Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut.nr. 31/J9 – dok.nr.1514

Par situāciju Pārlielupes cietumā

Tieslietu ministrija ir saņēmusi LR Saeimas deputātu parakstītu vēstuli ar jautājumiem saistībā ar situāciju Pārlielupes cietumā un sniedz šādu informāciju.

1. Pārlielupes cietums ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība (slēgtais cietums), kurā saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.⁴ pantu sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.

Pamatojoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju, norādām, ka Pārlielupes cietumā iespējams izmitināt 530 notiesātos. 2007.gada 1.oktobrī šajā cietumā atradās 445 notiesātie.

Pārsvarā Pārlielupes cietumā sodu izcieš notiesātie, kuri notiesāti pēc šādiem Krimināllikuma pantiem: 116.pants (slepkavība) – 6; 117.pants (slepkavība pastiprinošos apstākļos) – 8; 125.pants (tīšs smags miesas bojājums) – 34; 159.pants (izvarošana) – 12; 160.pants (vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana) – 12; 161.pants (dzimumsakari ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu) – 1; 162.pants (pavešana netiklībā) – 6; 175.pants (zādzība) – 111; 176.pants (laupīšana) – 126; 180.pants (zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā) – 86; 185.pants (mantas tīša iznīcināšana un bojāšana) – 77; 231.pants (huligānisms) – 54; 253., 253¹., 253².pants (narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana, realizēšana) – 38.

Tieslietu ministrija šobrīd pēta valsts un privātās partnerības izmantošanas iespējas esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras pilnveidošanai un jaunas veidošanai. Ministrijā tiek izstrādāta ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija, kurā tiks ietverti risinājumi arī attiecībā uz Pārlielupes cietumu.

Tieslietu ministrija atzīst, ka Pār- lielupes cietums ir vissliktākajā stāvoklī un šis apstāklis tiks ņemts vērā, izstrādājot iepriekš minēto politikas plānošanas dokumentu.

2. Tieslietu ministrijas izstrādātā Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcija tika akceptēta ar Ministru kabineta 2005.gada 2.maija rīkojumu Nr.280, un tajā tika paredzēts secīgs visu ieslodzījuma vietu sakārtošanas plāns.

Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijā noteikto tika plānots 2011.gadā izstrādāt un Ministru kabinetā iesniegt Daugavpils un Pārlielupes cietumu rekonstrukcijas programmu un no 2011.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 1.jūnijam tika plānota Pārlielupes cietuma rekonstrukcija, kuras ietvaros būtu jāveic šādi uzdevumi:

– Pārlielupes cietuma pārveide par slēgta režīma cietumu – pēc projekta realizācijas tas pilnībā atbildīs slēgtā režīma cietuma prasībām;

– kameru izveide notiesātajiem (2–4 cilvēkiem), jo pašlaik notiesātie ir izvietoti koplietošanas dzīvojamās telpās (20–50 cilvēki vienkopus);

– gāzes katlumājas izbūve, kas uzlabos ieslodzīto sadzīves apstākļus;

– darbinieku darba apstākļu uzlabošana;

– cietuma drošības līmeņa paaugstināšana.

Tomēr minētās koncepcijas īstenošanas uzsākšanu aizkavēja finanšu līdzekļu 2005.–2007.gadā piešķiršanas apjoms. Ražošanas korpusā šobrīd uzsākta ražošanas attīstība notiesātajiem un korpusa pielāgošana par notiesāto dzīvojamām telpām nav paredzēta. Turklāt, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija lēmumu (MK 02.05.2007. sēdes prot.Nr.26, 30.§) “Par Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2008.–2010.gadam” tika nolemts konceptuāli atbalstīt papildu finansējumu prioritārajām jaunās politikas iniciatīvām atbilstoši Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2008.–2010.gadam 1.pielikumam, papildus valsts budžeta līdzekļi ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai būs pieejami ne ātrāk par 2009.gadu.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija strādā pie Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijas aktualizācijas, izvērtējot privātās partnerības izmantošanas iespējas.

3. Pamatojoties uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju, norādām, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde pastāvīgi sniedz praktisku un metodisku palīdzību visām ieslodzījuma vietām, arī Pārlielupes cietumam, jomā, kas saistīta ar sagatavošanos ziemas periodam, nosakot prioritātes atkarībā no piešķirtā finansējuma un konkrētās situācijas izvērtējuma.

2004.–2006.gadā papildus kārtējam finansējumam Pārlielupes cietumam tika piešķirti Ls 60 000, kas bija paredzēti, lai sagatavotos ziemas periodam. 2007.gadā no valsts budžeta Ieslodzījuma vietu pārvaldei netika piešķirti papildu finanšu līdzekļi ieslodzījuma vietu ziemas periodam, taču Ieslodzījuma vietu pārvalde, izmantojot iekšējos resursus, piešķīra šim mērķim Ls 3000.

Neskatoties uz finanšu trūkumu, Ieslodzījuma vietu pārvalde un cietums dara visu iespējamo, lai piešķirtā finansējuma ietvaros nodrošinātu cietumu normālu darbu 2007.–2008.gada apkures sezonā, t.sk. izmantojot lietotus logu stiklus.

4. Atbildot uz jautājumu par virtuves katlu nomaiņu Pārlielupes cietumā, norādām, ka ēdiena gatavošanas katlu nomaiņa Pārlielupes cietumā plānota 2008.–2009.gadā, ja tam tiks piešķirts atbilstošs finansējums.

5. Valstī šobrīd ir liels ārstniecības personu, t.sk. ārstu, trūkums. Šī problēma skar arī daudzas cietumu medicīnas daļas. Lai nokomplektētu Pārlielupes cietuma medicīnas daļas priekšnieka un ārsta internista štata vienības, cietums jau ilgu laiku meklē darbiniekus, izmantojot darba biržu un vietējos laikrakstus (ar sludinājumiem), taču neviens ārsts nav izteicis vēlēšanos strādāt cietumā. 2007.gadā tika pieņemts darbā Pārlielupes cietuma Medicīnas daļas ārsts internists un medicīnas daļas priekšnieks uz nepilnu 0,5 slodzi. Informējam, ka Pārlielupes cietuma Medicīnas daļā strādā arī ārsts psihiatrs.

Atbildot uz jautājumu par narkologu nodarbināšanu ieslodzījuma vietās, informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 24.septembra noteikumos Nr.429 “Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība” minēto, narkologs drīkst ārstēt narkomānus tikai specializētajās, sertificētajās narkoloģiskajās iestādēs. Ieslodzījuma vietu sistēmā šādu iestāžu nav. 2005.gadā tika pieņemta valsts programma “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles programma 2005.–2008.gadam”, tomēr finansējums programmas īstenošanai iepriekšējos gados nav ticis piešķirts.

Visu Latvijas cietumu medicīnas daļās ieslodzītie tiek motivēti analīžu veikšanai uz HIV, turklāt katrs apcietinātais pēc uzņemšanas cietumā tiek izmeklēts uz HIV. Uz saslimšanu ar pārējām infekcijām ieslodzītie tiek izmeklēti saskaņā ar medicīniskajām indikācijām.

Papildus norādām, ka Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa pašlaik strādā pie Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas izstrādes, kurā tiks noteikts ieslodzīto veselības aprūpes modelis, kā arī noteikts Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas kompetenču sadalījums ieslodzīto personu medicīniskās aprūpes jomā. Koncepcijas izstrādes galvenie mērķi ir:

– nodrošināt ieslodzītajiem veselības aprūpi, kas nav mazāka par iedzīvotājiem pieejamo veselības aprūpi;

– nodrošināt specifisko veselības aprūpi, kas nepieciešama ieslodzīto īpašā stāvokļa dēļ;

– ieslodzīto veselības aprūpes sistēmu organizatoriski integrēt vispārējā veselības aprūpes sistēmā;

– ieslodzīto veselības aprūpes finansēšanas administrēšana gan TM budžetā, gan VM budžetā (valsts programmu ietvaros), skaidri definējot katras ministrijas kompetenci un izmaksas.

Koncepcijas projektā paredzēts princips, ka ieslodzīto veselības aprūpes nepieciešamībai jābūt prioritārai pār jautājumiem, kas nav saistīti ar veselības aprūpi (tas attiecināms arī uz valsts budžeta līdzekļu sadalījumu Ieslodzījuma vietu pārvaldē).

6. Kriminogēnā situācija Pārlielupes cietumā tiek pastāvīgi kontrolēta un analizēta. To veic Ieslodzījuma vietu pārvalde. Operatīvajā uzskaitē ņemtas 36 personas, kuras ir narkotisko līdzekļu lietotājas. Veicot kompleksus pasākumus cietumā, 2007.gada deviņos mēnešos notiesātiem tika atsavināti šādi aizliegtie priekšmeti: mobilie telefoni – 367; alkoholisko dzērienu surogāti – 1249,35 litri; narkotiskās vielas – 44,4891 grami; psihotropās vielas –
1439 grami.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir uzsākti 24 kriminālprocesi par noziedzīgu nodarījumu pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību izdarīšanu. Tie ir saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti Pārlielupes cietumā. Visizplatītākais aizliegto priekšmetu un narkotisko vai psiho­tropo vielu iekļūšanas veids ieslodzījuma vietās ir pienesumos, sūtījumos (vēstules, pakas, bandroles), kas adresēti ieslodzītajiem, kā arī pārmetienu veikšana pāri pamatžogam (83 reizes).

Lai uzlabotu situāciju, Pārlielupes cietuma administrācija uz pamatnožogojuma ir uzstādījusi papildu sietu, kas apgrūtina pārmetienu veikšanu. Ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtās ziņas, informējam, ka ar Valsts policiju ir panākta mutiska vienošanās par pastiprinātu patruļdienesta kontroli blakus cietumam pieguļošajai teritorijai.

Tieslietu ministrija izsaka Jums pateicību par izrādīto interesi par problēmjautājumu, kas skar ieslodzījuma vietu infrastruktūru un ieslodzīto sadzīves apstākļus, un arī turpmāk ir gatava sniegt Jūs interesējošo informāciju.

Ar cieņu,

tieslietu ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2007.gada 23.oktobrī

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut. nr.32/J9 – dok. nr.1573

Par Jaunskultes pasta nodaļas slēgšanu

Atbildot uz Jūsu 2007.gada 30.oktobra vēstuli Nr.12/2-7-n/249-(9/07), kurā iekļauta Saeimas deputātu 2007.gada 25.oktobra vēstule Nr.8/7-2-130-(9/07) ar jautājumiem par Jaunskultes pasta nodaļas slēgšanu, sniedzam šādu informāciju:

1. Vai konkrētās apdzīvotās vietas iedzīvotāju protesti var kaut kādā veidā ietekmēt VAS “Latvijas Pasts” lēmumu slēgt kādu pasta nodaļu un vai Jūs kā satiksmes ministrs, būdams valsts pārstāvis, kura pienākums ir rūpēties par iedzīvotāju interešu aizstāvību, nejūtaties personīgi atbildīgs par izveidojušos situāciju?

VAS “Latvijas Pasts” galvenais uzdevums ir sniegt pasta pakalpojumus, bet vēsturiski izveidojās situācija, ka VAS “Latvijas Pasts” klientu ērtību labā sniedza arī tādus papildpakalpojumus kā preses abonēšana, maksājumu kārtošana, pabalstu un pensiju izmaksa u.c. Lielākā daļa iedzīvotāju iebildumu par pasta nodaļu slēgšanu saistīta tieši ar bažām par iespējamo papildpakalpojumu saņemšanas ierobežošanu.

Nerentablo pasta nodaļu saglabāšana var novest VAS “Latvijas Pasts” līdz bankrotam. Lēmums par pasta nodaļas slēgšanu var būt mainīts, ja tiks nodrošināta konkrētas pasta nodaļas turpmāka rentabla darbība, VAS “Latvijas Pasts” veicot pārrunas ar pašvaldībām, ja iedzīvotāji un pašvaldības ir ieinteresētas pasta nodaļas saglabāšanā un pašvaldības gatavas piedalīties pasta nodaļu uzturēšanā.

2. Kādu summu 2008.gada budžeta ietvaros ir paredzējusi Satiksmes ministrija VAS “Latvijas Pasts” finansiālo problēmu risināšanai un nerentablo pasta nodaļu dotēšanai no valsts budžeta līdzekļiem? Vai Satiksmes ministrija redz kādu alternatīvu risinājumu nerentablo pasta nodaļu saglabāšanai, tās nelikvidējot, it sevišķi tajās vietās, kur šī likvidācija ir saistīta ar iedzīvotāju protestiem?

“Latvijas Pasts” ir kapitālsabiedrība, kas darbojas konkurējošā tirgus apstākļos. Satiksmes ministrijas budžetā nav paredzēti līdzekļi VAS “Latvijas Pasts” finansiālo problēmu risināšanai, jo valsts nevar finansēt kapitālsabiedrības, kuras veic komercdarbību, jo tām pašām jāsedz visi izdevumi.

Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar to, ka 2006.gadu VAS “Latvijas Pasts” noslēdzis ar zaudējumiem 4,8 miljonu latu apmērā, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par neatliekamiem pasākumiem valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” rentabilitātes uzlabošanai”, kas tika izskatīts Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta sēdē.

Nerentablo pasta nodaļu problēmas risināšanai tiek izskatīti šādi alternatīvi varianti:

– pasta bankas veidošana un pasta nodaļu iekļaušana tās infrastruktūrā. Pasta nodaļu tīkla darbība balstīsies uz šajā tīklā sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā tiks radīti papildu ieņēmumi;

– pašvaldību līdzdalība nerentablo pasta nodaļu uzturēšanas izdevumu segšanā, kā arī pasta nodaļu darba grafika pārskatīšana;

– ātra universālā pasta pakalpojuma ieviešana un zaudējumu kompensācijas fonda darbības uzsākšana.

3. Atbildes vēstulē Jaunskultes iedzīvotājiem VAS “Latvijas Pasts” raksta, ka lēmums par Jaunskultes pasta nodaļas slēgšanu un pievienošanu Jaunmārupes pasta nodaļai tika pieņemts pēc “dažādu datu rūpīgas analīzes un ilgstošām konsultācijām”. Pēc kādiem kritērijiem vadās VAS “Latvijas Pasts”, slēdzot pasta nodaļas, ņemot vērā to, ka lielākā daļa pasta nodaļu Latvijā, iespējams, ir nerentablas, ar ko notiek konsultācijas un kādi dati tiek rūpīgi analizēti (arī šajā konkrētajā gadījumā)?

Slēdzot pasta nodaļas, VAS “Latvijas Pasts” izvērtē pasta nodaļu uzturēšanas ekonomiskos rādītājus, nodaļas remonta nepieciešamību, pasta pakalpojumu īpat­svaru kopējos ieņēmumos, iedzīvotāju izvietojuma blīvumu un pasta pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanas iespējamās alternatīvas.

Arī Satiksmes ministrija un VAS “Latvijas Pasts” padome rūpīgi izvērtē pasta nodaļas finansiālos rādītājus pirms lēmuma pieņemšanas par to slēgšanu.

Galīgā lēmuma pieņemšana par Jaunskultes pasta nodaļas slēgšanu pašreiz ir atlikta.

4. Vai šajā konkrētajā gadījumā notika sarunas starp VAS “Latvijas Pasts” un Mārupes pašvaldību par iespējamo pašvaldības dalību šīs problēmas risinājumā? Kam, pēc Jūsu domām, būtu jā­kļūst par šādu sarunu iniciatoru – pašiem iedzīvotājiem vai VAS “Latvijas Pasts”?

Pašreiz pēc iedzīvotāju izteiktajām pretenzijām notiek pārrunas ar Mārupes pagasta pašvaldību.

Par iecerēm slēgt konkrētu pasta nodaļu VAS “Latvijas Pasts” mēnesi iepriekš informē sabiedrību, nosūtot vēstuli apdzīvotās vietas pašvaldībai un ievietojot paziņojumus iedzīvotāju pastkastītēs, norādot alternatīvu variantu turpmākai pasta pakalpojumu saņemšanai. Sarunu iniciators par nerentablo pasta nodaļu turpmāko uzturēšanu varētu būt jebkura persona, kura izrāda interesi un vēlmi par attiecīgās pasta nodaļas saglabāšanu.

5. Vai Jūs uzskatāt, ka mobila pasta nodaļa spēs sniegt kvalitatīvus pasta pakalpojumus aptuveni 2000 iedzīvotājiem?

Jā, mobila pasta nodaļa spēs sniegt kvalitatīvus pasta pakalpojumus, ja tiks atrisinātas problēmas, kuras rada traucēkļus pasta sūtījumu piegādē: pašvaldību ceļi nav savesti kārtībā, dažviet nav norādīti ielu nosaukumi, bet jaunajos ciematos vispār nav izveidotas ielas, nav numuru uz mājām, kā arī nav ierīkotas pastkastītes.

Ar cieņu, satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2007.gada 1.novembrī