Likumprojekts

Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam

Saeimas dok. nr.1081; likumprojekts nr.344

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1999.gada 14.septembra sēdē akceptēts (prot. Nr.48, 21.§)

un 1.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir regulēt valsts sociālās apdrošināšanas bezdarba gadījumam (turpmāk — bezdarba apdrošināšana) pakalpojumu sniegšanas kārtību, noteikt personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus, to pienākumus un atbildību.

2.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi

Saskaņā ar šo likumu tiek sniegti šādi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi —piešķirts:

a) bezdarbnieka pabalsts;

b) apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā (turpmāk — apbedīšanas pabalsts);

c) stipendija bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā (turpmāk — bezdarbnieka stipendija).

3.pants. Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem

(1) Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras likumā "Par nodarbinātību" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk — bezdarbnieks), ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem, bet tiesības uz apbedīšanas pabalstu — šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.

4.pants. Līdzekļi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu finansēšanai

(1) Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus finansē no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta (turpmāk — nodarbinātības speciālais budžets) līdzekļiem.

(2) Papildus šā likuma 2.pantā noteikto bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu finansēšanai nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļi tiek izmantoti arī likumā "Par nodarbinātību" noteikto bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu finansēšanai, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, konkrētu nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu summu bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu finansēšanai nosakot likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam.

 

II nodaļa. Bezdarbnieka pabalsts

5.pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

(2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus un ja tās ir veiktas arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja noteiktajā periodā viņš ir piederējis pie vienas no šādām kategorijām:

1) persona, kura pēc invaliditātes ir atguvusi darbspējas;

2) persona, kura ir kopusi bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajai personai bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja tā bezdarbnieka statusa iegūšanai reģistrējusies nodarbinātības valsts dienestā viena mēneša laikā no dienas, kad atguvusi darbspējas, vai no dienas, kad personas kopjamais bērns invalīds ir sasniedzis 16 gadu vecumu vai miris, nesasniedzot 16 gadu vecumu.

6.pants. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido:

1) periodi, par kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu;

3) no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātie darba periodi, par kuriem veikti sociālā nodokļa maksājumi, vai darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punktu;

4) periodi, par kuriem laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veikti sociālā nodokļa maksājumi saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli".

(2) Apdrošināšanas stāžs tiek noteikts:

1) šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai personai — uz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienu;

2) šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai personai — uz pabalsta pieprasīšanas dienu.

7.pants. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana

(1) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atkarībā no ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — apdrošināšanas iemaksu alga):

1) ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentus no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentus no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kāda bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam par iemaksu perioda daļu ir veicis pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, bet daļu — valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atkarībā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas — bezdarbniekam, kas iemaksu perioda beigās ir bijis piederīgs pie šā panta pirmajā daļā noteiktās personu kategorijas;

2) 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kas bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā, — bezdarbniekam, kas iemaksu perioda beigās ir bijis piederīgs pie šā panta otrajā daļā noteiktās personu kategorijas.

(4) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kāda bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

(5) Piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt piecas valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), kas bija spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

8.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai

(1) Šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

(2) Šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu.

(3) Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa atkarībā no bezdarba ilguma

(1) Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir deviņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

(2) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, pabalsts piešķirams, ņemot vērā iepriekšējo šajā periodā piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu. Ja par konkrēto personu šajā 12 mēnešu periodā ne mazāk kā deviņus mēnešus ir veiktas iemaksas bezdarba gadījumam, bezdarbnieka pabalsts piešķirams vispārējā kārtībā.

(3) Bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no bezdarba ilguma:

1) pirmos trīs mēnešus — pilnā apmērā;

2) nākamos trīs mēnešus — 75 procentus no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā divu valsts noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu) apmērā;

3) pēdējos trīs mēnešus — 50 procentu no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, bet ne vairāk kā vienas valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) apmērā.

10.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un pārtraukšana

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:

1) noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;

2) noslēdz darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot).

(2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētajā periodā.

(3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu pārtrauc, ja bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu.

III nodaļa. Bezdarbnieka stipendija

11.pants. Bezdarbnieka stipendija

(1) Tiesības uz stipendiju bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā ir bezdarbniekam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.

(2) Bezdarbnieka stipendiju izmaksā 50 procentu apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas), sākot ar pirmo mācību vai pārkvalificēšanās dienu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus 12 mēnešu periodā.

(3) Bezdarbnieka stipendijas piešķiršanu un izmaksu nodrošina Nodarbinātības valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa. Apbedīšanas pabalsts

12.pants. Apbedīšanas pabalsts

(1) Bezdarbnieka nāves gadījumā tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir bezdarbnieka ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja mirušais bezdarbnieks ir bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir divkāršā valsts noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) apmērā, kas bija spēkā bezdarbnieka nāves dienā.

(3) Ja bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un citu likumu normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.

V nodaļa. Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta

piešķiršana un izmaksa

13.pants. Pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība

(1) Bezdarbnieka pabalstu piešķir:

1) no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus tiesības uz pabalstu apliecinošos dokumentus, izņemot šīs daļas 2.punktā noteikto gadījumu;

2) personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz personīga uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, — no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus tiesības uz pabalstu apliecinošos dokumentus, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja pabalsts pieprasīts 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.

(3) Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Dokumentus, kas apliecina tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu, nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pagājušo laiku

Piešķirtās un aprēķinātās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras bezdarbnieks nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.

15.pants. Sakarā ar bezdarbnieka nāvi nesaņemtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa

Piešķirtās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras nav izmaksātas, bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt viņa laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pieprasījums iesniegts gada laikā pēc bezdarbnieka nāves.

16.pants. Ieturējumi no bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta

(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās bezdarbnieka pabalsta summas, kas bezdarbniekam pārmaksātas viņa vainas dēļ, ja viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra, un ieturētās summas ieskaitāmas nodarbinātības speciālajā budžetā.

(2) Ieturējumus no apbedīšanas pabalsta neizdara.

VI nodaļa. Atbildība par likuma pārkāpumiem

un lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem pārsūdzēšana

17.pants. Bezdarbnieka atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Personai, kura bezdarbnieka statusa iegūšanai sniegusi nepatiesas ziņas vai nav ziņojusi par pārmaiņām, kas ir pamats bezdarbnieka statusa zaudēšanai, un uz to pamata nelikumīgi saņem bezdarbnieka pabalstu, nelikumīgi saņemtā summa saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu jāiemaksā nodarbinātības speciālajā budžetā. Ja šī summa netiek atmaksāta labprātīgi, to piedzen tiesas ceļā.

18.pants. Lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem pārsūdzēšana

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu par atteikumu sniegt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu vai lēmumu par sniedzamā pakalpojuma apmēru ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi attiecīgo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu .

(2) Nodarbinātības valsts dienesta lēmumu par atteikumu piešķirt bezdarbnieka stipendiju vai lēmumu par tās apmēru ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi attiecīgo Nodarbinātības valsts dienesta lēmumu.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 4.panta otrā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

3. Līdz 2001.gada 31.decembrim no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem tiek finansēti arī šādi likumā "Par nodarbinātību" noteiktie bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumi:

1) darba meklētāju klubu darbība;

2) profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi;

3) profesionālās apmācības un pārkvalificēšanas pasākumi.

4. Šā likuma 2.panta "c" apakšpunkts, III nodaļa un 18.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.).

6. Personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bezdarba periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" sagatavots, lai nodrošinātu 05.10.1995. Saeimā pieņemtā likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" normu atbilstību likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" normām, lai savstarpēji saskaņotu minētā likuma normas ar citu sociālās drošības paketes likumu normām un Koncepcijas par nodarbinātības veicināšanu valstī nostādnēm, kā arī, lai panāktu efektīvu un ekonomisku valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izlietojumu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likums veicinās ikviena bezdarbnieka pēc iespējas ātrāku atgriešanos darba tirgū, sekmēs darba tirgus papildināšanos ar apmācītu un nepieciešamo kvalifikāciju ieguvušu darba spēku.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumā noteikto normu darbības rezultātā tiek prognozēts valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta izdevumu samazinājums — 2000.gadā 9,7 milj. latu attiecībā pret pašreiz spēkā esošo likumu, ievērojot, ka tiek samazināts bezdarbnieka pabalsta apmērs un izslēgta norma, kas nosaka rezerves fonda veidošanu. Likums valsts budžeta ienākumus nesamazinās.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Lai nodrošinātu likumā noteikto normu darbību, papildus jāizdod divi Ministru kabineta noteikumi:

1. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai;

2. Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība.

Minētie tiesību aktu projekti tiks sagatavoti 1999.gada IV ceturksnī.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojektam nav tiešas saistības ar Eiropas asociācijas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā, kā arī citu starptautisku saistību.

Attiecībā uz pabalsta apmēru izdarītās prognozes ļauj secināt, ka bezdarbnieka pabalsts principā atbilst Starptautiskās darba organizācijas 102. Konvencijas noteiktajiem minimālajiem standartiem un līdz ar to arī Eiropas Sociālās hartas, kuru Latvija parakstījusi 1997.gadā, prasībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Tā kā sagatavotais likumprojekts ir jaunā redakcijā izteikts bijušais likums, tad jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana netiek plānota.

Labklājības ministrs R.Jurdžs