Par ekonomiskajām prognozēm 2007.–2009.gadam

Saskaņā ar Komisijas šā rudens ekonomiskajām prognozēm ES ekonomiskās izaugsmes temps palēnināsies, no 2,9% 2007.gadā samazinoties līdz 2,4% 2008. un 2009.gadā (eirozonā 2008.gadā no 2,6% tas samazināsies līdz 2,2 , bet 2009.gadā – līdz 2,1%). To ir izraisījusi finanšu tirgu krīze, kuras rezultātā finansēšanas nosacījumi ir kļuvuši stingrāki un pieaugusi nedrošība. Tomēr pasaulē valdošās labvēlīgās situācijas un stabilo ekonomisko faktoru ietekmē 2008.gadam prognozētās lejupslīdes starpība abās zonās sasniegs tikai 0,3 procentu punktus (salīdzinājumā ar pavasara prognozi). Ir paredzams, ka privātais patēriņš, kas šā gada sākumā kļuva par galveno izaugsmes virzītājspēku, pakāpeniski pieaugs, to pastiprinās relatīvi stabilais nodarbinātības pieaugums. Kopumā laikā no 2007. līdz 2009.gadam Eiropas Savienībā ir plānots radīt gandrīz astoņus miljonus jaunu darba vietu līdztekus tiem 3,5 miljoniem darba vietu, ko izveidoja 2006.gadā. Šādi bezdarba līmeni ES 2009.gadā varēs samazināt līdz 6,6%. Daļēji tieši šīs veselīgās saimnieciskās darbības dēļ var prognozēt, ka budžeta deficīts gan ES, gan eirozonā 2007.gadā samazināsies, sasniedzot daudzos gados zemāko rādītāju, proti, vidēji 1,1% IKP Eiropas Savienībā un 0,8% IKP eirozonā. Atbilstoši prognozēm šajā gadā uzlabosies arī strukturālais deficīts, lai gan mazākā mērā, un pēc tam ir gaidāms, ka tiks pārtraukta fiskālā konsolidācija. Ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, turpmākajos gada ceturkšņos inflācija pieaugs, bet ap 2008.gada vidu tai vajadzētu atkal samazināties līdz 2%. 

“Ir skaidrs, ka šovasar piedzīvotās finanšu tirgus krīzes, ASV ekonomikas grūtību un arvien pieaugošo naftas cenu dēļ nākotnes izredzes nav iepriecinošas. Tāpēc ekonomiskā izaugsme palēninās un palielinās negatīvais risks. Tomēr pasaulē vērojamās stabilās attīstības un stabilo ekonomisko pamatu ietekmē negatīvās sekas varētu būt mērenas. Kas attiecas uz cenām, inflācija būs mērena, bet risks var pieaugt,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Neraugoties uz ASV ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos, paredzama stabila izaugsme.

Atbilstoši 9.novembrī publicētajām Komisijas ekonomiskajām prognozēm ir paredzams, ka ekonomiskā izaugsme ES no 2,9% 2007.gadā samazināsies līdz 2,4% gan 2008., gan 2009.gadā (savukārt eirozonā – no 2,6% 2007.gadā līdz 2,2% 2008.gadā un 2,1% 2009.gadā). Ekonomiskās izaugsmes rādītāji 2008.gadam abās zonās – ES un eirozonā – tagad ir par 0,3 procentu punktiem mazāki nekā pirms pusgada.

Pēc vienmērīgās izaugsmes 2007.gada pirmajā pusgadā šo prognozēto izaugsmes tempa palēnināšanos daļēji skaidro finanšu tirgu svārstības, lai gan jāatzīmē, ka attīstības cikla virsotne bija jau sasniegta pirms šīs vasaras notikumiem, kas satricināja finanšu tirgus.

Komisija prognozē, ka finanšu tirgus svārstību negatīvās sekas pamazām izsīks. Tomēr, nenoliedzami, šo notikumu dēļ ir mazinājusies ieguldītāju vēlme uzņemties risku un finansējuma nosacījumi ir kļuvuši stingrāki. Līdz šim ieguldījumi ir bijuši dinamiski, bet pašreizējā ekonomikas ciklā tiem vajadzētu samazināties, jo īpaši tādēļ, ka dažās dalībvalstīs būvniecības nozarē ir vērojama strauja ieguldījumu apjoma samazināšanās. Privātais patēriņš atkal uzņem jaunus apgriezienus un atkal kļūst par galveno izaugsmes virzītājspēku, galvenokārt balstoties uz pozitīvām prognozēm nodarbinātības jomā un ar nosacījumu, ka patērētāji nezaudē uzticību.

Kas attiecas uz ārējiem faktoriem, ES izaugsmi joprojām veicina pasaules ekonomikas stabilās prognozes, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības ekonomikām, kas lielā mērā atsver ASV ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Tāpēc Komisija rēķinās ar to, ka ES ekonomiskā izaugsme divos turpmākajos prognožu perioda gados atbildīs tās potenciālam. Tomēr turpmākajos ceturkšņos inflācija pieaugs līdz 2,4% eirozonā patēriņa cenu kāpuma dēļ, bet ir paredzams, ka nākamajā vasarā inflācijas rādītāji samazināsies līdz 2%.

Atbilstoši prognozēm nodarbinātības pieaugums 1,5% apmērā gan ES, gan eirozonā šogad ir ļāvis izveidot 3,6 miljonus jaunu darba vietu ES un 2,3 miljonus – eirozonā. Šo nodarbinātības rādītāju uzlabošanos var novērot daudzās nozarēs un attiecībā uz dažāda veida darba līgumiem, kā arī dažādās dalībvalstīs. Turpmāk nodarbinātības līmeņa izaugsmei vajadzētu palēnināties līdz vidēji 1% 2008. un 2009.gadā gan ES, gan eirozonā, jo ir gaidāma uzņēmējdarbības cikla stabilizācija. Tomēr, neraugoties uz to, 2008. un 2009.gadā ir paredzams izveidot 4,5% jaunu darba vietu ES (3,2 miljonus eirozonā), kā rezultātā līdz 2009.gadam vispārējie nodarbinātības rādītāji pieaugs līdz vairāk nekā 66%. Līdz 2009.gadam bezdarba līmenim vajadzētu sasniegt 6,6% ES un 7,1% eirozonā – līmeni, kas pēdējo piecpadsmit gadu laikā nav nekad sasniegts.

Arvien biežāk vērojams darbaspēka trūkums, kālab algām šajā programmēšanas periodā būtu jāpieaug straujāk, jo īpaši 2008.gadā, kad vispārējā situācija atspoguļos gan vienreizējos pasākumus, gan kompensējošos pasākumus iepriekšējos gados īstenotajiem algu ierobežojumiem. Bet darbaspēka ražīgumam, kas arvien pieaug, vajadzētu palīdzēt ierobežot darbaspēka vienības izmaksu pieaugumu un kontrolēt inflācijas spiedienu.

Negaidīto ieņēmumu un konsolidācijas pasākumu rezultātā valsts budžeta deficīts ES samazināsies no 1,6% IKP 2006.gadā līdz 1,1% 2007.gadā (un no 1,5% līdz 0,8% eirozonā). Tomēr dažās valstīs 2008.gadā situācija varētu pasliktināties tāpēc, ka palēninās saimnieciskā darbība un dažās valstīs papildu izdevumu segšanai izmanto neplānotos ieņēmumus. Ir paredzams, ka kopējais deficīts 2008.gadā pieaugs līdz 1,2% IKP ES un 0,9% IKP eirozonā. Ja politiskās nostādnes nemainīsies, 2009.gadā vispārējam deficītam būtu jāstabilizējas. Strukturālā izteiksmē fiskālā konsolidācija būtu jāaptur arī 2008. un 2009.gadā. Vispārējais parāds mazinās; ir paredzams, ka līdz 2009.gadam tas sasniegs 63,4% IKP eiro zonā, bet jau 2007.gadā ES tas būs zemāks par 60%.

Būtiskākais negatīvais risks, kas var ietekmēt ekonomisko izaugsmi, ir saistīts ar notikumiem finanšu tirgos un iespēju, ka ekonomiskā izaugsme ASV varētu strauji vai nedaudz mērenākā tempā mazināties. Daži finanšu tirgu segmenti nefunkcionē pietiekami sekmīgi, un nevar izslēgt, ka šis nedrošības periods ieilgs, ietekmējot kreditēšanas nosacījumus un attiecīgi mājokļu tirgu vairāk, nekā gaidīts. Bet darba tirgus tomēr varētu vēl sagādāt pozitīvus pārsteigumus, kas var palielināt darba algas un patērētāju uzticēšanos. Runājot par inflāciju, naftas cenu turpmākais pieaugums, kā arī pārtikas un patēriņa cenu palielināšanās ir risks, kas var ietekmēt pamata scenāriju.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa