Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Svētdien, 11.novembrī, visā Latvijā - Lāčplēša diena. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2007., Nr. 181 (3757) https://vestnesis.lv/ta/id/166074

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš

Vēl šajā numurā

09.11.2007., Nr. 181 (3757)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Svētdien, 11.novembrī, visā Latvijā – Lāčplēša diena

 

Par pieminekļiem – saviem cilvēkiem, saviem varoņiem, savai tautai: atklājot kalpakiešu piemiņas ansambli Nīkrāces pagastā, Ventas krastā

 

01.JPG (18169 bytes)
Šo svētdien Latvijas tauta godinās tos, kas pirms 88 gadiem – 1919.gadā – ziedoja savu jaunību un atdeva dzīvību par brīvu un neatkarīgu Latvijas Valsti. Savukārt vakar, 8.novembrī, Nīkrāces pagastā pie Lēnu muižas – vietā, kur ar Ventas forsēšanu 1919.gada 3.martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons sāka cīņu par Latvijas atbrīvošanu, – tika atklāts piemiņas ansamblis forsēšanas nodrošinātājam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, virsleitnantam Paulim Blūmam (čekistu nošautam Novosibirskā 1941.gadā) un tām Latvijas karaspēka vienībām (Cēsu rota, Studentu rota, Jātnieku nodaļa), kas piedalījās Ventas forsēšanā
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vakar, 8.novembrī, Nīkrāces pagastā pie Lēnu muižas atklāja aizkustinošas goddevības un piemiņas ansambli Latvijas brīvības cīņu varoņiem – Oskara Kalpaka bataljona karavīriem, kas 1919.gada 3.martā šajā vietā pārcēlās pār Ventu, lai sāktu atbrīvot mūsu zemi no komunistiskā režīma.

Šīs piemiņas vietas izveidošanu ierosinājis un apmaksājis (pārdodot daļu sava īpašuma) pazīstamais Kurzemes godavīrs Jānis Blūms, kurš ilgus gadus vadījis Saldus rajona lielsaimniecību un agrofirmu “Jaunais komunārs”, iemantojot neviltotu cieņu savos un tālos ļaudīs gan ar gudro saimniekošanu, gan latvisko stāju un latviskuma kopšanu.

Piemiņas vietu Jānis Blūms veltījis savam tēvam Paulim Blūmam – Kalpaka bataljona virsleitnantam, kurš nodrošināja veiksmīgu Ventas forsēšanas operāciju un tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, bet 1941.gadā tika notiesāts “par palīdzību starptautiskajai buržuāzijai” un nošauts Novosibirskas cietumā. Pauļa Blūma dzīvesstāsta pēdējās dienās ir dramatiska simbolika: Latvijas brīvības cīnītājs tika arestēts 1940.gada 11.novembrī – Lāčplēša dienā, bet nāvessodu viņam piesprieda dienu pēc komunistiskā režīma Oktobra svētkiem – 1941.gada 8.novembrī.

Uz piemiņas ansambļa atklāšanu bija pulcējušies Nīkrāces un kaimiņpagastu ļaudis, arī rīdzinieki un liepājnieki. Bija daudz skolēnu.

Ievadot svinīgo ceremoniju, Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Viesturs Kalniņš teica:  

“Mēs atceramies savas valsts sākumu. Bet neatkarīgās Latvijas proklamēšana 1918.gada 18. novembrī vēl nebūt nenozīmēja mieru, drošību un brīvību. No austrumu puses strauji tuvojās lielinieki. Savukārt rietumos bija vācieši, kuri varbūt sākumā palīdzēja Latvijas brīvības cīnītājiem, bet vēlāk kļuva redzamas viņu patiesās vēlmes. Tajā laikā mūsu jaunizveidotajiem bruņotajiem spēkiem – kalpakiešiem – no Rīgas bija jāatkāpjas aizvien tālāk uz rietumiem. Un šī vieta, kur mēs pašlaik atrodamies, bija robežlīnija, cik tālu mūsu brīvības cīnītāji atkāpās. Tālāk jau arī nebija kur, jo cik tad no šejienes tālu Liepāja.

Un no šīs vietas 1919.gada janvāri sākās Latvijas atbrīvošanas cīņas. 29.janvārī pie Skrundas tika izcīnīta pirmā lielā uzvara, kas iedvesmoja kalpakiešus. Marta sākumā netālu no šejienes viņi cēlās pāri Ventai, lai turpinātu Latvijas atbrīvošanas cīņas.”

Pēc tam runāja Brīvības cīņu varoņa dēls Jānis Blūms

“Mans tēvs 1919.gada 3.martā tika nozīmēts Kalpaka bataljona pārcelšanās pār Ventu nodrošināšanai. Un par šā uzdevuma izpildi tēvs personīgi saņēma pulkveža O.Kalpaka uzslavu un vēlāk tika apbalvots ar Lāčplēša ordeni. 1940.gada 11.novembrī boļševiku vara viņu arestēja. 1941.gada 8.novembrī, tieši šajā dienā, tēvs tika notiesāts uz nāvi. Mums nav viņa kapavietas, nav kur viņu pieminēt un nolikt ziedus. Tāpēc nolēmām uzcelt šo pieminekli savam tēvam un Kalpaka bataljonam par varonīgajām Latvijas atbrīvošanas cīņām.

Mūsu ieceri atbalstīja gan Kuldīgas rajona, gan Nīkrāces pagasta pašvaldība. Esmu priecīgs, ka paveicām šo darbu, jo tas nebija vienkārši.

Šodien mēs atceramies, ka 1919.gada 3.martā maza saujiņa latviešu tautas dēlu, arī mans tēvs, iesāka cīņu pret varenajiem ienaidniekiem. Kalpaka bataljons cīnījās, lai atbrīvotu Latviju un aizstāvētu brīvās Latvijas pagaidu valdību ar Kārli Ulmani priekšgalā. Sākumā trauslā Kalpaka armija uzveica lielvaru un izcīnīja uzvaru, atbrīvojot Latviju no tās ienaidniekiem – sākumā lieliniekiem, bet pēc tam arī no bermontiešiem. Kalpaka bataljonā astoņpadsmit karotāji nebija sasnieguši divdesmit gadu vecumu. Leitnants Krivka karā piedalījās ar saviem 12 un 15 gadus vecajiem dēliem. Jaunākajam no viņiem šogad paliktu 100 gadu. Taču mūsu pirmie atbrīvotāji vairs neviens nav starp dzīvajiem.

Lai slava visiem dzimtenes atbrīvotājiem! Lai viņi paliek mūžīgā piemiņā! Un tam, lai tauta par viņiem zinātu daudz vairāk, kalpos šī piemiņas vieta. Es gribētu, lai šajā vietā mēs pulcētos ik gadu 3.martā, pieminot savus varoņus. Šeit mēs iestādījām arī četrus ozolus, lai tie plaukst un kuplo mūsu karavīru godam.”

Jānis Blūms ar dēlu Juri noņēma pārklājus no granīta plāksnēm, kurās iekalti fakti par vienu no pirmajām Latvijas brīvības cīņu lappusēm. Bet NBS kapelāns Viesturs Kalniņš, iesvētot piemiņas zīmi, atgādināja Svēto rakstu vārdus par piemiņas vietu, ko jau senā pagātnē veidoja no akmeņiem, un aicināja arī latviešus stāstīt bērniem un mazbērniem par savas tautas ceļu uz brīvību.

…Pēc svinīgajiem mirkļiem Jānis Blūms ar “Latvijas Vēstneša” starpniecību vēlējās paust Latvijas sabiedrībai par savu nākamo ieceri:  

“Es ļoti vēlētos, lai Rīgā, Brāļu kapos, būtu piemiņas plāksne visiem Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kuru kapavieta nav zināma. Viņi to ir pelnījuši – kaut tādā veidā būt citu kritušo brīvības cīnītāju vidū.”

 

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā

LACPLESIS.JPG (23729 bytes)
Vakar, 8.novembrī, atklājot piemiņas ansambli Nīkrāces pagastā, Lēnu muižā: Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Viesturs Kalniņš un ansambļa “tēvs” – brīvības cīņu dalībnieka, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pauļa Blūma dēls Jānis Blūms
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!