• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Eiropeiskās Baltijas valstis" "Hufvudstadsbladet". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.1999., Nr. 348/350 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16625

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Izeja no Eiropas krīzes" "Die Zeit"

Vēl šajā numurā

22.10.1999., Nr. 348/350

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Eiropeiskās Baltijas valstis"

"Hufvudstadsbladet"

— 99.10.20.

Brauciens ar automašīnu cauri visām Baltijas valstīm, sākot no Narvas ziemeļaustrumos līdz Mēmelei un Kurische Nehrung dienvidaustrumos, atstāja vispozitīvākos iespaidus par ainavu, pieminekļiem, laipno attieksmi, apkalpošanu, viesnīcām un restorāniem, ēdienu, nemaz nerunājot par labajiem ceļiem, higiēnu, drošību, formalitāšu kārtošanu uz robežas, policijas lietišķo klātbūtni un tā tālāk.

Daudzējādā ziņā mēs - mans vecais draugs un klasesbiedrs un es - šajās trīs valstīs varējām konstatēt un apbrīnot daudz vairāk eiropeiskā, salīdzinot ar Somiju.

Ko nozīmē "eiropeiskā"? Kur ir pretstats?

Eiropas jēdziens taču ir daudznozīmīgs, un mēs varam domāt par ģeogrāfisko, politisko, vēsturisko vai kultūras aspektu. Tieši pašlaik Somija politiskā un ekonomiskā ziņā ir "eiropeiskāka" valsts nekā Baltijas valstis.

Šim apstāklim tomēr nevajadzētu aizēnot to, ka Baltijas valstis un Polija ir - katra savā ziņā - vēsturiskā un politiskā perspektīvā "eiropeiskākas" tādēļ, ka tās ir bijušas un atrodas tuvāk Centrāleropai un Dienvideiropai, šiem biezi apdzīvotajiem reģioniem, kas visvairāk ietekmē eiropeisko identitāti un Eiropas jēdzienu. Tie, kuri vēlas uzsvērt Rietumeiropas militāro atkarību no Savienotajām Valstīm, labprāt lieto jēdzienu "Rietumu pasaule", nevis Eiropa.

Zīmīgi, ka paplašinātā un padziļinātā bijušā austrumu un rietumu bloka saskare norisinās idejiski vēsturiskā fāzē, kam ir raksturīga augoša interese par klasisko Eiropas kultūras mantojumu. Tas nozīmē norobežošanos no krasi izteiktā materiālistiskā un vēsturē nebalstītā pasaules uzskata, kas kopš 60. gadiem bija spēcīgi iesakņojies tā sauktajā Rietumeiropā. Es varu vienīgi norādīt uz lielo pārmaiņu, kas norisinās reliģijā un mākslā. Attīstījušās ir "īstās" baznīcas, un lasītāju interesi izraisa un mākslas pasākumu apmeklētājus pievilina tieši klasiķi, nevis shematiski "eksperimentālās" vai ārēji "interesantās" mākslas formas, vismaz Centrāleiropas valstīs.

Kopš 80. gadiem Eiropā ir sākusies liela interese par vēsturi, kas aptver daudzus nozīmīgākos laika posmus - viduslaikus, baroku, 18. un 19. gadsimtu. Laika dimensija rada interesi, jo tā ietver arī nākotni. Tomēr domāšana par nākotni nav iespējama, nebalstoties pagātnē un tagadnē.

Atgriežoties pie Baltijas valstīm - piļu drupas, vecas baznīcas, viduslaiku pilsētas, 18. un 19. gadsimta muižas, jūgendstila arhitektūra, veca apbūve, nemaz nerunājot par ozoliem, liepām, ošiem vai mīlestību pret ziediem, kas ir tik bieži redzami.

Igaunija un Vidzeme - tātad puse no mūsdienu Igaunijas un Latvijas - savulaik piederēja svētajai vācu un romiešu impērijai, tātad īstajai Eiropai. Teritorija, ko mēs saucam par Ziemeļvalstīm, taču allaž palika ārpusē, kaut arī spēcīgi ietekmējās no tās reliģijas, likumiem un kultūras.

Lietuvā, Polijā un Latvijas austrumos spēcīgu ietekmi ir atstājusi to katoliskā pagātne un identitāte. Somijā mums obligāti ir nepieciešamas lielākas zināšanas un izpratne par vissvarīgāko kristietības formu Eiropā - katolicisma tradīciju. Es uzskatu, ka mūs pārāk daudz ir ietekmējuši anglosakšu reliģiskie novirzieni un sektas, un tas ir noticis uz abu katoļu baznīcu un īstā luterānisma rēķina. Tas attiecas uz reliģiju, bet it sevišķi kā morāles, politikas, filozofijas, mākslas un uzvedības pamatu.

Katoliskā Polijas un Lietuvas valsts savulaik ietvēra pusi no mūsdienu Igaunijas, atrodoties apmēram 150 - 200 kilometrus no Helsinkiem.

Attālums līdz Latvijai un Lietuvai ir mazs - ieskatieties kartē! Daudzviet Igaunijā cilvēki saprot un pat runā somiski. Ārpus lielpilsētām abās pārējās Baltijas valstīs visi saprot un runā latviski, lietuviski un krieviski, un tikai nedaudzi prot vācu vai angļu valodu. Tomēr ar smaidu un laipnību sapratīsieties visur. Šajās valstīs ir jauki un izdevīgi, taču no mums sagaida klasiski eiropeisku ģērbšanos un uzvedību. Diemžēl pārāk daudzi mūsu tautieši nostāda sevi muļķīgā stāvoklī, pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, neizrāda cieņu un interesi par vietējo kultūru un pieminekļiem, ģērbjas nevīžīgi, ļaujas lētā alus kārdinājumam un uzskata, ka ir labāki cilvēki tikai tāpēc, ka ir un jūtas bagāti.

Latvijas un Lietuvas robežā strādājošais policijas virsnieks bija laipnas nelokāmības paraugs. Viņš mūs neizlaida cauri, pirms nebija pārbaudījis visus automašīnas nomas dokumentus. Varbūt viņš ar to gribēja norādīt, ka automašīnas tiek laistas pāri robežai tikai tad, ja patiešām viss ir pilnīgā kārtībā: ir dzirdamas nepamatoti lielas baumas par zādzībām un noziedzību. Nedēļas laikā neko no tā mēs nemanījām, izņemot gadījumu, kad kāds zviedru pāris pie vientuļām pilsdrupām mūs varbūt noturēja par šaubīgiem tipiem un steigšus devās prom. Taisnība gan, mēs tobrīd bijām uzlikuši saulesbrilles. Nav grūti iedomāties, ka pārāk daudzi cilvēki, labu gribēdami, bija viņus brīdinājuši par dažādām šausmām, un, starp citu, brīdināti bijām arī mēs...

Mati Klinge

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!