Kredīts studentam — gan papildu iespēja, gan vienīgais risinājums

Nav dūmu bez uguns — teic sena paruna. Par vienu no priekšvēstnešiem gaidāmajām pārmaiņām augstākās izglītības finansēšanā varētu uzskatīt Izglītības un zinātnes ministrijā izveidoto darba grupu, kurai līdz nākamā gada 4.janvārim jāizstrādā priekšlikumi par jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas, iespējams, stātos spēkā ar jauno mācību gadu. Par visticamāko un detalizētāk izstrādājamo variantu tiek atzīts modelis, kas paredz, ka visiem budžeta studentiem, kuri uzsāks mācības nākamgad, būs jāsedz 10 līdz 15 procenti no vidējās studiju maksas.

Jēdziens "maksas augstākā izglītība" iegūst arvien reālākas aprises. Paralēli tam daudzkārt izskanējis viedoklis, ka valsts finansējumu augstākajai izglītībai negatavojas samazināt, bet nemitīgi strādāt, lai to palielinātu. Pārmaiņas sagaida finansēšanas mehānismu, par kura mugurkaulu pamazām iezīmējas kredīts, aizdevums no valsts augstākās izglītības iegūšanai.

Par soli šādā virzienā var uzskatīt jau tagad valstī funkcionējošo studiju un studējošo kreditēšanu. Studējošo kreditēšana pastāv jau trešo gadu, tā dod studentam iespēju saņemt katru mēnesi 35 latus. Studiju kreditēšana ir zināms jaunums, tā ieviesta tikai ar šo mācību gadu un domāta mācību maksas segšanai. Kā darbojas kreditēšanas sistēmas, vai visiem studentiem ir vienādas iespējas ņemt aizdevumu no valsts, kāda ir kredītu iegūšanas un arī atmaksas kārtība, — par to sarunā ar "Latvijas Vēstnesi" pastāstīja Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons:

"Studiju kreditēšanas kārtību un Studiju fonda darbības uzdevumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 88, kas izdoti šī gada 9.martā. Saskaņā ar šiem noteikumiem Studiju fonds, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša iestāde, izsniedz un apkalpo studiju kredītus. Studiju fonds slēdz līgumus ar kredītņēmējiem un pārskaita līdzekļus augstskolām, kurās tie studē. Studiju fonds sagatavo arī priekšlikumus līdzekļu sadalei studiju programmām, kontrolē līdzekļu apriti, izlietojumu un atmaksu."

Studiju fonda rūpju lokā ir tikai studiju kredīti. Ar studējošo kreditēšanas līdzekļu administrēšanu nodarbojas Izglītības un zinātnes ministrija, bet kredītņēmējus apkalpo kredītiestādes, kuras izvēlētas konkursu rezultātā, — "Latvijas Unibanka" un "Pareksa banka". Studējošo kredīts ir sociālais kredīts, un tas tiek izmaksāts katru mēnesi. Līdz ar to likumsakarīgi, ka ar studējošo kredītiem nodarbojas bankas, kurām dažādas finansu operācijas ir pamatdarbs. Studiju kredīts tiek pārskaitīts augstskolām divreiz gadā.

Katram studentam, kurš vēlas saņemt aizdevumu no valsts mācību maksas segšanai vai "ēšanai un dzīvošanai", ir jāievēro noteikta kārtība. Kā pastāstīja J.Ķirsons, augstskolās ir izveidotas kredītu piešķiršanas komisijas, kuru sastāvā ir augstskolas administrācijas, akadēmiskā personāla un studentu pārstāvji. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka studējošo īpatsvars augstskolas komisijā nedrīkst būt mazāks par 20 procentiem no visa komisijas sastāva. Ja students ir izlēmis ņemt kredītu, viņš raksta attiecīgu iesniegumu savas augstskolas kredītu piešķiršanas komisijai, komisija šos pieteikumus izskata un atbilstoši naudas summai, kas katrai augstskolai piešķirta studiju kreditēšanai, izsniedz studentam apstiprinājumu par kredīta piešķiršanu. Augstskolu komisijas ziņo Studiju fondam par izsniegtajiem apstiprinājumiem, un pēc attiecīgo ziņu pārbaudes Studiju fonds slēdz ar studentiem kredītlīgumus.