Turpinājums

no 1.lpp.

1999.gadā studiju kreditēšanai valsts budžetā tika paredzēts 1 miljons latu, pašlaik Studiju fondam ir iesniegti 1522 apstiprinājumi kredītu piešķiršanai kopsummā par 420 tūkstošiem latu. Kā liecina Studiju fonda sniegtā informācija, kopumā pieprasījums pēc studiju kredītiem tiks nodrošināts, kaut atsevišķām studiju programmām līdzekļu pietrūkst. Studiju kreditēšanai piešķirtās naudas izrādījies par maz biznesa augstskolai "Turība", papildu līdzekļus pieprasījusi arī augstskola "Attīstība" un Latvijas Policijas akadēmija. Studiju fonda vadītājs domā, ka trūkstošo summu izdosies atrast, jo fonda rīcībā ir informācija, ka ne visās augstskolās studiju kreditēšanai piešķirtie līdzekļi tiks pilnībā izmantoti, jo reālais pieprasījums pēc kredītiem izrādījies mazāks, nekā plānots. 2000.gada valsts budžeta projektā studiju kreditēšanai plānots piešķirt 4 miljonus latu, kas, pēc J.Ķirsona domām, varētu būt pietiekami.

Studējošo kredītiem 1999.gada valsts budžetā bija paredzēti 2 miljoni 756 tūkstoši latu. Tikpat liela summa šim mērķim plānota 2000.gada valsts budžetā. Taču jau šobrīd ir izveidojies nenodrošinātu studējošo kredītu pieprasījumu uzkrājums — aptuveni 1000 iesniegumu, kas naudas izteiksmē ir 140 tūkstoši latu. Tas liecina, ka, nepalielinot nākamā gada budžeta projektā paredzēto summu, 2000.gadā līdzekļu studējošo kreditēšanai noteikti būs par maz. Pēc Studiju fonda aprēķiniem, papildus nepieciešami vismaz 525 līdz 700 tūkstoši latu, kas spētu nodrošināt vēl 1500 līdz 2000 studējošo kredītu pieprasījumus. Zināms risinājums iztrūkuma segšanai var būt līdzekļu pārdale — daļa studiju kreditēšanai paredzētās naudas varētu tikt pārskaitīta studējošo kreditēšanai.

Studējošo kredīta apmērs ir noteikts 35 lati mēnesī, studiju kredīta summa nedrīkst pārsniegt augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteiktos studiju programmas izmaksu griestus. Pēdējais nosacījums attiecas uz juridisko personu dibinātajām augstskolām jeb privātajām augstskolām, kurās bieži vien mācību maksa par konkrētu studiju programmu ir noteikta krietni augstāka nekā valsts dibinātā augstskolā. "Tā ir studenta brīva izvēle — studēt ekonomiku valsts vai privātā augstskolā. Ja viņš domā, ka privātskola dod labāku izglītību, un tāpēc ir izvēlējies šo mācību iestādi, tad mācību maksas starpība ir jāpiemaksā pašam," skaidro J.Ķirsons. Būtisks ir nosacījums, ka studiju kredīti privāto augstskolu studentiem tiek piešķirti tikai mācību maksas segšanai valsts akreditētās studiju programmās.

Studējošo kredītu var saņemt gan budžeta, gan maksas grupu studenti, studiju kredīts domāts tikai tiem, kuri studē par maksu. Jāatceras, ka iegūt augstāko izglītību par valsts budžeta līdzekļiem var tikai vienu reizi, tāpat studiju kredītu var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda, viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanai, turklāt ne ilgāk par studiju programmai paredzēto laiku. Būtisks nosacījums abu kredītu saņemšanai ir sekmīgas studijas un precīza sesiju kārtošana. Pieteikties kredītu saņemšanai var pilnīgi visi studenti, tiesības ir vienādas visiem. Ja augstskolai līdzekļu pietiek, problēmu nav, ja uz kredītu saņemšanu veidojas konkurss, protams, tiek ņemta vērā studenta sekmība, arī sociālie kritēriji — viņa ģimenes un materiālie apstākļi, priekšroka tiek dota studentiem bāreņiem, invalīdiem, tiem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm. "Tieši tāpēc jau kredītu piešķiršanas komisijās ir noteikts studentu pārstāvju skaits — kurš gan cits ja ne paši studenti vislabāk zina savu kolēģu dzīves apstākļus," ir pārliecināts J.Ķirsons.

Studiju kredītus var pieprasīt arī studijām ārzemēs, bet šādos gadījumos pieprasījumus izskata īpaša Studiju fonda veidota komisija.

Kā pastāstīja J.Ķirsons, kredītus vairāk pieprasa pirmo kursu studenti, turklāt populārāks ir studējošo kredīts. "Studiju kredīti vēl ir samērā jauna un neapgūta lieta," studentu piesardzību skaidro Studiju fonda vadītājs, atceroties, ka līdzīga situācija pirmajā gadā bijusi arī ar studējošo kredītu pieprasījumu. Un kredīts galu galā ir tikai aizņēmums, kas vēlāk būs jāatdod, bet parāds, kā saka, nav brālis.

Kāda tad ir izglītības iegūšanai iztērēto valsts līdzekļu atmaksas kārtība?

Studējošo kredīts ir jāatmaksā desmit gadu laikā, studiju kredīts — septiņos gados. Atmaksa notiek pakāpeniski, tiek atdota pamatsumma un kredītprocenti, kas ir pieci procenti gadā. Studiju kredīti jāsāk atmaksāt gadu, studējošo kredīti — pusgadu pēc studiju beigšanas. Ja studijas tiek pārtrauktas, abu veidu kredīti jāsāk atmaksāt jau pēc trim mēnešiem.

Studiju laikā paņemtos kredītus var dzēst arī valsts no budžeta līdzekļiem. Kredīta ņēmēju skaitu, kuri pēc augstskolas beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai augstākajai profesionālajai izglītībai un kuriem tiek dzēsts kredīts, apstiprina Ministru kabinets ar īpašu rīkojumu. Ar 2000.gadu studējošo kredīts tiks dzēsts 95 kredītņēmējiem — 40 skolotājiem valsts un pašvaldību skolās, 10 lektoriem un 10 laboratoriju vadītājiem, laborantiem, tehniķiem valsts dibinātajās augstskolās, 5 bibliotekāriem, 10 koncertmeistariem, baletmeistariem, horeogrāfiem un diriģentiem, kas strādā valsts vai pašvaldību iestādēs, un 20 ārstiem. Tie augstskolu beidzēji, kas strādā minētajās darbavietās, var iesniegt pieteikumu īpašai Izglītības un zinātnes ministrijas komisijai, kura lemj, kam konkrēti kredītu dzēst.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas izveide Latvijā ir aizsākta. Tā darbojas un strādā, labi vai slikti — to rādīs laiks. Vai tā var kļūt par maksas izglītības pamatmodeli? "Kreditēšanai neapšaubāmi ir liela nozīme — tā dod vienādas starta pozīcijas iespējas tiem, kam nauda ir, un tiem, kam tās mazāk," ir pārliecināts J.Ķirsons, vienlaikus uzsverot, ka valsts finansējuma daļa augstākās izglītības atbalstam ir tikai palielināma.

Statistika rāda, ka studentu skaits pieaug katru gadu, darbu uzsāk arvien jaunas augstskolas — 1999./2000.mācību gadā Latvijā pastāv 19 valsts un 14 juridisko personu dibinātās augstskolas (privātaugstskolas). Valsts augstskolās studentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 10 procentiem, privātaugstskolās — par 1,5 procentiem. No uzņemto studentu kopskaita 62 procenti mācības uzsākuši par maksu. Studentu un studiju kreditēšanai noteikti ir nākotne, tā paplašina iespēju loku. Pagaidām atklāts paliek jautājums — vai tas dos risinājumu, ja Latvijā tieši tagad un visdrīzākajā laikā par augstāko izglītību būs jāmaksā visiem?

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore