1993.gada 5.jūlija sēdes stenogramma

Noslēguma sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Esiet sveicināti, šīs plenārsēdes viesi! (Sēdes norises vieta – Augstākās padomes Sarkanā zāle. – Red.) Sēdē piedalās
112 Augstākās padomes deputāti. Augstākās padomes plenārsēdi pasludinu par atklātu.

Par darba kārtību. Rakstiski ir iesniegts Deklarācijas projekts, kuru iesniedza deputāts Freimanis.

Par mūsu plenārsēdes darba kārtību un procedūru runājot un tālāk to apspriežot, es jūs gribētu informēt, ka Augstākās padomes Prezidijs savā sēdē ieteica, noslēdzot plenārsēdi, Augstākās padomes priekšsēdētājam teikt īsu – piecas minūtes ilgu – uzrunu, atskaņot un kopīgi nodziedāt Latvijas Republikas valsts himnu un par piemiņu no mūsu kopīgā darba šajā Augstajā namā visiem deputātiem saņemt šīs Augstākās padomes medaļas. Tāds ir Augstākās padomes Prezidija ierosinājums, kuru es arī jums esmu pateicis, lai mēs varētu apspriest šīsdienas darba kārtību. Lūdzu. (Jūs mani atvainojiet, ka es stāvu kājās, jo tikai tādā veidā jūs mani redzat no pēdējām rindām un arī es jūs… Tad es redzu un varētu jums attiecīgi dot vārdu, ja kāds deputāts pieteiksies.)

Ja citi jautājumi nav iesniegti kā tikai šis Deklarācijas projekts un ja neviens nevēlas izteikt savu viedokli par tā iekļaušanu darba kārtībā, tad mēs varētu balsot par šīs Deklarācijas projekta iekļaušanu darba kārtībā. Protams, ja nav citu priekšlikumu un ja kāds nevēlas runāt… Nav. Endeles kungs, kur jūs esat? Paldies. Kā jūs saprotat, jūsu komisijai būs darbs (es šeit domāju balsu skaitīšanas komisiju). Varbūt jūs mēģiniet organizēt savus kolēģus zālē. Esat gatavi, ja? Tiklīdz jūs esat gatavi darbam, lūdzu, dodiet kādu zīmi, lai mēs varētu turpināt. Paldies.

Lūdzu, balsosim par deputāta Jāņa Freimaņa iesniegtās Deklarācijas projekta iekļaušanu darba kārtībā.

L.Kurdjumovs: Atļaujiet…

Priekšsēdētājs: Godātais Kurdjumova kungs, protams, es jums vārdu došu, bet vai tiešām jūs nesapratāt, kad es aicināju runāt… Un tagad, kad mēs balsojam, jūs nākat pie mikrofona.

Lūdzu, deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: Atvainojiet… */Ievērojot to, ka šī Deklarācija, kuru jūs pieminējāt, attiecas uz lēmumu, kuru pieņēmis Igaunijas jaunā sasaukuma valsts varas augstākais orgāns, es domāju, ka ir jēga, lai savu attieksmi par šo Deklarāciju izteiktu jaunā Saeima, bet ne Augstākā padome, kas dzīvo savas pēdējās trīs sekundes./

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem? Nevēlas.

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par iekļaušanu darba kārtībā. Kuri ir “par” – tie paceliet roku! Endeles kungs un godātie klātesošie! Šeit ir nospiedošs vairākums. Vai jūs tomēr skaitīsit balsis? Ja jūs neiebilstat, tad to konstatē Prezidijs. Lūdzu, nolaidiet roku!

Paceliet roku tie, kuri ir pret iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu, saskaitiet! 19. Paldies. Un cik atturas? 14. Paldies. Deklarācijas projekts ir iekļauts darba kārtībā.

Vai par apspriešanas procedūru ir kādi īpaši novēlējumi deputātiem? Vai apspriedīsim mūsu ierastajā kārtībā saskaņā ar ierasto praksi? Nav citu priekšlikumu?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Trīs gadus mēs šajā namā esam strādājuši, esam bijuši kopā priecīgākos un grūtākos brīžos, un pēdējās dienās liekas, ka mums vēl kaut kas ir palicis darāms. Un daudzi cilvēki, kādreizējie vēlētāji, ir izteikuši domu, ka mēs, beidzot savu darbu šeit, varētu izteikt vienu novēlējumu tiem, kuri sekos pēc mums šeit, šajā namā. Un tādēļ jūsu uzmanībai ir iesniegta, lūk, šī Deklarācija, kas patiesībā ir radusies vairāku bijušo deputātu ierosmes rezultātā. Tikai tā ir sagadījies, ka viens uzvārds ir minēts kā ierosinātājs. Gribētos pateikt vai lūgt trīs lietas, vai arī novēlēt trīs lietas mūsu jaunajai Saeimai, un tas šeit ir rakstīts.

Pirmais: augstāk par visu turēt, protams, savas valsts pilsoņu intereses un darīt to, ko mēs esam iesākuši, bet ko mums nav izdevies pabeigt: tātad gādāt par valsts 1940.gada nelaimīgā notikuma – valsts okupācijas un kolonizācijas – seku likvidēšanu.

Otrais: augstu turēt valsts godu un nekādos apstākļos nepaļauties šantāžai, spiedienam no ārpuses, vienalga, no kuras puses šie aizrādījumi un šī iejaukšanās notiktu.

Un trešais: turēt augstu triju Baltijas valstu, triju likteņu māsu, kopību, lai arī cik grūti un komplicēti tas būtu darāms un lai arī cik darba tam būtu jāveltī.

Tā rezultātā ir radusies šī Deklarācija, kurā ir apstiprināti šie trīs jautājumi.

Godājamie kolēģi, es negribētu lasīt šo Deklarāciju priekšā, tā, liekas, jums jau ir rokās. Šeit vienīgi ir viena kļūda, par ko es lūdzu mums piedot. Tātad tas ir trešajā rindkopā, kur ir samainīti trīs vārdi. Tātad: “Latvijas Republikas Augstākā padome kategoriski noraida jebkuras citas valsts…” un tad ir jānāk: “…pirmām kārtām Krievijas Federācijas vai starptautiskas institūcijas iejaukšanos.” Tur ir jāsamaina vietām trīs vārdi.

Godājamie kolēģi, mēs apspriedāmies ar citiem kolēģiem par šo tekstu. Bija tādi kolēģi, kuri teica, ka tekstam ir jābūt īsākam, taču bija arī kolēģi, kuri teica, ka tekstam ir jābūt pusotras reizes garākam. Tā kā šajā jautājumā nebija vienota viedokļa, mēs atstājām tekstu tādu, kāds tas bija sākumā, tikai mazliet parediģējām.

Un otrkārt. Godājamie kolēģi, nav svarīgi, kas pašreiz notiek Igaunijas Valsts padomē. Ko Igaunijas Valsts padome tālāk darīs – tā ir viņas darīšana. Runa ir par principu, ka jebkurai neatkarīgai valstij ir tiesības un pienākums savas iekšējās lietas kārtot tā, kā to prasa valsts vitālās intereses. Tādēļ, godājamie kolēģi, esiet šoreiz iecietīgi pret šo tekstu, esiet augstsirdīgi pret šo tekstu! Es domāju, ka tad, ja mēs to pateiksim mūsu pēdējā darba dienā, manuprāt, mēs būsim arī vienu labu darbu izdarījuši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Bērziņa kungs.

I.Bērziņš: Pirmais: vai jums nešķiet, ka Igaunija to varētu uztvert kā apvainojumu, ja šodien mēs, kam ir likumīgas tiesības, protams, to pieņemt, bet rītdien cilvēku kopa, kas varētu, kā izteicās Latvijas prese, labākajā gadījumā veidot bijušo deputātu klubu… Ja mēs to šodien pieņemam, tad it kā tādā veidā noņemam atbildību no tā likumīgā varas orgāna, kas rītdien sāks strādāt. Tas ir pirmais jautājums. Rīkosimies loģiski! Šodien mēs varam daudz ko pieņemt, bet rīt nāks jauni, un tā situācija būs mainījusies.

Un otrais. Es tomēr gribētu, kaut arī jūs teicāt būt iecietīgiem, noskaidrot tieši pēdējo izmaiņu, jo vēl vakar arī es domāju, ka šāda veida dokumentu, nu, varbūt ne gluži šādu tekstu, bet šāda veida dokumentu vajadzētu pieņemt, lai tiešām norādītu uz Krievijas rupjo iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās, turpretī tagad, teiksim, kad pēdējā informācija no Igaunijas ir tiešām tāda, ka paši igauņi izsakās par šā dokumenta maiņu, mēs it kā norādām uz to, kā tas izriet no konteksta, ka šis dokuments ir pareizs un tam ir jābūt tieši tādam… Vai tagad mēs, tieši tāpat kā iepriekš Krievija, neiejaucamies Igaunijas iekšējās lietās?

J.Freimanis: Godājamais Bērziņa kungs! Es sākšu ar jūsu jautājuma otro daļu. Ja jūs ar šo tekstu iepazināties, tad jūs redzat, ka mēs – gluži otrādi – uzsveram to, ka Igaunijai bija… Šis vārdiņš “bija” ir lietots pagātnē… Bija tiesības pieņemt šo savu likumu. Un, ja Igaunijas Valsts padomei būs pamatojums, būs vajadzība un būs viedoklis, ka šis dokuments ir jāmaina, tad tā šo dokumentu mainīs, jo šā dokumenta smaguma punkts ir citur – proti, lai arī ko mūsu kaimiņvalsts lemtu, tas ir tās iekšējā kompetencē. Un tā tas tur arī ir pateikts.

Un otrais. Godājamais Bērziņa kungs! Nav ne mazāko šaubu, ka mēs šodien esam šeit sapulcējušies šajā kvalitātē – Augstākās padomes deputātu kvalitātē – pēdējo dienu un ka nav nekādu šaubu par to, ka valsts tālāko likteni izlems tie godājamie kolēģi, kas sapulcēsies rīt. Tomēr šeit mēs izsakām savu viedokli un savu novēlējumu, kuru, protams, Saeima ir tiesīga respektēt vai arī atstāt bez ievērības. Paldies jums!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi! Lūdzu.

A.Teikmanis: Man ir jautājums Freimaņa kungam un faktiski arī visiem pārējiem deputātiem. Vai Freimaņa kungs pats… Un cik no mums ir iepazinušies ar autentisku šā likumprojekta tekstu?

J.Freimanis: Teikmaņa kungs, es nevaru pateikt, cik mūsu deputāti ir iepazinušies. Es varu teikt, ka principā daži ir iepazinušies, to skaitā arī jūsu padevīgais kalps. Taču šinī gadījumā, Teikmaņa kungs, – es atkārtoju vēlreiz – runa ir par principu. Ja viena valsts uzskata, ka tā ir tiesīga rīkoties pēc viena veida… tad otrai valstij tur vairs nekas nav sakāms. Teikmaņa kungs, nekas vairāk šeit nav teikts! Gluži otrādi – ja mēs sāktu kritizēt un teikt, ka tas likums ir labs vai slikts, tad būtu slikti, tad mums nebūtu šo tiesību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

R.Marjaša: Man bija iespēja sīki iepazīties ar šo likumprojektu. Lasot šo jūsu piedāvāto Deklarācijas tekstu un neiebilstot, protams, pret katras valsts suverēnajām tiesībām pieņemt savus likumus, man radās iebildumi galvenokārt pret pēdējo rindkopu, kur jūs piedāvājat ierakstīt: “Latvijas Republikas Augstākā padome cer, ka arī Latvijas Republikas 5.Saeima demonstrēs savu stingro nostāju – līdzīgā kārtā aizstāvēs valsts likumīgo pilsoņu intereses…” Varbūt būtu labāk, ja mēs atļautu Saeimai izvēlēties, kādā kārtā aizstāvēt pilsoņu intereses, un nesaistītu to ar šo Deklarāciju – obligāti ar tādu veidu un tādu kārtu, kādu ir izvēlējies Igaunijas augstākais likumdevēja orgāns, īpaši ņemot vērā to, ka tur ir iespējamas nopietnas izmaiņas attiecībā uz to, kādā kārtā aizstāvēt pilsoņu intereses. Vai jums nebūtu nekas pretī, ja mēs šo “līdzīgā kārtā” vismaz svītrotu no turienes ārā?

J.Freimanis: Marjašas kundze! Man liekas, ka jūsu padoms juridiski ir ļoti pamatots, un es domāju, ka tad, ja jūs domājat, ka “līdzīgā kārtā”… ka šie divi vārdiņi varētu tikt izsvītroti, tad nebūtu nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tātad svītrosim! Paldies. Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Freimaņa kungs, visnotaļ ir jāpiekrīt jūsu domai, ka neviena valsts nedrīkst jaukties otras valsts iekšējās lietās. Šī doma ir izteikta trešās rindkopas pirmajā daļā, taču trešās rindkopas nobeiguma daļā skaidri un gaiši ir teikts, ka mēs izvērtējam dokumentu, nevis runājam par principu. Šeit skaidri ir teikts: …Augstākā padome tātad uzskata, ka šis likums nevis apdraud (..) un tā tālāk. Mēs jau vērtējam dokumentu, ar kuru tikai daži ir iepazinušies. Šis rindkopas nobeigums nekādi neiederas. Principiāli.

J.Freimanis: Tātad šis pēdējais rindkopas teikums, ar kuru tiek pateikts, ka šis likums nevis apdraud iedzīvotāju grupas cilvēktiesības, bet mērķtiecīgi ievada valsts kādreizējās okupācijas seku likvidāciju un tās dekolonizāciju… Jā, tas zināmā mērā ir konstatējums, kas izriet no notikumu politiskās attīstības. Jā, tas zināmā mērā ir vērtējums! Taču, mūsuprāt, šis vērtējums nepārkāpj atļauto konstatējumu robežu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas jautāt? Lūdzu, Breša kungs!

V.Bresis: Freimaņa kungs, vai jums neliekas, ka varbūt vajadzētu tomēr šo Deklarāciju sadalīt divās daļās? Viena daļa būtu vēstījums Saeimai, kur mēs tomēr akcentētu tās problēmas, kuras pašreiz ir mūsu valstī un kuras Saeimai ir jārisina no mūsu viedokļa.

Un otrs ir jautājums par šīm problēmām, kuras ir izvirzītas Igaunijā. Man šķiet, ka tā būtu daudz loģiskāk. Bet, ja mēs, cienījamie kolēģi, atstājam vienā tekstā šīs divas domas, tad, man liekas, trešajā rindkopā, tur, kur ir runa par valstu pārskaitījumu, diez vai būtu korekti tas, ka mēs nosaucam Krievijas Federāciju – pirmām kārtām Krievijas Federāciju. Es domāju, ka šeit vajadzētu minēt: “… tanī skaitā Krievijas Federācija”. Tādu labojumu es iesaku.

J.Freimanis: Godājamais Breša kungs, jums ir taisnība! Sākumā bija doma, ka vajadzētu šo dokumentu veltīt vienīgi un tikai tam faktam, ka Krievijas Federācija pārkāpj šīs starptautiskās ētikas normas, taču tajā pašā laikā likās, ka tas nebūtu politiski īsti pareizi, ja mēs, aizejošā Saeima, runātu tikai par šo vienu vienīgo jautājumu. Un tādēļ mēs izvēlējāmies “zelta vidusceļu” – proti, pateikt to, kas bija jāpasaka, un tajā pašā laikā vērst godājamās nākamās Saeimas uzmanību uz šiem trim jautājumiem, par kuriem mēs runājām pirms tam. Un, ja jūs, Breša kungs, domājat, ka nevis “pirmām kārtām”, bet “tanī skaitā”, tad arī es domāju, ka pret šo labojumu nevienam nevarētu būt iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tātad Breša kunga priekšlikums ir pieņemts. Paldies. Vai vēl ir kādi priekšlikumi?

Lūdzu, deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Pirmais mans jautājums ir tāds un līdz ar to arī priekšlikums. Es arī noformulēju šo priekšlikumu. Vai mēs tomēr trešajā rindkopā nevarētu izsvītrot pirmo teikumu, jo man liekas nedaudz komiski, ka Augstākā padome nosaka, ka Igaunijas Republikai ir tiesības vai nav tiesību kaut ko pieņemt. Tādas tai ir – tas ir vairāk nekā skaidrs. Un ir mazliet komiski, ka mēs it kā atļaujam ar savu aktu, ka tai ir bijušas tiesības. To pirmo teikumu varētu ņemt ārā un tad otrajā teikumā, kur mēs kategoriski noraidām citas valsts iejaukšanos, vienkārši nosaukt likumu, ka Igaunijas Republikas iekšējās lietās sakarā ar likumu… Tad nāk nosaukums par ārvalstu pilsoņiem, pieņemšanu un tālāk kā tekstā. Tad ir skaidrs, par ko mēs runājam, – par kuru gadījumu, bet atsakāmies no šā atļaujošā teikuma, ka te kaut kādā kārtā atļaujam Igaunijai kaut ko pieņemt. Tas man liekas nedaudz pretrunā ar šīs pašas daļas otro teikumu. Tā ka mans priekšlikums būtu izņemt šo pirmo teikumu no trešās rindkopas ārā. To es arī formulēju kā priekšlikumu.

Un otrs mans priekšlikums ir jau nedaudz juridiski nopietnāks – tas ir, jūs minat citu valsti un minat starptautiskās institūcijas. Es ieteiktu izsvītrot arī “starptautiskās institūcijas”, jo, iespējams, ka pašlaik Eiropas Padomē ir uzņemta Igaunija, tas nozīmē, ka tā ir ratificējusi konvenciju “Par cilvēktiesībām” un atzinusi starptautiskās cilvēktiesību tiesas jurisdikciju Igaunijā. Tas nozīmē – ir starptautiskā institūcija, ko pati Igaunija ir atzinusi, kas var iejaukties tās tiesas un iekšējos lēmumos. Tiesa Strasbūrā. Igaunija ir pilntiesīga Eiropas Padomes locekle, tāpēc, lai nesajauktu šo, es ieteiktu “starptautiskās institūcijas” svītrot ārā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, es ļoti atvainojos… Kolēģi, lūdzu uzmanību! Ja jums ir starpsaucieni vai izsaucieni par debašu pārtraukšanu, lūdzu, iesniedziet to rakstiskā veidā, lai es varu ziņot, kas iesniedzis šo priekšlikumu, nevis runājat no vietas. Un mazu uzmanību! Es ceru, mēs drīz pabeigsim izskatīt visus labojumus un varēsim pieņemt lēmumu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Panteļejeva kungs! Redziet, trešās rindkopas pirmajā teikumā ir uzsvars uz problēmu, kura pastāv. Jūsu redakcijā, teiksim, sakarā ar Igaunijas Republikas Valsts padomes pieņemto likumu “Par ārvalstu pilsoņiem”… Tātad Latvijas Republikas Augstākā padome uzskata… tātad noraida jebkuras citas valsts starptautiskās iejaukšanās. Teiksim, tāds variants, protams, ir iespējams, taču tajā pašā laikā nekādā ziņā šeit, manuprāt, nevarētu piekrist tam, ka šinī gadījumā mums ir jāsvītro ārā “starptautiskās institūcijas”, jo arī attiecībā uz starptautiskajām institūcijām ir sava noteikta procedūra, noteikta kārtība, kādā veidā šīs starptautiskās institūcijas izdara to vai citu lēmumu ekspertīzi un padodas tās vai citas valsts spiedienam.

Godājamie kolēģi, šodien mēs esam liecinieki tam, ka ne viena vien starptautiskā institūcija ir vai nu pārāk spējīga risināt kaut kādus jautājumus, vai vispār nav spējīga risināt kaut kādus jautājumus. Tāpēc es ieteiktu noteikti atstāt arī šos vārdus “starptautiskās institūcijas”. Ja kolēģi uzskata, ka šis pirmais teikums jāpieslīpē tādā veidā, kā Panteļejeva kungs teica, tātad “… sakarā ar Igaunijas Republikas Valsts padomes pieņemto lēmumu par ārvalstu pilsoņiem Latvijas Republikas Augstākā padome kategoriski noraida…” Ja šis teikums kolēģiem liekas labāks… Tas nav principiāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Mēs to atstāsim uz balsošanu. Vai jūs piekrītat?

J.Freimanis: Mēs to varam atstāt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es saprotu, ka mums ir beigušies jautājumi un priekšlikumi. Man ir priekšlikums – izsvītrot trešās rindkopas pirmo daļu – absolūti to pašu motīvu dēļ, par kuriem runāja Panteļejeva kungs. Piedodiet, tā nav mūsu kompetence, un diezgan dīvaini izklausās, ja mēs sakām, ka kādam citam parlamentam ir tiesības pieņemt likumus.

Un otrkārt. Atvainojiet, bet absolūti lielākā daļa no mūsu kolēģiem šo likumu nav redzējusi un lasījusi. Un tāpēc ļoti, ļoti precīzus vērtējumus par šo likumu šajā diezgan, teiksim, vēl sarežģītajā… ne sarežģītajā… Taču tā situācija vēl ir zem jautājuma. Tas nav parakstīts, tā ka, es domāju, no tā principiāli īpaša nekāda labuma nebūs un ļaunuma arī ne. To, kas attiecas uz principu izturēties pietiekami stingri pret visāda veida politiskiem spiedieniem, Freimaņa kungs ir ļoti korekti formulējis pēdējā rindkopā. Es uzskatu, ka ar to pilnīgi pietiek.

Priekšsēdētājs: Varbūt dodiet īsu komentāru, un tad mēs ķersimies pie balsojuma.

J.Freimanis: Mans viedoklis ir, ka tomēr šo tekstu vajadzētu atstāt ar tiem akcentiem, kādi ir. Ja tas ir balsošanas jautājums, Gorbunova kungs, es neiebilstu, ka mēs arī balsotu.

Priekšsēdētājs: Balsosim vai nebalsosim?

J.Freimanis: Tā sakot, es pastāvu uz esošo tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs iesākām apspriest svītrojumus trešajā rindkopā. Vai mēs pabeigsim šo svītrošanas apspriešanu vai jums ir kādi citi priekšlikumi par citu tekstu?

No zāles: Nē, man tikai par būtību.

Priekšsēdētājs: Es saprotu. Par šo pašu?

No zāles: Man ir tikai par būtību.

Priekšsēdētājs: Kopumā? Bet varbūt atļaujiet mums pabeigt šo trešo rindkopu? Neiebilstat? Par trešo rindkopu? Par procedūru?

No zāles: Kopumā…

Priekšsēdētājs: Atļaujiet pabeigt trešo rindkopu! Godātie kolēģi, mazu uzmanību! Ir divi ierosinājumi. Pirmo ierosināja Panteļejeva kungs. Jums būs jābalso. Pirmais ierosinājums no Panteļejeva kunga. Viņš ierosina trešajā rindkopā svītrot pirmo teikumu un otrajā teikumā svītrot “starptautiskās institūcijas”. Teikmaņa kungs ierosināja svītrot kopumā trešo rindkopu. Tā kā Teikmaņa kunga ierosinājums ir radikālāks, tad šāds svītrojums jāliek uz balsošanu. Freimaņa kungs savu viedokli jau izteica, un jūs to dzirdējāt. Lūdzu bez tāda veida izsaucieniem! Vai kāds vēlas vēl par šo priekšlikumu runāt? Tieši par šo priekšlikumu.

Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Es ļoti atvainojos, bet pašreiz man kaut kas vairs nav saprotams. Pirms 15 minūtēm mums izdalīja šīs Deklarācijas tekstu, tagad mēs, tā sakot, balsojam par kaut kādiem labojumiem. Beigu beigās pieņemsim Deklarāciju, kuras tekstu mēs faktiski nemaz nezinām.

Man būtu tomēr ierosinājums: ja reiz ir labojumi, tad vajag uzrakstīt šos labojumus uz papīra, lai tos var vismaz izlasīt, nevis “pirkt kaķi maisā”.

(Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es nekādā gadījumā negribētu atsaukties uz Saeimas kārtības rulli. Tur tas ir pilnīgi pieņemami. Es gribētu atsaukties uz mūsu Augstākās padomes jau pieņemto kārtību, kādā veidā mēs izskatījām dokumentus, deklarācijas un lēmumu projektus. Svītrojumus vienmēr varēja izskatīt un balsot par tiem. Arī labojumus lēmumos tādā veidā mēs atsevišķās rindkopās un arī punktos esam izskatījuši. Tāpēc es, Lucāna kungs, jūsu pretenzijas esmu spiests noraidīt.

Ja kāds vēl vēlas izteikties par trešās rindkopas svītrojumu – lūdzu! Ja ne, mēs balsosim.

Kides kungs, lūdzu, iesniedziet rakstiski, ja jūs gribat pārtraukt debates!

E.Kide: Es tomēr atbalstu Teikmaņa kunga priekšlikumu šo rindkopu svītrot. Ja mēs skatāmies tālāk, kur sākas teikums: “… jo uzskatām, ka šis likums…” un tā tālāk. Kā mēs varam uzskatīt, ja neesam lasījuši?! Tas ļoti atgādina teicienu par Pasternaka grāmatu “Doktors Živago”, proti, ka lasījuši mēs to neesam, bet zinām, ka viņš ir draņķis. Jūs piedodiet par tādu izteicienu. Es lieku priekšā tāpēc visu trešo rindkopu svītrot.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, es ļoti atvainojos, bet ir jābalso par priekšlikumu, vai pārtraukt debates un izteikties motīvos par šo svītrojumu. Lūdzu, kas par debašu pārtraukšanu – paceliet roku! Paldies. Debates pārtrauktas. Balsosim!

No zāles: Nē, piedošanu, par balsošanas motīviem… (Zālē troksnis un smiekli.)

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, bet pēdējo reizi!

A.Bērzs: Par balsošanas motīviem. Šis Deklarācijas teksts ir sastādīts tā, ka tas var radīt ilūzijas, ka 5.Saeima veiks enerģiskus pasākumus, lai likvidētu okupācijas un kolonizācijas sekas. Man šinī ziņā nekādas cerības un ilūzijas ar to nesaistās, un tāpēc es šādu Deklarāciju neatbalstu un balsošu pret to. Es domāju, ka 5.Saeima par dekolonizāciju un deokupāciju rūpēsies tikpat maz kā šī promaizejošā Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, balsosim par deputāta Teikmaņa ierosinājumu svītrot trešo rindkopu! Lūdzu – par! Šeit saskaitījāt, ja?

No zāles: 75.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – pret! Paceliet roku! Pret svītrošanu.

No zāles: 36.

Priekšsēdētājs: 36 pret. Lūdzu, paceliet roku tie, kuri atturas!

No zāles: 10.

Priekšsēdētājs: Trešā rindkopa svītrota. Lūdzu. Vairāk… Varbūt Freimaņa kungs? Tiešām mums rakstiski nav izsniegts. Mēs vēlreiz konstatēsim šīs Deklarācijas tekstu, kuru es likšu tūlīt uz balsošanu, lai nebūtu nekādu domstarpību ar jums kā ar autoru.

Tātad, vai nosaukumā bija kādas izmaiņas? Pirmajā rindkopā, otrajā rindkopā? Trešā ir svītrota. Ceturtajā rindkopā ir svītrots “līdzīgā kārtā”. Vai vēl kas ir svītrots? Lūdzu.

I.Cālītis: Man nav informācijas, vai bez likumīgajiem pilsoņiem Igaunijā ir arī nelikumīgie pilsoņi, tāpēc es ierosinu svītrot vārdu “likumīgie”.

J.Freimanis: Es domāju, ka tas ir lieki. Šim akcentam, manuprāt, ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Pēdējā rindkopā, lūdzu, vajadzētu svītrot divus vārdiņus “kā arī”. Būsim maķenīt paškritiski! “Kā arī”. Latvijas Republikas Augstākā padome cer, ka “arī”. Nevajag to “arī”.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi … Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Likumīgās intereses, nevis likumīgie pilsoņi.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tātad te varētu būt tā, ja atstājam Muciņa kunga priekšlikumu – “pilsoņu likumīgās intereses”, tad es saprotu, ka mēs varētu to “likumīgo pilsoņu” nebalsot.

J.Freimanis: Jā, labi!

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat? Cālīša kungs, jūs arī piekrītat? Paldies.

Freimaņa kungs, Latvijas Republikas Augstākā padome cer, ka Latvijas Republikas 5.Saeima… Bez “arī”… Piekrītat?

J.Freimanis: Jā.

Priekšsēdētājs: Vai Cupruna kungs arī piekrīt? Vairāk nekādu piezīmju nav.

Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs (runā bez mikrofona).

Priekšsēdētājs: Piekrītat? Paldies. Vai vēl ir kādas piezīmes? Lūdzu, balsosim par Deklarācijas… Es atvainojos… Dozorcev, lūdzu!

V.Dozorcevs: Par balsošanas motīviem. Tā kā mēs neatbalstām nekādus principus, bet konkrētu dokumentu… Un pirmais. No šeit sēdošajiem trīsarpus cilvēku redzēja šos dokumentus, mēs varam viņus nosaukt. Tas ir pirmais.

Otrais. Vakardien Igaunijas valdība izteicās par šo dokumentu noraidoši.

Trešais. Igaunijas prezidents neakceptēja šo dokumentu.

Ceturtais. Dokuments ir Eiropā ekspertīzē. Ko teica van der Stols, mēs zinām. (Acīmredzot domāts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs Makss van der Stūls. – Red.)

Un pats galvenais. Šis dokuments izprovocēja Igaunijas, Ziemeļ­igaunijas separatizāciju. 17.datumā tur sāksies referendums. Kas tur būs, jūs varat paredzēt jau šodien. Lūk, ko mēs šodien akceptējam, balsojot par šo dokumentu!

Mans piedāvājums ir – balsot pret šo dokumentu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi runā par balsošanas motīviem kopumā. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Šā jautājuma apspriešana pēdējo reizi nodemonstrēja mūsu Augstākās padomes darbības stilu, proti, izmest ārā no dokumenta būtiskāko un pēc tam nobalsot.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk neviens nevēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē.

Lūdzu, balsosim par Deklarācijas pieņemšanu ar tiem labojumiem un svītrojumiem, kuri šeit tika akceptēti. Lūdzu, kas “par”, paceliet roku! Lūdzu, saskaitiet!

Balsu skaitīšanas komisija: 95.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, paceliet roku – “pret”.

Balsu skaitīšanas komisija: 24.

Priekšsēdētājs: Kas atturas, paceliet roku!

Balsu skaitīšanas komisija: 20.

J.Freimanis: Paldies, kolēģi, vismaz par to!

Priekšsēdētājs: Kolēģi, acīmredzot tas ir pēdējais dokuments, kur mēs ar balsošanu esam pauduši savu gribu par to projektu, kas šodien tika iesniegts. Darba kārtībā mums citu dokumentu vairs nav, tāpēc saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija ieteikumu atļaujiet teikt īsu piecas minūtes ilgu uzrunu.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Noslēdzot Augstākās padomes darbu, es īsā uzrunā gribēju izteikt tikai pateicību un laba vēlējumus jums turpmākajā dzīvē un darbā. Ar gandarījumu gribētos atcerēties tikai to, kas īpaši raksturoja Augstākās padomes darbu šajā laika posmā. Atļaujiet atsaukties tikai uz tiem faktiem, kuriem jau ir dots vērtējums presē, radio, televīzijā, tas ir, zināmā mērā uz neapstrīdamiem faktiem, kuri, es ceru, diskusiju turpmāk neizsauks.

Tautfrontiskā parlamenta vairākums ir izpildījis savu pamatuzdevumu – valstiskās neatkarības atgūšanu. Latvija kā valsts ir atzīta visā pasaulē. Ar savu konsekvento darbību šajā laikā esam radījuši priekšnoteikumus reālai Latvijas neatkarībai. Ja arī atsevišķi valstiskuma elementi nedarbojas pienācīgi efektīvi, tad patiesības labad būtu šodien jāatceras, ka šis darbs noritēja sarežģītos apstākļos, jo vajadzēja vienlaikus graut un celt. Mums nevienā jomā nebija attīrītu būvlaukumu. Mūs saistīja tas, ka bija jāizmanto gan vecās konstrukcijas, gan dažubrīd arī būvmateriāli. Celtnieks zina, ka tas ir pats sarežģītākais būvēšanas veids.

Es domāju, ka Augstākās padomes vairākumam nevar pārmest konsekvences trūkumu nedz mērķa apzināšanā, nedz arī realizējot to, nedz asiņainajā janvārī 1991.gadā, nedz augusta puča laikā. Tas attiecas, protams, arī uz pučā iesaistīto deputātu rīcības novērtējumu.

Savas darbības trijos gados esam pieņēmuši vairāk nekā tūkstoti likumu un lēmumu. Mūsu runu stenogrammas apjoma ziņā vairāk tuvojas Saeimas darba apjomam. Es domāju, ka būsim vienisprātis, atzīmējot, ka esam radījuši labāku vai sliktāku likumdošanas pamatbāzi svarīgākajās dzīves sfērās.

Izveidota juridiskā bāze lauku un pilsētu reformai, sakārtojot īpašumtiesību jautājumus, radīta likumdošana uzņēmējdarbībai, sava nodokļu sistēma, valsts budžets, banku sistēma, valsts aizsardzības struktūras, atjaunotas pilsoņu tiesības Latvijas pilsoņiem, juridiski nostiprinātas arī pārējo Latvijas iedzīvotāju tiesības un pienākumi, reglamentēta imigrācijas pamatlikumdošana. Latvija ir iekļāvusies vai arī pilda novērotāja lomu pasaules starptautiskajās politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Latvija parakstījusi vairāk nekā 170 divpusēju starptautisku līgumu. EDSA Helsinku galotņu tikšanās deklarācijā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijās iekļauti punkti par Krievijas armijas izvešanu no Baltijas valstīm.

Pozitīvo pārskaitījumu, protams, varētu turpināt. Un tomēr mums būtu jāapzinās, ka kopumā par sakārtotu likumdošanu Latvijā runāt nevaram. Pretrunu novēršana mūsu likumdošanā, kā arī tās saskaņošana ar Satversmi līdzās ar citiem darbiem aizņems daudz laika jaunajai 5.Saeimai. Arī jaunajai valdībai būs jāturpina sakārtot ekonomiskā likumdošana, lai tā darbotos ekonomiskās stabilizācijas un ražošanas veicināšanas labā. Tāpat laikam mums būtu jāapzinās, ka mūsu budžets ir radījis kritisku un sociālistiski nolīdzinošu situāciju sociālajā sfērā, kuras pat sociālisma laikos Latvijā nav bijis. Proti, cilvēki, kuri ir strādājuši visu mūžu, saņem to pašu, ko cilvēks, kas nav nostrādājis nevienu dienu.

Godātie deputāti! Arī šo pārskaitījumu es varētu turpināt. Atļāvos apstāties pie dažām mūsu darbā radītām pretrunām tikai ar vienu domu, lai pasvītrotu 5.Saeimas darba uzsākšanas grūtības un arī nozīmīgumu. Vēlēsim 5.Saeimas deputātiem sekmīgu darbu, turpinot reformas, un izteiksim novēlējumu, lai viņi vadītos pēc atziņas, ka iepriekšējo likumdošanu ir noteikusi toreizējā dzīves nepieciešamība, konkrētā situācija. Kā jau dzīvē, tad mēdz gadīties arī nejaušības un, protams, kļūdas, kuras vieglāk ir izvērtējamas pēc tam laika gaitā.

Noslēdzot šo īso uzrunu, es tomēr nevaru neminēt divus faktus, kas ir ievērības, pateicības un izbrīna cienīgi. Mūsu kolēģis Alberts Bels ir piedalījies visās plenārsēdēs. (Aplausi.) Kolēģis Jānis Freimanis visvairāk izmantojis mikrofonu, lai paustu savu pārliecību. (Aplausi.) Arī šāda veida pārskaitījumu es varētu, protams, turpināt.

Neraugoties uz saspringto laiku un ne mazāk saspringto atmosfēru šajā Augstajā namā, es ceru, ka mums vēl ilgi atmiņā glabāsies dažādi kuriozi, tomēr visiem kopā gaiši brīži. Katrs no mums šo laiku atmiņā saglabās saskaņā ar savu subjektīvo pieredzi. Bet, lai kāds arī būtu mūsu vērtējums, jādomā, jūs visi man piekritīsit, ka sava nozīmīguma ziņā līdzīgas pieredzes kā šai Augstākajai padomei mums Latvijā vairs nebūs nekad. Lai mūsu pateicība visiem Latvijā, kuri atbalstīja mūsu darbu. Svētīga ir bijusi arī kritika, ja tā ir bijusi lietišķa un konstruktīva. Īpaši pateicamies tiem žurnālistiem, kuri, netaupot laiku, mēģināja objektīvi iedziļināties mūsu likumdošanas darbā.

Bet jums, godātie kolēģi, es šodien gribētu novēlēt, lai mēs šķiramies ar labestību prātā un sirdī, lai apziņa par paveikto dod mums spēku un izturību turpmākajam darba cēlienam, jo viss cits pāriet, darbs ir tas, kas paliek. Lai noslēgumā skan Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”! (Skan Latvijas himna.)

Godātie kolēģi! Un tagad, lūdzu, kā mēs vienojāmies pašā sākumā par sēdes procedūru, saņemiet Augstākās padomes piemiņas medaļas!

(Sēdes beigas)