"Krievija atsakās pārtraukt uzbrukumu Čečenijai"

"The Washington Times"

— 99.10.20.

Krievijas prezidents Boriss Jeļcins ir paziņojis, ka Krievija turpinās savu militāro kampaņu pret Čečeniju, neņemot vērā Savienoto Valstu dziļās bažas.

Savā vēstulē prezidentam Klintonam Krievijas līderis apgalvoja, ka esot gatavs sarunāties ar "visiem čečeniem, kuri neatbalsta vardarbību un teroru," tomēr piebilda, ka Krievijai ir "jāiznīcina terorisma un vardarbības perēklis", kas ir izveidojies šajā separātiskajā republikā. Savā vēstulē Jeļcins sacīja: "Krievija kļuvusi par Čečenijā izvietoto nepieredzēti cinisko un vardarbīgo bruņotu bandu un teroristu uzbrukumu mērķi."

Krievijas armija veic uzbrukumus Groznijas tuvumā. Vairāk nekā 150 000 bēgļu ir pametuši cīņu vietas Krievijas Kaukāza reģionā. Krievija apgalvo, ka republikas islamiskie kaujinieki šovasar esot veikuši uzbrukumus kaimiņos esošajā Dagestānā.

ASV valsts sekretāres vietnieks Stroubs Telbots sacīja, ka Savienotās Valstis esot nobažījušās par 1994.-96.g. politiskās un diplomātiskās katastrofas atkārtošanos, kā arī par to, ka vardarbība varētu pārsviesties uz citām reģiona valstīm. Viņš sacīja: "Ja šī situācija neatrisināsies labdabīgi un pieņemami, tā apdraudēs visu pozitīvo, kas ir atrodams Krievijā šodien."

Valsts departamenta spīkers Džeimss Foulijs citēja cilvēktiesību aizstāvju grupu ziņojumus par to, ka Krievijas spēki cilvēkus, kuri ir centušies izbēgt no Čečenijā notiekošajām cīņām, uz robežas aiztur un nosūta atpakaļ, kas ir atklāts pašas Krievijas konstitūcijas pārkāpums. Foulijs sacīja: "Mēs aicinām aizsargāt visu pilsoņu tiesības, jo īpaši visvairāk apdraudēto."

Čečenijas prezidenta Aslana Mashadova aicinājumi sasaukt sarunas ar Maskavu ir tikuši noraidīti, turklāt nav skaidrs, vai Mashadovs vispār spēj kontrolēt čečenu kara kurinātājus, kurus Jeļcins vaino karadarbības ierosināšanā.

Telbots izteicās, ka Klintona administrācijas amatpersonām esot bijušas "atklātas un specifiskas" pārrunas ar krievu kolēģiem jautājumā par Čečeniju. Tomēr Jeļcina vēstule nedod nekādus mājienus par to, ka Maskava plānotu vājināt savu militāro kampaņu, kuras sākotnējais mērķis bija nodrošināt "drošības buferi" pret čečenu uzbrukumiem.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, kura popularitāte kopš pirmajiem triecieniem Čečenijai strauji pieauga, izmantoja G-8 finansu un iekšlietu ministru sanāksmi, lai pamatotu savu uzbrukumu Čečenijai: "Uz 21.gs. sliekšņa mums ir jāiznīdē terorisms. Citas alternatīvas nav. Pret terorismu nav iespējams cīnīties valsts līmenī." Viņš piebilda, ka vadošajām industriālajām valstīm esot jāiesaistās šajā cīņā.

ASV amatpersonas izteicās, ka krievu spēki pašlaik kontrolējot aptuveni trešo daļu Čečenijas. Krievijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rašailo žurnālistiem pastāstīja, ka krievu spēki atrodoties 13 jūdžu attālumā no Groznijas. Krievu kara lidmašīnas un smagā artilērija apšaudīja kaujinieku bāzes vismaz četrās Čečenijas vietās sešas jūdzes uz dienvidrietumiem no Groznijas.

Tomēr čečenu armijas komandieris izteicās, ka viņu kaujinieki esot atsituši krievu uzbrukumu Groznijai un nogalinājuši 60 federālo karavīru.

Tomēr krievu karaspēks turpināja tuvošanos Groznijai.

Krievija nekad nav atzinusi Čečenijas neatkarību. Solot sakaut "teroristus", Jeļcins ir vienlaikus izteicis gatavību sarunām ar čečenu līderiem par republikas politisko nākotni.

Savā vēstulē Klintonam Jeļcins raksta: "Kas attiecas uz politiskajiem jautājumiem, arī Čečenijas statusu, tie ir un tiks atrisināti ar politiskiem līdzekļiem sarunu ceļā."

Talbots Kongresa starptautisko attiecību komitejā paziņoja, ka Savienoto Valstu amatpersonas nesenajās sarunās ar Krieviju par Čečeniju esot skārušas piecus jautājumus:

1) vardarbības izplatīšana tikai nāk par labu teroristiem un tiem, kuri cer destabilizēt visu reģionu;

2) tīri militārs Čečenijas politiskā statusa risinājums ir lemts neveiksmei;

3) visām pusēm ir jācenšas izvairīties no spēka pielietošanas pret civiliedzīvotājiem;

4) antičečenu un antiislamisko uzbrukumu pastiprināšanās Krievijā apdraudēs valsts nesenās demokrātiskās reformas;

5) savā militārajā kampaņā Krievijai ir jāņem vērā kaimiņvalstu - it īpaši Gruzijas un Azerbaidžānas - robežas un bažas par savu drošību.

Deivids R.Sends