Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Mare Merimā. “Igaunijas tiesu sistēmas reforma”

Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993.gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985.gada viņa ir strādājusi par rajona tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Tallinā. Līdztekus tiesneša amata pienākumiem M.Merimā strādā akadēmijas “Nord” Juridiskajā fakultātē par mācībspēku un studē šīs akadēmijas doktorantūrā.

M.Merimā aktīvi darbojas arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās. Viņa ir Igaunijas Tiesnešu biedrības valdes locekle un Tiesnešu mācību padomes locekle, kā arī Igaunijas Juristu dienu organizatoru komisijas locekle. Kopš Baltijas valstu Tiesnešu biedrību padomes izveidošanas M.Merimā ir šīs padomes locekle un šobrīd pilda padomes prezidentes pienākumus.

Rakstā M.Merimā sniedz ieskatu Igaunijas Republikas tiesu sistēmā un tās reformās. Tā kā arī Latvijā gaidāma tiesu varas reforma, lasītājiem varētu būt noderīgs ieskats kaimiņu pieredzē.

• Aloizs Vaznis. “Kriminālprocesā nepieciešami grozījumi”

Pirms diviem gadiem, 2005.gada 1.oktobrī, stājās spēkā Kriminālprocesa likums. Jaunajam likumam bija jābūt efektīvākam un pilnīgākam par veco – Kriminālprocesa kodeksu. Tomēr jautājums, vai Kriminālprocesa likumam ir izdevies savu uzdevumu izpildīt, ir strīdīgs.

Ir institūti, kas ar jauno likumu uzlaboti, mainīti, daži ir izzuduši. Tomēr nevar viennozīmīgi teikt, ka Kriminālprocesa likums visos aspektos ir tā priekšgājēja kodeksa uzlabojums, jo pastāv institūti, kuru regulējuma pilnveidošanai nav pievērsta pienācīga uzmanība. Viens no tādiem, kas saskaras ar šādu problēmu, ir kratīšanas institūts. Arī jaunais likums, tāpat kā iepriekšējais, turpina izmantot abstraktas un neskaidras frāzes saistībā ar kratīšanu.

• Elita Nīmande. Vladimirs Terehovičs. “Kriminālistikas izzināšanas objekta noteikšanas problēma”

Kriminālistikai ir vairāk nekā 100 gadu. Pa šo laiku izaugušas vairākas speciālistu paaudzes, kuru pamatnodarbošanās bijusi kriminālistisko zināšanu uzkrāšana un pilnveidošana. Visā šajā aizvadītajā laikā speciālisti centušies šo zināšanu sistēmu padarīt par zinātnisku teoriju, tomēr šis process vēl nav beidzies.

Piemēram, izdevniecības “Van Nostrand Reinhold Company” izdotās zinātnes enciklopēdijas “Scientific Encyclopedia” septītajā izdevumā termina “kriminālistika” skaidrojums nav atrodams. Tādējādi no minētā fakta secināms, ka zinātnes pasaulē kriminālistikas kā zinātnes jēdziens nav zināms. Tomēr tas nenozīmē, ka zinātnieku centieni izveidot kriminālistikas zinātnisku teoriju uzskatāmi par bezperspektīviem.

• Marina Borkoveca. “Tiešā tiesību normu hierarhijas kontrole”

Nosacīti izšķirami formālie un materiālie tiesību normas spēkā esības priekšnoteikumi un šķēršļi. Pirmajā gadījumā ir runa par tiem apstākļiem, kuri tiesību normas spēkā esībai noteic sākuma un beigu momentu, savukārt otrajā gadījumā – par tiem apstākļiem, kuri norāda, vai attiecīgo tiesību normu ir (pieņēmusi) izdevusi kompetenta institūcija, ievērojot noteikto kārtību, un vai no satura viedokļa šī norma atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, kas pretējā gadījumā var būt pamats tiesību normas atzīšanai par spēkā neesošu.

Materiālie tiesību normas spēkā esības priekšnoteikumi un šķēršļi norāda uz attiecīgās normas konstitucionalitāti vai antikonstitucionalitāti, kuras pārbaude ir konstitucionālās kontroles uzdevums. Satversmes tiesas kompetenci regulē Satversmes tiesas likuma 16.pants, kas aptver tiesību normu konstitucionalitātes pārbaudi. Pirmkārt, jāpārbauda kompetence, otrkārt, normas pieņemšanas procesuālā kārtība, treškārt, atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām no satura viedokļa.

“Jurista Vārda” redakcija