Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojums Nr.2-02/387

Rīgā 2007.gada 6.novembrī

Par Rīgas pilsētas domes 2007.gada 3.jūlija saistošo noteikumu Nr.86 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” apturēšanu

1. Rīgas pilsētas dome 2007.gada 3.jūlijā ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.86 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” (“Latvijas Vēstnesis”, 2007., Nr.128 (3704)) (turpmāk – Saistošie noteikumi).

2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – ministrija) saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45.panta piekto daļu ir izvērtējusi Saistošos noteikumus. Rīkojums par Saistošo noteikumu darbības apturēšanu sagatavots, ņemot vērā:

2.1. ministrijas 2007.gada 2.augusta atzinumu Nr. 2-13/9225/6304 par Saistošo noteikumu normu neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām;

2.2. Rīgas pilsētas domes 2007.gada 14.septembra vēstuli Nr.20-14/RD-07-2862-nd par  atteikšanos pārskatīt Saistošos noteikumus līdz jaunās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanai;

2.3. Vides ministrijas 2007.gada 22.oktobra vēstuli Nr.2.4-01/8786 par Saistošo noteikumu neatbilstību atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un valsts un reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem;

2.4. ministrijas 2007.gada 5.novembrī rīkoto sanāksmi par Saistošajiem noteikumiem, lai kopīgi ar Rīgas pilsētas domes un Vides ministrijas pārstāvjiem apspriestu jautājumu par Saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (2007.gada 5.novembra sanāksmes protokols).

3. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 41.panta otro daļu pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Saistošie noteikumi uzskatāmi par prettiesiskiem šādu iemeslu dēļ:

3.1. Saistošo noteikumu 1.11.apakšpunktā noteikts, ka “tarifs” ir Rīgas domes apstiprinātās 1 m³ sadzīves atkritumu savākšanas [..] apglabāšanas un apsaimniekošanas administrēšanas izmaksas.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 22.pantam tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un izgāztuvēs regulē likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2.panta trešās daļas 1.punktu pašvaldības, izpildot vienu no likumā noteiktajām patstāvīgajām funkcijām – komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību arī sadzīves atkritumu apglabāšanas atkritumu poligonos un izgāztuvēs jomā. Minētā likuma 8.panta pirmā daļa reglamentē, ka pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedriskos pakalpojumus (tai skaitā arī attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonos un izgāztuvēs) regulē attiecīgās pašvaldības izveidota iestāde – regulators, bet 11.panta trešā daļa nosaka, ka pašvaldības regulators savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem.

No augstāk minētā izriet, ka Rīgas dome nav tiesīga noteikt izmaksas par atkritumu apglabāšanu. Līdz ar to Saistošo noteikumu 1.11.apakšpunkts ir pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma un likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” tiesību normām.

3.2. Saskaņā ar juridiskās tehnikas noteikumiem, izstrādājot normatīvos aktus, jāsaglabā lietoto terminu vienotā pamatjēga un termini jālieto vienā nozīmē. Saistošajos noteikumos termins “komersants” lietots gan šo noteikumu izpratnē, gan arī Komerclikuma izpratnē. Atbilstoši Saistošo noteikumu 1.4.apakšpunktam komersants ir persona, kura veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un kuras rīcībā ir specializēti transportlīdzekļi, atbilstošas iekārtas un inventārs attiecīgo darbību (savākšana, pārvadāšana, šķirošana, pārstrāde vai apglabāšana) veikšanai. Saistošo noteikumu 18.punktā komersantam noteiktais pienākums iekļauties pašvaldības organizētajā atkritumu savākšanas sistēmā [..] maksājot par atkritumu izvešanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ļauj secināt, ka termins “komersants” lietots Komerclikuma izpratnē. Saskaņā ar minētā likuma 1.panta pirmo daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Līdz ar to nav viennozīmīgi saprotams, vai Saistošo noteikumu 18.punktā komersantam uzliktie pienākumi attiecas tikai uz personām, kuras veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, vai uz visiem komersantiem.

3.3. Saistošo noteikumu 5.4.apakšpunkts paredz, ka Rīgas pilsētas pašvaldība norēķinās ar komersantu, kurš veic atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Rīgas pilsētas atkritumu poligonā “Getliņi” ievestajam atkritumu daudzumam.

Taču, veicot poligona “Getliņi” paātrinātu aizpildīšanu, tiek apdraudēta Pierīgas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2007. – 2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada 19.septembra rīkojumu Nr.589) realizācija, jo poligonā “Getliņi” tiek apglabāti arī Pierīgas reģionā radītie sadzīves atkritumi. Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir izstrādāti, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu un Latvijas Republikas Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības, kuru pamatā ir poligonos un izgāztuvēs apglabāto atkritumu maksimāla samazināšana. Plāni uzliek pienākumu pašvaldībām veicināt un ieviest sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (atkritumu dalīta savākšana, šķirošana un pārstrāde). Līdz ar to nepieciešams veicināt atkritumu šķirošanu, pārstrādi un citas darbības, kas nodrošina atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu, nevis atkritumu apglabāšanu poligonā.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu vietējās pašvaldības organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā. Līdz ar to konstatējama Saistošo noteikumu 5.4.apakšpunkta neatbilstība Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktam.

3.4. Saistošo noteikumu 15.1.apakš­punkts maksātājam uzliek pienākumu noslēgt ar Rīgas pilsētas pašvaldību līgumu par atkritumu savākšanu no ēkas (būves), izvešanu un norēķinu kārtību viena mēneša laikā no maksāšanas pienākuma rašanās brīža. No iepriekšminētās tiesību normas izriet maksātāja pienākums samaksāt par savākto atkritumu daudzumu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes rēķinā norādītajā apmērā un termiņā, kas noteikts Saistošo noteikumu 15.2.apakšpunktā, kā arī Saistošo noteikumu 37., 53.–57.punktā noteiktais.

Atkritumu apsaimniekošanas likums neparedz tiesības maksātājam slēgt līgumu ar pašvaldību par atkritumu savākšanu un izvešanu. Minētā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punkts nepārprotami norāda, ka sadzīves atkritumu radītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā [..] noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību. Līdz ar to konstatējama Saistošo noteikumu 15.1. un 15.2., kā arī 37. un 53.–57.punkta neatbilstība Atkritumu apsaimniekošanas likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktam.

3.5. Saistošo noteikumu 1.8.apakšpunktā norādīts, ka maksa par sadzīves atkritumu savākšanu ir aprēķins maksājumu veikšanai atbilstoši faktiski radītajam sadzīves atkritumu daudzumam (kas savākts no attiecīgās ēkas vai būves) [..], savukārt ar saistošo noteikumu 15.2.apakšpunktu maksātājam uzlikts pienākums samaksāt par savākto atkritumu daudzumu. Saistošo noteikumu 30.punktā noteikts, ka, ievedot citu pašvaldību administratīvajās teritorijās savāktos atkritumus Rīgas pilsētas atkritumu poligonā “Getliņi”, komersantam aizliegts uzrādīt tos kā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā savāktos atkritumus. Saistošajos noteikumos nav paredzēts mehānisms, kā tiks kontrolēta šo normu izpilde. Savukārt tas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem atkritumu radītājiem var nepamatoti palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Minētās Saistošo noteikumu normas pārkāpj Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā, trešajā un piektajā daļā nostiprinātos valsts pārvaldes principus. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo, trešo un piekto daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību [..]. Saistošajos noteikumos vispārīgi nosakot maksātāja pienākumu samaksāt par savākto atkritumu daudzumu, tiek radīts mehānisms, kura īstenošanai Saistošajos noteikumos nav paredzēta kontroles iespēja. Proti, maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir darīta atkarīga no savāktā atkritumu daudzuma, taču nav precīzi noteikts, kā šo savākto atkritumu daudzumu konstatē. Tādējādi privātpersonām tiek noteikts pienākums, kura īstenošana var būtiski aizskart privātpersonu subjektīvās tiesības, jo tam iepretim nav noteikts atkritumu savācēja (šajā gadījumā ar publisko varu apveltītā subjekta) pienākums ievērot normu, kas precīzi regulētu kārtību, kādā nosaka savākto atkritumu daudzumu attiecībā uz katru atsevišķo maksātāju. Tiesību normai jābūt skaidrai un precīzai, lai tās lietotājs, šajā gadījumā it īpaši privātpersona, varētu saprast, kādu rīcību no viņa prasa un kādā veidā tiesību norma nodrošina viņa subjektīvo tiesību aizsardzību. Tiesiskā valstī tiesību norma nevar tiesiski vispārīgi saturēt pienākumu, taisnīgi un precīzi nenoregulējot šī pienākuma īstenošanas nosacījumus. Kā norādījusi Satversmes tiesa 2002.gada 20.maija spriedumā lietā Nr. 2002-01-03, vispārsaistošam ārējam normatīvam aktam jābūt “pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus [..]”.

3.6. Ar Saistošo noteikumu 68.punktu komersantiem, kuriem, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar Rīgas pašvaldību, bija tiesības nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, noteikts pienākums ar 2008.gada 1.janvāri lauzt ar atkritumu radītājiem noslēgtos līgumus par atkritumu savākšanu.

Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktā ir paredzēts, ka pašvaldība slēdz līgumu ar komersantu, kurš izraudzīts publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā tikai pēc iepriekšējā līguma darbības termiņa beigām. Savukārt Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” 33.punktā norādīts, ka sabiedriskos pakalpojumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, sniedz un lietotājs šos pakalpojumus izmanto saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja noslēgtu līgumu. Bet attiecīgi Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Līgums par atkritumu savākšanu ir noslēgts starp diviem privāto tiesību subjektiem – atkritumu radītāju un atkritumu apsaimniekotāju, līdz ar to atzīstams par līgumu privāto tiesību jomā par pakalpojuma sniegšanu. Privāttiesiska līguma laušana ir iespējama tikai likumā un līgumā noteiktajā kārtībā, kā arī pamatojoties uz tiesas spriedumu. Pašvaldībai kā trešajai personai nav tiesību ar saistošajiem noteikumiem uzlikt par pienākumu vienai no līguma pusēm lauzt spēkā esošu un tiesīgi noslēgtu līgumu. Līdz ar to saistošo noteikumu 68.punkts ir pretrunā vispārējiem līgumsaistību principiem, kā arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma Pārejas noteikumu 16.punktam un Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumu Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” 33.punktam.

4. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 49.panta pirmo daļu apturu Rīgas pilsētas domes 2007.gada 3.jūlija saistošo noteikumu Nr.86 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi” darbību.

5. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nosūtīt Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājam J.Birkam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš