• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vēlēšanu cīņa Ukrainā" "Berliner Zeitung". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.10.1999., Nr. 348/350 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16629

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kalamazū-Laubere- Jelgava-Lielvārde: dots devējam atdodas

Vēl šajā numurā

22.10.1999., Nr. 348/350

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vēlēšanu cīņa Ukrainā"

"Berliner Zeitung"

— 99.10.20.

Lai nodrošinātu atkārtotu ievēlēšanu, prezidents Leonīds Kučma neatsakās arī no netīrām metodēm.

Berlīne, 19. oktobris . Ukrainas Komunistiskās partijas vadītājs par politisko konkurenci daudz neuztraucas. Par Petro Simoņenko ir visas valsts partijas, izņemot "noziedzīgās apvienības". Tas ir uzskats, kam pievienojas arī vairums Ukrainas iedzīvotāju. 48% ukraiņu, saskaņā ar Ukrainas - Amerikas stratēģiskā pētījumu centra izdarīto aptauju, domā, ka valsti kontrolē mafija. 78,9% ir pārliecināti, ka pašreizējie varasvīri nepārstāv viņu intereses.

Tomēr tas, ka ukraiņi tāpēc gaidāmajās vēlēšanās balsos pret Leonīdu Kučmu, ko 39% aptaujāto uzskata par galveno vainīgo patreizējā valsts krīzē, nav droši. Ir ļoti iespējams, ka prezidenta amatā atkārtoti tiks ievēlēts tieši Kučma. Ukrainas valsts vadītājam līdzšinējā pilnvaru laikā neizdevās nostabilizēt ekonomisko stāvokli valstī, nemaz jau nerunājot par tā uzlabošanu. Turpretī savu varu Kučma ir ne tikai nostiprinājis, bet pat paplašinājis.

Eiropas Padomes pārstāvji, kuri Ukrainas parlamenta opozīcijas uzdevumā novēro vēlēšanas, trešdien apstiprināja apvainojumus par manipulācijām pirms prezidenta vēlēšanām. Laikraksti, televīzijas kanāli un radio raidītāji, kas kritizē pašreizējo prezidentu Leonīdu Kučmu, tiek pakļauti visādām "kontrolēm" - no nodokļu, ugunsdzēsības vai veselības aizsardzības iestāžu puses. Tiem draud banku kontu un darba telpu slēgšana, kā arī raidīšanas licenču atņemšana.

Lai savu ietekmi paplašinātu arī ārpus galvaspilsētas robežām, Kučma reģionālo apgabalu un provinču gubernatoru amatiem ir izvēlējies gandrīz vienīgi viņam uzticīgus kandidātus. Lai gan tas tiek oficiāli apstrīdēts, vairākums no viņiem vāc līdzekļus prezidenta vēlēšanu cīņai.

Prezidenta vēlēšanu štābs ar apšaubāmām metodēm strādāja jau pirms kandidātu saraksta publicēšanas. Lai varētu izvirzīt kandidatūru prezidenta amatam, potenciālajiem kandidātiem, saskaņā ar konstitūciju, vēlēšanu iestādē ir jāiesniedz miljons parakstu. Kandidāti atbilstoši viņu finansiālajām iespējām, par parakstu maksā no divām līdz četrām grivnām. Uz valsts iestāžu darbiniekiem tiek izdarīts spiediens, lai viņi prezidentam savāktu pēc iespējas vairāk parakstu. Skolu direktoriem vajadzēja izdot rīkojumu saviem padotajiem pirms došanās atvaļinājumā savākt noteiktu skaitu parakstu. Līdzīga prakse tika izmantota arī vēl atlikušajos lielajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos.

Lai mazinātu iedzīvotāju neapmierinātību un palielinātu savu popularitāti, Kučma deva rīkojumu izmaksāt jau mēnešiem iekavētās algas un pensijas. No starptautisko kredītu līdzekļiem un arī ar tikko kā nodrukātu naudaszīmju palīdzību laikus pirms vēlēšanām ir jānovērš akūtais sociālais posts. Tāpēc Kučma ir pamatoti pārliecināts, ka viņu ievēlēs atkārtoti. Viņa vēlēšanu cīņa līdz pat sīkumiem līdzinās krievu kolēģa Borisa Jeļcina vēlēšanu cīņai 1996. gadā. Arī Jeļcins pie varas noturējās ar spēcīga finansiālā atbalsta palīdzību.

Pēc tam, kad kreisās opozīcijas partijas nespēja vienoties par kopīgu kandidātu, Kučmas sāncenša izredzes gūt uzvaru vēlēšanās 31. oktobrī pagājušajā nedēļā samazinājās vēl vairāk. Ar vienotu kandidātu būtu vismaz izredzes gūt panākumus izšķirošajās vēlēšanās pēc pirmās vēlēšanu kārtas.

Katja Tihomirova

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!