Par personvārdu un organizāciju nosaukumu rakstību

Skolas gramatikās īpašvārdi definēti kā leksikas kategorija, kas pakļaujas tām pašām valodas normām, kam pakļaujas visas pārējās leksikas grupas. Īpašvārdi nosauc konkrētu personu, vietu, parādību u.tml., tie zaudējuši semantiku, kas sākotnēji bijusi šajos vārdos ietverta (īpašvārdi tādējādi kļuvuši par simboliem, apzīmētājiem, nevis raksturotājiem). Rakstā uzmanība pievērsta tām īpašvārdu grupām, ar kurām autorei ir visciešākā saskare ikdienas darbā Valsts valodas konsultāciju dienestā — personvārdiem, respektīvi, personu priekšvārdiem un uzvārdiem un uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju nosaukumiem, to veidošanai un kritērijiem.

Personvārdi dokumentos

Ievērojot, ka īpašvārdi ir viena no lietvārdu grupām, ir it kā pats par sevi saprotams, ka šiem vārdiem jāpakļaujas tām pašām latviešu valodas normatīvajām prasībām, kā tas ir ar otru lielo lietvārdu grupu — sugasvārdiem. Tomēr mūsdienu praksē, kad ir tik svarīgi vienveidot un precizēt īpašvārdu, resp., personvārdu rakstību sakarā ar svarīgāko valsts dokumentu — Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu pasu izdošanu, praksē ir daudz neskaidrību, patvaļas, latviešu valodas normatīvo prasību nezināšanas. Personvārdi dokumentos tiek ierakstīti kļūdaini, svešas cilmes vārdi bieži netiek atveidoti atbilstoši latviešu valodas normatīvajām prasībām, bet gan atbilstoši attiecīgās personas dzimtās valodas likumībām (piem., lietuviešu vīriešu uzvārdi atveidoti atbilstoši lietuviskajai rakstībai ar galotni –as , piem., Algirdas Brazauskas , turklāt dažkārt šāda rakstība saglabāta arī sieviešu dzimuma personu dokumentos; krieviski rakstītie poļu cilmes uzvārdi ar –crbq , –wrbq tiek atveidoti kļūdaini, kā, piem., Dubrovskijs (jāraksta — Dubrovkis ), Petrockijs (jāraksta — Petrockis )), daudzkārt personvārdi tiek rusificēti (piem., lietuviešu precētu sieviešu uzvārdi ar izskaņu –iene tiek atveidoti ar izskaņu –ene ) vai tiek atveidoti atbilstoši krievu valodas normām (piem., Steļmah , Savvina ). Latviski rakstītajos personvārdos daudzkārt saglabāta agrāko gadsimtu pareizrakstība (piem., Otto , Leppo ). Atšķirības personvārdu rakstībā bieži vien sastopamas pat vienas dzimtas locekļu dokumentos. Šāda nekonsekvence nav pieļaujama, pirmkārt — lai turpmāk nebūtu identifikācijas problēmu viena un tā paša personvārda formu un pareizrakstības atšķirību dēļ (piem., Martinelli, Martinellis, Martinells, Martinelle vai Misser, Missers, Missere, Misers, Miseris, Misere ), un otrkārt, galvenokārt, — lai personvārdi atbilstu mūsdienu latviešu valodas normatīvajām prasībām un būtu lietojami kā jebkurš cits latviešu valodas vārds.

Turpmāk pievērsīšos biežāk sastopamajām personvārdu rakstības un atveides kļūdām.

1) Troksneņu dubultojums

a) Tādos latviski rakstītos latviskas vai svešas cilmes priekšvārdos un uzvārdos kā, piemēram, Mise, Misers, Lepo, Lepers, Laukanens, Hakinens, Repe, Rapa, Štrekers, Rate, Rasa un tādos priekšvārdos kā, piemēram, Loreta, Oto, Melita, Mika daudzos līdzšinējos personu dokumentos saglabājusies vācu valodas pareizrakstība, kas bija spēkā vēl līdz mūsu gadsimta 20. gadiem, vai, retāk, kādas citas svešvalodas oriģinālrakstība. Attiecīgo priekšvārdu un uzvārdu īpašnieki bieži vien uzstāj, ka vecā pareizrakstība saglabājama arī turpmāk izdodamajos dokumentos. Taču fakts ir tāds, ka jau mūsu gadsimta trīsdesmito gadu pirmajā pusē troksneņu dubultojums starp diviem patskaņiem īpašvārda saknē tika atcelts (sugasvārdos jau agrāk atcēla troksneņu dubultošanu, nerakstīja vairs, piemēram, akka, pusse, butte, bet gan aka, puse, bute ). Tā, piemēram, 1933. gadā izdotajā E.Bleses un V.Pētersona "Latviešu pareizrakstības rokas grāmatā" teikts: "Kā burtu divkāršojumi (dubultnieki) latviešu rakstībā sastopami tikai savienojumi ll, ļļ, rr, mm, nn, ņņ ; tādēļ beidzot reiz galīgi atmetami joprojām vēl pat īsti latviskos un pārlatviskotos vārdos rakstībā sastopamie ss (jāraksta Misiņš , ne Missiņš ; Blese , ne Blesse ), tt ( Plute , ne Plutte ; Zute , resp., Zutis , ne Zutte ), kk ( Knoke , ne Knokke ), pp ( Gopers , ne Goppers ), dd ( Plade , ne Pladde ; Zade , ne Zadde ; Feders , ne Fedders ) un citi līdzīgi savienojumi. Kur šādus savienojumus lieto citas svešas valodas savā rakstībā, tur latviešu rakstībā jāraksta tikai viens burts."

Par troksneņu dubultojuma atcelšanu 1939. gadā pieņemts Latvijas Ministru kabineta lēmums (publicēts 1939. g. 14. jūlijā laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 155. numurā). Šis pats noteikums apstiprināts 1940. gada Ministru kabineta lēmumā (publicēts 1940. gada 30. jūlija "Jaunākajās Ziņās" 171. numurā) un "Noteikumos par latviešu valodas pareizrakstību", ko pieņēma LPSR Ministru kabinets 1946. gada 5. jūnijā. Troksneņu nedubultošana vēlreiz apliecināta arī pavisam nesen izdotajās brošūrās "Instrukcija par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā" un "Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā".

b) Svešvalodā rakstītu svešas cilmes priekšvārdu un uzvārdu, piemēram, Bennett, Barrett, Matthew, Huttunen, Karsikko, Halffter, Abkbggjd> Cfddbyf u.tml. atveidē spēkā ir tas pats iepriekšminētais likums. Šeit varētu iebilst tikai vienā aspektā — atveide latviešu valodā var sarežģīt uzvārda identifikāciju. Tā, piemēram, krieviski rakstīto uzvārdu Cfddby atveidojot latviešu valodā Savins , var rasties problēma to atšķirt no citas personas iespējami rakstītā uzvārda krievu valodā Cfdby (ar vienu d ). Šo problēmu iespējams atrisināt, vai nu ierakstot uzvārda oriģinālformu iekavās aiz atveidotās uzvārda latviešu valodas formas (piem., preses izdevumos, reklāmas bukletos u. tml.), vai arī izdarot attiecīgu atzīmi pasē.

2) Personvārdu dzimšu galotnes, resp., iebildumi pret uzvārdu sieviešu dzimtes galotņu lietošanu

Šai kategorijā problemātiski attiecīgo uzvārdu īpašniecēm šķiet tādi uzvārdi kā Vilks, Osis, Gulbis, Vilnis, Stūris [ Stłris ] u.tml. Problemātiskums rodas tādēļ, ka personas, kam šie uzvārdi pieder, uzsver to semantiku, argumentējot, ka vārdi osis, vilks, gulbis, vilnis u.tml. kaut ko nozīmē, tiem ir sava nozīme, bet, piemēram, vārdi vilka, ose, gulbe, vilne nenozīmē neko. Taču, kā jau iepriekš minēts, uzvārdi ir desemantizējušās valodas vienības, simboli, personas identificēšanas zīmes, kas nominē konkrētu personu un atšķir to no citām personām sabiedrībā nominācijas aspektā. To uzdevums ir ne tikai apzīmēt personu, bet klasificēt to arī pēc tik būtiskas pazīmes kā dzimums.

Otrs iebildums, ar ko pamato nostādni pret sieviešu dzimtes galotņu pievienošanu uzvārdiem, ir to identificēšanas problēma ārvalstīs salīdzinājumā ar vīriešu dzimtes uzvārdiem. Taču, pirmkārt, latviešu valoda nav vienīgā pasaules valoda, kurā pastāv diference starp uzvārdu vīriešu un sieviešu dzimtes formām (tāda ir arī, piemēram, lietuviešu, čehu, dažkārt arī krievu valodā). Un, otrkārt, pastāv nepārprotamas juridiskās identifikācijas iespējas (kaut gan identifikācijas problēmām rasties nevajadzētu), piemēram, ja iepriekšējos dokumentos sievietes uzvārds ierakstīts vīriešu dzimtē, pastāv iespēja iespiest pases īpašajās atzīmēs spiedogu ar attiecīgu atzīmi.

3) Svešvalodā rakstītu personvārdu atveidošana/ neatveidošana latviešu valodā

"Noteikumos par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju dokumentos", ko Ministru kabinets pieņēmis 1996. gada 14. maijā (Noteikumi nr 174. (prot. nr. 26, 18. §)), 2. punktā teikts: "Citvalodu vārdi un uzvārdi neatkarīgi no to cilmes latviešu valodā rakstāmi iespējami tuvu izrunai oriģinālvalodā saskaņā ar citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem." Svešo personvārdu īpašniekiem bieži ir iebildumi pret jebkādu personvārdu atveidi latviešu valodā, tiek pieprasīta r a k s t ī b a oriģinālvalodā. Uzskatu par oriģinālrakstības saglabāšanu atbalsta arī vairākas amatpersonas un žurnālisti. Taču pret šādu viedokli iebilstami vairāki nopietni argumenti: pirmkārt, vidējais valodas lietotājs resp. cilvēks ar vidējo izglītību nekad nebūs tik izglītots, lai zinātu visas pasaules valodas un to rakstības principus. Bieži vien kā cilvēktiesību pārkāpums tiek minēts fakts, ka Latvijas likumdošana prasa šo citvalodu personvārdu atveidi latviešu valodā. Taču vairākumā gadījumu iznāktu tā, ka tiktu pārkāptas to cilvēku tiesības, kuriem šie svešā rakstībā saglabātie personvārdi jālieto. Šeit vietā citāts no R. Grīsles raksta žurnāla "Skola un Ģimene" 1995. gada 11. numura: "Visvairāk nemīl īpašvārdu rakstības pieskaņošanu izrunai tie steidzīgu rakstu rakstītāji, kam netīk pūles noskaidrot, kā izrunājams pašu apcerētās personas vai parādības nosaukums. Lai muļķa vai meklētāja lomā labāk paliek citi — visi, kam uzrakstītais balsī jālasa vai jāatstāsta." Jo, patiesi, kā lai attiecīgās valodas nepratējs zina, ka, piemēram, angliski rakstītais Yeates lasāms kā Jeitss ; Whittier kā Vitjers , franciski raksītais Musset kā Misē un Queuille kā Keijs vai, piemēram, angliski kā starpniekvalodā rakstītais korejiešu Rim Hyong Gu kā Ļims Hjongu . Lai, piemēram, pēdējo personvārdu izlasītu pareizi, ir jābūt informācijai, ka r vairumā korejiešu izcelsmes vārdu vārda sākumā izrunājams kā ļ , ka ng vārda vidū un vārda beigās atveidojams kā n u.tml.

Otrkārt, latviešu valodā ir spēkā fonētiskais citvalodu īpašvārdu atveides princips – tiek saglabāta svešā īpašvārda identitāte, to atveidojot iespējami tuvu izrunai (saziņas procesa primārais elements ir runātais vārds!) oriģinālvalodā un pieskaņojot svešo īpašvārdu latviešu valodas gramatikas normatīvajām prasībām vienīgi tiktāl, lai svešais vārds būtu dabiski lietojams un iekļaujams mūsu valodas apritē.

Treškārt, bieži pieprasītā atveide oriģinālrakstībā ir tikai angļu valodai pieskaņota rakstība (piemēram, uzvārds Šiškina rakstīts Shishkina ). Diemžēl arī šāda rakstība (kas vismaz būtu tuvāka personvārda izrunai oriģinālvalodā) neatbilst starptautiski pieņemtajai elektroniski lasāmajai rakstībai, kur saglabāta tiek oriģinālrakstība, bet bez diakritiskajām zīmēm (tās rezultāti redzami arī Latvijas Republikas nepilsoņu pasēs). Daži uzskatāmi piemēri liecina, cik aplama un cilvēktiesības pārkāpjoša ir šāda rakstība, kas latviešu valodā rakstīto krievu uzvārdu Šiškina pārvērš par Siskinu , kas čehu uzvārdu Dvorak [ Dvoržaks ] ( r izrunājams kā rž , elektroniskajā rakstībā Dvorak ) pārvērš par Dvoraks , bet vācu uzvārdu Mūller (elektroniskajā rakstībā Muller ) latvietis izrunās kā Mullers un anglis kā Maller .

Personvārdu vienotas rakstības problēma ir tā, kas skar plašākus iedzīvotāju slāņus, ne tikai attiecīgo problemātisko grupu personvārdu īpašniekus — šai aspektā nopietns saskarsmes punkts ir masu infromācijas līdzekļi.

Diemžēl mūsdienās Latvijas masu informācijas līdzekļi daudzkārt turas pie aplamas personvārdu rakstības, pārņemot to no bieži mūsdienu latviešu valodas normatīvajām prasībām neatbilstošiem ierakstiem personu dokumentos, piemēram, gadījumā ar mūsu ārzemju tautietēm, kur Vanda Celmiņa dokumentos ir Vanda Celmins, Irena Melle — Irena Mellis, Lilija Zobena – Lilija Zobens.

Tā kā nav likumdošanas aktu, kuros būtu t i e š i norādīts par vārdu un uzvārdu rakstību masu informācijas līdzekļos (Ministru kabineta 1992. gada 4. novembra lēmumā "Nolikums par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā" tikai teikts: "Visos dokumentos un lietvedībā valsts valodā personas vārds un uzvārds rakstāms saskaņā ar spēkā esošajām latviešu valodas pareizrakstības normām. Pareiza personvārdu rakstība un lietošana obligāta visos dokumentos un lietvedībā, kā arī sarakstē un atklātajos sarīkojumos, kongresos, konferencēs, sēdēs sanāksmēs un sapulcēs.", bet presē gluži nekontrolēti attiecīgajos tekstos parādās šādi rakstījumi:

"A/s "Tallinvest".. tiesā cenšas panākt Margaritas Šmit .. izlikšanu no dzīvokļa.."

".. Lidija Press paziņoja, ka visā ēkā tiks veikta rekonstrukcija.."

" Taigu Birnbaum. . katru dienu var sastapt vienā no Vecrīgas jaukākajiem restorāniem "Kolonna"." [Tālāk tekstā runa par Birnbaumu ģimeni.]

"Prombraucot no Rīgas, Sniedzei Plesovs rokās bija divas pases — Jaunzēlandes un Latvijas."

"Izstādes organizētāji ir Austrumvācu kultūras padomes fonds Bonnā, tās kuratore — vēsturniece Ingeborga Šubbe ."

" Valda Batraks–Mikāne pēdējos gados veido krāsainus zīmējumus, kuros.. radīta ireāla pasaule.."

".. visai primitīvi izstādes tēma risināta Madaras Gulbis darbā.."

"Kvalificēts angļu valodas skolotājs no Anglijas. Zvaniet Matthew pa tālr. .."

Kopumā rezumējams: personvārdi ir tieši tāda pati valodas sistēmas daļa kā jebkurš cits valodas vārds, un to lietošanā jāievēro tieši tās pašas pareizrakstības un gramatikas likumības, kas visā valodā. Personvārdu atveidē nepieciešama rakstības un lietojuma vienādošana, jo personvārdu patvaļīga lietošana draud ne mazāk un ne vairāk kā ar anarhiju latviešu valodas pareizrakstībā kopumā. Jo kā, piemēram, skolā, mācot bērniem latviešu valodas pareizrakstību, varēs pamatot to, ka uzvārds Bute rakstāms ar diviem t burtiem, bet zivs bute ar vienu t burtu, ka uzvārds Mise rakstāms ar diviem s burtiem, bet vārdi pase, klase, kase ar vienu s burtu un tā joprojām? Bez lieka patosa jāpiebilst, ka ikvienam latvietim jābūt savas valodas sargam, lai tā netiktu locīta līdzi dažādu ļaužu un dažādu tautu iegribām.

Uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju nosaukumi

Iebraucot Rīgā, ārzemnieki bieži pauž savu neizpratni par to, cik ļoti maz iespēju ir redzēt izkārtnes ar uzņēmumu un veikalu nosaukumiem latviešu valodā.

Ārzemju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir tiesības veidot savus nosaukumus svešvalodās. Ārzemju kopuzņēmumiem vienīgais noteikums ir, ka vismaz 40% kopuzņēmuma statūtkapitāla īpašniekam jābūt ārzemju uzņēmējam. Ārvalstu akciju sabiedrības nosaukumus svešvalodās drīkst izvēlēties tikai tad, ja 100% to statūtkapitāla pieder ārzemju uzņēmējam. Ārvalstu firmām piederošo veikalu nosaukumiem, ja tie atšķiras no attiecīgās firmas nosaukuma, jābūt veidotiem valsts, resp., latviešu valodā. Tāpat latviešu valodā jābūt veidotiem to uzņēmumu nosaukumiem, kuru īpašnieki ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji. Šai sakarā minamas divas būtiskas problēmas:

• Kaut gan "Nolikumā par valsts valodas lietošanu nosaukumos un informācijā" teikts, ka "Iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, zemnieku saimniecību un organizāciju.. oficiālie un saīsinātie nosaukumi veidojami un dodami valsts valodā atbilstoši latviešu literārās valodas un ortogrāfijas normatīvajām prasībām.", LR Uzņēmumu reģistrs (īpaši deviņdesmito gadu sākumā) ir reģistrējis latviešu valodai neatbilstošus nosaukumus — gan bezgalotnes formas, gan kroplīgas skaņu kombinācijas. Tas nav attaisnojams arī ar uzņēmuma dibinātāju iebildēm, ka nevar visus uzņēmumus dēvēt par "Puķītēm", "Auseklīšiem" u. tml., jo ārpus latviešu valodas ļoti bagātā leksikas krājuma pastāv arī iespēja veidot uzņēmuma nosaukumu kā mākslīgu vārdu, piemēram, no uzņēmuma dibinātāju vārdu pirmajiem burtiem vai pirmajām zilbēm. Šai ziņā kā pozitīvs piemērs minams nosaukums "Anre", kas veidots no uzņēmuma īpašnieku vārdu pirmajām zilbēm — An no Anita un Re no Renārs. Bet arī šiem veidojumiem jāiekļaujas noteiktā sistēmā un jāatbilst latviešu valodas normatīvajām prasībām. Kā bezgalotnes formas šādi nosaukumi iespējami vienīgi tad, ja tos veidojošie burti atšifrējami kā pilns nosaukums, piem., kā gadījumā ar VEF, kura pilnais nosaukums ir Valsts elektrotehniskā fabrika. Nav pieļaujami, piemēram, tāda tipa nosaukumi kā "Ļiļ", ko veido priekšvārdu Ļeoņid Irina Ļiļija pirmie burti u. tml. Mākslīgais vārds turklāt nedrīkst līdzināties kādam atpazīstamam citas valodas vārdam (piemēram, no uzņēmumu īpašnieku vārdu pirmajiem burtiem veidots nosaukums "Priboj", kas veido latīņu alfabēta burtiem rakstītu krievu valodas vārdu ar nozīmi ‘paisums’ vai arī kā abreviatūrnosaukums veidotais "VVELL" — it kā atšifrējams kā "visiem vēlam lielu laimi"), kas dizainiski turklāt rakstīts well, pirmkārt, veido angļu valodas vārdu un, otrkārt, neiekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā (tika piedāvāts veidot nosaukumu "Vels"). Abreviatūrnosaukums nedrīkst arī līdzināties Latvijas kodam, piem., nepieļaujams ir nosaukums "Pārtika LV" (LV pēc īpašnieku apgalvojuma ir Ludmila un Viktors).

Latvijas uzņēmējiem ir liela tieksme veidot uzņēmumu nosaukumus svešvalodā. Tas zināmā mērā skaidrojams ar vēlmi pielāgoties savu ārzemju biznesa partneru gaumei, kaut gan nosaukumam latviešu valodā ārzemju sakariem ir tiesības pievienot tulkojumu attiecīgajā svešvalodā.

• Otrs problēmjautājums ir logotipu veidošana. Teorētiski, kā jau minēts, Latvijas uzņēmumiem un veikaliem nosaukumi nedrīkst tikt veidoti svešvalodā vai kļūdainā latviešu valodā. Taču ir izveidojusies kāda sprauga, kas, tēlaini izsakoties, palēnām kļūst par plašiem vārtiem, caur kuriem visi pretlikumīgi un kļūdaini veidotie nosaukumi tomēr nokļūst apritē. Šo plašo vārtu nosaukums ir LOGOTIPI. Patentu valde svešvalodā veidotos un kļūdainos nosaukumus reģistrē kā logotipus. Jautājums par logotipu veidošanu līdz šim nav ne noskaidrots, ne pietiekami izsvērts. Piemēram, "Pareksa" bankas logotips "Parex", pirmkārt, neatbilst latviešu valodas normatīvajām prasībām un, otrkārt, tajā ietilpst latviešu alfabētā neesošs burts x; tetovēšanas salona "Tattoo" logotips veidots svešvalodā, kaut arī tas ir Latvijas uzņēmums. Patentu valde reģistrējusi kā logotipu veikala nosaukumu "Lēdija Harrissa" (ar nepieļaujamu ss dubultojumu).

Uzņēmumu nosaukumus iespējams veidot arī latīņu valodā, taču tādā gadījumā šim nosaukumam ir jābūt tādam, ko pazīst vidējais valodas lietotājs, piem., Credo, Ave sol u.tml. Nosaukumus latīņu valodā drīkst izvēlēties arī studentu organizācijas.

Runājot par biežāk sastopamajiem kļūdu tipiem to uzņēmumu nosaukumu vidū, kas pieder Latvijas uzņēmējiem, jāmin:

1) bez galotnēm veidotie nosaukumi, piemēram, Kamil, Magelan ;

2) locījuma ziņā nesaskaņotie nosaukumi, piemēram, Maksimums Enerģija, Brīze Tūrisms, Lāčplēsis grupa;

3) latīņu burtiem veidotie krievu valodas vārdi bezgalotnes formā, piemēram, Rezovec, Rusj, Poljot, Ņikoļ ;

4) nosaukumi, kuros ietverti latviešu literārajai valodai neatbilstoši vārdi vai formas, piemēram, Baltā zivīte ;

5) nosaukumi, kuri neatbilst latviešu valodas pareizrakstībai, piemēram, Rovvers, Sikkens, Rossa (ar troksneņu dubultojumu);

6) neloģiski veidotie uzņēmumu nosaukumi, piemēram, Konsultācijas . Audits . Maksātnespēja . Pārvalde ., Heidelberga — Audits , Viesītes nākotne — Sēlijā u.tml.

Sastopami arī nosaukumi, kuri veidoti svešvalodā, taču mēģināti pielāgot latviešu valodai, rakstot tos latviešu alfabēta burtiem atbilstoši izrunai, piemēram, Rotfiš , Vidergeburt , Rezistans Franses. Ja šie uzņēmumi pieder ārvalstu īpašniekiem, tad tie rakstāmi attiecīgajā svešvalodā, ja tie savukārt ir Latvijas uzņēmumi, tad šādi nosaukumi vispār nav pieņemami.

Vēl viena skaužamu nosaukumu kategorija ir nosaukumi, kuros kombinēts latviešu valodas un svešvalodas lietojums, piemēram, Cerība Farm, Baltic Link Rīga, Hansabank — Latvija u.tml.

Vārda Latvija pievienošana uzņēmuma nosaukumam ir ļoti populāra. Visbiežāk ārvalstu uzņēmēji vēlas savam svešvalodā veidotajam uzņēmuma nosaukumam pievienot latviski rakstītu vārdu Latvija . Pret to noteikti jāiebilst. Ja Latvijā esošā struktūra ir Latvijas uzņēmuma filiāle, nodaļa u. tml., nosaukums dodams tikai svešvalodā, ieskaitot vārdu Latvija vai arī nosaukumam svešvalodā pievienojams papildinājums Latvijas nodaļa, Latvijas filiāle u.tml. Pilnīgi aplami no latviešu valodas sintakses viedokļa ir arī tāda tipa nosaukumi kā Sorosa fonds — Latvija , jo Sorosa fonds nav Latvija, bet tikai Sorosa fonda Latvijas nodaļa.

Anitra Tīsiņa — "Latvijas Vēstnesim"