Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra sēdē

ĀM: Par Starptautiskās palīdzības likumu

Ministru kabineta 6.novembra sēdē atbalstīja likumprojektu “Starptautiskās palīdzības likums”.

Starptautiskās palīdzības likumprojekts nosaka attīstības sadarbības politikas plānošanu un īstenošanu, kā arī Latvijas civilo ekspertu dalību starptautiskās misijās.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Latvijas sniegtās starptautiskās palīdzības plānošanu un īstenošanu, lai sniegtu kvalitatīvu un efektīvu starptautisko palīdzību saņēmējvalstīm.

Saskaņā ar likumprojektu starptautiskās palīdzības plānošanu veic Ārlietu ministrija, konsultējoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos, kā arī ar Latvijas civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās konsultatīvo padomi.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par brīvdienu 19.novembrī un 24.decembrī

Ņemot vērā, ka 2007.gada 26.jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, saskaņā ar kuriem 24.decembris noteikts par svētku dienu, 6.novembrī Ministru kabinets atzina par spēkā neesošu MK 2006.gada 27.marta rīkojumu Nr.203 “Par darbdienu pārcelšanu”, kas 24.decembra darba dienu pārcēla uz 29.decembri.

Tā kā veiktie grozījumi likumā nosaka, ka 24.decembris ir svētku diena, tā jau šogad ir brīvdiena.

Vienlaikus atgādinām, ka grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” vēl papildus nosaka: ja svētku dienas – 4.maijs un 18.novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu noteikt par brīvdienu. Līdz ar to jau šogad 19.novembris ir brīvs, jo 18.novembris iekrīt svētdienā.

EM: Par elektroapgādes situācijas novērtējuma ziņojuma izstrādāšanu un iesniegšanu

Ministru kabinets 6.novembrī akceptēja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz Ekonomikas ministrijā (EM) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) novērtējuma ziņojumu par situāciju elektroapgādē (2006.gada 25.aprīļa MK noteikumos Nr.322 “Noteikumi par pārvades sistēmas operatora ikgadējo novērtējuma ziņojumu”).

Pārvades sistēmas operators (PSO) reizi gadā sagatavo un iesniedz EM un SPRK novērtējuma ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, ko tam sniedz elektroenerģijas sistēmas dalībnieki un sadarbības partneri – pārvades sistēmu operatori citās valstīs, ar kurām notiek elektroenerģijas apmaiņa.

Grozījumi minētajos MK noteikumos tika izstrādāti, jo līdzšinējā MK noteikumu redakcija nenodrošināja, ka PSO iekļauj novērtējuma ziņojumā precīzus un pamatotus secinājumus par situāciju elektroapgādē Latvijā. Līdz ar to elektroenerģijas PSO novērtējuma ziņojums nesniedz skaidru un pārliecinošu informāciju par iespējamo elektroenerģijas jaudu deficītu vai to pietiekamību laikā līdz 2016.gadam.

Izstrādātie grozījumi paredz paplašināt un precizēt prasības novērtējuma ziņojuma saturam – novērtējuma ziņojumā jābūt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora skaidram un nepārprotamam slēdzienam, kas objektīvi raksturotu sistēmas stāvokli.

Izstrādātie grozījumi nosaka, ka PSO jāsniedz elektroenerģijas piegādes un patēriņa atbilstības vērtējums pārskata periodā un prognoze turpmākajiem gadiem (minimālais prognozes termiņš – 10 gadi), norādot elektroenerģijas patēriņu gadā un iespējamos avotus tā segšanai, kā arī jaudas pieprasījumu un iespējamos avotus tā segšanai pa stundām un prognozi, pamatojot ar informāciju tikai par tiem avotiem, kas novērtējuma ziņojuma sagatavošanas brīdī ir ekspluatācijā vai par kuriem ir pamatotas ziņas, ka tos ieviesīs ekspluatācijā tuvāko piecu gadu laikā.

Vienlaikus noteikumus paredzēts papildināt ar punktu, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operators 2007.gadā līdz 30.novembrim atkārtoti iesniedz ziņojumu sakarā ar izmaiņām tā saturā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

6.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 1,4 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, ko veic Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija un Satiksmes ministrija.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 518 273 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai;

• 72 594 latus Zemkopības ministrijai Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai;

• 825 003 latus Satiksmes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta īstenošanai.

MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Sākotnēji likumā par valsts budžetu 2007.gadam šiem mērķiem tika plānots piešķirt 60 300 000 latu. Līdz budžeta grozījumiem valdība ar rīkojumiem nozaru ministrijām no šiem līdzekļiem piešķīra 54 298 844 latus ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai. Bez iepriekš minētās pārdales grozījumos no šīs apakšprogrammas vēl tika veikta līdzekļu pārdale 2 126 210 latu apmērā, kā arī papildu paredzēti 18 000 000 latu pašvaldībām ES fondu projektu īstenošanai piešķirtā finansējuma atjaunošanai. Tādējādi, stājoties spēkā grozījumiem likumā par valsts budžetu 2007.gadam, līdzekļu pārdali iespējams veikt 21 874 946 latu apmērā.

FM: Par maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē

Valdība 6.novembrī apstiprināja Ministru kabineta (MK) instrukciju par maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē (VK). Instrukcija reglamentē kārtību, kādā budžeta finansētas institūcijas maksājumu izpildei atver kontus, sagatavo un iesniedz maksājuma uzdevumus, kā arī paredz maksājumu izpildes un kontu slēgšanu kārtību VK.

Instrukcija paredz, ka VK atver kontu, pamatojoties uz budžeta finansētas institūcijas iesniegto apstiprināto finansēšanas plānu valsts budžeta asignējuma piešķiršanai un maksājumu veikšanai vai pamatojoties uz iesniegumu. Budžeta finansētai institūcijai būs jāiesniedz iesniegums konta atvēršanai, ja kontu paredzēts atvērt ziedojumiem un dāvinājumiem, finansējuma saņemšanai un maksājumu veikšanai no vadošā partnera Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta realizācijai, ja vadošais partneris ir nevalstiskā organizācija vai pašvaldība, institūcijas valdījumā esošo deponēto naudas līdzekļu uzskaitei un citos norādītajos gadījumos.

Budžeta finansētai institūcijai, lai veiktu maksājumu, būs jāsagatavo un jāiesniedz VK maksājuma uzdevums. Finanšu ministrijas sagatavotā kārtība skaidro informāciju, kas jānorāda maksājuma uzdevumā.

Ar instrukciju tiek precizēta un papildināta šobrīd spēkā esošā maksājumu izpildes kārtība. Saskaņā ar uzsākto Vienotās valsts budžeta plānošanas sistēmas ieviešanu VK, instrukcijā noteikts, ka informāciju par amatpersonām, kuras tiesīgas rīkoties ar valsts pamatbudžeta vai speciālā budžeta kontiem, budžeta finansēta institūcija iesniedz ministrijai vai citai centrālai valsts iestādei reizē ar sastādītajiem finansēšanas plāniem kā papildu informāciju.

Ja tiek veiktas izmaiņas informācijā, kas nepieciešama konta atvēršanai VK – par nodokļu maksātāja reģistrācijas numura, nosaukuma, padotības, kontaktinformācijas un citu iesniegumā par konta atvēršanu minēto datu izmaiņām, kā arī grozījumiem statūtos vai nolikumā, budžeta finansētai institūcijai nekavējoties rakstiski jāinformē VK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.–2012.gadā

6.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas un Ekonomikas ministrijas kopīgi sagatavotais koncepcijas projekts “Koncepcija par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.–2012.gada periodā”.

Valdība nolēma atbalstīt Koncepcijas projekta sesto rīcības variantu, kas nosaka, ka esošām rūpniecības iekārtām ir emisiju pieaugums par 6% attiecībā pret 2005.–2006.gada vidējām emisijām, savukārt esošām enerģētikas iekārtām samazinājums – par 20%.

Apstiprinātais variants atbalsta rūpniecību, kas sekmēs sektora konkurētspēju, nesamazinās eksporta apjomus un paredz sekmēt rūpniecības nozares ražošanas pieaugumu.

Enerģētikas sektoram kvotu iztrūkums būs jārisina, vai nu pārnesot papildu izmaksas uz siltuma vai elektrības gala tarifu, ja būs nepieciešams iegādāties papildu emisijas kvotas tirgū, vai veicinot biomasas vai citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kam kvotas nav nepieciešamas.

No 4.oktobra līdz 15.oktobrim notika koncepcijas projekta sabiedriskā apspriešana. Atsaucoties uz Vides ministrijas aicinājumu, savu viedokli par projektu izteica 19 uzņēmumi un institūcijas, tai skaitā Latvijas siltumuzņēmumu asociācija, Latvijas kokrūpniecības federācija, Rīgas enerģētikas aģentūra, AS “Rīgas siltums”, AS “Latvenergo”, SIA “Jēkabpils siltums”, SIA “Cemex”, SIA “Papīrfabrika “Līgatne”” u.c.

VidM: Par sadarbību pētnieciskā reaktora apstarotās kodoldegvielas ievešanai Krievijā

6.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību pētnieciskā reaktora apstarotās kodoldegvielas ievešanai Krievijas Federācijā”.

Vienošanās projekts ir sagatavots, lai nodrošinātu iespēju izvest lietoto kodoldegvielu no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju. Vienošanās noteiktas par izpildi atbildīgās institūcijas (no Latvijas Republikas puses – Vides ministrija) un pušu kompetentās institūcijas, kā arī rīcība ar radioaktīvajiem atkritumiem, kas radīsies pēc lietotās kodoldegvielas pārstrādes, nosacījumi civiltiesiskajai atbildībai un prasības transportēšanai un fiziskajai aizsardzībai, kā arī tiek noteikti informācijas apmaiņas nosacījumi šīs vienošanās izpildei.

Lietotās kodoldegvielas izvešanas izmaksas sedz ASV Enerģijas departaments. Izmaksas radioaktīvo atkritumu, kas rodas pēc Latvijas lietotās kodoldegvielas pārstrādes, atstāšanai Krievijas Federācijā ir jāapmaksā Latvijai. Finansējumu Vides ministrija pēc Latvijas Republikas valdības vienošanās parakstīšanas ar Krievijas Federācijas valdību plāno pieprasīt no gadskārtējā valsts budžeta Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammai 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprinātajiem līdzekļiem.

Pašreiz lietotā kodoldegviela tiek uzglabāta Salaspils kodolreaktorā, kuru apsaimnieko un kura likvidēšanu nodrošina Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites sistēmu

Valdība 6.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti, kas izstrādāti saskaņā ar likumu “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”.

Pašreiz koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, apaļo kokmateriālu uzmērīšanas prasībām un akreditācijas prasībām organizācijām, kuras darbojas koku un apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā”. Noteikumu projekts paredz precizēt koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos par pavadzīmju lietošanas kārtību, kā arī atvieglot fiziskām un juridiskām personām koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti pagaidu uzglabāšanas vietās.

Normatīvais akts paredz, ka komersantiem, kuri darbojas koku un apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā, prasības netiks mainītas. Noteikumu projekts tika izstrādāts darba grupā, kurā piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji – no Latvijas kokrūpniecības federācijas, Latvijas mežizstrādātāju savienības, kā arī komersants, kas darbojas apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā.

Noteikumu projekta izpildes kontroli nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu.

“Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti” stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldīšanas kartību

Valdība 6.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”, kuros noteikta Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība.

Dokumentā paredzēts, ka tiek izveidotas Medību saimniecības attīstības fonda padome un konsultatīvā padome. Fonda padomes uzdevums ir nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu fonda līdzekļu pārvaldi un sadali atbilstoši Medību likumā noteiktajām prasībām. Savukārt, lai nodrošinātu fonda finansējuma izlietojuma atklātumu un veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu fonda līdzekļu sadalē, kā arī tās līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, tiek izveidota fonda konsultatīvā padome, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Padomes un konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas jāpilda Zemkopības ministrijai, koordinējot abu padomju darbību.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par enerģētisko kultūraugu audzēšanas atbalsta saņēmēju loku

Valdība 6.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību”, kuru mērķis ir paplašināt šā atbalsta veida saņēmēju loku, tādējādi veicinot lauksaimnieku interesi par enerģētisko kultūraugu audzēšanu.

Ņemot vērā, ka pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju uz atbalstu pretendēt tikai lauksaimniekiem, kas noslēguši līgumu par enerģētisko kultūraugu pārdošanu ar atzītu enerģētisko kultūraugu savācēju vai pirmo pārstrādātāju, ZM papildu līdzšinējai atbalsta piešķiršanas kārtībai noteikumu projektā noteikusi kārtību, kādā ir veicama atzīšana lauksaimniekiem, kas enerģētiskos kultūraugus pārstrādā uz vietas saimniecībā.

Lauksaimniekiem, kuri vēlēsies pretendēt uz atbalstu enerģētiskajiem kultūraugiem, tos pārstrādājot uz vietas saimniecībā, saskaņā ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu līdz šā gada 20.novembrim būs jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegums atzīšanai.

ZM: Par valsts nodevu par dzīvnieku pārvadāšanu transportlīdzeklī

Valdība 6.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai”.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu valsts nodevas maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu.

Ministru kabineta noteikumos paredzēts valsts nodevas apmērs un samaksas kārtība par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai. Nodeva par atļaujas izsniegšanu ir 12 lati. 2007.gadā paredzēts izsniegt 250 atļaujas, un turpmākajos gados – 200 atļaujas gadā.

ZM: Par salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroli mājputnu ganāmpulkos

Valdība 6.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam, kontroles un apkarošanas kārtība”.

Noteikumi nosaka infekcijas slimību – salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes – kontroli vistu, tītaru, pērļu vistiņu, zosu, pīļu, paipalu, baložu, fazānu, irbju, strausu un citu nožogotās platībās turētu putnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu olu un svaigas gaļas iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei gala patērētājam. Noteikumu projekts neattiecas uz gadījumiem, ja iegūtos pārtikas produktus dzīvnieku īpašnieks izmanto ģimenes vajadzībām vai pašpatēriņam. Tāpat normatīvais akts neattiecas arī uz mājputnu kontroli, kurus izmanto izklaides pasākumos vai zinātniskiem mērķiem un kuri ir mājas (istabas) dzīvnieki, kā arī uz strausu kontroli, ja tie tiek audzēti gaļas iegūšanai.

Latvijā vairākus gadus ir aktuāla cilvēku saslimšana ar infekcijas slimībām, sevišķi salmonelozi, kuras ir bīstamas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Lielākais salmonellu avots ir mājputnu olas, kā arī mājputnu un cūku gaļa. Eiropas Komisija pievērš sevišķu uzmanību cilvēku saslimstībai ar zoonozēm Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā šīs grupas infekcijas slimību lielo sastopamību un aktualitāti, ES ir pieņemti vairāki normatīvie akti, kas regulē šo infekcijas slimību kontroli un apkarošanu. Tie uzliek pienākumu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt šīs grupas infekcijas slimību uzskaiti un ziņošanu, kā arī nosaka ierobežojumus tirdzniecībai starp ES dalībvalstīm.

Noteikumi komersantu un zemnieku saimniecības īpašnieku skars tajā gadījumā, ja mājputnu ganāmpulkā tiks konstatēta kāda no noteikumu pielikumā minētajām infekcijas slimībām. Pēc infekcijas slimības konstatēšanas mājputnu ganāmpulkā tiks veikti mājputnu tirdzniecības ierobežojumi, pārtikas produktu iegūšanas un izplatīšanas ierobežojumi, mājputnu barības, pārtikas produktu, dzīvu putnu iznīcināšanas pasākumi.

Normatīvajam aktam būs pozitīvas sociālās sekas sakarā ar labvēlīgu ietekmi uz sabiedrības veselību un pārtikas drošību. Tāpat MK noteikumiem būs arī pozitīva ietekme uz vidi saistībā ar infekcijas slimību piesārņojuma un infekciju riska mazināšanos un kontroles uzlabošanos.

Noteikumos paredzēto normu izpildi nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Līdz ar to PVD funkcijas paplašinās, un uzraudzības nodrošināšanai, sākot ar 2009.gadu, ir pieprasītas piecas inspektoru amata vietas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa