raksturīga īpatnība ir tā, ka jauniešu rīcībā salīdzinājumā ar citām vecuma grupām paliek ievērojami vairāk brīvā laika. Šis laiks tiek arī aktīvāk un racionālāk izmantots.

1996. gadā, tāpat kā 1987. gadā, vislielākā kopējā darba slodze ir 25-44 un 45-59 gadus veciem vīriešiem un sievietēm. Atšķirība ir vienīgi tā, ka vīriešiem maksimālā kopējā darba slodze ir 25-44 gadu vecumā, bet sievietēm 45-54 gadu vecuma grupā, kas izskaidrojams ar to, ka tieši šīm vecuma grupām raksturīgs vislielākais peļņas darbam un mājas un bērnu aprūpei izlietotā laika īpatsvars nedēļas laika budžetā.

Vīrieši 25-44 gadu vecuma grupā izlieto peļņas darbam vidēji nedēļā 1 stundu vairāk laika salīdzinājumā ar 20-24 gadus vecajiem, jo viņiem gandrīz par pusotru stundu samazinājies regulārajām mācībām izlietotais laiks. Sievietēm peļņas darbam izlietotā laika starpība šajās vecuma grupās ir daudz lielāka - aptuveni 4,5 stundas, bet regulārajām mācībām izlietotais laiks samazinājies par 2 stundām nedēļā, jo oficiālā izglītība parasti līdz 25 gadiem ir pabeigta. Arī mājas un bērnu aprūpei 25-44 gadus vecie vīrieši izlieto vidēji nedēļā 8 stundas vairāk laika nekā 20-24 gadus vecie, jo pirmajiem parasti ir salīdzinoši vairāk aprūpējamo ģimenes locekļu. Sievietēm mājas un bērnu aprūpei izlietotā laika atšķirība abās iepriekš minētajās vecuma grupās tā paša iemesla dēļ ir vēl lielāka - 10,5 stundas nedēļā.

Neskatoties uz lielo kopējo darba slodzi, 25-44 gadus vecie vīrieši izlieto rūpēm par sevi, tātad darbspēju atjaunošanai, aptuveni tikpat daudz laika, cik 20-24 gadus vecie. Atšķirībā no vīriešiem 25-44 gadus vecās sievietes rūpēm par sevi izlieto 2 stundas mazāk laika salīdzinājumā ar 20-24 gadus vecajām, kas izskaidrojams ar daudz lielāku laika izlietojuma pieaugumu peļņas darbam un mājas un bērnu aprūpei nekā vīriešiem.

Sakarā ar augsto kopējo darba slodzi 25-44 gadus vecajiem vīriešiem un sievietēm būtiski samazinās brīvā laika apjoms: šīs vecuma grupas vīriešiem brīvā laika ir par vairāk nekā 6 stundām mazāk salīdzinājumā ar 20-24 gadus vecajiem, sievietēm šī starpība ir vēl lielāka - vidēji 10 stundas nedēļā. Tas liecina, ka šīs vecuma grupas nodarbinātie cilvēki, sevišķi sievietes, atpūtai un darbspēju atjaunošanai brīvajā laikā var izmantot ievērojami mazāk laika salīdzinājumā ar jaunāko vecuma grupu pārstāvjiem.

Kopējā darba slodze 45-59 gadus vecajiem vīriešiem ir par nepilnām 2 stundām nedēļā mazāka salīdzinājumā ar 25-44 gadus vecajiem, turpretī šīs vecuma grupas sievietēm tā ir pat par vienu stundu lielāka. Tas izskaidrojams galvenokārt ar atšķirīgo peļņas un neapmaksātā darba samēru abās minētajās vecuma grupās.

Izrādās, ka 45-59 gadus vecie vīrieši izlieto neapmaksātam darbam ievērojami mazāk laika salīdzinājumā ar 25-44 gadus vecajiem. Peļņas un neapmaksātā darba laika samēra atšķirība abās vecuma grupās izskaidrojama ar to, ka parasti 45-59 gadus veco cilvēku ģimenēs nav mazgadīgu bērnu, kas prasa īpašu aprūpi. Arī šīs vecuma grupas sievietēm neapmaksātā darba laiks nedaudz samazinās, taču viņas salīdzinoši vairāk laika izlieto peļņas darbam. Vīriešiem kopējās darba slodzes samazināšanās rezultātā attiecīgi palielinās brīvais laiks. Sievietēm šajā vecuma grupā salīdzinājumā ar 20-24 gadus vecajām brīvā laika nedēļā ir tikai pusstundu vairāk. Turklāt tā palielināšana notiek uz rūpēm par sevi izlietotā laika samazināšanas rēķina.

60 gadus veciem un vecākiem strādājošajiem vīriešiem kopējā darba slodze salīdzinājumā ar 45-59 gadus vecajiem ir mazāka gandrīz par 4 stundām nedēļā, sievietēm - nedaudz vairāk par 1 stundu nedēļā. Kopējā darba slodze šīs vecuma grupas vīriešiem un sievietēm atšķiras gandrīz par 12,5 stundām nedēļā. Kopējās darba slodzes samazinājuma starpība abiem dzimumiem izskaidrojama ar to, ka šīs vecuma grupas vīriešiem gandrīz par 9 stundām nedēļā samazinās peļņas darbam izlietotais laiks, toties neapmaksātā darba laiks palielinās par 4 stundām nedēļā, kas liecina, ka viņi aktīvāk iesaistās mājas darbos.

60 gadus vecām un vecākām strādājošajām sievietēm peļņas darbam izlietotā laika samazinājums ir ievērojami mazāks - tikai nedaudz vairāk par 1,5 stundām nedēļā, bet neapmaksātam darbam izlietotais laiks tām pat nedaudz palielinās, kas rāda, ka arī šīs vecuma grupas sievietēm kopējā darba slodzē palielinās neapmaksātā darba īpatsvars, gan galvenokārt uz peļņas darba samazinājuma rēķina, neskatoties uz to, ka šīs vecuma grupas sievietes iesaistās mājas un bērnu aprūpē pat nedaudz aktīvāk salīdzinājumā ar 45-54 un 45-59 gadus vecajām.

Atšķirīgā kopējā darba slodze un nevienādais rūpēs par sevi izlietotais laiks, kas šajā vecuma grupā vīriešiem un sievietēm atšķiras par 3 stundām nedēļā, noved pie tā, ka 60 gadus veciem un vecākiem strādājošajiem vīriešiem ir par 10 stundām vairāk brīvā laika salīdzinājumā ar šīs vecuma grupas sievietēm un par 4 stundām vairāk brīvā laika salīdzinājumā ar 45-59 gadus vecajiem vīriešiem. Šīs vecuma grupas strādājošajām sievietēm salīdzinājumā ar 45-59 gadus vecajām brīvā laika nedēļā ir tikai nedaudz par vienu stundu vairāk. Tas liecina, ka strādājošajām sievietēm pārmērīga darba slodze un brīvā laika deficīts, sākot no 25 gadu vecuma, saglabājas visu darba mūžu.

Nodarbināto iedzīvotāju laika izlietojums dalījumā pēc teritorijas atšķiras salīdzinoši mazāk nekā pēc dzimuma un piederības vecuma grupai. Kopējā darba slodze vīriešiem pilsētās un laukos atšķiras visai minimāli, sievietēm tā atšķiras nedaudz vairāk. Vīriešiem vislielākā kopējā darba slodze ir Rīgā, mazākā - pārējās pilsētās, taču starpība ir tikai 1,5 stundas nedēļā. Sievietēm vislielākā kopējā darba slodze ir laukos, mazākā - Rīgā. Starpība darba slodzes apjomā šajās teritorijās ir vairāk nekā 3 stundas nedēļā (2.5 tabula).

Dalījumā pēc teritorijas ievērojami vairāk atšķiras kopējās darba slodzes struktūra. Rīdzinieki izlieto peļņas darbam vidēji nedēļā 4 stundas vairāk laika nekā pārējie pilsētnieki un 5 stundas vairāk laika nekā laucinieki. Toties laucinieki mājas un bērnu aprūpei izlieto vairāk nekā 5 stundas vairāk laika nekā rīdzinieki un 3 stundas vairāk laika nekā pārējie pilsētnieki. Sievietes peļņas darbam izlieto visvairāk laika pārējās pilsētās, nevis Rīgā, un vismazāk laukos. Starpība sieviešu laika izlietojumā peļņas darbam pārējās pilsētās un laukos ir vairāk nekā 4,5 stundas nedēļā.

Mājas un bērnu aprūpei strādājošās laucinieces izlieto nedēļā par 7 stundām vairāk laika salīdzinājumā ar rīdziniecēm un par 6,5 stundām vairāk laika salīdzinājumā ar pārējām pilsētniecēm. Starpība laika izlietojumā mājas un bērnu aprūpei galvenokārt izskaidrojama ar atšķirīgo mājokļu labiekārtojuma pakāpi un dažādo bērnu skaitu laucinieku un pilsētnieku ģimenēs.

Rūpēm par sevi izlietotais laiks vīriešiem un sievietēm dalījumā pēc teritorijas atšķiras salīdzinoši maz. Strādājošie rīdzinieki - vīrieši sevis aprūpei izlieto nedēļā apmēram tikpat daudz laika, cik laucinieki un tikai nepilnu pusstundu vairāk laika nekā pārējie pilsētnieki. Rīdzinieces sevis aprūpei izlieto nedēļā apmēram par 1 stundu vairāk laika salīdzinājumā ar pārējām pilsētniecēm un 1,5 stundas vairāk laika salīdzinājumā ar lauciniecēm.

Pateicoties salīdzinoši augstākai kopējai darba slodzei, brīvā laika strādājošajiem rīdziniekiem ir vismazāk, bet pārējiem pilsētniekiem visvairāk. Starpība brīvā laika ziņā rīdziniekiem un pārējiem pilsētniekiem ir nepilnas 2 stundas nedēļā, bet rīdziniekiem un lauciniekiem - nedaudz vairāk par vienu stundu nedēļā. Atšķirībā no vīriešiem rīdziniecēm brīvā laika nedēļā ir par pusstundu vairāk salīdzinājumā ar pārējām pilsētniecēm un par 1 stundu vairāk salīdzinājumā ar lauciniecēm.

Saskatāma izteikta likumsakarība: jo cilvēkiem brīvā laika vairāk, jo tas tiek izmantots aktīvāk. It īpaši augstāks ir sporta un fizkultūras nodarbībām izlietotā laika īpatsvars nedēļas laika budžetā. Nodarbināto vīriešu vidū visvairāk laika sporta un fizkultūras nodarbībām velta nevis rīdzinieki, bet pārējie pilsētnieki un vismazāk - laucinieki. Sieviešu vidū visaktīvāk brīvo laiku izmanto rīdzinieces, kurām tā ir visvairāk, seko pārējās pilsētnieces, bet vismazāk laika aktīvai atpūtai velta laucinieces, kurām brīvā laika ir vismazāk.

Nodarbināto iedzīvotāju laika izlietojuma struktūra krasi atšķiras pa nedēļas dienām. Kopējā darba slodze gan strādājošiem vīriešiem, gan sievietēm pārsvarā koncentrējas darbdienās, taču liela nodarbināto iedzīvotāju daļa strādā maiņu režīmā un tālab velta laiku peļņas darbam arī sestdienās un svētdienās, par to attiecīgi saņemot brīvdienas darbdienās. Tie pārsvarā ir transportā, tirdzniecībā, viesnīcās un restorānos, slimnīcās un pansionātos, kā arī dažādos citos pakalpojumos strādājošie. Pēc LR Valsts statistikas pārvaldes datiem 1996. gadā šajos darbības veidos bija nodarbināti ap 35% no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita.

Līdzīga situācija ir arī lauksaimniecībā, kur aptaujas gadā bija nodarbināti 17,8% no kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaita. Turklāt tādā lauksaimniecības apakšnozarē kā lopkopība darba specifika prasa obligātu laika izlietojumu darbam 7 dienas nedēļā. Problēma ir tā, ka ne visas zemnieku saimniecības spēj nodrošināt darbu maiņās, piešķirot darba ņēmējiem vai neapmaksātajiem ģimenes locekļiem nedēļā 2 brīvdienas. Arī darba devēji - sīkie un vidējie uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātie vairāk vai mazāk velta laiku peļņas darbam nedēļas nogalē. To uzskatāmi parāda nodarbināto iedzīvotāju darba aktivitātes salīdzinājums pa nedēļas dienām (2.6.tabula).

Regulārajām mācībām nodarbinātie iedzīvotāji pārsvarā velta laiku darbdienās, taču liela daļa no tiem, sevišķi sievietes, izmanto šim nolūkam arī sestdienas un svētdienas. Tas liecina par lielu noslogotību apmaksātā un neapmaksātā darbā un līdz ar to mācībām atvēlamā laika trūkumu darbdienās.

Pozitīvi jāvērtē tas, ka strādājošie vīrieši sestdienās un svētdienās daudz aktīvāk iesaistās mājas un bērnu aprūpē salīdzinājumā ar darbdienām, kas izskaidrojams ar salīdzinoši mazāku nodarbinātību peļņas darbā nedēļas nogalē. Arī nodarbinātās sievietes, neskatoties uz viņu lielo kopējo darba slodzi, iesaistās mājas un bērnu aprūpē sestdienās un svētdienās nedaudz biežāk nekā darbdienās. Tas liecina, ka nodarbinātie iedzīvotāji lielu mājas un bērnu aprūpes daļu atstāj uz nedēļas nogali un abas brīvdienas izmanto gan atpūtai un darbspēju saglabāšanai vai palielināšanai, gan, apstākļu spiesti, lielā mērā arī apmaksātam un neapmaksātam darbam.

Neskatoties uz aktīvāku piedalīšanos mājas un bērnu aprūpes darbos, galvenās atšķirības pa nedēļas dienām vērojamas brīvā laika apjomā un izmantošanā. Tā kā brīvā laika apjoms nodarbinātajiem vīriešiem un arī sievietēm sestdienās un it īpaši svētdienās ir lielāks salīdzinājumā ar darbdienām, tas tiek daudzveidīgāk un arī aktīvāk izmantots. Nodarbinātie vīrieši un arī sievietes nedēļas nogalē vairāk nekā darbdienās iesaistās sabiedriskajā un reliģiskajā darbībā, saiešanās un izklaides pasākumos, sporta un fizkultūras nodarbībās, nedaudz biežāk nododas vaļaspriekam un dažādām spēlēm, kā arī biežāk bauda sabiedrisko saziņas līdzekļu sniegto informāciju.

Tātad daudzi cenšas apvienot apmaksāto un neapmaksāto darbu ar aktīvu vai pasīvu atpūtu. Šajā aspektā galvenās atšķirības vērojamas pa nodarbināto dzimumvecuma grupām. Vispārēja likumsakarība ir tā, ka vīrieši un abu dzimumu jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kuru rīcībā brīvā laika, tāpat kā 1987.gadā, ir salīdzinoši vairāk, to izmanto aktīvāk un mērķtiecīgāk, turpretī sievietes un abu dzimumu pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki - pasīvāk. (Šī problēma sīkāk aplūkota 3.5.apakšnodaļā).

Nodarbināto iedzīvotāju nedēļas laika budžetu izpēte rāda, ka liela daļa no viņiem, sevišķi 25-44 gadu vecuma grupā, strādā pārslodzes režīmā un nepārtraukti izjūt steigu un laika trūkumu. CSP un Latvijas ZA Ekonomikas institūta pētījums par laika budžetu rāda, ka katru dienu steigu izjūt 10,5% no visiem strādājošiem vīriešiem, tai skaitā 62,7% no 25-44 gadus vecajiem. Sievietēm šie rādītāji ir vēl augstāki: katru dienu steigu izjūt attiecīgi 14,6 un 65,8%. Laika trūkumu bieži izjūt 52,2% no strādājošajiem vīriešiem un 59,8% no strādājošajām sievietēm. 25-44 gadu vecuma grupā šie rādītāji ir attiecīgi - 58,0 un 66,1%, tātad lielās darba slodzes rezultātā ievērojami pārsniedz vidējo līmeni.

Lielas nodarbināto iedzīvotāju daļas atrašanās nemitīgā steigā un laika trūkumā vērtējama ļoti negatīvi, jo var postoši atsaukties uz darba ražīgumu un kvalitāti, mazināt uzņēmējdarbības un mācību aktivitāti, kā arī pasliktināt šo strādātāju veselību un darbspējas turpmākajos gados.

2.1.tabula

Latvijas nodarbināto iedzīvotāju nedēļas laika izlietojums

pa galvenajām nodarbību grupām 1987. un 1996.gadā,*

• Use of time by employed population in Latvia in 1987 and 1996,*

st:min vidēji nedēļā • h:min a week, average

Nodarbību grupa**	Vīrieši • Men		Sievietes • Women
• Main groups of activities**	1987	1996	1987	1996
Rūpes par sevi • Private needs	70:29	72:14	70:12	70:43
Kopējā darba slodze • Total work load	67:05	66:13	71:45	74:25
Peļņas darbs • Paid job	48:58	49:44	41:51	45:14
Regulārās mācības • Regular study	00:15	00:20	'00:13	00:24
Mājas un bērnu aprūpe • Household
and familycare	17:52	16:09	29:41	28:47
Brīvais laiks • Free time	30:26	27:37	26:03	21:46
Nesadalītais laiks • Unspecified	...	01:56	...	01:06
Aptaujāto skaits N • N of respondents	637	485	736	500

* Šeit un turpmāk LZA Ekonomikas institūta 1987.gadā un 1996.gadā (kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi) veikto iedzīvotāju aptauju dati par laika izlietojumu 1987. un 1996.gadā • In this and other rables without referencies data of survey conducted by Institute of Economics in 1987 and in cooperation with Latvian Central statistical board-in 1996

** Lai nodrošinātu pilnīgāku datu salīdzināmību, šajā tabulā un tālāk tekstā aptaujas dati par 1987.gadu grupēti analogi 1996.gadā izmantotajai Eirostata metodikai. Tādēļ tie nedaudz atšķiras no agrāk publicētajiem 1987.gada aptaujas rezultātiem. • Since data about time use in 1987 are grouped according to classification used in 1996, they may slyghtly differ from those already published

2.2. tabula

Nodarbināto iedzīvotāju skaita sadalījums pēc nodarbinātības statusa

un pilna un nepilna darba laika pamatdarbā 1996.gada novembrī*

• Distribution of employed population by status at the main job and

employment by fulltime and part time in Latvia, November, 1996*

Nodarbināto statuss	Vīrieši • Men .			Sievietes • Women .
• Status	Kopā tūkst.	Pilns	Nepilns	Kopā	Pilns	Nepilns
	• Number,	darba	darba	tūkst.	darba	darba
	thou	laiks,%	laiks,%	•Number,	laiks,%	laiks,%
		• Fulltime,	•Parttime,	thou	•Fulltime	• Parttime
		%	%
Pavisam • Total	505,1	88,0	12,0	460,5	88,0	12,0
tai skaitā • of which:
darba ņēmēji • employees	418,7	91,4	8,6	400,1	90,9	9,1
darba devēji • employers	20,1	94,5	5,5	7,8	92,3	7,7
pašnodarbinātie •
self-employed	45,7	65,2	34,8	30,1	62,1	37,9
neapmaksātie ģimenes
locekļi, radinieki •unpaid
family members, relatives	19,1	60,2	39,8	22,3	69,1	30,9
citi • other	1,5	80,0	20,0	0,1	-	100,0

* Avots: Darbaspēks Latvijā. LR Valsts statistikas komiteja. Rīga, 1997. marts, 80.lpp. • Labor Force in Latvia (Labour force survey results) Statistical bulletin, Central Statistical Bureau of Latvia, Riga, March 1997,80 p.

2.3.tabula

Latvijas nodarbināto vīriešu vidējais nedēļas laika izlietojums

pēc vecuma 1996.gadā

• Use of time by employed men according to age in Latvia, 1996

st:min vidēji nedēļā • h:min a week, average

Nodarbību grupa	Vecuma grupas •Age, yars
• Main groups of activities
	16-19	20-24	25-44	45-59	60>
Rūpes par sevi • Private needs	69:46	72:29	72:22	72:13	72:14
Kopējā darba slodze • Total
work load	52:25	60:20	68:20	66:39	62:50
Peļņas darbs • Paid job	41:15	48:40	49:37	52:01	43:25
Regulārās mācības
•Regular study	03:40	01:31	00:11	00:00	00:01
Mājas un bērnu aprūpe
•Household and family care	07:30	10:09	18:14	14:38	18:39
Brīvais laiks • Free time	39:25	32:02	25:44	27:37	31:37
Nesadalītais laiks • Unspecified	06:24	03:06	01:52	02:04	02:04
Aptaujāto skaits •
N of respondents	10	50	245	150	30

 

2.4. tabula

Latvijas nodarbināto sieviešu vidējais nedēļas laika izlietojums

pēc vecuma 1996.gadā

• Use of time by employed women according to age in Latvia, 1996

st.:min.vidēji nedēļā • h:min a week, average

Nodarbību grupa	Vecuma grupas •Age, yars
• Main groups of activities
	16-19	20-24	25-44	45-59	60>
Rūpes par sevi • Private needs	69:36	73:07	70:59	69:45	69:07
Kopējā darba slodze
• Total work load	50:35	62:24	75:37	76:39	75:16
Peļņas darbs • Paid job	33:25	40:39	45:07	47:08	45:27
Regulārās mācības
• Regular study	01:06	02:17	00:20	00:04	00:00
Mājas un bērnu aprūpe
• Household and family care	16:04	19:29	30:10	29:27	29:49
Brīvais laiks • Free time	43:53	30:06	20:09	20:44	21:55
Nesadalītais laiks • Unspecified	03:56	01:33	01:15	00:52	01:42
Aptaujāto skaits
• N of respondents	9	44	254	172	21

2.5.tabula

Latvijas nodarbināto iedzīvotāju nedēļas laika izlietojums pa galvenajām

nodarbību grupām Rīgā, pārējās pilsētās un laukos 1996.gadā

• Use of time by employed population in urban and rural areas of Latvia in 1996

st:min vidēji nedēļā • h:min a week, average

Nodarbību grupa	Vīrieši - Men			Sievietes - Women
- Main groups of activities	Rīga	pārējās	lauki	Rīga	pārējās	lauki
	- Riga	pilsētas	- rural	- Riga	pilsētas	- rural
	(815 thou)	- other		(815 thou)	- other
		urban			urban
Rūpes par sevi
- Private needs	72:22	71:58	72:28	71:39	70:20	70:04
Kopējā darba slodze
- Total work load	66:41	65:08	66:37	72:36	74:38	75:50
Peļņas darbs
- Paid job	52:46	48:37	47:41	45:56	47:02	42:24
Regulārās mācības
- Regular study	00:17	00:40	00:00	00:33	00:40	00:00
Mājas un bērnu aprūpe
- Household and
family care	13:38	15:51	18:56	26:07	26:56	33:26
Brīvais laiks
- Free time	26:34	28:29	27:41	22:17	21:41	21:14
Nesadalītais laiks
- Unspecified	02:22	01:44	01:14	01:28	01:21	00:52
Aptaujāto skaits
- N of respondents	160	170	155	168	176	156

2.6.tabula

Nodarbināto iedzīvotāju laika izlietojuma biežums pa nedēļas dienām

Latvijā vidēji 1996.gadā, %

• Share of employed population participated in certain activities

during weekdays and weekend, in Latvia, 1996, %

Nodarbību grupa	Vīrieši - Men N=485 .			Sievietes - Women N=500
- Groups of activities	Darb-	Sest-	Svēt-	Darb-	Sest-	Svēt-
	dienā	dienā	dienā	dienā	dienā	dienā
	- Week-	- Satur-	- Sun-	- Week-	- Satur-	- Sun-
	days	day	day	days	day	day
Rūpes par sevi
- Private need	100,0	99,6	99,8	100,0	100,0	100,0
Kopējā darba slodze
- Total work load
Peļņas darbs - Paid job	93,0	36,7	24,9	92,4	34,8	26,0
Regulārās mācības
- Regular studies	1,6	0,4	0,6	2,4	1,4	1,6
Mājas un bērnu aprūpe
- Household and family care	77,1	86,2	85,6	95,6	97,0	96,2
Brīvais laiks - Free time
Papildmācības
- Additional study	1,0	1,6	0,6	2,0	1,4	2,0
Sabiedriskā un
reliģiskā darbība
- Civic and religious
activities	6,6	6,4	10,1	5,6	5,2	10,8
Saiešanās un izklaide
- Social life and
entertainment	46,8	63,3	68,9	43,2	64,0	63,4
Sporta un fizkultūras
nodarbības - Sports and
physical activities	14,6	25,8	34,2	11,2	20,4	28,8
Vaļasprieks un spēles
- Hobbies and games	1,0	2,5	3,1	1,4	1,8	2,0
Sabiedriskie saziņas
līdzekļi - Mass media	87,8	88,0	90,9	86,6	86,4	89,0