• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.1999., Nr. 348/350 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam

Vēl šajā numurā

22.10.1999., Nr. 348/350

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Saeimas dok. nr. 1096; likumprojekts nr.359

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1999.gada 21.septembra sēdē akceptēts (prot.Nr.50, 45.§)

un 1.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi (arī darba devēja iemaksas licencētajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi par dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, noslēdzot apdrošināšanas līgumu par labu darbiniekam), no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.";

izslēgt 14.panta septīto daļu.

2. Pārejas noteikumos:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. No 1998.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim obligāto iemaksu likme ir 37 procenti, no kuriem 28 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs.";

papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir šāds:

1) ar 2000.gada 1.janvāri obligāto iemaksu likme ir 36 procenti, no kuriem 27 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs;

2) ar 2001.gada 1.janvāri obligāto iemaksu likme ir 35 procenti, no kuriem 26 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs."

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Likuma normas, kas nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objektā ir iekļautas darba devēja iemaksas licencētos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi, apdrošinot savu darbinieku dzīvību, veselību un nelaimes gadījumiem, nepieciešamību nosaka šādi faktori:

— deklarācijā par Ministru kabineta darbu noteikto uzdevumu "samazināt sociālās apdrošināšanas maksājumu parādus un paplašināt maksātāju bāzi, radot pamatu sociālo maksājumu likmes samazināšanai" izpilde;

— obligāto iemaksu objekta paplašināšana ar darba devēja iemaksām licencētos pensiju fondos, kā arī apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par darbinieku dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ir viens no veidiem sociālās apdrošināšanas speciālo budžeta ieņēmumu palielināšanai, kas ir ļoti nozīmīgs pašreizējos budžeta deficīta apstākļos — pēc stāvokļa uz 1999.gada 14.septembri speciālo budžetu konta atlikums bija mīnus 36,1 milj. latu (ņemot vērā līdzekļu atlikumu uz gada sākumu — 19,7 milj. latu), turpretī tiešā gada finansiālais deficīts — mīnus 55,7 milj. latu.

2. Likuma normas, kas nosaka samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēju likmi par vienu procentu gadā, nepieciešamību nosaka šādi faktori:

— nepieciešamība atbalstīt uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu;

— likuma norma ir pozitīvs solis, realizējot sociālās apdrošināšanas reformu, jo, paredzot samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, tiks atbrīvoti līdzekļi darba algas un darba vietu skaita pieaugumam, līdz ar to tiks veicināts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma pieaugums sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos. Salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo likuma normu, paredzēts pakāpenisks obligāto iemaksu likmes samazinājums līdz 2002.gadam, kā arī pakāpeniska pāreja uz darba devēju un darba ņēmēju obligāto iemaksu veikšanu vienādās daļās.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

1. Likuma normas, kas nosaka, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objektā ir iekļautas darba devēja iemaksas licencētos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi, apdrošinot savu darbinieku dzīvību, veselību un nelaimes gadījumiem, ietekmē palielināsies valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumi, kā arī palielināsies darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts, kas tieši ietekmē sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru.

Likuma normas ietekmē tuvākajā laikā varētu palēnināties privāto pensiju fondu veidošanās un samazināties apdrošināšanas sabiedrību noslēgto līgumu apjoms ar darba devējiem par viņu darbinieku apdrošināšanu.

2. Likuma normas, kas nosaka samazināt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēju likmi, ietekmē tiks veicināta uzņēmējdarbības attīstība, jo samazināsies ar darba spēku saistītās izmaksas. Samazinot sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi par vienu procentu, prognozējamais darba devēju izdevumu samazinājums būtu apmēram par 13 miljoniem latu gadā.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Pēc Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas sniegtās informācijas 1999.gada 1.pusgadā apdrošināšanas sabiedrībās veiktas iemaksas 2,9 milj. latu apmērā, bet privātajos pensiju fondos — 0,01 milj. latu apmērā. Līdz ar to, pieņemot likumprojektā noteikto normu, valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumi palielinātos par apmēram 2 milj. latu gadā.

Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēju likmes samazinājums par vienu procentu gadā samazinās minētā budžeta ieņēmumus apmēram par 13 miljoniem latu, kā rezultātā prognozējamais budžeta deficīts 2000.gadā sasniegs 34,8 milj. latu.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojektam nav saistību pret Eiropas Savienību, kā arī citu starptautisku saistību likumdošanas saskaņošanas jomā.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Tā kā sagatavotais likumprojekts ir grozījums spēkā esošajā likumā, tad jaunu valsts institūciju izveidošana netiek plānota, likuma izpildi turpinās nodrošināt Valsts ieņēmumu dienests.

Labklājības ministrs R.Jurdžs

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!