2007. gada 8. novembra stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sāksim Saeimas 2007.gada 8.novembra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Māra Ārberga atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projektu “Par deputāta Māra Ārberga ievēlēšanu Tautsaimniecības komisijā”. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Rubika, Fjodorova, Deņisova un Mirska iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Debatēs viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Aleksandrs Golubovs pieteicies runāt “par”.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Mēs ierosinām noteikt, ka nākotnē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs būs neatkarīga institūcija. Tāda pati neatkarīga, kāda pašreiz ir cita mūsu institūcija, kura kontrolē arī KNAB. Mēs ierosinām šo, lai nākotnē nevarētu būt tāda situācija, ka Ministru prezidents vai vēl kāds ministrs iejaucas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbībā.

Lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es pieņemu, ka kolēģu priekšlikums ir labi domāts, taču paskatīsimies uz valsts pārvaldes sistēmu kopumā! Vai varam pārsteidzīgi veidot arvien jaunas un jaunas neatkarīgas iestādes, ja saprotam, ka valstij ir jādarbojas kā kopējam organismam un kāds atrauts orgāns nekādi nevar veselīgi dzīvot patstāvīgu dzīvi? Tas, kas šobrīd ir svarīgi un kas ir parādījies mūsu redzeslokā pēdējo mēnešu laikā, ir – lai darbs tiesībsargiem veiktos pēc iespējas sekmīgāk. Un arī lai iestādēs nebūtu tādu pārkāpumu, kas rada šaubas par viņu darbību.

Un šajā ziņā, es saprotu, var patikt idejas par neatkarību, bet tajā pašā laikā būtu vērts ieklausīties jau iepriekš izteiktajos piedāvājumos, un viens no tādiem priekšlikumiem, ko ir izteicis Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tuvināšana prokuratūras sistēmai. Un iespējams, ka šis ir tas risinājums, kas varētu dot sekmīgu, labu rezultātu, un tāpēc es aicinu nevis sašķelt valsts sistēmu daudzās neatkarīgās iestādēs, bet domāt par to, kā izveidot un nodrošināt tādu sadarbību un tiesībsargājošo orgānu sekmīgu darbību, kas dotu patiešām labu, neapšaubāmu rezultātu, un nesteigties ar šādu, kaut arī varbūt labi domātu priekšlikumu atbalstīšanu.

Aicinu pārdomāt un apsvērt priekšlikumu, kuru izteicis Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 3, atturas – 51. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai.

Sākam izskatīt šodienas sēdes darba kārtības nākamo sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Anželikas Dreksleres iecelšanu par Saldus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu Saldus zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā iecelt Anželiku Dreksleri. Komisija uzklausīja tiesneša amata kandidāti un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja viņas iecelšanu amatā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anželikas Dreksleres iecelšanu par Saldus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Edgara Mukāna iecelšanu par Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu par Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi iecelt Edgaru Mukānu. Juridiskā komisija arī uzklausīja Edgaru Mukānu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja lēmuma projektu par viņa iecelšanu Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Mukāna iecelšanu par Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Ārberga atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Māra Ārberga atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Ārberga ievēlēšanu Tautsaimniecības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Māra Ārberga ievēlēšanu Tautsaimniecības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, vai jūs jau nosaucāt pirmo likumprojektu, ko mēs izskatīsim šajā sadaļā? Es nedzirdēju.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

K.Leiškalns.

Paldies.

Deputātiem atgādināšu, ka mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 1408B.

1.priekšlikums ir no Ministru kabineta. Atbildīgā komisija to ir daļēji atbalstījusi, iekļaujot 2.priekšlikumā, kuru izstrādājusi pati atbildīgā komisija. Tāpēc aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Debates!”) Es atvainojos. Debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.

K.Leiškalns.

Vai tad šeit bija par ko?... (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Es par 2.priekšlikumu.”)

Sēdes vadītājs.

Jā, par 2.priekšlikumu.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves fonda izveidi. Proti, ir paredzēts ieņēmumus no privatizācijas, ieņēmumus, kuri pārsniedz budžetā plānoto, ieskaitīt rezerves fondā, ko varētu izmantot dažādiem nolūkiem.

Visnotaļ pareizs ir šāds virziens, ko Ministru kabinets ir iecerējis. Taču es pievēršu jūsu uzmanību komisijas izstrādātās redakcijas 2.pantam jeb tai sadaļai par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves fonda izlietojumu. Tātad – kurš un kādā veidā lems, kā šī nauda tiks izmantota? Pēc finanšu ministra, pēc viena cilvēka, ierosinājuma lemj Ministru kabinets!

Kolēģi! Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Es uzskatu, ka par naudas izlietojumu no šāda fonda būtu jālemj Saeimai. Ministru kabinetam tas būtu jāierosina, bet lēmums, galīgais lēmums, būtu jāpieņem Saeimai, nevis Ministru kabinetam. Kolēģi, atcerēsimies, ka šeit varētu būt runa par desmitiem vai pat simtiem miljonu latu! Tāpēc es uzskatu, ka šādu lēmumu vajadzētu atstāt nevis Ministru kabineta, bet Saeimas kompetencē.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai Leiškalna kungs grib kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Jā.

Es gribētu piebilst: tur apakšā ir rakstīts, ka Ministru kabinets var lemt un sadalīt šos līdzekļus, ja attiecīgā Saeimas komisija nav iebildusi pret to.

Un par stabilizācijas fondu. Jau šobrīd Ministru kabinets izstrādā īpašu likumu šā stabilizācijas fonda regulēšanai. Tā ka tādas pārāk lielas iebildes nav. Taču regulējums, protams, ir jārada.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Lemjam par 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 28, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns.

3. – Ministru kabineta iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā grozījumus 36.pantā. Aicinu parlamentu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir par 41.pantu. Tas ir no Ministru kabineta, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija aicina jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 7.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas.

Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā biroja piedāvātajā redakcijā tas nav atbalstīts, bet ir iestrādāts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Un tāpēc aicinu to komisijas redakcijā arīdzan atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Jābalso būtu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 35, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Deputāti! Dokumenta numurs ir 1409B. Minētā likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par 3.panta redakciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

3. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Ministru kabinets to nav atbalstījis, bet atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Tas ir 2.priekšlikums.

K.Leiškalns.

Jā, otrais! Otrais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. ir politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par 8.pantu. Tas nav guvis ne Ministru kabineta, ne arī atbildīgās komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 6, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija nav atbalstījusi arī 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu par dividenžu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 24, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir par 9.pantu. Iesniedzēja ir politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 24, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par izslēgumu 9.pantā. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 33, atturas – 33. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns.

Arī 7.priekšlikums ir par 9.panta redakciju. Arī to iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija. Nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Tas ir 10.panta papildinājums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, jo attiecīgās normas jau ir likumos… (No zāles: “Nav likumā! Norma ir, bet slieksnis liels!”)… noteikumos. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 24, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

9. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija to neatbalsta, jo uzskata, ka kvalifikācija tiek paaugstināta, bet savukārt miesa vai gars – pilnveidoti. Tā ka komisija palika pie vecās redakcijas. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 28, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

10. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par daļas izslēgšanu 12.pantā. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es atceros – nedaudz vairāk nekā pirms gada, kad mums vēl bija priekšvēlēšanu periods, gandrīz visas partijas runāja par šo pantu un apsolīja, ka pensionāri nemaksās lielāku nodokli kā visi pārējie strādājošie. Tika solīts, ka pensionārs, ja viņš turpinās strādāt, maksās nodokli tikai no tās summas, kas ir lielāka par neapliekamo minimumu.

Frakcija “Saskaņas Centrs” ierosina izslēgt normu, kura diskriminē pensionārus, kam nepiemēro neapliekamo minimumu. Saprotiet, šodien gandrīz 90 procenti visu pensionāru saņem pensiju, kas mazāka par 135 latiem, bet 135 lati ir izdzīvošanas minimums šodien! Viņi spiesti turpināt strādāt. Un ko dara valsts? Valsts ņem un apliek visu viņu algu ar nodokļiem. Viņa reāli atņem cilvēkiem tos 10–20 latus, kuri pensionāriem ir ļoti būtiski. Es gribu pateikt, ka tie pensionāri, kuri turpina strādāt, ir cilvēki, kas nesaņem lielas algas – 500–600 latus, tie ir cilvēki, kas strādā kioskos, strādā par apkopējām, strādā, pieņemsim, veikalos un tā tālāk – tur, kur algas nevar būt lielākas par 200 latiem. Un valsts nevienu soli nepasper viņiem pretī, lai palīdzētu, bet vēl apliek ar paaugstinātu likmi!

Sakarā ar to es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu. Izdariet to, ko jūs solījāt ļoti sen, to, ko solīja arī finanšu ministrs! Viņš solīja, ka viņš ķersies pie šīs problēmas atrisināšanas, bet pagāja gads – un nekā.

Es gribu pateikt to, ka šodien valsts nevar garantēt normālu līmeni pensionāriem, izdzīvošanas līmeni pensijām. Valsts piespiež šos cilvēkus strādāt – viņi ne jau no labas dzīves strādā! –, bet grib vēl pelnīt uz šo nelaimīgo cilvēku rēķina, kuri nevar savas vecumdienas pavadīt ekskursijās kā vācu pensionāri, kā japāņu pensionāri, kas staigā pa Vecrīgu. Viņi ir spiesti strādāt, bet valsts skatās uz viņiem kā uz paaugstinātu ienākumu avotu!

Es nesaprotu, kāpēc nevar ieviest progresīvo nodokļa likmi un tādējādi aplikt ar lielāku nodokli cilvēku, kurš, pieņemsim, saņem mēnesī vairāk par tūkstoti latu. Bet mēs rīkojamies ar tādu metodi – vēl apliekam ar nodokli cilvēkus, kuri jau tā knapi izdzīvo!

Nākamais gads solās būt ļoti grūts pensionāriem. Jūs visi taču redzējāt tos rēķinus par dzīvokļiem, kuri pienākuši jums un kuros šī summa gandrīz dubultojas. No nākamā gada inflācija būs gandrīz 20 procenti, kā jūs visi to zināt, un tad nu tie pensionāri, kuri šodien var atļauties nestrādāt, būs spiesti iet un kaut kur piestrādāt.

Un valsts viņiem nepalīdzēs ne ar ko, bet atkal ar savu negodīgo nodokļu sistēmu piespiedīs viņus strādāt un apliks ar nodokli!

Es saprotu, ka šodien valdošā koalīcija ir pieņēmusi lēmumu, ka neatbalstīs nevienu opozīcijas priekšlikumu. Bet šis priekšlikums nav pozīcijas vai opozīcijas priekšlikums, tas ir izdzīvošanas modelis! Mums vajag šodien izdomāt tādu sistēmu, lai tie cilvēki, kuri ir sociāli vismazāk nodrošināti, vissmagākajā situācijā, neizjustu to briesmīgo ekonomisko situāciju nākamgad. Un ar to soli mēs palīdzēsim viņiem.

Es vēršos pie tām frakcijām, tām partijām, kuras ir sociāli orientētas, kuru programmās ļoti daudz ir vārdu par sociālo politiku, par sociālo nodrošinājumu cilvēkiem. Tā ir Latvijas Pirmā partija, “Latvijas Ceļš”, TB/LNNK. Nu palīdzēsim pensionāriem! Kā es saprotu, nākamā reize, kad mēs varēsim ķerties pie šīs problēmas, būs tikai nākamajā gadā. Vai jūs zināt, cik pensionāru nomirs pa šo gadu, tāpēc ka nevarēja nopirkt zāles vai, pieņemsim, kārtīgi paēst?! Jūs ar šo normu varbūt ietaupīsiet valstī divus trīs miljonus, bet būsiet atņēmuši pensionāriem tos divdesmit latus, kurus viņi ietaupīs, lai nopirktu sev kaut ko tādu, kas mums liekas pats par sevi saprotams, pieņemsim, gaļas gabalu vai zāles.

Tie ir cilvēki, kas ne jau no labas dzīves strādā, bet mēs ar savu nodokļu sistēmu viņus piespiežam maksāt vairāk, nekā maksājam mēs ar jums. Mēs piespiedām… Mums kopējā alga ir vairāk par tūkstoš latiem, mums ir neapliekamais minimums – viņiem nav. Kāpēc? Jūs varat izskaidrot mūsu kioskniecei, kura strādā lejā kioskā, kāpēc viņa, lai gan atrodas pensijā, strādā un maksā no pirmā lata iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet mēs – ne? Jūs varat izskaidrot to pavārei, kura jau nopelnījusi pensijas laiku, lai mierīgi dzīvotu un ceļotu pa Eiropu, bet kura tomēr te sēž un strādā pie katliem? Jūs varat viņai izskaidrot to, ka mēs nodokli maksājam ne no pirmā lata, bet viņa maksā jau no pirmā lata? Nevarat!

Un sakarā ar to es lūdzu jūs aizmirst visas tās politiskās problēmas, bet padomāt par cilvēkiem, padomāt par pensionāriem un padomāt par tiem, kuri šodien ar mūsu nodokļu sistēmu ir diskriminēti. Paldies jums, ja jūs atbalstīsiet. Un neskatieties, kas šo priekšlikumu iesniedza, skatieties uz tā būtību!

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai deputāts Leiškalns vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Jā. Komisijas vārdā es gribētu piebilst, ka frakcijai “Saskaņas Centrs” bija arī priekšlikums, kuru komisija atbalstīja, tas laikam bija Mitrofanova kunga priekšlikums. Tā ka atrašanās opozīcijā vai pozīcijā nav noteicošā pazīme.

Atbildīgā komisija ir uzdevusi finanšu ministram strādāt pie šīs problēmas risināšanas, bet šo problēmu mēs nevaram atrisināt uz citu rēķina. Jo tas prasītu tieši četrdesmit miljonu izņemšanu no pašvaldību budžetiem, kas savukārt no valsts budžeta būtu pašvaldībām jākompensē saskaņā ar likumu. Tā ka, Klementjeva kungs, te ir ļoti grūti atrisināt tā – šodien gribas, rīt būs nauda.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 2, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

13.priekšlikums – par 13.panta pirmo daļu – ir no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 30, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas tāpat ir par 13.panta pirmo daļu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 31, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

15.priekšlikums. Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ierosina izslēgt 13.panta 1.¹ daļu. Komisija nav atbalstījusi šādu izslēgumu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 32, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja iesniegto perfekto priekšlikumu par 19.pantu. Aicinu parlamentu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par 19.panta sesto daļu ir 17.priekšlikums, ko ir iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Papildināt 19.pantu – tas ir 18.priekšlikums, ko iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19.priekšlikums. Neskatoties uz priekšlikuma iesniedzēja piederību pozīcijai, nav atbalstīts šis deputāta Leiškalna priekšlikums. (No zāles: “Balsot!” Dep. V.Agešins: “Viņš no “Saskaņas Centra”!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 26, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

20.priekšlikums ir par 22.pantu, iesniedzējs – finanšu ministrs Spurdziņa kungs. Komisija to ir pārveidojusi, ņemot vērā 21. – Juridiskā biroja priekšlikumu, un izveidojusi, kā tas redzams 22.priekšlikumā, atbildīgās komisijas redakciju. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos. Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Fjodorovs. Nē, viņš atsauc savu pieteikumu.

Tātad deputāti neiebilst, viņi piekrīt.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ministru kabinetā tas nav guvis atsaucību, bet komisija to ir atbalstījusi daļēji, iestrādājusi 25.priekšlikumā, kuru jūs tabulās redzat zem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārda. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

26. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums par 40.punktu pārejas noteikumos. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pamatot mūsu balsojumu. “Saskaņas Centrs” neatbalstīs šo likumu, tāpēc ka, neskatoties uz to, ka gads ir pagājis un bija solīts, ka būs atvieglojumi gan pensionāriem, gan parastiem cilvēkiem, kuri strādā, likmes ir palikušas tādas pašas, kādas bija iepriekš… (No zāles dep. J.Dobelis: “Par priekšlikumu jārunā!”) …un neviens solījums nav izpildīts. Sakarā ar to, ka koalīcija nepilda… (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš taču nerunā par priekšlikumu!”)… savus solījumus un likme nav pazemināta (tātad tomēr arī turpmāk mēs maksāsim 25 procentus), mēs neatbalstīsim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pārtrauciet to muldēšanu! Tā ir cūcība!”) Uzskatām, ka tas nav korekti pret cilvēkiem.

Sēdes vadītājs.

Man būtu tomēr lūgums runāt konkrētāk par priekšlikumu.

Vai par 26.priekšlikumu ir jābalso?

K.Leiškalns.

Nē.

Sēdes vadītājs.

Nē. Deputāti nepieprasa balsojumu? Deputāti piekrīt 26.priekšlikumam.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!… Es tomēr palūgšu neveidot diskusiju starp zāli un Prezidiju!

Tātad vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1410B. Tātad sākam darbu. Komisija grib atgādināt, ka, lai gan ir rakstīts, ka ir 24 priekšlikumi, tos pārskaitot, tomēr izrādījās, ka ir tikai 23. Tātad – neliela kļūdiņa.

1.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Minētais deputāts ierosina no akcizētām precēm izņemt limonādes un citus cukurūdeņus, bet komisija to nav atbalstījusi, jo Finanšu ministrija tik ātri nespēj veikt aprēķinus.

Atsaucu. Nevajag balsot par šo!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir atsaukts.

2.priekšlikums.

K.Leiškalns.

Arī 2.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija arī to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”) Atsaucu.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir atsaukts.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums ir finanšu ministra Oskara Spurdziņa priekšlikums par 8.pantu. (No zāles dep. V.Agešins: “Atsauc!”) To nu gan komisija ir uzreiz atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums attiecīgi paaugstināt akcīzi. Komisija, apspriedusies ar Finanšu ministriju, to nav atbalstījusi dēļ tā iemesla, ka šādas lietas ir jāsaskaņo visu triju Baltijas valstu starpā.

Turklāt jāveic arī aprēķini, vai gaidītais paaugstinājums radīs efektu vai, tieši otrādi, defektu un samazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 32, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums. Finanšu ministrs Spurdziņš ierosina aizstāt skaitli “209” ar skaitli “228”. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – līdzīgs aizstājums pirmās daļas 2.punktā. Iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 7. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kuru ir atbalstījusi komisija. Līdzīgs un reizē dažāds, protams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 8.priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija atbalsta trešās daļas 1.punktā skaitļu izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums. Finanšu ministrs Spurdziņš ierosina izteikt trešās daļas 2.punktu citā redakcijā. Komisija ir rūpīgi izstudējusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums ir finanšu ministra Spurdziņa ierosinātais aizstājums ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija atbalsta.

11.priekšlikums ir par ceturtās daļas 2.punktu. Iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Leiškalns ir nopietns deputāts, balsojam!”) Un arī šo atsaucu, lai nebūtu jābalso.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atsaukts.

K.Leiškalns.

13. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums papildināt pantu ar otro daļu attiecīgajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

14. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums par 26.panta trešās daļas redakciju. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

15. – finanšu ministra priekšlikums. (Ak, cik nenogurstošs ir finanšu ministrs Oskars Spurdziņš!) Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

16. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Neatbalstīts. Tiek atsaukts.

17. – finanšu ministra priekšlikums par 27.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

18.priekšlikums – pantu papildināt ar 12.¹ daļu. Ierosina finanšu ministrs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par nodokļa likmes cigaretēm spēkā stāšanos. Tas vairs nav balsojams, jo mēs neatbalstījām pašu paaugstināšanu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt pieteicies deputāts Valdis Ģīlis. Atklājam debates.

K.Leiškalns.

Bet tas nav balsojams, līdz ar to nav debatējams…

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu paskaidrot, kāpēc šāds priekšlikums radās.

Sociālo un darba lietu komisija savā darbā bieži saskaras ar faktiem par tām sekām, ko rada smēķēšana. Tas tātad liecina, ka paaugstinās cigarešu lietotāju skaits jaunatnes vidū, un tāpēc mūsu vēlme bija samazināt šīs kaitīgās, atkarību izraisošās vielas pieejamību. Konkrētais priekšlikums patiesībā valsts budžetam radītu nevis kaut kādus zaudējumus, mīnusus, bet – gluži otrādi – ienākumus. Mūsu vēlme bija paātrināt akcīzes nodokļa celšanas tempu.

Es ceru, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, dzirdot mūsu argumentus, tomēr pie šīs tēmas atgriezīsies. Jāatgādina, ka tabakas izstrādājumu vidējās cenas Baltijā šobrīd viszemākās ir tieši mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns.

Jā. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka mūsu komisija, atbildīgā komisija, jau šobrīd ir uzdevusi Finanšu ministrijai strādāt ar šīm nodokļa likmēm, lai iespējamo akcīzes likmes celšanu nākotnē attiecīgi saskaņotu starp visām trijām Baltijas valstīm; par to ir vienošanās.

Tā ka tas, neapšaubāmi, tiks darīts, un ir pilnīgi skaidrs, ka celsies gan vienas, gan otras cenas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu.

K.Leiškalns.

Nē, par to nevar balsot… tāpēc, ka mēs nevaram balsot par pārejas noteikumiem, ja pati norma nav atbalstīta. Nevajag destrukciju!

Sēdes vadītājs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam taisnība.

K.Leiškalns.

20. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts, bet ne pilnībā, jo ir iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22.priekšlikums. Tā pati aina: finanšu ministrs iesniedz priekšlikumu, komisija to rūpīgi studē, atrod tajā sīkas kļūdas un izstrādā un piedāvā pati savu redakciju, kas ir redzama 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un vairāk priekšlikumu līdz ar to nav. Nē, ir vēl arī 24. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums papildināt ar 19.punktu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Tātad izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Dokumenta numurs 1411-B. Tas ir uz 18 lappusēm. Tajā ir 21 priekšlikums.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Deputāta Leiškalna iesniegtais 3.priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: “Balsojam!”) Atsaucam.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums tiek atsaukts.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš nav komisijā atbalstīts, jo patiesībā nodoklis par viņu izslēgtajiem priekšmetiem šobrīd netiek rēķināts.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Cienījamie deputāti! Jā, šis ir interesants priekšlikums, un ne velti diskusija ar Latvijas Pašvaldību savienību par dzīvojamo ēku aplikšanu ar nodokli ilgst jau vairāk nekā piecus gadus. Mēs ļoti rūpīgi un lēnām tuvojamies tam, lai pēc novadu izveidošanas mēs varētu aplikt arī dzīvojamās ēkas, bet tas jādara ļoti saprātīgi, jo kadastrālā vērtība, kā mēs zinām, ir ļoti atšķirīga dažādos mūsu novados (piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Ludzā un Rēzeknē). Un šis priekšlikums, ja arī par tādu tiktu nobalsots, nav īsti izpildāms ar nākamā gada šā nodokļa labojumu jeb grozījumu izdarīšanu, jo šobrīd šī bāze nav apzināta. Turklāt rodas arī dažādi jautājumi, tādēļ ka ir gan dvīņu mājas, gan rindu mājas, ir daudzdzīvokļu namos kadastrāli vērtīgi dzīvokļi, par kuriem šeit, šajā priekšlikumā, runa nav. Līdz ar to šis ir tāds konceptuāli interesants priekšlikums, kuram nav šobrīd seguma un kurš nav tehniski izdarāms.

Lūgums tāpēc ir neatbalstīt. Pie tā mēs turpinām strādāt, un noteikti lēmumi šajā sakarā tiks pieņemti. Bet šajā gadījumā tas, manuprāt, pašvaldībām nav izpildāms.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst... Nē, tomēr apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 24, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums par 1.pantu, aizstājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – Rektoru padomes izteikts un deputātes Karinas Pētersones iesniegts priekšlikums par augstskolām. Mēs ar Rektoru padomes pārstāvjiem vienojāmies to jautājumu skatīt nākamā gada laikā, saistot to ar jaunizstrādājamo nekustamā īpašuma nodokli. Komisija tāpēc nav atbalstījusi Pētersones kundzes iesniegto priekšlikumu. (No zāles dep. A.Rugāte: “Nav iebildumu!” No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Pētersones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

7. – deputāta Leiškalna iesniegts priekšlikums par 3.panta nosaukumu. Nav atbalstīts. Un tāpēc es to atsaukšu.

Lai gan tie priekšlikumi ir ārkārtīgi labi, tie vērsti vairāk uz nākotni.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir atsaukts.

K.Leiškalns.

8. – deputāta Leiškalna priekšlikums par 3.pantu, par likmi. Komisija nav atbalstījusi, un tāpēc aicinu neatbalstīt. (No zāles: “Atsauc!”) Atsaucu. Ja jābalso, tad atsaucu, lai nekavētu laiku.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir atsaukts, tāpēc nav balsojams.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums. Likuma 3.pantā izmaiņas ierosina Juridiskais birojs. To mēs atbalstām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts un nav balsojams, ņemot vērā, ka iepriekšējie ar šo saistītie priekšlikumi ir atsaukti.

11. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Arī tas nav balsojams.

Un arī 12. – deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir aizstājums 5.pantā, – nav balsojams, jo ir atsaukti pirmie divi priekšlikumi.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums, izslēgums 4.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta ceturto, piekto un sesto daļu. Komisija to pilnīgā vienprātībā atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. – priekšlikums par 10.panta trešo daļu. Iesniedzējs – Juridiskais birojs. Un tāpēc cits verdikts kā “Atbalstīts” nemaz nemēdz būt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums – izslēgt likumprojekta 10.pantu. Iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

17. un 18. – deputāta Leiškalna priekšlikumi. Nav balsojami, jo nav vairs attiecīgās redakcijas.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Un 20. – finanšu ministra ierosinātā pārejas noteikumu redakcija. Tie ir daļēji atbalstīti, iekļaujot tos atbildīgās komisijas iesniegtajā 21.priekšlikumā, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to visi priekšlikumi, deputātu kungi, ir izskatīti. Un vēršos pie dāmām arī… Aicinu nobalsot galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 17, atturas – 6. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētājam par ārkārtīgi garā un sarežģītā nosaukuma nolasīšanu. Es deputātiem atgādināšu tikai to, ka darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1582.

Komisija ir sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam. Ir iesniegti 32 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, tūdaļ, uzreiz, tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma nodaļu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja iesniegto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija atbalsta arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalsta arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija ir atbalstījusi, taču redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma darbības jomu – ir guvis komisijas atbalstu un ir redakcionāli precizēts. Cik daudz šeit ir bijis jāstrādā Juridiskajam birojam!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tā ir nopietna zīme.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 2.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – priekšlikums izdarīt panta tekstā juridisku aizstājumu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums par 3.panta nosaukumu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12.priekšlikums. Izslēgt likuma 4.pantu ierosina Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Likuma 5.panta nosaukuma redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Tas ir 13.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma 6.pantu. Komisija priekšlikumu nepārprotami atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. – priekšlikums izdarīt aizstājumu likuma 7.pantā. Piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums par 9.pantu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Trešās nodaļas nosaukuma jaunu redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 10.pantam Juridiskais birojs piedāvā jaunu nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts, redakcionāli precizēts. Tas ir aizstājums panta tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstājums pirmajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ceturtās nodaļas nosaukuma jaunu redakciju piedāvā Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums ir 12.panta redakcija, ko piedāvā Juridiskais birojs. Un komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

24.priekšlikums – piektās nodaļas nosaukums, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

25. – priekšlikums par 13.panta jauno redakciju. Piedāvā Juridiskais birojs. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

26.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likuma veselu virkni pantu – 14., 15., 16. un 17.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

27.priekšlikums. Juridiskais birojs nu iet vēl tālāk, aicina izslēgt no likuma veselu nodaļu – sesto. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

28.priekšlikums. Juridiskais birojs piedāvā jaunu septītās nodaļas redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

29.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, atbildīgā komisija ir rūpīgi izstudējusi, redakcionāli precizējusi un atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

31. – aizstājums ceturtajā daļā. Priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

32.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt likuma 23.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 14, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Atļaušos nosaukt darbam nepieciešamā dokumenta numuru – 1413B.

Komisija ir sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā un ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1.priekšlikums atrodas 5.lappusē, un to ir iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”. Ierosina papildināt 6.pantu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot! Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 2. – frakcijas “Jaunais laiks” dāsnais un siltais priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts paredz, ka vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tas patiešām ir pamatoti.

Tomēr raisa pārdomas fakts, ka vecāku pabalstu piešķir ne mazāk kā 70 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmēra.

No kurienes šī norma? Kāpēc no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmēra?

8.Saeimā strādāja Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisija, kuras darbā piedalījās deputāti no visām frakcijām. Mums, visu frakciju deputātiem, darbojoties šajā apakškomisijā, izdevās panākt diferencēta pabalsta, bērna kopšanas pabalsta, ieviešanu. Par to pirmo reizi mēs, deputāti, sākām spriest un pieņēmām pirmos lēmumus Repšes valdības laikā.

Mums, Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas deputātiem, izdevās pieņemt arī lēmumu par bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu.

Par to visu jāpateicas minētās apakškomisijas darbam.

Tomēr, ja ieskatāmies Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas protokolos, tad redzam, ka deputāti nolēma, ka nodarbinātiem vecākiem bērna kopšanas pabalsta minimālais apmērs nevar būt mazāks par 70 procentiem no valstī noteiktās minimālās darba algas.

Pavisam nesen, Sociālo un darba lietu komisijas sēdes laikā atbildot uz jautājumu par iepriekš izklāstīto, Labklājības ministrijas darbinieces atbildēja, ka nezina, no kurienes radusies summa 56 lati, kuru tagad kā minimālo maksā strādājošajiem vecākiem. Tie ir 70 procenti no valstī noteiktās minimālās darba algas lēmuma pieņemšanas gadā.

Frakcijas “Jaunais laiks” deputāti atbalsta Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas nolemto un tāpēc iesniedza šo priekšlikumu.

Izbrīnu raisa arī Labklājības ministrijas mājaslapa. Sadaļā, kur Labklājības ministrijas speciālisti atbild uz cilvēku visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par bērna kopšanas pabalstu aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību, jau demisionējusī ministre vēl joprojām atbild uz visbiežāk uzdotajiem iedzīvotāju jautājumiem. Atbildot uz 20.jautājumu, kādi tiesību akti nosaka jauno bērna kopšanas pabalsta apmēru, ministre sniedz atbildi (citēju): “Jauno bērna kopšanas pabalsta apmēru nosaka šā gada 7.decembrī Ministru kabinetā pieņemtie MK noteikumi.” Citāta beigas.

Godātie kolēģi, šā gada decembris vēl nav pienācis! Un, kad atveram norādīto saiti, uzklikšķinot uz MK noteikumiem, uz kuriem atsaucas ministre, tad lasām, ka tie ir 2004.gada 7.decembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.1003, kuri ir zaudējuši spēku jau gandrīz gadu!

Spriežot pēc kārtības Labklājības ministrijas mājaslapā, tā vien šķiet, ka Labklājības ministrijas ierēdņi, iespējams, dara vienu, runā otru, domā trešo.

Un nav brīnums, ka Labklājības ministrijai nemaz neizdosies izpildīt arī pensionāriem iepriekš doto solījumu – no 2008.gada 1.janvāra paaugstināt pensijas no 19 santīmiem uz 40 santīmiem par nostrādāto darba gadu.

Tāpēc arī nav jābrīnās par faktu, ka šodien sabiedrības neuzticība likumdevējam ir sasniegusi bezprecedenta līmeni.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu runāt par priekšlikumu!

S.Ķikuste.

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo frakcijas “Jaunais laiks” iesniegto priekšlikumu un nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Vai Leiškalna kungs grib kaut ko teikt komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Jā, arī komisijā mēs uzklausījām deputāti un, protams, lielos vilcienos piekrītam, ka ir lietas, kas ir jādara. Bet lietas ir jāizstrādā, lietām ir jāatrod pamatots finansējuma avots, un tas arī ir nākamās labklājības ministres un atbildīgās komisijas kopējs uzdevums – ierakstīt ne tikai siltu deklarāciju, kas nevar tikt atbalstīta finanšu trūkuma dēļ, bet izstrādāt kopēju normatīvu risinājumu šai problēmai.

Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums par 15.panta ievaddaļu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi izslēgumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ivetas Purnes priekšlikums par likumprojekta 15.panta papildināšanu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 26, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Dokumenta numurs 1414B. Atbildīgā komisija likumprojektu ir sagatavojusi otrajam lasījumam un saņēmusi no deputātiem un Juridiskā biroja kopumā piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums par 6.pantu. Arī tas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 7.pantā. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Izslēgumu attiecīgajā pantā ierosina arī pati atbildīgā komisija. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aizstājums, ko ierosina atbildīgā komisija, ir jāatbalsta, jo tas izriet no citiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 1583. Varu jums paziņot, ka atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu no deputātiem un birojiem, nedz arī no ministriem. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dokumenta numurs ir 1416B. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – deputāta Mitrofanova priekšlikums par likumprojekta 9.pantu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” ir budžeta paketes sastāvdaļa. Taču pēc būtības arī šim likumprojektam ir visai formāla saistība ar budžetu, jo izmaiņas bezdarbnieku pabalsta jomā, par kurām ir runa šajā likumprojektā, var tikai pavisam nedaudz samazināt budžeta izdevumus.

Likumprojekts paredz izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksu jomā – paredz samazināt gan termiņus, kādos bezdarbnieki var saņemt pabalstu, gan pabalsta apmērus. Ja šodien mēs atbalstīsim šādas izmaiņas, tad turpmāk bezdarbnieki tiks sadalīti pa kategorijām proporcionāli darba stāža garumam. Jo mazāks darba stāžs, jo īsāks laika posms, kādā bezdarbniekam būs tiesības uz pabalstu.

Kā atzina paši atbildīgās ministrijas speciālisti, kas bija sagatavojuši likumprojektu, galvenais mērķis ir nevis kaut ko ietaupīt budžetā, samazinot pabalstu, bet gan piespiest bezdarbniekus ātrāk atgriezties darba tirgū.

Cik samērīgs ir šis līdzeklis, par to ir vērts padiskutēt. Varbūt tomēr labāk būtu nevis pasliktināt bezdarbnieku stāvokli, bet vairāk līdzekļu ieguldīt pārkvalifikācijas un apmācības pasākumos. Varbūt. Bet īpaši laika diskusijai šodien nav, jo likumprojekts tiks pieņemts otrajā lasījumā. Daļēji glābt situāciju varētu mūsu frakcijas iesniegtais 1.priekšlikums, kurš ir jāskata kopā ar 2. – PCTVL frakcijas iesniegto grozījumu. Priekšlikuma būtība ir piebremzēt bezdarbnieku stāvokļa pasliktināšanu, nepieļaut tik strauju pabalsta izmaksas garuma saīsināšanu un apmēra samazināšanu.

Mūsu, PCTVL frakcijas, pozīcija pilnīgi sakrīt ar arodbiedrību viedokli. Turklāt PCTVL frakcijas priekšlikums atbilst arī Latvijas tiesībsarga viedoklim, kurš ieteica Saeimai ļoti uzmanīgi izvērtēt, vai ir nepieciešams pašlaik tik strauji samazināt bezdarbnieku pabalsta saņemšanas laiku.

Nobeigumā es gribētu atgādināt tikai vienu argumentu no tiesībsarga vēstules Saeimai: “Ja likumprojekts šodien tiks pieņemts valdības sagatavotajā redakcijā, tad izveidosies situācija, kad jaunākā vecuma bezdarbniekiem, kuriem ir visīsākais darba stāžs, vairs nebūs iespējas pabeigt pārkvalificēšanās kursus, kuru ilgums pārsniedz 4 mēnešus. No sabiedrības interešu viedokļa tas nebūtu pareizi.”

Aicinu atbalstīt kompromisu – PCTVL frakcijas viedokli, 1. un 2.priekšlikumu – un vēlāk atgriezties pie konceptuālas diskusijas par bezdarbnieku pabalstu un motivēšanu meklēt darbu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs finanšu ministram Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (finanšu ministrs).

Cienījamie deputāti! Šos jautājumus valdība patiešām rūpīgi izdiskutēja ar sociālajiem partneriem – Darba devēju konfederāciju, arodbiedrībām. Manuprāt, tas princips, kas ir iedibināts, – ka cilvēkiem ar mazāku darba stāžu tās garantijas ir mazākas nekā tiem, kas ir nostrādājuši ilgāk, – ir ļoti godīgs un taisnīgs. Tas nenozīmē, ka nav šo garantiju arī tiem, kas ir nostrādājuši no viena gada līdz 10 gadiem; taču tās ir daudz zemākas nekā tiem, kas ir nostrādājuši vairāk nekā 20 gadus.

Lūgums ir neatbalstīt šos priekšlikumus, bet atbalstīt valdības pozīciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Protams, arī komisija atbalsta valdības priekšlikumu, jo mēs zinām virkni cilvēku (es negribu apvainot nevienu bezdarbnieku), kas izmanto ārkārtīgi mīkstos Latvijas likuma nosacījumus tādiem regulāriem “atvaļinājumiem”.

Es aicinu atbalstīt valdības nostāju, tāpēc ka jau šobrīd uzņēmēji ārkārtīgi stingri “spiež” uz valdību jautājumā par darbaspēka, par darbinieku ieceļošanu vai par migrācijas atvieglojumiem Latvijā.

Tā ka es aicinu atbalstīt valdības nostāju, kas veicinās ātru darba meklēšanu, sevišķi jaunatnes vidū.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 40, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 2. – deputāta Mitrofanova priekšlikums, par kuru viņš debatēs jau izteicās, neguva komisijas atbalstu minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta redakciju. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 8.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 35, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Dokumenta numurs ir 1417B.

Ir saņemti 19 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir par 11.panta ceturto daļu, un to ir iesniedzis deputāts Boriss Cilevičs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir izstrādāts, lai veicinātu divu stratēģisku problēmu risināšanu.

Pirmā ir saistīta ar demogrāfiju. Mums jāveicina dzimstība. Šī problēma nav atkarīga no esošās ekonomiskās situācijas, no krīzes, un tā tālāk. Situācija var mainīties, bet šī demogrāfiskā problēma tomēr būs mūsu acu priekšā.

Šobrīd likums paredz pirmstermiņa pensionēšanās iespējas tikai tām personām, kuras aprūpējušas piecus vai vairāk bērnus. Nu tas ir tomēr rets gadījums.

Es ierosinu tomēr mainīt šo normu. Ierosinu paredzēt pirmstermiņa pensionēšanās iespējas arī tām personām, kuras ir aprūpējušas trīs vai četrus bērnus, un šo termiņu – šo gadu skaitu, ar kādu persona var pieprasīt pirmstermiņa pensionēšanos, – sasaistīt ar bērnu skaitu.

Tātad tas palielinās to personu skaitu, uz kurām šī norma attiecas.

Un otrs moments ir sieviešu līdztiesība. Mums šajā ziņā ir zināmas saistības arī sakarā ar Eiropas Savienības prasībām. Daudz kas tika izdarīts šajā ziņā, bet tas tomēr ir ļoti būtiski – pēc iespējas labot pagātnes netaisnības.

Patiešām, pieņemot šādu normu, mēs zināmā mērā varētu labot to netaisnīgo attieksmi, kuru sievietes vēsturiski piedzīvoja.

Jāatzīst, ka dzemdēt bērnus un aprūpēt bērnus – arī tas ir ļoti liels ieguldījums valsts dzīvē.

Jā, var būt arī pretarguments: cik tas viss maksās? Spēkā stāšanās termiņi, pārejas noteikumi – tas ir pavisam cits jautājums. Par to varam strīdēties. Šeit ir runa par principu.

Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka tā ir stratēģiska problēma, kura būs jārisina jebkurai valdībai un jebkurai Saeimai neatkarīgi no politiskās konjunktūras.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Jā, dāmas un kungi! Komisijas vārdā es varu Cileviča kungam un arī deputātei Bendrātei paskaidrot, ka šī ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas parasti nav atbildīgā par šiem likumiem. Mēs cenšamies skatīt pēc būtības tos priekšlikumus, kas ir skatāmi steidzamības kārtībā un kas konceptuāli neskar, tā teikt, pašu pamatlikumu – Valsts pensiju likumu.

Tāpēc es domāju, ka jūsu priekšlikums, neapšaubāmi, ir nesams uz atbildīgo komisiju un tur apspriežams, un tām debatēm jānotiek ne divos lasījumos un ne trijās dienās, bet pēc būtības un trijos lasījumos.

Tā ka es uzturu spēkā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli – neatbalstīt šos deputātu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 31, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 2. – deputātes Bendrātes priekšlikums, kas ir jau par 18.pantu, – būtu pēc būtības skatāms par šo jautājumu atbildīgajā komisijā un diskutējams, pieaicinot ekspertus. Un skatāms vairāku mēnešu, nevis divu dienu garumā!

Tā ka, Bendrātes kundze, atvainojiet – komisija nevarēja atbalstīt jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Es saprotu, ka komisijai ir grūti ātrumā atbalstīt šos manis sagatavotos priekšlikumus, jo, jāatzīst, no šiem 19 priekšlikumiem 13 priekšlikumi ir manējie. Tie, protams, ir saistīti galvenokārt ar sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, un tiešām tiem ir mazāka ietekme uz nākamā gada budžetu.

Un, tā kā šī budžeta apspriešanas gaisotne ir patiešām nervoza un emocionāli sakāpināta, nevar, protams, gaidīt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tie tiks konstruktīvi izdebatēti. Taču, tā kā Valsts pensiju likums netiek vērts vaļā ļoti bieži, es tomēr nolēmu šos savus priekšlikumus iesniegt, lai rosinātu jūs padomāt par tiem un lai meklētu atbalstu tad, kad tie jau tiks konkrētāk skatīti komisijas sēdēs.

Es tomēr gribu jums paskaidrot, kāds ir šis konkrētais manis iesniegtais priekšlikums. Proti, es ierosinu līdzās apgādnieka zaudējuma pensijai ieviest vēl vienu, jaunu, pensijas veidu – apgādnieka darbspēju zaudējuma pensiju. Tāds valsts garantēts ienākuma avots būtu nepieciešams tad, ja apgādnieks ir darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ ieguvis invaliditāti un šā iemesla dēļ ir zaudējis spēju apgādāt savus bērnus. Šādos gadījumos apgādniekam nebūtu bērni jāuztur tikai no savas invaliditātes pensijas, kas ir ļoti niecīga, bet papildus būtu arī šis valsts garantētais ienākums.

Ar šo ir saistīts arī priekšlikums par apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanas metodiku. Līdz šim to aprēķināja no apgādnieka iespējamās, potenciālās pensijas, bet tas nav īsti pareizi. Apgādnieks savas dzīves laikā taču ir apgādājis savu bērnu no savas algas, tātad apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs būtu jāatvasina no apgādnieka dzīves laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Protams, mums būtu vajadzējis paredzēt arī to, ka vīrietis var būt labs tēvs un veltīt saviem bērniem vairāk laika, nekā varbūt pēc tam, vēlāk, saņemot pensiju, tas atmaksātos… Tāpēc būtu jāparedz, ka arī vīrietim par pieciem izaudzinātiem bērniem, tāpat kā sievietei, ir iespējams indeksēt šo pensiju. Patlaban šādas iespējas nav. Ja vīrietis iesaistītos bērnu audzināšanā, tad, dabiski, viņš zaudētu savā uzņēmējdarbībā un viņa pensija būtu maziņa. Un tāpēc arī šāda iespēja būtu jāparedz.

Un visbeidzot jāteic, ka sistēmas sakārtošanā ir ļoti nepieciešams izskaust to netaisnību, kas ir pieļauta pret veciem cilvēkiem, pensionāriem. Proti, rēķinot minimālo pensiju pa desmitgadēm, patiesībā ir jāievērtē katrs cilvēka darba mūža gads un, vadoties no tā, ir jāaprēķina minimālā pensija. Arī to es ierosinu šajos likuma grozījumos. Un, tā kā šis ir tiešām (es uzsveru, ka tiešām!) arī finanšu ziņā ietilpīgs pasākums, es ierosinu to ieviest pakāpeniski pa gadiem. Tas man liekas loģiski.

Tāpēc, protams, es aicinu jūs ieklausīties šajā manis teiktajā, izvērtēt tā loģiku un tomēr atbalstīt šos manus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Paldies, Bendrātes kundze. Paldies jums par ziņojumu šodien parlamenta sēdē, paldies par konstruktīvo sadarbību ar komisiju. Taču man vēlreiz jāaicina atbalstīt komisijas viedokli, jo ir runa par izmaiņām, kuras nav pieņemamas tādā steigā bez nopietniem aprēķiniem un bez labklājības ministra klātbūtnes.

Tā ka es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 3. – deputātes Bendrātes priekšlikums – minēto iemeslu dēļ nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 32, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums. Deputāte Bendrāte lūdz izteikt 19.panta pirmo daļu citā redakcijā. Komisija arī šo priekšlikumu nevar atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5. – deputātes Bendrātes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, un, manuprāt, šobrīd tas jau vairs nav balsojams. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 28, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums. Deputāte Bendrāte aicina papildināt likuma 20.pantu ar jaunu daļu. Komisija priekšlikumu neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 29, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 7.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Bendrāte, nav guvis komisijas atbalstu. Ir runa par 23.panta nosaukuma maiņu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 31, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 8.priekšlikums – deputātes Bendrātes priekšlikums par 23.panta pirmo daļu – nav atbalstīts komisijā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 32, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 9.priekšlikums ir no deputātes Bendrātes. Tas ir par 23.panta trešās daļas redakciju. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 27, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums. Deputāte Bendrāte ierosina svītrot 23.panta piekto daļu. Komisija priekšlikumu neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 31, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 11. – Bendrātes kundzes priekšlikums veikt svītrojumu 23.pantā – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 12.priekšlikums ir no deputātes Bendrātes. Arī tas ir par 23.pantu un tāpat nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 35, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 13.priekšlikums nav guvis atbalstu. Deputāts Buzajevs ierosina izslēgt vārdus “Latvijas pilsoņiem”. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Jakovs Pliners. Plinera kungs, vai jums pietiks ar vienu minūti? (No zāles dep. J.Pliners: “Nē!”)

Tādā gadījumā acīmredzot ir laiks pārtraukumam. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums ir pirms pārtraukuma jāreģistrējas. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās paziņojumi.

Pirmajam vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus aicinu uz sēdi tepat, Sarkanajā zālē. Dažas minūtes. Mums jāapstiprina viens tehnisks labojums Budžeta likumā.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi pulksten 10.35. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Lūdzu Sociālo un darba lietu komisijas locekļus atnākt uz komisijas sēdi pulksten 10.36 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Komandējumā!”), Jānis Dukšinskis, Leopolds Ozoliņš un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Tikām līdz 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumam.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas piedāvātā grozījuma būtība ir šāda: izlīdzināt Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirības, aprēķinot darba stāžu, kas ir uzkrāts ārpus Latvijas teritorijas.

No 80 atšķirībām, kādas pastāv starp Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām, varbūt vissāpīgākā ir tā, ka nepilsoņiem, aprēķinot darba stāžu, netiek ņemts vērā tas darba stāžs, kas līdz 1991.gadam bija uzkrāts ārpus Latvijas robežām.

Pēc Labklājības ministrijas 2007.gada aplēsēm, to nepilsoņu skaits, kuriem pensijas apmērs ir samazināts sakarā ar to, ka daļu darba stāža viņi bija uzkrājuši Krievijas teritorijā, ir apmēram 15 tūkstošu. Kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, sastāda aptuveni 6 miljonus latu gadā.

No bijušajām PSRS republikām Latvijai tikai ar Igauniju, Lietuvu un Ukrainu ir noslēgti līgumi par savstarpēju darba stāža ieskaitīšanu. Kā mēs paši vērtējam, to nepilsoņu skaits, kuriem nav ieskaitīta tā darba stāža daļa, kas uzkrāta to republiku teritorijās, ar kurām Latvijai nav attiecīgu līgumu, ir 19 tūkstoši cilvēku.

Tātad kopējais zaudējums, kas nodarīts viņu pensijām, ir 7,6 miljoni latu gadā.

Šī ir viena no tām divām pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirībām, kura jau 2001.gadā tika Satversmes tiesā pārsūdzēta pēc deputātu grupas iesniegta pieteikuma. Diemžēl bija negatīvs rezultāts.

Kopš 2000.gada marta attiecīga individuāla lieta “Andrejeva pret Latviju”, kurai piemīt precedenta raksturs, reģistrēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2006.gada jūlijā tiesa atzina, ka šī lieta ir pieņemama izskatīšanai, un 2007.gada jūlijā nodeva šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.

Pati šī atšķirība parādījās jau pēc 1995.gada oktobra, kad notika valdības iesniegtā likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā. Tajā laikā jau bija tikusi ievēlēta 6.Saeima, bet likumprojektu izskatīja vēl iepriekšējā sasaukuma deputāti. Atbildīgā komisija neatbalstīja attiecīgo TB/LNNK frakcijas priekšlikumu. Saeimas sēdē balsošanā piedalījās tikai 52 deputāti un “par” nobalsoja 29 deputāti.

Mēģinājumi atcelt šo ierobežojumu: 6.Saeimas sastāvā – trīs reizes, 7.Saeimas sastāvā – divas reizes, 8.Saeimas sastāvā – sešas reizes.

Interesanti, ka tieši pirms gada Latvija bija paziņojusi, ka ir gatava parakstīt ar Krieviju līgumu par savstarpēju darba stāža ieskaitīšanu un ka līguma parakstīšanas novilcināšanā ir vainojama tieši Krievijas puse.

No tā izriet, ka 6 miljoni no nepieciešamajiem 8 miljoniem latu jau bija iekļauti gan 2007.gada budžetā, gan arī ir iekļauti 2008.gada budžetā.

Tāpēc PCTVL frakcija aicina šo problēmu atrisināt ar iekšēju piepūli, negaidīt nedz reakciju no lēnīgā Austrumu kaimiņa, nedz iespējamo Latvijai kaunpilno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad es iesniedzu šo vienkāršo priekšlikumu – izslēgt no likuma divus vārdus –, manā rīcībā vēl nebija ļoti svarīgas informācijas, kas ir pieejama tikai kopš trešdienas vakara.

Valdībai 5.novembrī beidzot tika iesniegts likumprojekts par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

Un šorīt no rīta, kā es sapratu, likumprojekts tika apstiprināts valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojektā ir paredzēta kārtība pensijas piešķiršanai par apdrošināšanas stāžu, kas laika periodā līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrāts vienā no līgumslēdzēju pušu teritorijām. Pensiju piešķirs tā puse, kuras teritorijā persona dzīvoja pensijas pieprasīšanas brīdī. Tas attiecas gan uz Latvijas pilsoņiem, kuriem tas nav svarīgi, gan uz Latvijas nepilsoņiem, kuriem tas ir vitāli svarīgi. Šo līgumu, šo likumu varētu droši iekļaut budžeta paketē, un ir acīmredzams, ka netieši tas ir iekļauts. Tātad 6 miljoni no nepieciešamajiem 8 miljoniem latu, lai nodrošinātu pensijas visiem nepilsoņiem, kas strādāja pirms 1991.gada gan Krievijā, gan citās PSRS republikās, jau iekļauti budžetā.

Un PCTVL frakcijas priekšlikums ir trīs reizes lētāks, nekā valdība jau ir gatava iztērēt, lai nokārtotu mūsu attiecības ar Krieviju.

Tātad valdība jau par trim ceturtdaļām ir atbalstījusi šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Šobrīd situācija ar līgumiem, kas sociālās drošības jomā noslēgti starp Latviju un citām bijušajām PSRS republikām, ir šāda. Ir līgumi ar Igauniju un Lietuvu, kuras bez tam jau ir ES dalībvalstis, un Latvijas nepilsoņu līdztiesību ar pilsoņiem sociālajā jomā nodrošina attiecīga Eiropas Padomes regula. Neeksistē arī problēmas ar nepilsoņu darba stāžu, kas ir uzkrāts Ukrainā. Kā jūs jau dzirdējāt, drīz būs līgums arī ar Krieviju.

No likumprojekta anotācijas ir redzams, ka Ārlietu ministrijas plānos ir sarunu uzsākšana ar Baltkrieviju. Diemžēl paliek vēl Gruzija, Armēnija, Azebaidžāna, Moldova, Turkmēnija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgīzija un Tadžikistāna… Ārlietu ministrijai vēl darbs gadu desmitiem!

Tieši tāpēc PCTVL frakcija ierosina mums pašiem izpildīt savu mājasdarbu – 11 gadus ilgstošo problēmu, nepilsoņu pensionāru problēmu, izlemt ar vienu balsojumu un ar divu vārdu izsvītrošanu no likuma.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Buzajeva kungs, par diezgan izsmeļošo stāstu. Līdzīgs stāsts skanēja arī atbildīgajā komisijā. Un atbildīgā komisija nepieņēma… Kur tas suns ir aprakts?

Tanī mirklī, kad būs noslēgts šis starpvalstu līgums, tas saskaņā ar Latvijas konstitūciju būs augstāk stāvošs pār Latvijas likumu un Labklājības ministrijai vai Ārlietu ministrijai cits nekas neatliks kā izlabot pretrunas starp līgumu un šo likumu. Tā ka darīsim to īstajās komisijās un pēc līguma noslēgšanas!

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 14.priekšlikums ir no Buzajeva kunga. Arī to komisija nav atbalstījusi. Tas ir par Otro pasaules karu un tā tālāk, kā jūs redzat tekstā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iznāk, arī izskatot valsts budžeta likumu pavadošos likumus, runāt par mūsu vēsturi.

Īpatnējs priekšlikums! Būtu jāpajautā, par kādiem tādiem savdabīgiem sasniegumiem būtu jāatbalsta priekšlikumā minētie.

Es atgādināšu, ko šie iesniedzēji šad un tad runā par tā saucamo antihitlerisko koalīciju. Un uzskata, ka tā jau ir sākusi strādāt no 1939.gada 1.septembra. Nu, es minēšu dažus šīs koalīcijas dalībnieku varoņdarbus. 1939.gadā tika pilnībā okupēta Polija ar šo antihitleriskās koalīcijas varoņu piedalīšanos. Varoņdarbi turpinājās. Tika organizēts uzbrukums neatkarīgajai Somijas valstij… Ziemas karā. (No zāles dep. V.Orlovs: “Kurā gadā?”) Šie uzbrucēji zaudēja aptuveni miljonu; tiesa, arī somu karavīru zaudējumi bija aptuveni divdesmit seši tūkstoši.

Vēl daži varoņdarbi tika paveikti 1940.gadā: tika okupētas trīs Baltijas valstis. Ir arī zināma ārdīšanās Rumānijas teritorijā – Bukovinā… Šī ārdīšanās turpinājās līdz 1941.gada 22.jūnijam, kad divi nezvēri saplēsās savā starpā – nevarēja kumosu sadalīt.

Un tagad, šodien, mierīgi tiek neatkarīgās Latvijas Saeimā iesniegts priekšlikums šādus te varoņus ar kaut ko atbalstīt un cildināt! Nu interesanti gan, kurš Saeimas deputāts var kaut ko tādu atbalstīt?! Katrā ziņā mūsu apvienība to nedarīs.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums – 14.priekšlikums, kuru jau raksturoja cienījamais kolēģis Dobeļa kungs, – un manis iesniegtais nākamais priekšlikums, tas ir, 15.priekšlikums, ir par vienu un to pašu likuma pārejas noteikumu pantu, un saskaņā ar reglamentu es varētu raksturot abus divus.

Par pirmo – pielīdzināt antihitleriskās koalīcijas karavīru pensijas apjomu tām pensijām, kuras saņem tie, kas karoja pret antihitlerisko koalīciju, – ir jau skaidrs.

Otrs priekšlikums attiecas uz koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem. Spēkā esošajā likumā ir paredzēts, ka tām personām, kuras savulaik bija ieslodzītas Staļina nometnēs, pensijas stāžs tiek ieskaitīts daudzkārtējā apmērā. Un tas ir absolūti pareizi. Toties personām, kuras bija ieslodzītas nacistu koncentrācijas nometnēs, nekā tamlīdzīga likums neparedz.

PCTVL frakcija ierosina labot šo kļūmi, jo atšķirībā no TB/LNNK neuzskata nedz Salaspili, nedz Osvencimu par darba nometni vai kūrvietu.

Šajā sakarā ļaujiet man nolasīt Saeimas Eiropas lietu komisijas 24.oktobra paziņojumu: Latvija uztur spēkā savu prasību ES ietvarlēmumā par rasisma un ksenofobijas apkarošanu iekļaut atsauci uz totalitārajiem režīmiem, ne tikai nacistu, bet arī komunistu režīmu, kā Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem darīja zināmu Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Juhansone. Latvijas pozīciju pilnībā atbalstot Lietuva, un sarunas par atbalstu notiekot arī ar Igauniju. Apvienotās Karalistes pārstāvji darījuši zināmu, ka Latvijas prasību varētu atbalstīt tikai morāli. Skandināvijas valstu pārstāvji atzinuši, ka Latvijas prasību neatbalstīs.

Un tālāk: pēc Baltijas valstu un Polijas iniciatīvas jau panākts, ka sagatavota īpaša deklarācija, kurā likta vienlīdzības zīme starp nacistu un komunistu totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem.

Lūk, šīs deklarācijas pieņemšanas procesā arī būtu lietderīgi iepazīstināt pasauli ar Latvijas progresīvo likumdošanu, kur šis process – komunistu pielīdzināšana nacistiem – ne tikai nav beidzies, bet ir arī pavirzījies daudz tālāk. Par noziedzniekiem tiek uzskatīti vienīgi komunisti, bet nacistus Saeimas vairākums atzīst par labiem puišiem – tieši tas ir lieliem burtiem, melns uz balta, rakstīts mūsu pensiju likumā, un tieši to kārtējo reizi apstiprinās arī šīs valdošās koalīcijas balsojums Saeimā – balsojums pret PCTVL frakcijas priekšlikumu. Jūs gribat pielīdzināt komunismu nacismam? Lūdzu! Balsojiet “par”! Tieši tas pielīdzinājums ir iekļauts manos priekšlikumos – gan 14., gan 15.priekšlikumā. Jūs tomēr uzskatāt, ka nacisms ir labāks? Tad balsojiet “pret”!

To priekšlikumu iekļaušanu budžeta paketē attaisno tas, ka šie izdevumi praktiski ir niecīgi – daži simti tūkstošu latu salīdzinājumā ar gandrīz miljardu pensiju fondā.

Mūsuprāt, mūsu frakcijas pienākums ir darīt zināmus šīs balsošanas rezultātus jebkurai starptautiskai organizācijai, kura Latvijā skar jautājumu par komunisma pielīdzināšanu nacismam.

Aicinu kaut vai konjunktūras apsvērumu dēļ atbalstīt gan manis iesniegto 14., gan manis iesniegto 15.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nesanāks! Nekas nesanāks! Jābalso!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai Leiškalna kungs vēlas kaut ko piebilst?

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā šeit es neko nevaru piebilst, jo liekas, ka uz aizgājušo rēķina grib veģetēt daudzi dzīvie.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Par pārejas noteikumiem ir arī 15. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija arī to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Tāpat komisija nevarēja izšķirties par atbalstu 16. – deputātes Bendrātes priekšlikumam par pārejas noteikumiem. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 33, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Savukārt atbalstīts ir 17. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 12.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 18.priekšlikums, ko iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Iveta Purne.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts deputātes Bendrātes iesniegtais priekšlikums par pārejas noteikumu 34.punktu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 35, atturas – 16. Deputātes Bendrātes iesniegtais 19.priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo priekšlikumi ir izsmelti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 15, atturas – 15. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1418B.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu – Juridiskā biroja priekšlikumu par 2.pantu – un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, Daudzes kungs!

Dokumenta numurs ir 1419B.

Atbildīgā komisija arī par šo likumprojektu ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu – Juridiskā biroja priekšlikumu –, kuru savukārt ir noslīpējusi jeb redakcionāli precizējusi. Un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1420B.

Atbildīgā komisija ir arī par šo likumprojektu saņēmusi vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. Un neslīpētu to ir atbalstījusi.

Aicinu parlamentu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1421B. Atkārtojas tas pats: Juridiskais birojs ir iesniedzis vienu priekšlikumu, un tas ir par 2.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Aicinu parlamentu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Ar prokuroriem uzmanīgi!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1422B. Arī par šo likumprojektu ir saņemts tikai viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir par 2.pantu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Es aicinu jūs atbalstīt to. Un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1423B.

Par šo, tāpat kā par iepriekšējiem likumprojektiem, ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Šoreiz tas ir par pārejas noteikumiem.

Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt. Un aicinu visu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 1424B.

Par minēto likumprojektu ir saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Aicinu jūs atbalstīt gan priekšlikumu, gan visu likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1584.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas un kā konceptuālus tos nav atbalstījusi.

1. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Komisija neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 42, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 2.priekšlikums, kas ir par 2.pantu, ir no frakcijas “Saskaņas Centrs”. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

3. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums par likuma 3.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums par 7.panta papildināšanu ar jaunu daļu – piekto daļu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs. Atklājam debates.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Par ko ir šī konkrētā kompensācija? Ja bankrotē komercfirmas un komercbankas, tad valsts apņemas izmaksāt kompensācijas bijušajiem ieguldītājiem.

Iepriekšējā reizē, kad mēs ierosinājām pieņemt konkrētu likumprojektu – likumu par kompensācijām cietušajiem no banku bankrotiem –, Saeima nepieņēma to, jo tad budžetā nebija it kā paredzēta nauda. Pašreiz mēs paredzam šīs konkrētās kompensācijas un paredzam tām arī naudu… gribam paredzēt tām arī naudu nākamā gada valsts budžetā. Šajā gadījumā mēs atradām, kur to naudu paņemt, un lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Šeit neko vairs nevarētu piebilst. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokumenta numurs ir 1585. Un tajā ir četri priekšlikumi. Šoreiz tie ir no tieslietu ministra Bērziņa.

1. – tieslietu ministra priekšlikums papildināt likumprojektu ar 1.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums, kas ir no tieslietu ministra, ir veikt pantu numerācijas maiņu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš. Ierosina papildināt likumprojektu ar 3.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 4.priekšlikums. Tieslietu ministrs ierosina arī likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1427B.

Atbildīgā komisija ir par minēto likumprojektu saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja – par likuma 68.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tad kādu laiku ir jāšķir, un 12.lappusē ir 2. – Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt virkni pantu. Un ir runa par likumprojekta 3.pantu.

Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 3.priekšlikums ir 15.lappusē. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu. Un komisija pateicībā atbalsta. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un tad seko 4.priekšlikums – līdzšinējo 4.pantu uzskatīt par 5.pantu. Arī šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī to ir atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Taisnība!”) Un aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Dokumenta numurs ir 1586. Par likumprojektu netika iesniegti priekšlikumi, bet, rūpīgi strādājot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izveidoja divus.

1.priekšlikums ir par likumprojekta 2.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir papildinājusi likumprojekta 3.pantu ar ļoti būtisku redakciju, un es jūs aicinu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… (No zāles: “Balsot!”)

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos. Deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Par 2.priekšlikumu?

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 19, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns.

Tagad gan jāaicina balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 13, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1591.

Par likumprojektu komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir par likumprojekta 1.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aizstājums likumprojekta 3.pantā. Tas ir 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aizstājums 3.pantā. Tas ir 3.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, te rakstīts – “Neatbalstīts”.

K.Leiškalns.

Jā, es atvainojos. Neatbalsta, jā. Neatbalsta. Skatieties lapiņās!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums veikt nodaļu numerācijas maiņu. Un komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta, kā parasti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs ir 1587. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no deputātes Ilmas Čepānes. Tas ir par likumprojekta 1.panta otrās daļas redakciju. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Līdz šim pašvaldību teritorijas plānojumus izvērtēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Grozījumi gan šajā likumā, gan Reģionālās attīstības likumā paredz, ka to vairs nedarīs atbildīgā ministrija, bet gan Plānošanas reģiona attīstības padome. Šo padomi no attiecīgo pašvaldību deputātiem ievēlē plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību vadītāju kopsapulce. Tas nozīmē, ka pašvaldības deputāti kontrolēs paši sevi. Un, spriežot pēc anotācijas, kas pievienota šim likumprojektam, tas ir tikai politisks lēmums, kam pat anotācijā nav dots juridisks pamatojums. Pie tam anotācijā ir pilnīgi nepamatoti apgalvots, ka grozījumi neskarot makroekonomisko vidi un tiem neesot nekādas saistības arī ar vidi.

Es tam nevaru piekrist šādu iemeslu dēļ. Proti, teritorijas plānošana ir ikvienas tiesiskas un demokrātiskas valsts attīstības un tautsaimniecības attīstības pamatā. Jo plānošanas rezultātā, godātie kolēģi, ir jāsabalansē četras lietas jeb četras intereses. Pirmkārt, ir privātās intereses. Otrkārt, valsts intereses. Un tad – reģionu intereses. Un pēc tam – pašvaldību intereses. Lai izvērtētu šā nepieciešamā līdzsvara esamību vai novirzes no šā līdzsvara, līdz šim ievērojamu darbu, es gribētu teikt, ir veikusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Mēs labi atceramies visu Jūrmalas epopeju, ka, ministrijā esot kompetentiem cilvēkiem, ļoti stingri ir ticis sekots līdzi šā teritorijas plānojuma apstiprināšanai likumā noteiktā kārtībā.

Šādas kontroles trūkums varētu radīt nopietnus, ar korupciju saistītus riskus. Jo, kā zināms, atsevišķās pašvaldībās zemes izmantošana, piemēram, būvniecības vajadzībām, tiek plānota, izdabājot atsevišķu ļoti turīgu cilvēku interesēm.

Nu, piemēram, pārvēršot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai aizsargjoslās tā saucamās dabas pamatnes zemes par apbūvējamām, privātā īpašumā esošo zemju vērtība, zemes kvadrātmetra vērtība var celties pat vairāk nekā tūkstoš reižu. Un tāda prakse ir bijusi!

Un līdz ar to ir jāsecina, ka šo likuma grozījumu izdarīšanas rezultāts būs šāds:

pirmkārt, pašvaldības deputāti paši sevi kontrolēs, kā es jau teicu;

otrkārt, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai tiks atņemta iespēja veikt tā saucamo preventīvo kontroli;

treškārt, apgrūtināta būs likuma 7.¹ panta realizācija (tas paredz, ka ministrijai ir dotas tiesības apturēt vai nu visus saistošos noteikumus, vai kādu daļu, ja tā uzskata, ka tie ir nelikumīgi);

un, visbeidzot, būtiski un nepamatoti palielināsies Satversmes tiesas un Administratīvās tiesas slodze, jo šādos gadījumos tie cilvēki, kas uzskatīs, ka līdzsvars starp šīm četrām interesēm nav panākts, acīmredzot izmantos savas Satversmē garantētās tiesības un vērsīsies tiesā.

Es jūs lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt šo politisko lēmumu, kas ne pie kāda laba gala nenovedīs!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Guntim Gūtmanim.

G.Gūtmanis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Teritorijas plānošanas likumā un Reģionālās attīstības likumā paredzēts ar 2008.gada 1.janvāri vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izvērtēšanas funkcijas nodot plānošanas reģioniem. Izmaiņas likumos ir vērstas uz funkciju decentralizāciju. Esam pārliecināti, ka, uzticot plānošanas reģioniem vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un arī to grozījumu izvērtēšanu, process būs ātrāks un līdz ar to veicinās pašvaldību funkciju sekmīgu izpildi un pašvaldību attīstību.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šā gada laikā ir aktīvi strādājusi pie tā, lai stiprinātu plānošanas reģionu statusu un kapacitāti.

Arī nākamā gada valsts budžetā esam pieprasījuši palielināt valsts atbalstu plānošanas reģioniem par 429 tūkstošiem latu. Arī tādēļ, lai sekmīgi varētu uzsākt vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma izstrādi.

Papildus tam ministrija jau no jūlija uzsākusi apmācīt jaunos plānošanas izvērtētājus, un savu atbalstu šajā jomā mēs turpināsim.

Teritorijas plānošanas politikas īstenošana ir viena no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas prioritātēm. Šobrīd ministriju bažīgu dara tas, ka ne visas pašvaldības būs izpildījušas Teritorijas plānošanas likuma prasību – līdz šā gada beigām izstrādāt un apstiprināt teritorijas plānojumus.

Šobrīd spēkā ir 375 pašvaldību plānojumi, un mēs prognozējam, ka nākamā gada sākumā spēkā esošu teritorijas plānojumu nebūs 50 līdz 60 pašvaldībām.

Un, lai kliedētu Čepānes kundzes bažas, vēlos uzsvērt, ka, veicot apspriežamos grozījumus Teritorijas plānošanas likumā, ministrija joprojām patur tiesības apturēt nelikumīgi izdotus saistošos noteikumus, līdz ar to uzraudzība pār teritorijas plānošanas procesu tiks saglabāta.

Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt likumprojektu komisijas atbalstītajā redakcijā un noraidīt Čepānes kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Atsaucoties uz Čepānes kundzes uzsvērtajām četrām interesēm, kuras, neapšaubāmi, tieši šis likums arī sakārto, es gribētu īpaši runāt par valsts interesēm.

Valsts interesēs ir reģionu attīstība. Un tieši tādēļ, tieši ar šo nolūku, savulaik tika veidotas daudzas institūcijas, kuras vairāk vai mazāk veiksmīgi centās tikt galā ar šo vēl nezināmo, bet absolūti nepieciešamo valstisko uzdevumu. Plānošanas reģionu izveidošana – tas bija ļoti atbildīgs un ļoti grūts process valstī, jo tā bija decentralizācijas uzsākšana sakarā ar valsts attīstības prioritātēm. Un tagad, kad mums ir nacionālais plānojums un kad šā nacionālā plānojuma uzraudzība ir deleģēta ministrijai, ir pilnīgi dabīgi un normāli, ka, pastiprinot plānošanas reģionu funkcijas, ir jāpastiprina arī tas, kas ir ierakstīts šajā likumā, – proti, viņiem ir jādod tiesības pašiem lemt par sava reģiona attīstību, par privāto interešu, iespēju nodrošinājumu. Proti, ir runa par pašvaldību iespēju šo procesu vadīt. Pretējā gadījumā mēs atkal atgriezīsimies pie centralizētas valsts un visi mūsu mērķi, kas vērsti uz demokrātisku valsts attīstību, izrādīsies tikai tukši vārdi.

Nav atbalstāms Čepānes kundzes priekšlikums.

Priekšlikums, kurš ir ietverts iesniegtajā likumprojektā, ir ar pareizu ievirzi, un ministrijai šajā gadījumā ir tikai un vienīgi uzraudzības funkcija, lai attīstība un plānojums būtu saskaņā ar nacionālā plānojuma prasībām, tātad valstiskajām prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Paldies ministrijas parlamentārā sekretāra kungam un Rugātes kundzei.

Tieši tie ir motīvi, par kuriem balsoja atbildīgā komisija, neatbalstot Čepānes kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Čepānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Atbildīgā komisija aicina atbalstīt Juridiskā biroja ierosināto 7.panta papildinājumu. Tas ir 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 3. – Čepānes kundzes priekšlikums izslēgt likumprojekta 1.panta trešo daļu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Čepānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 41, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija nav atbalstījusi arī 4.priekšlikumu. To iesniegusi Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un tas ir par pārejas noteikumu 12.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Ilgu laiku šis likums bija Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārziņā. Tagad tas ir iekļauts budžeta paketē, un tāpēc mums nebija pilnas iespējas piedalīties šā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegto priekšlikumu apspriešanā. Taču komisija vienprātīgi ir sagatavojusi šo priekšlikumu. Un kāpēc? Lieta ir tā, ka ir jābūt pārejas periodam. Ja ministrija turpmāk vairs neizvērtēs plānojumus, tad ir jābūt šādam laika posmam, kurā jau iesniegtos teritorijas plānojuma galīgās redakcijas variantus nosūta atbildīgajai ministrijai līdz 2007.gada 31.decembrim. Un šādus nosūtītos plānojumus tomēr joprojām būtu jāpabeidz izvērtēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Kāpēc? Nevar jau izskatītus plānojumu projektus atstāt tādā pusceļā. Un ir arī vēl cits arguments – tas, ka, piemēram, ir tādas teritorijas, kuras varbūt nevar uzskatīt tikai un vienīgi par attiecīgās pašvaldības interešu loku. Jo Baltijas jūras piekrastes pašvaldības dažreiz ir ļoti pārkāpušas likumus un grūti pateikt, vai attiecīgais plānošanas reģions varētu būt pilnīgi objektīvs šo piekrastes pašvaldību teritorijas plānojuma izvērtēšanā, kā tas ir, piemēram, Jūrmalas pilsētā vai tagadējā Sakas novadā, vai Kolkas pagastā, kur ir ļoti lielas domstarpības par šo teritorijas plānojuma apstiprināšanu. Jo šīs teritorijas faktiski ir nozīmīgas visai Latvijai. Tās ir nacionālas nozīmes teritorijas, un tāpēc mūsu komisijas vārdā es lūdzu Saeimu iedziļināties šajā priekšlikumā un noteikt šo pārejas periodu, kurā ministrijai būtu jāpabeidz jau iesniegto teritorijas plānojumu izvērtēšana un apstiprināšana.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Paldies, Seiles kundze! Taču atbildīgās komisijas vārdā man jāaicina jūsu komisijas iesniegto 4.priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 28, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, jo visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 31, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1588. Deputāti par šo likumprojektu nav iesnieguši nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1435B. Komisija par šo likumprojektu ir saņēmusi 12 priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs, un tas ir par 1.panta 9.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums par 4.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisijas atbalstīts ir arī vides ministra Vējoņa kunga iesniegtais 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums par likumprojekta 2.panta izslēgšanu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Frakcija “Saskaņas Centrs” ir iesniegusi 14.panta pirmās daļas redakciju. Tas ir 5.priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kad skatījām izmaiņas šā gada budžetā, komisija toreiz iebilda pret šāda priekšlikuma pieņemšanu. Iebilda sakarā ar to, ka nebija mainīts šis konkrētais likums. Tagad mēs ierosinām pacelt iesūknēšanas maksu no 1 santīma līdz 5 santīmiem par 100 kubikmetriem dabasgāzes, un tas dos iespēju saņemt mūsu budžetam gandrīz 40 miljonus, ko varēs pēc tam izlietot sociālām vajadzībām.

Lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums tikai un vienīgi cels cenas gāzei tad, kad tā nonāks pie patērētājiem. Un ātrumā neviens nevar iedomāties, kas šo cenu pieaugumu spēs kompensēt. Tā ka komisija neatbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6. – priekšlikums, ko vides ministrs Vējoņa kungs ir iesniedzis, rūpēdamies par dabu. Komisija to ir atbalstījusi, plastmasas maisiņiem palielinot nodokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7.priekšlikums. Vides ministrs ierosina izslēgt likumprojekta 5.pantu. Komisija mīļuprāt atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – pašas atbildīgās komisijas piedāvāts priekšlikums izslēgt likumprojekta 6.pantu. Es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums. Vējoņa kungs ierosina papildināt likumu ar 7.pielikumu. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, bet tomēr daļēji iestrādājusi atbildīgās komisijas redakcijā, kura redzama 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Vējoņa kunga priekšlikums. Tas ir saņēmis komisijas atbalstu, bet komisija izvēlējusies šo priekšlikumu izteikt savā redakcijā, kas redzama 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1589. Atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts. To ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tas pats ir arī ar 2.priekšlikumu – komisija mīļuprāt atbalsta Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums – Juridiskā biroja ierosinātais izslēgums. Komisija arī to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4.priekšlikums ir par piekto daļu… Tas ir no Juridiskā biroja un ir atbalstīts komisijā vienprātīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Juridiskā biroja piedāvātā sestās daļas redakcija, kas redzama 5.priekšlikumā, ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tagad jāšķir kādas lapas uz priekšu, un tad, tā teikt, sāksies cīņa no jauna…

Juridiskais birojs ierosina papildināt likumu ar jaunu – 24.pantu. Komisija to iestrādājusi alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā, kura numurs ir 7. Tātad tas ir par panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums par 24.panta pirmo daļu. Mēs komisijā atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 10.panta redakciju. 10.pants ir par pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija aicina jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums. Izslēgumu pārejas noteikumos ierosina Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1590.

Likumprojekts, protams, radīja rūpes un raizes ne tikai atbildīgajai komisijai, bet arī Juridiskajam birojam. Es ceru, ka mēs esam tikuši galā diezgan labi.

Iesniegti četri priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, skatot kopā ar 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu, un rezumējusi savā priekšlikumā – 3.priekšlikumā. Ir runa par 6.panta sesto daļu.

Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Aizbalta kunga priekšlikums. Arī tas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 13, atturas – 20. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1438B.

Atbildīgā komisija ir priekšlikumus gan saņēmusi, gan arī pati radījusi. Kopsummā ir izskatījusi 23 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir pašas komisijas rakstīts. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu. Ir runa par izslēgumu 1.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tas bija 2.priekšlikums.

Tagad – 3.priekšlikums. Arī tas ir no finanšu ministra Spurdziņa. Par 3.pantu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 4.priekšlikums, kas ir no finanšu ministra Spurdziņa, ir guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija atbalsta arīdzan Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta kunga iesniegto 6.priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Malači!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nu, Kultūras ministriju gan komisija nav atbalstījusi. Tas ir 7.priekšlikums. Iesniegusi Demakovas kundze. Par 11.panta otro daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kas ir par 24.pantu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums. Finanšu ministrs Spurdziņš ierosina aizstājumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums. Finanšu ministrs Spurdziņš ierosina papildināt 28.pantu. Komisija ir attiecīgo redakciju atbalstījusi, to nelabojot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11.priekšlikums. Aizstājumu panta ceturtajā daļā ierosina finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 12. – finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par revīziju un auditu ir finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14.priekšlikums ir no finanšu ministra Spurdziņa un ir par 33.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15.priekšlikums. Pārmaiņas 34.¹ pantā ierosina finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums. Finanšu ministrs ir ierosinājis papildināt pārejas noteikumus ar 94., 95. un 96.punktu. Atbildīgā komisija ir priekšlikumu atbalstījusi daļēji, iekļāvusi 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, ko savukārt uzlabojusi ar Juridiskā biroja piedāvāto 17.priekšlikumu. Redakcija tagad ir izcila. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Jā… Kultūras ministre Demakovas kundze atkal nav atbalstīta. Ir runa par 95.punktu. Komisija aicina jūs neatbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

20. – finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums. Ierosina papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Par pielikumu ir 21.priekšlikums – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums, kas ir ieguvis vienprātīgu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija ir atbalstījusi arī Spurdziņa kunga iesniegto 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

23.priekšlikums. Komisija ierosina izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos. Komisija aicina atbalstīt šīs normas izslēgšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Likums stāsies spēkā parastajā kārtībā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 13, atturas – 18. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2008.gadam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Sākam strādāt ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”. Izskatīšana otrajā lasījumā. Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 1407E. Turklāt jums ir izdalīts arī viens cits dokuments, tajā ir redzams tehnisks labojums, kas būs skatāms pašās likumprojekta beigās.

Komisija par minēto likumprojektu ir saņēmusi 152 priekšlikumus.

1. – Ministru kabineta priekšlikums par teksta daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Juridiskā biroja iesniegtais 2.priekšlikums, kas ir par 8.pantu, ir atbalstīts komisijā un iekļauts Ministru kabineta iesniegtajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums izslēgt 25.pantu. Pants ir par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Komisija, protams, priekšlikumu nevarēja atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts, bet iekļauts Ministru kabineta iesniegtajā 5.priekšlikumā. Līdz ar to 5. un 6.priekšlikums – tie abi ir atbalstāmi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Ministru kabineta priekšlikums par 42.pantu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8.priekšlikums. Ministru kabinets ierosina papildināt likumprojektu ar 43.pantu. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar 44.pantu ierosina pati atbildīgā komisija un aicina jūs atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tad seko deklaratīvais uzdevums, kas parādās atbildīgās komisijas – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – piedāvātajā priekšlikumā. Ir jāatbalsta!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un ir jāatbalsta arī 11.priekšlikums, ko jums piedāvā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Pārejam pie priekšlikumiem par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos.

12. – priekšlikums, kuru ir iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija. Ir runa par 30 tūkstošiem. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēt pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs. Atklājam debates.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām atbrīvot pirmās un otrās grupas invalīdus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jūs visi ļoti labi zināt, kāda dārdzība ir mūsu dzīvei šeit, cik dārgas ir zāles, medikamenti. Jūs visi ļoti labi zināt, ka pat tie medikamenti, kuri ir kompensējami par simts procentiem… ka valsts tos simts procentus nekompensē, reāli nekompensē! Diemžēl.

Tad nu dosim iespēju mūsu pirmās un otrās grupas invalīdiem kaut drusciņ uzlabot savu stāvokli! Tas nemaksās daudz, tas izmaksās tikai trīsdesmit tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Paldies. Nav ko piebilst. Nav līdzekļu avota.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Jo, es atvainojos, komisija jau nav atbalstījusi grozījumus likumā, līdz ar to mēs bez avotiem nevaram par šo vispār pat balsot. Bet, ja tabulā ir, tad labāk ir balsot, nevis stīvēties.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 12. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 37, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

13. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Ierosina par trīsdesmit deviņiem miljoniem samazināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus un aizstāt tos ar ieņēmumiem no dabas resursu nodokļa. To mēs neatbalstījām, kad skatījām attiecīgo likumprojektu. Līdz ar to mēs nevaram šobrīd atbalstīt – un komisija arīdzan nav atbalstījusi – šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Piedāvāto priekšlikumu jūs visi redzat šajā tabulā. Bet runāšu par to, ko pateica nupat Leiškalna kungs.

Jā, jūs neatbalstījāt mūsu iesniegto likumprojektu. Bet, ja mēs uz situāciju reāli skatāmies, tad redzam: ja mēs šodien nobalsosim par šo konkrēto budžeta ciparu, tad mums ir divi mēneši, lai mainītu arī likumu. Mums nebūs ar to jautājumu nekādas problēmas, jo, kā mēs visi redzam, visus likumus, kurus jūs gribat atbalstīt, jūs varat atbalstīt vienas dienas laikā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātais Golubova kungs! Jūsu pārstāvji ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs tur debatējām par šo priekšlikumu. Mēs komisijā debatējām arī ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviča kungu, kuru jūs atbalstījāt – Saeimā nobalsojāt par to, ka viņam darbs jāturpina. Komisijā debatējām arī par nodokļu sistēmas pārskatīšanu vai arī par kādām izmaiņām tajā. Tad nu būtu ļoti patīkami, ja kolēģi, kas piedalījās komisijas sēdē, klāstītu saviem kolēģiem frakcijā par to, kāds šajā brīdī ir Latvijas Bankas prezidenta – jūsu atbalstītā Latvijas Bankas prezidenta! – padoms mums sakarā ar finansiālo un ekonomisko situāciju valstī un vienlaikus pastāvošajām sociālajām problēmām. Tas ir – nodokļu sistēmas nerevidēšana, citu līdzekļu sameklēšana, lai kaut kādā veidā sakārtotu lietas, kuras mums sastrēgst. Un vēl ir arī šāds padoms, ja mēs ejam uz nodokļu sistēmas pārskatīšanu, – ka tas būtu viens skaitlis… Jūs to labi zināt. Taču nav likumprojekts tik vienkāršs, lai to izlabotu vienas dienas laikā! Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešami aprēķini, ir nepieciešama analīze par pozitīvajām un negatīvajām sekām, un tikai tad var tikt piedāvāts jebkāds priekšlikums par šādu pārskatīšanu.

Tāpēc par šiem priekšlikumiem mēs esam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ļoti rūpīgi debatējuši. Tie nav atbalstāmi. Un arī turpmākie, kuri skars līdzīgus avotus un paredzēs līdzīgu pieeju, proti, nodokļu sistēmas revidēšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai līdz pieciem procentiem. Tas, manuprāt (un arī pēc visas frakcijas “Jaunais laiks” domām), ir pilnīgi atbalstāms priekšlikums pēc savas būtības. Taču paskatīsimies, kādā veidā iesniedzēji paredz segt plānoto budžeta iztrūkumu! Viņi plāno palielināt nodokli dabasgāzei. Šis, manuprāt, nav pareizais avots.

Nenoliedzami, vajag mazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Tas mums Latvijā būs jādara, jo mēs esam viena no trim Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās nav pazemināta likme. Vairākās valstīs likme pārtikai ir nulle, bet mums, vienai no visnabadzīgākajām valstīm, tieši patēriņa grozā, kas visvairāk skar pensionārus un mazturīgos… tieši pārtikai mums nav pazeminātas likmes! Šāda likme būs Latvijā jāievieš. Taču frakcija “Jaunais laiks” šo konkrēto priekšlikumu diemžēl nevarēs atbalstīt, jo paredzamais finanšu avots nav pareizais.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Nu runāšu vēlreiz.

Kolēģi! Jūs ļoti labi zināt mūsu sociālo situāciju. Jūs zināt, ka izdzīvošanas minimums pie mums ir 135 lati. Jūs zināt arī to, cik naudas reāli saņem pensionāri. Tad nu spersim to soli – samazināsim pārtikas produktiem nodokli līdz pieciem procentiem! (No zāles dep. A.Rugāte: “Un inflācija vēl pieaugs!”) Un cenas nekādā gadījumā nepacelsies, jo mēs norādām reālu avotu, no kura paņemt naudu. To naudu paņems tranzītam, nevis tiem, kas lieto gāzi šeit.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Jā. Paldies Golubova kungam, bet komisijā izskanēja arī citi viedokļi. Un viens no tiem bija, ka mēs tad ļausim pārtikas tirgotājiem nopelnīt 40 miljonus latu un, ceļot gāzes cenu, kura jau tāpat neizbēgami celsies, uzkrausim gāzes patērētājiem, tiem pašiem pensionāriem, vēl 40 miljonus latu… uz to viņu kopējo budžetu.

Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 50, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

14.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina atņemt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai 6,5 miljonus un tos ierēķināt iekšā nodokļu ieņēmumos. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Izdevniecības nami “Petits” un “Fensters” rīkoja aptaujas akciju. Tās aptaujāja savus lasītājus: ko viņi īsti domā par Gaismaspils celtniecību? Aptaujā piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši konkrētu cilvēku, konkrētas ģimenes, un vairākums – 94 procenti! – izteicās “pret”. Viņi sacīja tā: “Mums ir vajadzīga bibliotēka, nevis Gaismaspils!”

Latvijai ir nepieciešama normāla, moderna bibliotēka, nevis pompozs, vēl arhitekta Birkerta dzīves laikā uzcelts piemineklis viņa ambīcijām. Nepieciešams nekavējoties likvidēt aģentūru “Jaunie Trīs brāļi”, kas ir bezprecedenta barotava.

Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo objektu projektēšanas uzraudzība ir jāveic atbilstošām šīs ministrijas institūcijām. Latvijas Arhitektu savienībai ir jāorganizē jauns atklāts konkurss Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai.

Aicinu balsot par mūsu ierosināto grozījumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisijas vārdā nav ko piebilst. Aicinu balsot un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu!

K.Leiškalns.

Neatbalstīt 14.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 14. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Ar 15. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu – mēs esam nonākuši Aizsardzības ministrijā. Minētā frakcija ierosina atņemt ar vienu rāvienu Gaisa spēkiem 4 miljonus! Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit kļūdās gan komisija, gan tās priekšsēdētājs. Mēs ierosinām nevis kaut ko atņemt Gaisa spēkiem, bet renovēt vienu no lidlaukiem, kas noderēs mūsu Gaisa spēkiem.

Visu laiku Aizsardzības ministrijas budžets bija neaizskarams tā kā svētā govs. Šoreiz jūs aizskārāt arī to budžetu. Tad nu dosim iespēju renovēt Jēkabpilī lidlauku! Tas noderēs mūsu Gaisa spēkiem, jo patlaban uz turieni mūsu Gaisa spēki nevar lidot.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Man jāteic paldies Golubova kungam par tādu rūpi, kas ir izrādīta par lidlauka atjaunošanu mūsu valsts teritorijā. Taču Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministrijai ir arī skaidrs attīstības plāns, kurš ir apstiprināts, – kādā veidā un kādi objekti, un kādā secībā ir jāatjauno.

Tā ka šinī gadījumā tas būtu pilnīgi nepareizi – neiedziļinoties šā attīstības plāna tekstā, šajā attīstības plānā ierakstītajos skaitļos, ņemt un ne no šā, ne no tā pārvietot 4 miljonus tāda lidlauka izbūvei, kuru nav paredzēts atjaunot.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Aicinu deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

16. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. Ierosina atņemt Jūras spēkiem 6 miljonus, lai tūlīt tos ieguldītu Liepājas ostas izbūvē. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Nu runāšu vēlreiz.

Cienījamie kolēģi! Mēs ierosinām tieši to, ko jums jau pateica komisijas priekšsēdētājs, – tas ir, naudu, kura jau ir piešķirta Jūras spēkiem, izlietot konkrētam darbam – paaugstināt iespēju mūsu karakuģiem ieiet arī Liepājas ostā. Tas dos mums tikai lielāku aizsardzību. To jūs nekādi negribat saprast!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vērojot šo budžeta projektu, esmu patiešām patīkami pārsteigts par cilvēku vēlmi līdzdarboties aizsardzības jautājumu plānošanā. Taču man vēlreiz ir jāatgādina tas, ka konkrētie plāni jau ir sagatavoti, konkrētie uzdevumi un prioritātes ir noteiktas. Es nevaru tā īsti saprast, kuriem Latvijas karakuģiem būtu tagad nepieciešama tik steidzīga ostas padziļināšana. Var būt, ka tur ir kādām zemūdenēm jāiebrauc. Tādu mums vēl nav. Es nezinu… var būt, ka kādas citas gatavojas iebraukt. Tāpēc es vienkārši atļaušos teikt vēlreiz paldies par iniciatīvu. Mēs aicinām jūs līdzdarboties bruņojuma attīstības tālākā plānošanā un arī ar attiecīgo infrastruktūru saistīto plānu realizēšanā nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis. Vai jums pietiks ar vienu minūti? (No zāles dep. J.Dobelis: “Pietiks! Mierīgi!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nupat bija ļoti interesants teikums: jāatļauj mūsu karakuģiem iebraukt Liepājas ostā. Man būtu ļoti interesanti uzzināt, kuri tie “mūsu” karakuģi ir un kur tie “mūsu” karakuģi patlaban atrodas.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Es atvainojos… Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Dobeļa kungs, jūs nupat pateicāt, ka jūs nezināt par mūsu karakuģiem. Un, ja tie mums ir, tad par kādiem Jūras spēkiem mēs šeit runājam?

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Mums ir jāreģistrējas ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Kārlis Leiškalns, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš un Dainis Turlais.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim skatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam”. Šobrīd mums ir skatāms 17.priekšlikums.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Mēs skatām Aizsardzības ministrijas budžeta sadaļu, par kuru ir iesniegts 17. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums par Sauszemes spēku budžeta samazinājumu par vienu miljonu, pārliekot to pie kapitālajiem izdevumiem. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pašreiz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs jums sameloja. Mēs nepiedāvājam paņemt naudu no Sauszemes spēkiem. Mēs gribam tikai iezīmēt, ka tieši viens miljons no šīs naudas tiks novirzīts dienesta telpu, kā arī dzīvokļu remontiem un celtniecībai. Jo mēs uzskatām, ka mums ir karaspēks, ka mums ir vajadzīgi šie kadri, kuri tajā dienē, un tāpēc mums vajag viņiem celt un remontēt gan dienesta telpas, gan arī dzīvokļus, lai mums būtu šie karavīri.

Tā ka nevajag melot, Leiškalna kungs!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Golubova kungs! Es necentos melot! Ja jums izlikās, ka es samelojos, tad es atvainojos! Es tikai pateicu, ka no Sauszemes spēkiem paņemtā nauda tiek novirzīta kapitālajiem izdevumiem. Tur iekavās ir vēl paskaidrojums – “dzīvojamās platības un dienesta telpu remontam un celtniecībai”. Taču komisija šo 17.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas “Saskaņas Centrs” 17.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

18. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums, kurā no uzturēšanas izdevumiem paņemtā nauda tiek novirzīta kapitālajiem izdevumiem, un, kā tas ir rakstīts, šie līdzekļi tiek tērēti karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo platību. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tieši šai programmai ir paredzēti četrdesmit astoņi miljoni latu, un mēs gribam novirzīt pusotru miljonu latu konkrētam uzdevumam – karavīru nodrošināšanai ar dzīvojamo platību.

Mēs uzskatām, ka šādā gadījumā mums armijā būs speciālisti, būs karavīri, kuri tur dienēs, turklāt dienēs ilgi – tik ilgi, cik vajadzēs mūsu valstij.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka programma, kura ir saistīta ar karavīru nodrošināšanu ar dzīvojamo platību, nav paredzēta tikai attiecīgo dzīvojamo telpu vai māju būvei. Aizsardzības ministrijā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pastāv attiecīga finansējuma sadaļa, no kuras tiek piešķirts finansējums, kompensācija, katram profesionālā dienesta karavīram, lai viņš spētu apmaksāt īres izdevumus. Kombinējot to visu kopā ar attiecīgās infrastruktūras izbūvi bāzes vietās, Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija īsteno programmu, lai nodrošinātu savus padotos, savus karavīrus, ar dzīvojamo platību.

Šinī brīdī šo labo domu, kuru šeit proponēja Golubova kungs, realizēt nebūtu pareizi, jo tā nauda, kura vienā gadījumā tiktu paņemta no Sauszemes spēkiem, bet otrā gadījumā – no Nodrošinājuma pavēlniecības finansiālajiem līdzekļiem un tiktu novirzīta šo dzīvojamo platību radīšanai, nevarētu tikt realizēta, tāpēc ka tādā apjomā to praktiski nav iespējams apgūt. Un tāpēc būtu slikti arī tas, ja mēs teiktu: “Redziet, nauda ir, bet mēs nespējam to realizēt.”

Ir vairāk negatīva nekā pozitīva šinī brīdī, bet, ticiet man, šinī gadījumā bruņoto spēku karavīri bez apdzīvojamās platības nepaliek, bez kompensācijām nepaliek, un šie jautājumi tiek risināti plānveidīgi.

Es ierosinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Dalbiņa kungs! Mēs uzskatām, ka tās kompensācijas, kuras saņem mūsu karavīri, mūsu speciālisti, ir nepietiekamas, un sakarā ar to ļoti daudzi karavīri negrib dienēt šeit, Latvijā, bet brauc uz ārzemēm, teiksim, uz to pašu Afganistānu. Turklāt neaizmirstiet, lūdzu, ka tikai viena mēneša laikā vien inflācija pie mums ir izaugusi no 11,4 procentiem (pēdējie dati parādījās aptuveni pirms 10–15 minūtēm) līdz 13,2 procentiem. Un kas tā ir par Aizsardzības ministriju, kura nevar apgūt celtniecībā, remontos un karavīru nodrošināšanā tikai 2,5 miljonus?

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu… Es atvainojos! Deputāts Juris Dalbiņš, otro reizi.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šādā veidā, darbojoties it kā karavīru labā, kad bez jebkādiem sevišķiem pamatojumiem, bet tikai uz emociju pamata notiek līdzekļu pārvietošana no tām programmām, kuras ir paredzētas bruņoto spēku karavīru nodrošināšanai ar ekipējumu, ar individuālo ekipējumu, lai viņiem būtu pietiekama tehnika, lai Sauszemes spēkos tiktu attīstītas nepieciešamās vienības mūsu armijas uzdevumu izpildei, es nedomāju, ka tā būtu pareiza pieeja, kā risināt arī šos sociālos jautājumus. Tam visam ir jānotiek plānveidīgi, nevis tik vienkārši – balstoties tikai uz emocijām: “Paņemsim no šejienes un ieliksim tur!” Tādā veidā mēs faktiski graujam mūsu bruņoto spēku attīstību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Komisija aicina neatbalstīt 18. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

19. ir Ārlietu komisijas priekšlikums par 100 000 latu pārcelšanu uz Ārlietu ministriju no Finanšu ministrijas budžeta. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

20. ir Ministru kabineta priekšlikums par 5144 latu pārcelšanu uz Ekonomikas ministriju. Komisija šo finanšu līdzekļu pārcēlumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

21. – Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz no Finanšu ministrijas līdzekļiem drusciņ vairāk par 83 000 latu pārcelt uz Ekonomikas ministriju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi 22.priekšlikumu par ieņēmumiem pamatbudžetā. Tas paredz ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes palielināt par 10 miljoniem un tos pārcelt uz sadaļu, no kuras notiek valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam budžetā vēl vienu ienākuma avotu. Šāds ienākuma avots jau eksistē Eiropas valstīs, turklāt ne tikai Eiropas valstīs. Tas paredz aplikt ar nodokli ienākumus no dividendēm, hipotekārajām ķīlu zīmēm, valsts un pašvaldību parādzīmēm. Tas dotu, kā saskaitīja mūsu speciālisti, apmēram 10 miljonus latu.

Un šajā konkrētajā priekšlikumā mēs piedāvājam novirzīt šo naudu, lai kompensētu zaudējumus apkrāptajiem noguldītājiem, kas cietuši no finanšu piramīdām un komercbanku bankrota. Padomājiet par to! Atbalstiet!

It īpaši es lūdzu “Jauno laiku” atbalstīt mūs, jo tieši jūsu kādreizējais priekšnieks bija vainīgs pie tā, ka sagrāva “Banku “Baltija””.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Pēc savas būtības mēs vēl neesam atbalstījuši attiecīgos grozījumus likumprojektā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Līdz ar to šim priekšlikumam nav avotu un tas nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 23. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas paredz paaugstināt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (to mēs attiecīgajā likumprojektā neatbalstījām) un novirzīt tos valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

24. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums par vispārējo valdības dienestu izdevumu samazināšanu, novirzot tos izdevumu segšanai. Komisija nav atbalstījusi šo 30 miljonu lielo budžeta līdzekļu pārcēlumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Mēs, politiķi, ļoti bieži runājam par inflācijas apkarošanu, par nepieciešamību valdībai ar savu fiskālo politiku, ar saviem izdevumiem ierobežot tēriņus tā, lai mazinātos cenu kāpums. Mums visiem ir pieejami jaunākie dati, jaunākā informācija par inflācijas līmeni oktobrī. Kolēģi, tā ir 13,2 procentus augsta! Inflācijas pieaugums, par kuru jau var reāli runāt, oktobrī ir 13,2 procenti. (No zāles: “Ko darīsim?”) Ko darīt? Kas jau bija jādara – tas visiem ir skaidrs. Valdībai bija jāpilda pašas pieņemtais lēmums inflācijas apkarošanā – bija jāsamazina bāzes jeb ministriju tēriņi no viena līdz trim procentiem. Tā ir rakstīts valdības pieņemtajā pretinflācijas plānā.

Kolēģi, šis budžets palielina izdevumus nākamajā gadā par aptuveni miljardu latu, to skaitā arī vispārējiem valdības dienestiem. Ir 71 procenta liels pieaugums izdevumos. Kolēģi, iedomāsimies! Ja jūs, kā saka, esat tāds, kas daudz ēd, tad pie svinību galda vajag palaist vaļīgāk jostu. Valdība saka: “Palaidīsim jostu vispārējiem dienestiem par 7 robiem, par 70 procentiem!”

“Jaunais laiks” piedāvā palēnināt šo pieauguma tempu, nevis nobremzēt vai samazināt. Lai tas pieaug nevis par septiņiem robiem, bet pieaug, teiksim, tikai par 5 robiem – par 50 procentiem. Tēriņu būtu vairāk, bet ietaupījumus no tā visa varētu ieguldīt visos pieprasītajos un nepieciešamajos algu palielinājumos sabiedriskajā sektorā strādājošajiem: policistiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem. Tie ir solījumi, kurus šī pati valdība ir devusi.

Mūsu priekšlikums tātad parādās šajā 24.priekšlikumā, un ir vēl seši līdzīgi priekšlikumi. Šis priekšlikums attiecas tieši uz Iekšlietu ministriju – tātad uz policistu algām. Tālāk būs priekšlikumi par skolotājiem, mediķiem un pensionāriem. Ir iespējams no esošā budžeta izdevumu posteņiem izspiest naudu, kur tā nav tik ļoti nepieciešama, un to ieguldīt tur, kur tā vairāk nepieciešama. Mēs ar šo priekšlikumu nepiedāvājam palielināt valdības izdevumus. Tā nebūt nav! Šeit mēs piedāvājam budžeta pārdali. Un, ja kāds no koalīcijas deputātiem teiks, ka tur apakšā slēpjas visa Eiropas nauda… Jā, tur ir arī Eiropas Savienības līdzfinansējums, taču arī koalīcijas deputāti un Ministru kabinets savos tālākajos priekšlikumos ņems līdzekļus tieši no šā paša avota, lai daļēji kompensētu algu vajadzības un citus pieprasījumus.

Tātad tas arguments, ka no šiem dienestiem nevar paņemt naudu, pilnīgi neiztur kritiku, jo arī tas jau tiks darīts. Jūs paši esat to paredzējuši.

Savukārt mūsu piedāvājums paredz pārdalīt budžetu tādā veidā, lai samazinātu valdības izdevumus, kas nav izdarīts. Ministriju tēriņi nav samazināti. Tas bija jādara, jo valdība pati bija apņēmusies to izdarīt. To izdarot, mums pietiktu naudas skolotājiem, pedagogiem, mediķiem un pensionāriem.

Aicinu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kariņa kungs! Tas, par ko jūs runājat kā par to labo avotu, īstenībā ir tikai 17 miljoni jeb 8 procenti, un es vienkārši jums piedāvātu… Man te ir mazliet pierakstīts… Paskatieties arī to, kas tad ir iekšpusē šiem vispārējiem valdības dienestiem un no kā sastāv šie ieņēmumi un izdevumi. Man bija laiks un iespēja pietiekami labi izanalizēt arī jūsu priekšlikumus, un es saskaitīju, ka kopumā tas, par ko jūs runājat, no jūsu puses sastāda 148 miljonus. Jūs aicināt tos paņemt no vispārējiem valdības dienestiem.

Un atšifrējums ir šāds: Valsts ieņēmumu dienestam samazinājums ir pat par 100 tūkstošiem, te ir nedaudz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem; tās ir dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām, kuru samazinājums ir par 3 miljoniem; tad vēl ir fundamentālie zinātniskie pētījumi, ir finanšu palīdzība, ir vispārējās valsts vadības sektora parādu darījumi… Tiesa, tur ir 50 miljonu pieaugums, bet tās ir mūsu parādsaistības… Un vienīgā summa, kurā ir tas lielais pieaugums un kuru jūs norādāt kā līdzekļu avotu, ir finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana. Es šo atšifrējumu jums esmu gatavs arī iedot. Un bez šā līdzfinansējuma, ko, protams, krīzes gadījumā varbūt var arī nedaudz kaut kur samazināt, bet vai vajag apstādināt visu Eiropas naudas plūsmu…? Es nezinu...

Un tagad paskatīsimies to, par ko jūs runājat. Tātad pārējie izdevumi šajā atšifrējumā īstenībā ir valsts pārvaldes izdevumi, kas sastāda 216,9 miljonus nākamajā gadā un kur pieaugums tātad ir 8 procenti salīdzinājumā ar šodienu.

Jūs piedāvājat te līdzekļus samazināt. Protams, valsts pārvaldes efektivitāte mums ir jāvērtē, un, visticamāk, taisnība ir tiem, kuri saka, ka ir pienācis laiks veikt normālu, kārtīgu reorganizāciju. Taču, ņemot vērā to, ka piedāvājums ir vienkārši paņemt naudu, atcerēsimies, ka mēs atgriežamies pie vecās, labās pārbaudītās, ja nemaldos, 2002. vai varbūt 2003.gada sistēmas… Atmodināt zvērus – tātad šis piedāvātais priekšlikums varētu tikt traktēts tā.

Runājot par valsts pārvaldi un par visiem priekšlikumiem, es vēl pievēršu jūsu uzmanību arī tam, ka vienlaikus nevar cīnīties pret inflāciju, piedāvājot 150 miljonus patēriņam. Vienlaikus nevar aizstāvēt PVN samazinājumu un runāt par to, ka mūsu piedāvātais pārpalikums ir pārāk niecīgs un ka mēs dzīvojam uz pensionāru rēķina un tā tālāk.

Aicinu turpmāk, ja mēs gribam būt atbildīgi, ja mēs gribam risināt sarunas par kādu kopēju darbu nākotnē, būt nedaudz atbildīgākiem arī savos priekšlikumos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam, otro reizi.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Kolēģi! Koalīcijas kolēģi! Es aicinu jūs vēlreiz pašķirstīt un atcerēties valdības pieņemto inflācijas apkarošanas plānu, kurā ir paredzēts no 1 līdz 3 procentiem samazināt valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus. Vai valdība šo darbu ir izdarījusi? Nav! Šis darbs nav izdarīts!

Valdība bija apņēmusies samazināt no 1 līdz 3 procentiem, taču pat 1 procents nav samazināts, kas bija paredzēts inflācijas apkarošanas plānā. Tiesa, Kučinska kungs! Šeit jau tā nauda sanāk liela, taču šeit nav runa par papildu naudas izdevumiem, bet ir runa par pārdali. Šī nauda, par kuru jūs runājat, jebkurā gadījumā ieplūdīs mūsu tautsaimniecībā. Jautājums ir – pa kurām durvīm?

Un tad nu es gribu atgādināt vēl vienu lietu. 2003.gadā, kad pieņēma budžetu, ja es pareizi atminos, arī tika noteikta 5 procentu liela bāzes izdevumu samazināšana. Atcerēsimies kontekstu! Tajā laikā sociālais budžets bija ar deficītu. Iemaksātais sociālais nodoklis nesedza tekošos pensiju izdevumus, un tajā laikā “Jaunā laika” vadītā valdība pieņēma lēmumu – izspiest naudu no pamatbudžeta, lai varētu palielināt pensijas. No zāles dep. A.Barča: “Vai, vai, vai!”)

Ko četrus gadus vēlāk piedāvā Tautas partijas valdība? Izspiest naudu no pensionāriem, lai segtu pamatbudžeta deficītu! Nepareiza rīcība! Jums bija jāsamazina valdības patēriņi. Mēs šeit piedāvājam lēmumu, ko Saeima pieņemtu, un Ministru kabinetam tas būtu jāpilda. Tā ir jūsu izvēle!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kariņa kungs, es brīnos, ka jūs, būdams bijušais ekonomikas ministrs un uzņēmējs, varat runāt tik tuvredzīgi. Jūs ierosināt naudu, simt piecdesmit miljonus, no kuras ļoti liela daļa ir paredzēta mūsu valsts ekonomikas attīstībai, novirzīt apēšanai, novirzīt patēriņam, novirzīt inflācijas palielināšanai. (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Samazināt ministriju tēriņus!”)

Man ir kauns, ka jūs savulaik esat bijis ekonomikas ministrs! Tā ir tuvredzīga politika, ko jūs ierosināt! Un man nav brīnums, Kariņa kungs, ka “Jaunais laiks” jūsu vadībā vēlas veidot valdību kopā ar kreisajiem, jo tā ir kreisa politika, ko jūs piedāvājat.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kreisais! Lai dzīvo kreisie!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungs! Var jau, protams, spēlēties no tribīnes ar vārdiem “labējs”, “kreiss” un tādā veidā mēģināt noslēpt argumentu trūkumu. Bet parunāsim atrauti no visām labējām un kreisajām politikām. Parunāsim par ļoti konkrētiem skaitļiem.

Latvijai ir vajadzīgs budžets ar pārpalikumu. Protams, visi tam piekrīt, un mums arī it kā ir šis budžets ar pārpalikumu. Bet šā pārpalikuma avots ir sociālā budžeta pārpalikums, un valsts pamatbudžets tik un tā ir ar deficītu. Un budžets ar deficītu tik un tā ir spiediens inflācijai.

Pagāja mēnesis, un pieauga mums šie 3 procenti inflācijas klāt. Paies vēl mēnesis, un vēl pieaugs – trīs vai, es nezinu, cik. Lai Dievs nedod, ka būs vairāk procentu! Šis budžets absolūti nerisina inflācijas bremzēšanas uzdevumu. Līdz ar to atstāsim mierā sociālo budžetu un šo pārpalikumu, ar kuru aritmētiski tiek nosegts budžeta deficīts, bet padomāsim par to, kā mēs varam iegūt valsts pamatbudžetu ar pārpalikumu. Un šeit vienīgā metode ir bāzes saspiešana.

Mēs ļoti labi zinām, kā veidojas ministriju bāzes. Kādā gadā rodas jauna vajadzība, un tiek palielināti bāzes izdevumi. Taču varbūt pēc gada, diviem vai trim šī vajadzība vairs nav aktuāla, bet šī nauda tik un tā paliek bāzē. Tāpat kā laiku pa laikam mums ir jāizrevidē savs darba dators, lai tajā atbrīvotos no nevajadzīgām failu paliekām, tieši tāpat laiku pa laikam vai katru gadu mums ir jāizrevidē savs valsts pamatbudžets, lai atbrīvotos no nevajadzīgajām programmām: no jau realizētajām programmām, no tām programmām, kuras plānojot ir bijusi kļūda plānošanā un ir radies pārtēriņš, lai mums katru gadu decembrī neparādītos šie bezjēdzīgie un bezdievīgie ministriju un citu valsts iestāžu tēriņi. Jo, nedod Dievs, ja šo lieko naudu attiecīgā gada laikā neapgūs, tad nākamajā gadā to taču “nogriezīs”. Un tad nu mums valsts iestādes decembrī tērē uz nebēdu.

Valdība, paldies Dievam, vienu labu lēmumu šajā ziņā jau ir pieņēmusi – nu finanšu ministrs Spurdziņš būs tas uzraugs, kas tagad decembrī skatīsies ministrijām “uz pirkstiem” un nepieļaus šos nesamērīgos tēriņus. Bet kāpēc mēs nevaram to ielikt jau pašā sistēmā? Kāpēc mēs nevaram saspiest bāzi, radīt reālu pārpalikumu valsts pamatbudžetā un neaiztikt pensionārus? Viņiem vajag piešķirt pensiju palielinājumam šos sen jau solītos 40 santīmus nevis no gada vidus, bet no gada sākuma. Nu kāpēc mēs nevaram ķerties klāt pie inflācijas ierobežošanas programmas?

Un “Jaunā laika” priekšlikums ir ļoti racionāls. Protams, tas nav līdz galam izstrādāts, jo mums nav Finanšu ministrijas resursa. Mēs nevaram norādīt ļoti konkrēti katrā programmā, katras ministrijas programmā, kur var paņemt tūkstoti, kur var paņemt piecus tūkstošus, kur var paņemt pusmiljonu… Bet visu ministriju bāzes tēriņu saspiešana ir absolūti nepieciešams uzdevums. Un, ja mēs varētu diskutēt šeit atrauti no politiskajām simpātijām, no pozīcijas un opozīcijas jautājuma, tad, es domāju, godātie valdošās koalīcijas deputāti, jūs droši vien tam piekristu. Un, ja jums būtu vēl arī mazliet vairāk drosmes, tad jūs atcerētos arī to, ka tieši pirms gada šajā Sēžu zālē “Jaunais laiks” piedāvāja jau 2007.gada budžetu veidot bez deficīta. Toreiz jūs savā pirmsvēlēšanu trakumā, jo visiem ir jādod nauda par visu, sasolījāt uz nebēdu. Sasolījāt visiem, un tagad mediķu arodbiedrība jūs it kā tiesā sūdzēs, ka jūs solījumus nepildāt…

Toreiz bija svarīgāks uzdevums par inflācijas ierobežošanu. Toreiz oranžās koalīcijas uzvara vēlēšanās bija svarīgākais uzdevums. Ar vienu pašu valsts naudu vēl nepietika. Pielikāt vēl Šķēles naudu klāt, uztaisījāt pozitīvisma kampaņu, un tad pietika. Bet, godātie kolēģi, ja jūs runājat par uzticības atgūšanu, tad tas nenozīmē uzlabot PR. Tas nozīmē mainīt savus darbus.

Es ierosinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Lai neiznāk, kolēģi, tā, ka tikai emocijas sit augstu vilni, kā te Tautas partijas vadošie runātāji tikko teica. Ja jūs, godājamie kolēģi Kučinska kungs un Lagzdiņa kungs, uzskatāt, ka jūsu pašreizējais budžets nav “noēšanas” budžets, jūs maldāties. Jūs kļūdāties, tāpēc ka 2007.gadā kapitālie izdevumi bija 443,2 miljoni. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Jūs gribat vēl lielākus!”) Šobrīd tie ir samazinājušies uz 440,6 miljoniem. Tātad jūs jau esat uztaisījuši “noēšanas” budžetu, un to, starp citu, arī Leiškalna kungs ir atzinis publiski medijos. Tomēr ir galvenā lieta, kas īstenībā nav izdarīta, lai gan tas bija jūsu mājasdarbs. Jums bija jāsaspiež bāze! Nedrīkst būt tāda situācija, ka apgalvo, ka mums tagad ir bezdeficīta budžets, bet mēs aizņemamies vēl 90 miljonus nākamajā gadā pamatbudžeta vajadzībām. Tā nav pareiza situācija! Jums bija jāpaveic mājasdarbs – jums bija jāsaspiež bāze, un tikai tad šo budžetu varētu uzskatīt par normālu. Tas netika izdarīts! Diemžēl mēs joprojām uzskatām, ka tas bija izdarāms.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Komisija aicina neatbalstīt 24.priekšlikumu. Un gan Kariņa kungs, gan arī visi pārējie dzirdēja tos pašus argumentus, ko detalizētāk izteica Kučinska kungs. Tas šobrīd nav izdarāms, un es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

25.priekšlikumā salīdzinoši nelielu summu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pārceļ no Finanšu ministrijas līdzekļiem uz Iekšlietu ministriju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 26. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kur no Finanšu ministrijas vēl 11 880 latu tiek pārcelti uz Iekšlietu ministriju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 27. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums – par 19 440 latiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

28. ir politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums, kas 15 miljonus latu pārceļ no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzētajiem līdzekļiem Valsts policijas darbības nodrošināšanai. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma jēga ir tāda: mēs redzam, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir iedota ļoti liela nauda, un pat Dalbiņa kungs šeit pateica, ka ne visu to naudiņu varēs it kā apgūt. Nu nav spējīga mūsu Aizsardzības ministrija to apgūt! Tāpēc mēs piedāvājam paņemt no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 15 miljonus latu un novirzīt tos Valsts policijas darbības nodrošināšanai, tas ir, atalgojumiem, darba algu paaugstināšanai. Līdz ar to valdošā koalīcija, atbalstīdama šo priekšlikumu, varēs izpildīt savus solījumus, kurus tā deva gan kā visa koalīcija, gan arī kā iekšlietu ministrs. Un tad varbūt mūsu policisti nebrauks strādāt uz ārzemēm, tad viņi paliks šeit un būs kam uzturēt kārtību.

Bet pašreiz viņi brauks prom no Latvijas, lai saņemtu normālu atalgojumu, lai barotu savas ģimenes, lai kaut kādā veidā nopelnītu uzturu sev un savām ģimenēm.

Atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlētos jums viest skaidrību jautājumā par to, ko tikko teica Golubova kungs attiecībā uz nespējīgo vai spējīgo… tas ir, par nespējīgo Aizsardzības ministriju.

Šinī gadījumā jūs savā piedāvājumā vēlaties noņemt 15 miljonus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un nodot tos Iekšlietu ministrijas rīcībā. Ja mēs runājam par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tad varu pateikt skaidri un gaiši, ka tā nauda, kura tiem ir iedalīta to attīstībai, ir vēl nepietiekama. Un tur viss ir saplānots.

Attiecībā uz to, ko es iepriekš minēju par spēju vai nespēju apgūt šādus finanšu līdzekļus. Toreiz runa bija par Aizsardzības ministrijas struktūru, kura nodarbojas ar celtniecības jautājumiem. Te nav runa par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Katrā ziņā, ja kāds no malas, nekonsultējoties un neņemot vērā attīstības plānus, mēģina pārdalīt šo finansējumu, tad viņš šajā sistēmā rada ne tikai sajukumu vien. Un es vēl varētu teikt, ka ne jau nu pati ministrija ir vāja, bet jūs mēģināt šo sistēmu padarīt vāju ar šādiem nepārdomātiem priekšlikumiem.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

29.priekšlikumā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ņem naudu no Finanšu ministrijas un pārceļ to uz Iekšlietu ministriju tieši policistu un ugunsdzēsēju atalgojuma paaugstināšanai. Un šī summa ir lielāka par 4,5 miljoniem latu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

30. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā komisija 16 tūkstošus latu pārceļ no Finanšu ministrijas uz Iekšlietu ministriju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ministru kabinets 31.priekšlikumā 374 450 latu pārceļ uz Iekšlietu ministriju Valsts policijas darbības nodrošināšanai. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija vēlas 38 miljonus no uzņēmumu ienākuma nodokļa paaugstinājuma novirzīt uz Iekšlietu ministriju Valsts policijas darbības nodrošināšanai. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Šis PCTVL frakcijas priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Mēs piedāvājam palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi par aptuveni 5 procentiem un uz tā rēķina jau tūlīt no nākamā gada sākuma, negaidot jaunus protestus, izpildīt visas policistu prasības par algas palielināšanu.

Nevienam laikam nav noslēpums, ka valdība jau kuro gadu tradicionāli samazina budžeta ieņēmumu prognozi. Mums piedāvātais budžets ir vienkārši melnraksts, kurš nākamā gada rudenī tiks koriģēts un uz it kā negaidīto ienākumu rēķina varbūt tiks dzēstas valsts iedzīvotāju protestu liesmas. Valdība varbūt apmierinās policistu, pedagogu, mediķu, pensionāru un denacionalizēto namu īrnieku prasības, bet varbūt arī ne.

Kā mums jau daudzkārt ir apliecinājuši pie varas esošie politiķi, ja tauta skaļi neko neprasa, tad tai neko nevajag. Bet tas, kurš prasa visskaļāk, tam laikam arī visvairāk vajag. Ķīniešu filozofs Laodzi reiz teica ļoti patiesus vārdus: “Labākais valdnieks ir tas, par kuru tauta zināja tikai to, ka viņš vispār eksistē.” Ja budžets būtu labs un ja par tā sastādīšanu atbildīgais un mūsu stabilitātes garants būtu labs, tad jums, godātie kolēģi, laikam nenāktos doties uz darbu tautas protestu pavadījumā.

Pirms īsa brīža Ministru prezidents mums visiem nodemonstrēja, ka viņš ir izteikts optimists un ir gatavs strādāt arvien sarūkošajā valdībā līdz brīdim, kamēr viens pats pildīs visu ministru pienākumus. Tādā veidā viņš, pārejot no vārdiem pie darbiem, laikam mēģina sākt valsts pārvaldes aparāta optimizāciju. Ja šajā kontekstā labi iederas, mūsuprāt, pārlieku optimistiskā, lai neteiktu – smieklīgā, vidējās inflācijas prognoze – 6,3 procentu apmērā, tad tajā neiederas Kalvīša kunga pārsteidzošais pesimisms attiecībā uz budžeta ienākuma prognozēm.

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību šai apbrīnojami precīzajai, pat līdz procenta desmitdaļai, inflācijas prognozei situācijā, kad pat pašreizējais inflācijas kāpums Kalvīša kungam bija pārsteigums. Par kādām precīzām prognozēm šeit var būt runa?

Viss inflācijas smagums gulsies uz vienkāršās tautas pleciem, un pat izslavētais budžeta proficīts tiks nodrošināts uz pensionāru rēķina. Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, un darbaspēka brīvas kustības apstākļos arodbiedrību prasību neievērošana var novest pie tā, ka nebūs vairs neviena, kas jūs, godātie kolēģi deputāti, pasargās no tautas dusmām, jo mūsu policisti noskatīsies uz jūsu valdīšanu, sēžot pie televizora valstī, kas viņu darbu pienācīgi apmaksās.

Aicinu atbalstīt šo un, protams, arī visus citus PCTVL frakcijas priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi! Valdība kopā ar parlamentu ir atradusi tik daudz naudas, lai realizētu visas tās vienošanās, kas ir bijušas starp Iekšlietu ministrijas Apvienoto policistu arodbiedrību un valdību. Un vairāk mēs nevaram… Tāpēc komisija arī neatbalsta nepārdomātus priekšlikumus, to skaitā 32., kas saņemts no PCTVL frakcijas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 50, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi! 33. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir balstīts uz akcīzes nodokļa palielinājumu. To mēs nepieņēmām un aicinām nevirzīt 8819 latus Valsts policijas darbības nodrošināšanai. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!” Dep. I.Kalniņš: “Nav balsojams, nav avota!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

K.Leiškalns.

Jā, jā, es saprotu! Jums ir tabulas, varat izlasīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 46, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

34.priekšlikums saņemts no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas. Nacionālie bruņotie spēki – mīnus 5,5 miljoni, ugunsdrošība, glābšana, civilā aizsardzība – atalgojumam 5,5 miljoni klāt. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šajā gadījumā piedāvājam dot naudu ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības darbiniekiem, jo jūs visi zināt, ka aizvakar ugunsgrēkos gāja bojā septiņi cilvēki. Padomājiet: vienā dienā – septiņi cilvēki! Un es neesmu pārliecināts, ka tika izdarīts viss, ka bija pietiekami daudz to spēku, kuri atbrauca uz šiem ugunsgrēkiem. Es neesmu par to pārliecināts! Jo es zinu, ka šajos darbos nav pietiekami daudz cilvēku, kas tur strādā. Padomājiet par to!

Bet, tā kā mēs piedāvājam paņemt naudu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nu tad paskaitiet! Kā apliecināja Dobeļa kungs, mums karakuģu nav, un tad nu mēs varam savu admirāli varbūt priekšlaikus palaist pensijā, lai viņš iet. Noņemsim kādus divus ģenerāļus un trīs pulkvežus, un mēs saņemsim to naudu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Komisija aicina minēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Savukārt komisija ir atbalstījusi 35. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu – par 1,7 miljonu latu novirzīšanu uz ugunsdrošības, glābšanas, civilās aizsardzības darbinieku algu celšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

36.priekšlikums attiecas uz Finanšu ministrijas līdzekļiem. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Valsts robežsardzei novirza 1 575 720 latu darba algas paaugstināšanai personām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Sociālo un darba lietu komisija pārceļ 39 372 latus ārstniecības personāla darba algu paaugstināšanai Iekšlietu ministrijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Sociālo un darba lietu komisija, par pamatu ņemot akcīzes nodokli, kuru mēs neatbalstījām, pārceļ uz veselības aprūpi Iekšlietu ministrijā 21 326 latus. Komisija neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

39.priekšlikums saņemts no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Tas paredz 137 700 latu no Finanšu ministrijas novirzīt uz Iekšlietu ministriju darba algu paaugstināšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

40. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – pārceļ gandrīz 7000 latu uz Iekšlietu ministriju ārstniecības personāla darba algu paaugstināšanai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Sociālo un darba lietu komisija no neatbalstītā akcīzes nodokļa pieauguma 3780 latu gribētu novirzīt uz Iekšlietu ministriju. Komisija to nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

42.priekšlikumā ir ietverts atbildīgās – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārlikums, kas atrasts Izglītības un zinātnes ministrijas iekšienē. Komisijas vārdā aicinu 42.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ministru kabinets iesniedzis 43.priekšlikumu. Komisija aicina to neatbalstīt, jo tas jau ir atbalstīts 42. – atbildīgās komisijas alternatīvajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

44. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – aicina pārcelt 300 000 latu no sadaļas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, no Latvijas Bankas apsardzes līdzekļiem 300 000 latu uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! No kā mēs piedāvājam paņemt naudu? No Latvijas Bankas apsardzes. Bet tā… (No zāles: “Kā? Ā-ā!”) Paga, paga, paga! Tā nav tā pati apsardze, kuru uztur Latvijas Banka. Es domāju, ka šai bankai peļņas pietiek, lai uzturētu savu apsardzi. Taču šīs ir militārās vienības, kuras pilda kaut kādas apsargu funkcijas, nevis nodarbojas ar saviem uzdevumiem. Tāpēc mēs piedāvājam paņemt šeit ne visai lielu naudu un novirzīt šo naudu latviešu valodas mācību grāmatām. Es ļoti brīnīšos, ja šajā gadījumā šo priekšlikumu neatbalstīs tieši frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īsi sakot, ir priekšlikums pēc priekšlikuma, un tie visi ir saistīti ar naudas paņemšanu gan no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan arī no militārajām vienībām, kuras pilda apsardzes pienākumus. Man tas viss rada iespaidu, ka ierosinātāji speciāli izvēlas šo naudas avotu, lai vājinātu mūsu aizsardzības struktūras.

Otrkārt. Man jāsaka, ka jūs, Golubova kungs, maldinājāt ne tikai zālē sēdošos… (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Bet arī ārā stāvošos!”), bet arī visus tos, kuri klausās pārraidi no Saeimas nama, runādams par šo vienību eksistenci Nacionālajos bruņotajos spēkos. Nav šādu vienību, kurām būtu veicami konkrēti uzdevumi bankas apsardzē! Šī nauda tur ir dota citiem mērķiem.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 44.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

45.priekšlikums saņemts no frakcijas “Jaunais laiks”. Par līdzīgu jautājumu jau Kariņa kungs runāja, aicinādams pārcelt naudu uz Izglītības un zinātnes ministriju 19 300 000 latu apjomā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai.

B.Rivža (izglītības un zinātnes ministre).

Godātā Saeima! Ilgus gadus zinātne tiešām dzīvo izdzīvošanas režīmā, un faktiski tikai pēdējos divus gadus mums ir bijis bāzes finansējums zinātnes institūcijām, infrastruktūrai, tās uzturēšanai un vienu gadu – arī zinātnieku algām. Un, ja mēs paskatāmies pēdējos divus gadus, tad redzam, ka te ir bijis vislielākais pieaugums zinātnei. Šajā gadā tātad 32 miljoni ir zinātnes programmām, 5 miljoni ir augstskolām zinātnes attīstībai, 4 miljoni ir saņemti no Eiropas fondiem, un kopā tas ir 41 miljons plus pašu nopelnītā nauda.

Nākamajam gadam palielinājums ir ieplānots vairāk nekā 5 miljoni, un šis palielinājums nodrošina tos finanšu resursus, kas ir nepieciešami pētījumu programmu realizēšanai, kā arī Zinātnes padomes darbībai.

Pie tam ir jāņem vērā, ka virkne no ministrijas iniciatīvām zinātnē tiks līdzfinansēta, piesaistot Eiropas Savienības fondus. Nākamā gada budžetā līdzfinansējums veido 5 miljonus, bet priekšfinansējums, lai mēs varētu saņemt un sākt realizēt Eiropas struktūrfondu līdzekļus, ir 30 miljoni.

Tā ka kopumā, ja mēs visu saskaitām, mums palielinājums ir vairāk nekā 30 miljoni, pat tuvu pie 40 miljoniem, ja mēs ieskaitām arī Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Un tāpēc nākamajā gadā atslēgas vārds zinātnei ir kvalitāte un izcilība.

Līdz ar to es lūdzu šajā emocionāli sakāpinātajā atmosfērā tomēr nezaudēt šo racionālo kodolu un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Es patiesi priecājos par izglītības un zinātnes ministres Rivžas kundzes prieku par labajiem laikiem Latvijas zinātnē nu jau divus gadus.

Ministres kundze, šie prieki ir tāpēc, ka bija tāda “Jaunā laika” izglītības un zinātnes ministre kā Ina Druviete, kuras darbības laikā tika panākts grozījums Zinātniskās darbības likumā, kas zinātnei noteica ikgadēju pieaugumu 0,15 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kāpēc šis grozījums bija nepieciešams? Tāpēc, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mums ir saistošas tās starptautiskās vienošanās, kurām mēs esam pievienojušies, proti, Lisabonas stratēģijai un Barselonas kritērijiem, kas nosaka, ka 2010.gadā visām dalībvalstīm, Latviju ieskaitot, zinātnē ir jāinvestē 1 procents no valsts budžeta līdzekļiem. Lai 2010.gadā sasniegtu šo 1 procentu, tika izrēķināts šis 0,15 procentu lielais pieaugums. Un šī ir tā labā vēsts, kāpēc zinātniekiem nu jau klājas labāk.

Gribu paskaidrot, ministres kundze, vēl vienu lietu, kas ir iestrādāta visās mūsu struktūrfondu apguves shēmās; proti, Eiropas finansējums neaizstāj valsts budžeta investīcijas konkrētajā nozarē, tāpēc, ja mēs runājam par finanšu pieaugumu zinātnei, mēs diemžēl nedrīkstam aizlāpīt šo “caurumu” ar Eiropas struktūrfondu naudu. Līdz ar to es nevaru piekrist jūsu sajūsmai, ka arī nākamajā gadā zinātnei būs tik daudz naudas.

Jūs runājāt par vairāk nekā pieciem miljoniem no valsts budžeta. Es diemžēl, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas resursiem, varu tur atrast tikai 3,3 miljonus, un tāpēc, lai izpildītu Zinātnes likuma prasības, mums pietrūkst akurāt šīs summas, kuru mēs esam norādījuši savā priekšlikumā. Tā ir nedaudz lielāka par 19 miljoniem latu. Ja mēs tagad nepiešķirsim šo naudu zinātnei, tad mums būs ļoti grūti to piešķirt divreiz vai trīsreiz vairāk nākamajā un turpmākajos gados, un es ļoti baidos, ka mēs Barselonas kritērijiem 2010.gadā nekādi nevarēsim atbilst. Un man būs ļoti neērti tālaika premjera un izglītības un zinātnes ministra vietā, kad mums būs jātaisnojas, kāpēc mēs labi uzsākto iniciatīvu nevarējām tālāk realizēt.

Un vēl. Godātā valdošā koalīcija! Jūs ļoti skaisti protat rotāties ar svešām spalvām. Pozitīvisma kampaņā daudzi zinātnieki… nu, teiksim, daži zinātnieki, nepamatoti slavēja Kalvīti par šo naudas piešķīrumu zinātnei. Kalvīša nopelns tur bija tikai tāds, ka Kalvītis pretojās šim finanšu pieaugumam. Bet ko lai dara! Taču tagad, valdošā koalīcija, varbūt ļaujiet opozīcijai izdarīt vēl kādu labu darbu, jo ko tad jūs piekārsiet… kādu ordeni jūs piekārsiet pie savas krūts nākamās pozitīvisma kampaņas laikā? Padomājiet par to!

Taču, tā nopietni runājot, likums mums tomēr ir jāpilda, un, ja Zinātniskās darbības likumā ir ierakstīts šis 0,15 procentu lielais pieaugums, tad, godātie deputāti, pildīsim likumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija aicina 45.priekš-­­likumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

46.priekšlikumā frakcija “Saskaņas Centrs” lūdz pārcelt no Latvijas Bankas apsardzei asignētajiem līdzekļiem 300 tūkstošus latviešu valodas apguves atbalstam Izglītības un zinātnes ministrijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit mēs piedāvājam 300 tūkstošus virzīt atbalsta programmām latviešu valodas apguvei. Jūs visi ļoti uztraucaties par latviešu valodas zināšanu līmeni mūsu valstī, bet tas finansējums, kurš ir nepilns pusmiljons, mūsu skatījumā, ir nepietiekams. Jūs varbūt domājat citādi. Un, dzirdot to, ko paziņoja mums Dalbiņa kungs, radās iespaids, ka viņš laikam pats vispār nezina, kur tiek izlietota tā nauda – trīs miljoni –, ja ne apsardzei.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Kā jau es teicu, komisija 46.priekšlikumu aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Turpretī komisija aicina atbalstīt deputāta Leiškalna 47.priekšlikumu, kas paredz paņemt naudu no Finanšu ministrijas 7 miljonu latu apjomā un novirzīt to pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Aicinu… (No zāles: “Tikai neatsauc!”)… arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdzīgs ir 48.priekšlikums par pusotra miljona latu piešķiršanu skolotāju darba algu paaugstināšanai, un šā finansējuma avots ir Finanšu ministrija. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

49.priekšlikums ir saņemts no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, bet atbildīgā komisija šo priekšlikumu aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šī ir mazliet neparasta budžeta pieņemšanas procedūra… Līdz šim mēs vienmēr redzējām šo robežšķirtni: pozīcija vai opozīcija. Opozīcija varēja piedāvāt kaut vai vienu latu grozīt, taču tas principā tika noraidīts pat tad, kad visiem bija skaidrs, ka nav jēgas to noraidīt.

Šodien situācija ir nedaudz citādāka. Ir labi un saprātīgi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi, bet tos noraida. Ir labi un saprātīgi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi. Atkal aicina noraidīt. Kur tad šajā Saeimā ir tā robežšķirtne? Es vairs īsti nesaprotu. Vai tiešām valdības agonijas rezultātā nu tā čūska jau ir iekodusies pati savā astē un ēd to nost?

Un tad nu es gribu vēl parunāt pirms šā balsojuma, kurā ir runa par ļoti nopietnu summu – par 14 miljoniem latu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija faktiski kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju atrada šos līdzekļus un nobalsoja “par”. Toreiz mums komisijā bija tāda interesanta saruna: ja šis ir komisijas viedoklis, tad vismaz komisijas deputātiem tas viedoklis, par kuru viņi ir komisijā iestājušies, būtu jāatbalsta arī Sēžu zālē. Un man bija patiess prieks gan par Tautas partijas, gan par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan par Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem, kuri komisijā šo lielisko priekšlikumu atbalstīja. Tāpēc es ļoti ceru, ka tas rezultāts, kas mums visu laiku šodien svārstās ap 36 “pret” kaut ko, šajā balsojumā būs pozitīvs. Un es ļoti ceru, ka pedagogi saņems to algas pielikumu, kas viņiem pienākas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Budžeta likuma – un jums, Šadurska kungs, tas ir labi zināms – īpatnība ir tāda, ka priekšlikumi summējas, ja par tiem nobalso. Taču, ja summējas visi priekšlikumi, kurus pozīcija ir piedāvājusi darba algas paaugstināšanai izglītības darbiniekiem, tad šī summa vairs nav vajadzīgā, bet ir vismaz dubulti liela, ja vēl ne lielāka. Un tādēļ – tieši tādēļ! – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīti tie priekšlikumi, kuros šobrīd šī summa ir 7 miljoni ar precizētu avotu. Tāds ir viens priekšlikums. Un vēl ir otrs priekšlikums par 7 miljoniem, kam arī ir precizēts avots. Pievienojot vēl klāt to apjomu, ko piedāvā Ministru kabinets savā 48.priekšlikumā, šī summa jau veidojas 15,5 miljonu latu apmērā nepieciešamo 14 miljonu vietā.

Pirms nācu tribīnē, es pārliecinājos par to, vai tiešām, kā jūs teicāt, mēs esam bijuši apmulsuši vai kā citādi kaut ko nepareizi izdarījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Kā man apliecināja gan finanšu ministrs, gan izglītības un zinātnes ministre, tieši tas arī ir bijis vajadzīgais. Vēl vairāk! Valdība ir pievienojusi pusotru miljonu klāt pie tā, kas tika prasīts šajā priekšlikumā, par kuru jūs tik ļoti satraucāties. Tā ka, Šadurska kungs, viss ir kārtībā! 15,5 miljoni skolotāju darba algas paaugstinājumam ir, un budžetā tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Rugātes kundze! Paskaidrošu jums jūsu kļūdu. Protams, jūs neesat vainīga pie tās rašanās, jo jūs nestrādājat Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Sākotnēji bija piedāvājums no Finanšu ministrijas pārcelt 14 miljonus latu uz Izglītības un zinātņu ministriju pedagogu algām. Man būtu ērtāk, ja es varētu šeit uz tāfelītes kaut ko uzrakstīt, kā es to komisijā darīju. Bet, lūdzu, atcerieties – 14 miljoni latu!

Komisijā mēs par to diskutējām un konstatējām, ka ministrijai savos iekšējos resursos ir jāatrod vēl 15,1 miljons latu. Saskaitiet, lūdzu, kopā, un veidojas 29,1 miljons latu. Izglītības un zinātnes ministrija aizgāja pildīt šo mājasdarbu. Viņi neatrada 15,1 miljonu, bet viņi atrada 7 miljonus. Un liels bija mūsu pārsteigums, ka tieši par šiem 7 miljoniem, ko ministrijai izdevās atrast savos iekšējos resursos, Finanšu ministrija tūlīt samazināja savu dāsno 14 miljonu piedāvājumu. Sak’, ja jau jūs atradāt līdzekļus pie sevis, tad mēs jums 14 miljonus vairs nedosim! Līdz ar to no Finanšu ministrijas, no struktūrfondu programmas, vairs ir iedoti tikai 7 miljoni. 7 miljoni plus vēl 7 miljoni, kurus Izglītības un zinātnes ministrija atrada savās rezervēs. Tātad kopā, Rugātes kundze, ir 15 miljoni! 15, lai būtu plus otrs. (No zāles dep. A.Rugāte: “Tas, ko vajadzēja!”) Tie nav 29! Mīļie deputāti, lūdzu, paņemiet no saviem bērniem un mazbērniem aritmētikas grāmatas! Atkārtojiet! Tie nav 29! Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram. (Aplausi.)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es gribu drusciņ atgādināt jums priekšvēsturi tieši saistībā ar šo jautājumu. Jūs jau atceraties, ka pirms kāda mēneša valdība paziņoja, ka ir atrasti līdzekļi, lai pieliktu pie skolotāju algas likmes, pie 21 kontaktstundas, 40 latus. Un vairāk ne santīma! Budžets jeb budžeta projekts esot sabalansēts, un tā tālāk, un tā joprojām. Tad sākās protesti. Arodbiedrības sāka izvirzīt prasības, un tā tālāk. Skolotāji stāvēja pie Saeimas, un valdība atrada līdzekļus, lai palielinātu ar nākamo gadu… ne ar janvāri, bet ar 1.septembri skolotāju algu, tās likmi, par 60 latiem. Pielikums tātad sastāda 60 latu.

Nākamais. Uz mūsu komisiju, par ko jau stāstīja Šadurska kungs, atnāca arodbiedrības pārstāvji un ministrijas pārstāvji, un tur kādā brīdī visi deputāti – gan no pozīcijas, gan no opozīcijas – vienojās, ka vēl ir jāpieliek skolotājiem piecas papildu apmaksātas stundas. Tāda bija arī arodbiedrības prasība. Un komisija uzdeva vai lūdza Izglītības un zinātnes ministrijai atrast šos līdzekļus. Ja es nekļūdos, ministrija 24.oktobrī iesniedza komisijai faktiski garantijas vēstuli: “Jā, daļa līdzekļu ir atrasta, tātad varēsim piemaksāt vai maksāt arī par piecām papildu stundām.” Mēs, visi deputāti, bijām priecīgi, bet pēc pāris stundām kļuva zināms, ka Ministru prezidents Izglītības un zinātnes ministrijai aizliedz to darīt, un viss pavērsās ar kājām gaisā. Ministrija attiecīgi atsauca savu garantijas vēstuli, kurā bija minēts, kur un kādus līdzekļus šim mērķim var dabūt. Mēs tomēr vēlreiz apspriedām šo jautājumu komisijā, un visu partiju, visu frakciju pārstāvji – gan no Tautas partijas, gan no Zaļo un Zemnieku savienības, gan no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš”, gan no “Saskaņas Centra”, PCTVL… un TB/LNNK… Visi, es atkārtoju, visi pateica, ka atbalstīs šo priekšlikumu, kuru iesniegs kā komisijas priekšlikumu, ka katrs runās savā frakcijā, ka aģitēs par to.

Tagad ir pienācis šis brīdis. Vai mēs pietiekami novērtējam skolotāju darbu? Vai mēs saprotam, ka no skolotāja, no tautas skolotāja, ir atkarīga valsts tagadne un valsts nākotne? Un galu galā – vai mēs iestājamies par skolotāju vai neiestājamies?

Es, bez šaubām, aicinu balsot “par”. Un man gribētos redzēt, kā balsos Ābiķa kungs, kā balsos Tabūna kungs, kā balsos pārējie komisijas deputāti.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu nebūt greizsirdīgiem, jo nav taču svarīgi, vai priekšlikumu ir iesniegusi komisija vai Leiškalns, vai deputāts Dobelis, vai deputāts Pliners… Galvenais ir tas, lai būtu rezultāts. Un šobrīd rezultāts ir tāds, ka valsts saistības pret pedagogiem mēs izpildīsim un ka no nākamā gada 1.septembra pedagogu algas tiks paaugstinātas 60 latu apmērā par likmi. Turklāt mēs vēl esam atraduši iespējas papildus piešķirt 1,5 miljonus, lai pārietu uz vienotu darba algas samaksu.

Tā ka, cienījamie kolēģi, saistības mēs esam izpildījuši. Balsosim!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Paldies, deputāti!

Jūs jau redzat, ka Budžeta likumam ir tā īpatnība, ka nevar summēt šos priekšlikumus, bet maliņā es atļāvos pierakstīt, ka tas zināmā mērā jau ir atbalstīts.

Un vēl es gribētu jums pateikt… Arī Kariņa kungs tur bija klāt, kad Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvis teica: “Nu pamaz jau ir, bet valdība godīgi pilda to, par ko bijām vienojušies.”

Un ar šiem 15,5 miljoniem viņi, ja nu gluži nav apmierināti, tad vismaz ir gandarīti. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par 49. ir runa…

K.Leiškalns.

Jā, par 49.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 30, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Un te nu atkal ir deputāta Leiškalna 50.priekšlikums, ar kuru deputāts novirza pedagogu darba samaksas paaugstināšanai vēlreiz 7 miljonus, un komisija, kā par brīnumu, to atbalsta. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

51. ir Izglītības… (No zāles: “Tas nav izskatāms! Balsot!”) Jā, tas vairs nav skatāms, jo ir atbalstīts finansiāli līdzvērtīgs iepriekšējais priekšlikums. Bet deputāti, protams, var aicināt balsot…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par 51. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 33, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

52.priekšlikums ir saņemts no politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas, kur par bāzi ir ņemti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurus savukārt mēs neatbalstījām bāzes likumā. Pedagogu darba samaksas paaugstināšanai tika paredzēts novirzīt 18 miljonus. To komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 36, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Analoģisku – 52. – priekšlikumu ir iesniegusi politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija. Tas pats līdzekļu avots, tie paši 18 miljoni, un tas pats komisijas verdikts – neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 49, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

54.priekšlikumā politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ierosina paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozi par 72 miljoniem un šos 72 miljonus novirzīt uz Izglītības un zinātnes ministriju. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 51, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

55. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Tas ir līdzīgs iepriekšējam – vispārējo valdības dienestu izdevumu samazināšana par 38 700 000 un šo līdzekļu novirzīšana uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

56.priekšlikumā Ministru kabinets pārceļ asignējumu no Finanšu ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Pirms skatām nākamo priekšlikumu, man jums ir jāpaziņo, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu šodienas darba kārtību izskatīt bez pārtraukuma no pulksten 15 līdz pulksten 15.30. (No zāles: “Nē, nē! Pareizi!”)

Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izskatīšanu bez pārtraukuma no pulksten 15 līdz pulksten 15.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 21, atturas – 7. Darba kārtība tiks skatīta bez pārtraukuma.

K.Leiškalns.

57. – Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz asignāciju pārcēlumu no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Zemkopības ministriju sadaļā “Zinātne”. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

58. – Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Satiksmes ministrijā. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

59. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz novirzīt līdzekļus uz Labklājības ministriju ārstniecības personāla darba algas palielināšanai. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Savukārt 60.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija, kas iepriekšējos likumos paredzēja pacelt akcīzes nodokli, to grib novirzīt uz Labklājības ministriju. Komisija to nevar atbalstīt un aicina neatbalstīt arī jūs. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 42, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

61.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija ņem līdzekļus no Finanšu ministrijas un pārceļ tos uz Labklājības ministriju ārstniecības personāla darba algas paaugstināšanai. Komisija to nevarēja neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

62.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija atkal bāzējas uz neatbalstīto akcīzes nodokļa paaugstināšanu un vēlas to pārcelt uz Labklājības ministriju. Komisija neatbalsta. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 62. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

63.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija pārceļ naudu no Finanšu ministrijas uz Labklājības ministriju personāla darba algas paaugstināšanai. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

64.priekšlikumā atkal parādās akcīzes nodokļa paaugstinājums, kuru mēs neatbalstījām. Iesniedzēja ir Sociālo un darba lietu komisija, kas aicina pārcelt līdzekļus uz Labklājības ministriju. Atbildīgā komisija to nevarēja atbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Turpretī komisija ir atbalstījusi 65. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

66. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – nav atbalstāms, jo netika atbalstītas akcīzes nodokļa izmaiņas. Komisija aicina neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

67.priekšlikumā politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija veic līdzekļu iekšējo pārdali Labklājības ministrijas valsts pensiju speciālajā budžetā 76 miljonu latu apjomā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Frakcija “Saskaņas Centrs” piedāvā paaugstināt pensijas jau no 1.janvāra. Runa ir par to, ko solīja Labklājības ministrija, kas jau sen visās avīzēs ir izsludināts, ka pensionāri no 1.janvāra saņems aptuveni 7 latus par darba stāžu. Nu ir parādījušies nosacījumi: pensijai vajag būt mazākai par 135 latiem, bet darba stāžam jābūt lielākam par 30 gadiem. Bet tik un tā, kā es saprotu, tas tomēr skars ļoti lielu pensionāru skaitu, un šie cilvēki to gaida.

Es un arī mani kolēģi frakcijā uzskatām, ka janvāris un februāris būs visgrūtākie mēneši pensionāriem, un šī piemaksa viņiem būtu ļoti lietderīga. Es zinu, ka Finanšu ministrija ir atbalstījusi šo piemaksu tikai no 1.jūlija. Ļoti labi ir tas, ka Sociālo un darba lietu komisija izdarīja ministrijas darbu un atrada iespēju jau mēnesi agrāk sākt šo izmaksu. Taču mūsu frakcijas deputāti un personīgi es uzskatām, ka mēs varam atļauties maksāt šo piemaksu jau no 1.janvāra.

Paskaidrošu – kāpēc. Tāpēc, ka finansējums nāk no speciālā budžeta, pārpalikums speciālajā budžetā ir, es pat teikšu, lielāks nekā vajag – tas ir lielāks par pusmiljardu. Šis pasākums izmaksās nepilnus 20 miljonus. Šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā visvairāk cieš pensionāri – tie godīgie pensionāri, kuri ir nostrādājuši 30 gadus, bet kuriem valsts nevar garantēt ienākumus līdz 135 latiem. Viņi to ir pelnījuši. Un visas tās politiskās spēles, runas par to, no kura datuma maksāt… Tām vairs nav nekādas nozīmes, jo šim jautājumam vajag pieiet pragmatiski. Cilvēkam šie 7 lati var izglābt dzīvību, tāpēc ka janvārī 7 lati būs ļoti vajadzīgi šim pensionāram. Un valsts nebūs ļoti daudz zaudējusi, ja atradīs 20 miljonus un sāks šīs izmaksas jau no 1.janvāra.

Es lūdzu atmest varbūt šīs politiskās pretenzijas pret “Saskaņas Centra” frakciju. Mēs esam gatavi atbalstīt šo priekšlikumu neatkarīgi no tā, no kuras frakcijas tas nāktu, arī no TB/LNNK frakcijas vai no jebkuras citas. Galvenais, lai mēs šo piemaksu varētu sākt maksāt jau no 1.janvāra, tāpēc ka mēs varam to atļauties… es domāju, valdība to var atļauties, jo sociālais budžets ir ar lielu pārpalikumu.

Es saprotu, ka tas nevar ietekmēt arī mūsu proficītu budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es pacentīšos radoši papildināt savu kolēģi Andreju Klementjevu. Situācija ir tāda, ka 2008.gadu valstī ir plānots sākt ar Latvijā vēl neredzētu regulējamo cenu pieaugumu. Iedzīvotājiem par elektrību būs jāmaksā par 33 procentiem vairāk, par gāzi – par 40 procentiem vairāk, par sabiedriskā transporta pakalpojumiem – par 25 procentiem vairāk. Un atbilstoši gāzes cenas pieaugumam pieaugs arī siltumapgādes tarifi, neizbēgama būs akcīzes nodokļa palielināšana, naftas cenu pieaugums pasaulē, tas pats notiks ar naftas produktiem. Eksperti apgalvo, ka šo tarifu un nodokļu izmaiņas tiešā veidā palielinās inflāciju par 3,5 procentiem, bet kopējā inflācija varētu sasniegt 15 procentus. Šajā situācijā valdība un Saeimas vairākums joprojām nav atradis par iespējamu no 1.janvāra pensionāriem palielināt piemaksu par darba stāžu, kas ļautu izdzīvot pašiem trūcīgākajiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gadam ar ļoti niecīgu pensiju.
Valdība tādā veidā cerēja pusgadā ietaupīt 16 miljonus latu no valsts pensiju budžeta. Valdošās koalīcijas deputāti par pensionāriem “apžēlojās” (pēdiņās) un pensiju budžetā piemeta klāt 2,7 miljonus latu, lai paaugstinātās pensijas varētu maksāt jau no 1.jūnija, nevis no 1.jūlija, kā to plānoja valdība.

Ņemot vērā to, ka pārpalikums valsts speciālajā budžetā, no kura maksā pensijas, 2008.gadā sasniegs astronomisku skaitli – gandrīz 1 miljardu latu, valdošo partiju cinisms pret pensionāriem ir vienkārši grūti aptverams.

Neviens neprasa visu pensiju budžeta pārpalikumu sadalīt pensionāriem, kā to apgalvo finanšu ministrs un bijusī labklājības ministre. Pensionāru vēlmes ir daudz pieticīgākas – tikai izdzīvot drakoniskajos inflācijas apstākļos. Patiesībā valdošās partijas taupa pensionāru naudu, lai to varētu izmantot valsts pārvaldei un dažādām greznumlietām un vienlaikus lai varētu labi izskatīties pasaules acīs: “Redziet, mums taču budžets ir ar proficītu!” Aprēķins savā vienkāršībā ir ļoti cinisks – no pensionāriem valstij taču vairs neko nevajag! Viņi nav ne policisti, ne medmāsas, ne skolotāji, bez kuriem ir grūti iztikt. Pensionāri uz Īriju jau neaizbrauks.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija neatbalsta šādu valsts budžeta politiku un aicina atbalstīt mūsu 67.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Nav ko piebilst. Aicinu balsot pret frakcijas “Saskaņas Centrs” 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

68.priekšlikums saņemts no frakcijas “Saskaņas Centrs”. Tas ir līdzīgs iepriekšējam. Vismaz summa ir tieši tāda pati. Iekšējā pārdale. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

69.priekšlikums nācis no Sociālo un darba lietu komisijas, un tajā ir runa par pensiju paaugstināšanas termiņa pārcelšanu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem 130 miljonus aicina pārcelt uz valsts pensiju speciālo budžetu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL frakcija uzskata, ka nav pareizi palielināt budžetu uz pensionāru rēķina. Pensionāri ir tāda iedzīvotāju kategorija, kas nevarēs sagaidīt gaišo nākotni. Mums ir vismazākās pensijas Baltijas valstīs un vislielākā mirstība.

Un šogad ir pirmais gads, kad budžets ir ar proficītu… kad nauda budžetā ir. Un sakarā ar to ir tapis šāds PCTVL frakcijas priekšlikums, kas pilnībā nodrošina Latvijas Pensionāru federācijas prasības.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija aicina neatbalstīt 70.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 48, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

71. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums par 16 miljonu latu pārcēlumu no vispārējiem valdības dienestiem uz Labklājības ministriju. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Šis 71. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – valsts 2008.gada budžetā runā par pienākumu pret vecajiem cilvēkiem, kā to daudzi te jau pirms manis ir uzsvēruši. To mums, saviem vēlētajiem priekšstāvjiem, šorīt no rīta centās atgādināt arī pensionāri, stāvēdami pie Saeimas durvīm. 18.gadsimta filozofs Tomass Peins šajā sakarā būtu teicis: “Ja sirdsapziņas impulsi būtu tīri, pastāvīgi un tiktu bez ierunām uzklausīti, tad cilvēkiem nekādi citi likumdevēji nebūtu vajadzīgi.” Tomēr izrādās, ka arī vēl šodien likumdevēji ir tikpat vajadzīgi kā pirms divsimt gadiem, jo sirdsapziņas impulsi 2008.gada budžeta projektā attieksmē pret vecajiem cilvēkiem ir diezgan pavāji.

Vai gan citādi šīs valdības vadītājs Aigars Kalvītis atļautos nepildīt pensionāriem doto solījumu par piemaksu pie pensijas, sākot no 2008.gada 1.janvāra, un vai gan valdība atļautos pārbīdīt šo izmaksu sākumu uz gada vidu, ignorējot sociālā budžeta ievērojamo pārpalikumu, kas nākamajā gadā sasniegs jau gandrīz vienu miljardu latu? Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, apspriežot šo nožēlojamo situāciju, Finanšu ministrijas pārstāvji atzinās, ka Finanšu ministrijai nav bijis iebildumu pret 1.janvāri un ka šā izmaksas datuma pārbīdīšana ir notikusi valdībā. Acīmredzot tādēļ, lai pamatbudžetā būtu iespējams iekļaut vēl kādus izdevumus un lai tiem pietiktu sociālā budžeta pieseguma.

Savukārt sociālie partneri Labklājības ministrijas pārstāvjiem tajā pašā sēdē vaicāja, kāpēc Labklājības ministrija pat ar sociālo partneru pilnīgu atbalstu tomēr nav spējusi aizstāvēt šo pašu solījumu arī no savas puses. Kur tad īsti ir notikušas labklājības ministres dramatiskās cīņas par pensionāru tiesībām saņemt četrdesmit santīmu piemaksu pie pensijas jau no 2008.gada 1.janvāra, ja tās nav bijušas pamanāmas? Vismaz šajā zālē labklājības ministre Dagnija Staķe ne reizi nav kāpusi tribīnē, lai par to mums vēstītu un kā labklājības ministre pati pirmā iestātos pret to, ka šādā veidā tiek manipulēts ar sociālo budžetu. Mēs neesam viņas drosmi un konsekvenci šeit, šajā zālē, ne redzējuši, ne dzirdējuši.

“Cilvēki tiecas būt godīgi, taču kļūst godīgi, tikai rīkojoties godīgi,” ir teicis Aristotelis. Nedrošība, nestabilitāte, nespēja paļauties uz varas partiju godaprātu biedē un veca cilvēka dzīvi padara sāpīgu. Latvijā ir apmēram četrsimt septiņdesmit viens tūkstotis pensionāru, un vairāk nekā 80 procenti no viņiem dzīvo zem iztikas minimuma. Un viņu galvenais iztikas avots ir pensija. Tā tiek tērēta uzturam, mājoklim un veselībai, jo nekam citam nepietiek, lai gan ļoti gribētos dzīvot cienīgas vecumdienas…

Centrālās statistikas pārvaldes pētījums, piemēram, Tukuma rajonā, liecina, ka pat vienu nedēļu gadā būt prom no mājām uz sava rēķina nevar atļauties deviņdesmit trīs procenti pensionāru. Sešdesmit septiņi procenti ir atbildējuši, ka viņi nevar pat katru otro dienu atļauties ēst gaļu vai zivi. Un deviņdesmit četri procenti pensionāru nebūtu spējīgi tērēt sešdesmit latus kādu neparedzētu izdevumu segšanai. Tā viņiem vienkārši būtu dramatiska, neiespējama situācija.

Cienījamie kolēģi! Tas, ka valdība savus plānus 2008.gada budžetā būvē uz veco ļaužu rēķina, nav ne saprotams, ne paskaidrojams, ne atbalstāms. Tas, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija panāca pensiju piemaksu par vienu mēnesi agrāk, ir apsveicams, bet tas nav solītais. Frakcija “Jaunais laiks” šajā 71.priekšlikumā prasa, pirmkārt, četrdesmit santīmu piemaksu pie pensijas sākt izmaksāt jau no 2008.gada 1.janvāra, kā amatpersonas pensionāriem to ir solījušas, un, otrkārt, norāda arī finanšu avotu nepieciešamajiem 16 miljoniem latu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu samazināšana par 3 procentiem ļautu samazināt pamatbudžeta deficītu un sociālā budžeta pārpalikumā atraisītu līdzekļus pensiju piemaksām no nākamā gada sākuma.

“Nesamin citus, un tu celsies pats!” ir teicis Rainis. Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, atdzīvināt sevī sirdsapziņas impulsus un atbalstīt šo “Jaunā laika” priekšlikumu, kā arī Latvijas Pensionāru federācijas prasību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā ar grūtu sirdi aicinu neatbalstīt 71.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 28, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

72.priekšlikumā lasāms deputāta Kabanova asignācijas pārcēlums no Aizsardzības ministrijas uz Tieslietu ministriju. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamais tieslietu ministr! Šajā nedēļā Pārlielupes cietumā no saindēšanās nomira divi ieslodzītie. Tas rāda tikai to, ka situācija Latvijas tā sau­camajās labošanas iestādēs nav normāla.

Pirms nedēļas mēs uzdevām tieslietu ministram jautājumu par situāciju Pārlielupes cietumā. Viņš savā atbildē rakstīja, ka tad, ja izdosies atrast papildu līdzekļus cietuma virtuvei, šajā gadā šo virtuvi varēs izremontēt.

Manuprāt, ir jādomā arī par to, ka labošanas iestādes nepilda savu funkciju. Cilvēki kļuvuši par recidīvistiem, tāpēc ka mūsu cietumi funkcionē kā vecais “gulags”. Es personīgi pirms mēneša biju Pārlielupes cietumā… (No zāles: “O-o-o!”)… un varu jums apliecināt: šis cietums atrodas ļoti bēdīgā stāvoklī! Tas tika uzcelts pirms 50 gadiem, un tur cilvēki vienkārši mokās.

Es nedomāju, ka šis ir piemērots laiks humoram, cienījamie kolēģi deputāti, jo pēdējie notikumi mūsu valstī rāda to, ka nevienai amatpersonai, arī izciliem politiķiem nav imunitātes un apdrošināšanas pret cietumu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 55, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

73.priekšlikumā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina palielināt darba algas Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

74. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā – arī ir runa par darba algu paaugstināšanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

76. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – piedāvā, nepaaugstinot akcīzes…

Sēdes vadītājs.

75.priekšlikums!

K.Leiškalns.

Ā, es neuzliku brilles! Es atvainojos, jā, tas tik tiešām ir 75. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo netika atbalstīta tā ieņēmumu bāze – akcīzes nodokļa palielinājums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 47, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

76. – Ministru kabineta priekšlikums – paredz līdzekļu iekšēju pārdali Tieslietu ministrijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Puse priekšlikumu ir izskatīta.

Arī 77. ir Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali Tieslietu ministrijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina atbalstīt 78.priekšlikumu. Arī tajā ir runa par līdzekļu pārdali Tieslietu ministrijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Deputāts Krastiņš ierosina no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārcelt 150 tūkstošus uz Tieslietu ministriju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

80. – Ministru kabineta priekšlikums, kurā paredzēts līdzekļu pārcēlums uz Vides ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 81.priekšlikumā paredzēts līdzekļu pārcēlums uz Vides ministriju. To ierosina Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

82.priekšlikums ir saņemts no Ministru kabineta, un tas paredz līdzekļu pārcēlumu no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Vides ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

83.priekšlikumā tiek piedāvāta līdzekļu iekšēja pārdale Vides ministrijā. Priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

84. ir frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums par vispārējo valdības dienestu naudas novirzīšanu uz Kultūras ministriju. Tas nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

85.priekšlikumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no Aizsardzības ministrijas novirza naudu kultūras darbinieku algu paaugstināšanai. Komisija ir atbalstījusi. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Jā, jā! Ejam tālāk!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 86.priekšlikumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija no Aizsardzības ministrijas uz Kultūras ministriju algu paaugstināšanai novirza gandrīz 400 tūkstošus latu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Kultūras ministrijas līdzekļu iekšējo pārdali 87.priekšlikumā piedāvā Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Kultūras darbinieku algu celšanu, par līdzekļu avotu ņemot Aizsardzības ministrijas izdevumus, 88.priekšlikumā piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs priekšlikums par kultūras darbinieku algu paaugstināšanu saņemts no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Arī atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzekļu pārdale starp ministrijām tiek piedāvāta 90. – Ministru kabineta priekšlikumā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 91.priekšlikumā no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem aicina paaugstināt algas kultūras darbiniekiem. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 92.priekšlikums par Aizsardzības ministrijas līdzekļu pārasignēšanu uz Kultūras ministriju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

93.priekšlikumā frakcija “Jaunais laiks” piedāvā samazināt vispārējos valdības dienesta izdevumus, tātad arī investīcijas, un pārcelt līdzekļus uz Veselības ministriju. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

94.priekšlikumā Sociālo un darba lietu komisija aicina paaugstināt ārstniecības personāla darba algas. Komisija to ir atbalstījusi. (No zāles: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 95. – Ministru kabineta priekšlikums par Veselības ministriju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

96. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir balstīts uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu, kas šodien nenotika, un komisija aicina to neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 43, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

97. ir Ministru kabineta priekšlikums par Veselības ministriju. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

98. – Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārcēlumu no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Veselības ministriju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ierosina izmaiņas pamatbudžetā. Tā paaugstina ieņēmumu prognozi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pārceļot uz Veselības ministriju 45 miljonus latu. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pirms vēlēšanām, tajā laikā, kad Veselības ministriju vēl vadīja Gundars Bērziņš, mediķiem ar arodbiedrību bija noslēgta vienošanās, ka gadu no gada un kādā apmērā tiks palielināts atalgojums mediķiem.

Es līdz šim domāju, ka ir saskaņots paraksts starp Veselības ministriju un starp arodbiedrību un ka tas tiek saskaņots ar Finanšu ministriju. Taču tikai tagad es sapratu, ka tas, kas tieši pirmsvēlēšanu laikā tika apsolīts policistiem, mediķiem un skolotājiem, bija tikai solījumi, kuriem nebija seguma. Tiem nebija pamata, tā bija tikai vēlme palielināt atalgojumu.

Taču solījumi ir jāpilda, un to mēs dzirdējām gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī no mediķiem tad, kad mediķi bija uzaicināti uz Latvijas Ārstu biedrību. Šie solījumi ir jāpilda!

Un tieši tāpēc frakcija “Saskaņas Centrs” piedāvā palielināt mediķiem atalgojumu, lai izpildītu to, kas savā laikā tika apsolīts un kas tika parakstīts.

Ņemot vērā to, ka tagad diezin vai mūsu priekšlikums tiks atbalstīts, neskatoties uz to, ka mediķi sola tālāk virzīt šo lietu un sūdzēt valdību tiesā, mēs tomēr aicinām visus deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu un izpildīt tos solījumus, kas savā laikā tika doti. Tās varbūt bija priekšvēlēšanu vēlmes, bet tomēr vajag izpildīt to, kas bija apsolīts.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs gribam paaugstināt ieņēmumu bāzi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kāpēc mēs to darām? Katru gadu analizējot procesus, mūsu finanšu speciālisti ir saskaitījuši, ka katru gadu, sastādot budžetu, prognoze ir bijusi mazāka, nekā pēc tam ir bijis pats nodoklis. Mēs jau zinām, ka nākamgad būs lielāka minimālā darba alga, ka būs lielāks neapliekamais minimums, un mūsu speciālisti saskaitīja, ka Ministru kabinets, sastādot budžetu, ir samazinājis ienākumus… to prognozi vismaz par 45–50 miljoniem.

Savukārt mēs piedāvājam 45 miljonus novirzīt tieši mediķu atalgojumam, un ar to valdība pildīs savus solījumus. Mani izbrīna tas, ka Veldres kungs, kas tikai nupat atnāca, nav teicis šodien nevienu vārdu par to, vai viņš var vai nevar pildīt tos solījumus, kurus varbūt ir devis iepriekšējais ministrs. Viņš vispār neko nav teicis. Arī mediķiem – ne. Iepriekšējā reizē, kad mēs pieņēmām šo budžetu pirmajā lasījumā, mēs visi redzējām, ka viņš bēga no žurnālistiem.

Tad pildīsim solījumus!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Veselības ministrs, izrādās, bija pieteicies debatēs.

V.Veldre (veselības ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Cienījamie klātesošie! Divreiz tika pieminēts Veldres uzvārds. Veldre atnāca parunāties, lai saliktu zināmā mērā visu pa plauktiem. Nav manā dabā no kāda bēgt.

Tagad par lietas būtību – par solījumiem, par solījumu pildīšanu un par medicīnas darbinieku algu paaugstināšanu. Ir divi dokumenti, un jūs labi tos zināt. Vai zināt šo dokumentu struktūru? Iespējams, konkrētos dokumentus arī nezināt.

Pirmais jautājums ir pamatnostādnes, kas risina, plāno un prognozē tādas nozares kā medicīnas attīstība tuvākā vai tālākā nākotnē dažādu gadu griezumā. Konkrēti tie ir trīs, pieci vai desmit gadi. Tas ir viens. Un par šo dokumentu mums ir domstarpības ar arodbiedrību. Tur bija minēts plānotais cilvēkresursu skaits, uzņemto studentu skaits, bet tur nebija plānots konkurss. Taču mēs to izdarījām – veicām kampaņas, lai beidzot arīdzan medicīnā abās augstskolās parādītos konkurss. Tas priecē.

Priecē arī kāds cits fakts – tas, ka konkrēti slimnīcu īpašnieki, kas ir saimnieki savās slimnīcās, aicina arīdzan jaunos rezidentus tur strādāt, domā arīdzan par dažādu veidu profilēto skolu izveidi, piemērs tam ir Rēzekne.

Nākamais piemērs. Šā gada 1.septembrī studēt sāka četrdesmit astoņi ārstu palīgi. Tā ir konkrēta rīcība bez jebkādas, es uzskatu, pat vajadzīgas vai nevajadzīgas… Bet šī bija attaisnota reklāma.

Nākamais jautājums – cilvēkresursu programma, kas ir skatīta arī valdībā. Debates ir vilkušās vairāku gadu garumā, un arī šī programma bija vizēta no arodbiedrības puses (uzsveru – vizēta!). Taču tur ir tāda lieta kā pielikumi, kas paredz konkrētu plānoto vidējo algu, konkrētu plānoto darba algas samaksas sistēmu tautsaimniecībā, un šajā ziņā ir domstarpības. Vidējo algu var saplānot un identificēt tikai pēc pilna plānošanas gada. 2007.gads vēl nav beidzies. Tur bija rakstīts – trīssimt divdesmit septiņi lati, bet ārstam divkārši – trīssimt divdesmit septiņi reiz divi – tātad sešsimt piecdesmit četri lati. Viens pret vienu, kas prasa pieaudzēt budžetu uz nākamo gadu par 38 miljoniem latu, kas ar valdības lēmumu ir arī piešķirts. Tā ka mums nevar pārmest, ka mēs nepildām solījumus.

Kopējais medicīnas algu fonds (vienkārši informācijai cienījamiem deputātiem): 2007.gadā – 175,5 miljoni latu, 2008.gadā – 213 miljoni latu. Kur šeit ir samazinājums? Samazinājuma nav! Protams, vajadzētu vairāk, vajadzētu vēl vairāk! Taču ir jārunā ne tikai par atalgojumu. Ir jārunā arī par medicīnas kvalitāti, par attieksmes maiņu, kas ir jādara gan valsts, gan pašvaldību slimnīcās.

Un vēl. Ir paredzēts algu pieaugums arīdzan ambulatorajā daļā, un stacionārajā daļā, kas arī skar cilvēkus, lai medicīna, tās pakalpojumu sadārdzināšanās neietu līdzi inflācijai, kā mēs to redzam. Mēs esam spējuši noturēt cenu pieaugumu sešu septiņu procentu robežās. Tas priecē.

Mans, ministra, uzdevums, kad es stājos šajā amatā, bija arīdzan cerību pilns, un es ceru, ka šīs cerības un šīs prognozes piepildīsies... Mans uzdevums ir panākt, lai mums medicīnā būtu vidējā alga Baltijas valstīs, lai mēs varētu apsteigt šinī gadījumā Lietuvu, kur bija zemākā alga, arī Igauniju. Pie šiem jautājumiem mums vēl būs jāstrādā nākotnē. Tā ka sistēma ir stabila, tā darbojas, bet tai vēl organiski ir jāattīstās.

Cienījamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vitālijam Orlovam, otro reizi.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais ministra kungs! Mēs šeit runājam tikai par atalgojumiem. Šeit nebija runa par to, kā attīstīsies nozare. Es šeit varu pieminēt arī to, ka kompensējamām zālēm bija domāts daudz vairāk līdzekļu, nekā ir tagad. Tos novirzīja Veselības ministrija. Tikai 500 tūkstoši, un jūs diezin vai varēsiet noliegt to, ko es redzēju pirms trim gadiem, – to, ka Bunduļa kungs rādīja, kā jāpalielinās kompensējamo zāļu sarakstam virzītajai naudai. Tā bija domāta daudz lielāka nekā tā, cik jūs tagad… jums izdevās palielināt. Un cik es…

Ja mēs vispār runāsim par Veselības ministrijas budžetu, nu diez vai inflāciju, kas sagaida nākamajā gadā veselības aprūpes iestādes, piešķirtā nauda varēs vienkārši tikai segt. Attīstīties slimnīcas diez vai varēs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šeit ministrs ļoti skaisti runāja par plāniem pieciem desmit gadiem, bet mediķiem paēst gribas arī šodien. Jūs ļoti skaisti runājāt par vidējo mediķu atalgojumu, bet tas ir tas pats, kas vidējā temperatūra slimnīcā. Paņemiet un pieprasiet (jums ir tāda iespēja), kāds atalgojums ir Rīgas slimnīcās, kāds atalgojums ir nomales slimnīcās. Un jūs uzzināsiet par to vidējo temperatūru slimnīcā – varbūt, ja pareizi saskaitīsiet… saskatīsiet tos ciparus.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija nevar atbalstīt bezatbildīgus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 52, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

100. – Ministru kabineta priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

101. – Ministru kabineta priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arīdzan 102. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

103. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par darba algas paaugstināšanu – ir atbalstīts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

104. – Ministru kabineta priekšlikums – tāpat ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 105. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

106. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – nebija atbalstāms atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

107. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

108. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts arī 109. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums Nr.110 nav atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums visiem klāt ir šī vēstule, kuru 2.novembrī parakstīja Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents.

Ko viņš lūdz no Saeimas? Viņš lūdz atrast 37 miljonus latu ārstu algu paaugstināšanai uz akcīzes nodokļa rēķina. Un tieši tas precīzi atspoguļots PCTVL frakcijas priekšlikumā.

Cienījamie draugi! Mana meita ir ātrās palīdzības ārste, un viņa joprojām cer uz manu kabatas naudu. Bet ne katram ārstam tēvs ir Saeimas deputāts. Ne katrs ārsts ir Valsts prezidents vai Saeimas priekšsēdētājs. Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs domāt par mūsu medicīnas nākotni, lai mūsu ārsti strādātu šeit, Latvijā, bet ne ārzemēs. Lai nebūtu ilgstošu tiesas prāvu, kurās Saeima droši var zaudēt. Aicinu atbalstīt mūsu ārstniecību! Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija aicina neatbalstīt 110.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

111. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu – komisija nevar atbalstīt, jo nav palielināts akcīzes nodoklis. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Turpretī komisija ir atbalstījusi 112. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kurš vērsts uz ārstniecības personāla darba algas paaugstināšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Uz akcīzes nodokli bāzēto 113. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu – komisija nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

114. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir vērsts uz medikamentu apmaksāšanu, – komisijas atbalstu ir ieguvis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat medikamentu apmaksāšanai Ministru kabinets ierosina priekšlikumu Nr.115. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums Nr.116 nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

117. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

118. – Ministru kabineta priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

119. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – neapšaubāmi, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts uz akcīzes nodokli bāzētais 120. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

121. – Ministru kabineta priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

122. – “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

123. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 123. – Ministru kabineta priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

124.

K.Leiškalns.

124. – Ministru kabineta priekšlikums. Atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 125. – Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts deputāta Kabanova priekšlikums Nr.126.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Deputātu Bērziņa, Kučinska, Krastiņa priekšlikums… M.Krastiņa un Andra Bērziņa… es nezinu, kura… 127.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

128. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

129. – Ministru kabineta priekšlikums… un atkal atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

130.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

131. – Tautas partijas frakcijas, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš”, Zaļo un Zemnieku savienības, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK… un jāsaka, ka arī visu citu Saeimā pārstāvēto frakciju priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

132. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 30, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

133. – visu Saeimas frakciju priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

134. – politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos… Golubova kungs, jūs bijāt pieteicies runāt par 134.priekšlikumu? Jums vārds.

Sākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Katru reizi mūsu frakcija piedāvā palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi, šoreiz par 10 miljoniem, apliekot ar nodokli ienākumus no dividendēm, hipotekārajām ķīlu zīmēm, valsts un pašvaldību parādzīmēm, un šajā gadījumā šo naudu novirzīt pabalstiem un kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem.

Jūs ļoti labi zināt, kāda tā ir problēma. Un to problēmu mēs nekādi negribējām risināt agrāk, bet pašreiz tā problēma ir samilzusi un to vajag risināt. Steidzīgi risināt.

Tāpēc mēs piedāvājam šo savu priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija nav atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 134. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 45, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

135. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums algu paaugstināšanai – atbalstīts. (No zāles: “Paldies Dievam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

136. – no akcīzes nodokļa nepaaugstināšanas izrietošs Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 43, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 137. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! (No zāles: “Saša runās!”) Es atvainojos. Arī šoreiz deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies debatēs. Es lūgtu laikus spiest pogas, lai es šeit laikus redzu.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā mēs piedāvājam virzīt simt tūkstošus latu no Aizsardzības ministrijas budžeta Salaspils memoriālā kompleksa renovācijai. Salaspils memoriālais komplekss ir komplekss, kurš saistīts ar armiju, ar karu. Un tāpēc mēs piedāvājam ņemt naudu tieši no Aizsardzības ministrijas. Tā ir neliela nauda, bet tā ir ļoti vajadzīga, lai saglabātu šo kompleksu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Priekšlikums labs, bet komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 43, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

138. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

139. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Frakcija “Saskaņas Centrs” aicina jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas paredz noņemt finansējumu Nacionālajai bibliotēkai un piešķirt 6 970 000 latu pabalstiem un kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem.

Šo cilvēku situācija ir traģiska un ar katru dienu kļūst vēl traģiskāka. Cilvēkus liek ārā no dzīvokļiem. Aizmetina ārdurvis ar metināmo aparātu. Tādi gadījumi arī ir bijuši. Izlauž dzīvokļu durvis. Draud īrniekiem ar vardarbību un tā tālāk. Vismaz ar pabalstiem vai kompensācijām palīdziet šiem cilvēkiem viņu centienos atrast kādu citu dzīvokli!

Pirmā partija, jūs tik skaļi piesaucāt Dieva vārdu pirmsvēlēšanu kampaņas laikā, ka laikam pat eņģeļi debesīs kautrīgi klusēja! Kur tad ir jūsu solījums izpildīt Dieva baušļus un nedarīt savam tuviniekam to, ko jūs paši negribētu sev?

Tēvzemieši! Mūsu tēvzemē dzīvo desmitiem tūkstošu nelaimīgu cilvēku, kuri zaudē jumtu virs galvas. (No zāles dep. J.Dobelis: “Okupanti!”) Un lielākā daļa no viņiem ir jūsu tautieši. Kāds ļauns gars piespiež jūs balsot pret denacionalizēto namu īrniekiem?

Tautas partija, jūsu nosaukumā ir minēts tautas vārds! Bet kur tad jūs bijāt 3.novembrī, kad tauta sapulcējās Doma laukumā?

Kur bija Zaļie un Zemnieki? Kur bija valdošās koalīcijas pārstāvji?

Šodien ir pienācis laiks, lai apdomātos, un pienācis pēdējais brīdis. Izdariet kaut vienu pretimnākšanas soli denacionalizēto namu īrnieku virzienā un atbalstiet mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

K.Leiškalns.

Komisijai nav ko piebilst. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

140. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – nav komisijā atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 39, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī 141. – frakcijas “Saskaņas Centrs”… (No zāles: “Balsot!”)… priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 47, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Priekšlikumos par izmaiņām 6.pielikumā ir atbalstīts 142. – Ministru kabineta priekšlikums…

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

143. – Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (Starpsauciens no zāles.)

K.Leiškalns.

Pie 7.pielikuma, pareizi, Šadurska kungs!

8.pielikumā ir 144. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9.pielikumā ir 145. – Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10.pielikumā savukārt ir 146. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11.pielikumā ir priekšlikums ar numuru 147, iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

148.priekšlikumā ir 12.pielikuma jaunā redakcija no Ministru kabineta. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

149.priekšlikums ir no Saeimas frakcijām… papildināšana ar jaunu pielikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

150. ir Ministru kabineta priekšlikums pie 17.pielikuma. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

150.priekšlikums? Rakstīts, ka komisija neatbalstīja.

K.Leiškalns.

Es atvainojos! Komisija šo neatbalstīja, jo mums ir savs izstrādāts. (No zāles: “Kā tā var kļūdīties?”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tātad 151.priekšlikums. Un pie šā priekšlikuma ir jāņem izdalītā lapiņa ar labojumu 1407F. Un tur ir viena tehniska kļūda, kas ir izlabota. Tā, tagad es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu Nr.151. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151.priekšlikumu!

K.Leiškalns.

Ar labojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. 151.priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns.

Un 152. nav jāatbalsta, jo tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas iepriekš nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to es aicinātu deputātus nobalsot par likumprojektu “Par valsts budžetu 2008.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2008.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 39, atturas – nav. Likums “Par valsts budžetu 2008.gadam” pieņemts. (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jāskata jautājums par priekšlikumu grozīt šodienas darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Aigara Kalvīša iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram, labklājības ministrei un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram” un izskatīt šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā kā nākamo pēc likumprojekta “Par valsts budžetu 2008.gadam” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem… (No zāles: “Ir, ir! Nav! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu? Deputāti prasa balsojumu par darba kārtības grozīšanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozījumiem un par to, ka šis jautājums kā nākamais iekļaujams šodienas darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 15. Darba kārtība grozīta.

A.Kalvītis (Ministru prezidents).

Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām gribu pateikt paldies par atbalstu valsts budžetam 2008.–2010.gadam. Es domāju, ka tas bija ļoti izšķirīgi un svarīgi – šo lēmumu pieņemt. Liels paldies gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem par atbalstu balsojumos.

Bet šobrīd, ņemot vērā to, ka valdībai pilntiesīgi ir jāturpina darbs līdz 5.decembrim, kad, kā esmu paziņojis, es atkāpšos un šis kabinets atstās savus amatus, mums ir vairāki ļoti svarīgi gan ar ārlietām, gan pašvaldībām, gan valdību kopumā, gan ar labklājību saistīti jautājumi, kas šobrīd, šinī laika posmā, ir jārisina. Tāpēc es rosinu balsot par trīs ministru iecelšanu, kuri pildīs savus pienākumus līdz 5.decembrim. Tātad aicinu atbalstīt ārlietu ministra amatam Māri Riekstiņu, pašvaldību lietu ministra amatam – Edgaru Zalānu un labklājības ministra amatam – Ivetu Purni.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos, Aleksandrs Golubovs vēlas debatēt.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Viens no iemesliem, kāpēc es balsošu “pret” šo Ministru prezidenta priekšlikumu, ir tas, ka viņš neapsolīja mums, ka šie ministri, kuri nostrādās mazāk par mēnesi, nesaņems kompensācijas. Diemžēl par vienu mēnesi trīs mēnešalgas – tas ir par daudz!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runāt pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šobrīd es negribētu tik daudz pievērsties ministru personībām, jo, kā zināms, viņu dzīves apraksti mums tika izsniegti tikai šodien ap pusdienlaiku, tā ka tāda nopietna iepazīšanās ar Latvijas valdības ministriem mums izpalika.

Es gribētu runāt par Kalvīša izveidoto jauno Latvijas politiskās pārvaldes modeli, par ko, es domāju, būtu ļoti nopietni jāieinteresējas politologiem ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.

Tātad, ko piedāvā Kalvītis? Kalvītis piedāvā to, ka nevis valdība atkāpjas, kā tas ir parasti un… (No zāles: “Par tēmu! Par tēmu!”)

Sēdes vadītājs.

Es lūgtu jūs runāt par lēmuma projektu.

A.Kampars.

…un prezidents tajā brīdī nominē jaunu Ministru prezidenta kandidātu, notiek diskusijas, kā tas ir parlamentārā valstī, bet gan kaut ko pilnīgi savādāku. Tātad Kalvītis saka: “Es kaut kad varbūt atkāpšos.” Tad notiek sekojošs process: jau esošā koalīcija paziņo, ka viņa jau ir pie varas un ka viņa jau ir tā, kas dalīs krēslus, un tajā brīdī principā sabiedrība vairs neko nesaprot. (No zāles: “Par tēmu!”) Es šādu modeli gribētu saukt par kolektīvo monarhiju. Jo kolektīvā monarhija nozīmē to, ka pie varas ir nemainīgs politiķu loks, kurš tikai savā vidū…

Sēdes vadītājs.

Kampara kungs, lūdzu, runājiet par lēmuma projektu.

A.Kampars.

Es ļoti tiešā veidā runāju par lēmuma projektu. Tas attiecas uz konkrēto ministru personībām un uz valdības darbu kopumā. Tātad šī kolektīvā monarhija ir tā, kas acīmredzot turpmāk Latvijā dominēs. Vairs nebūs sabiedrībā diskusiju par to, kas ir koalīcija, kas tajā strādās, kas ir Ministru prezidenta kandidāts un kas ir ministri. Tieši otrādi. Jau kaut kur ieprogrammētas partijas politiķi savā vidū pārkrāmēs cits citu no viena krēsla uz otru krēslu, un turpmāk mēs redzēsim, ka krēsls gandrīz vai pārmantosies. Tātad Latvija ir ieguvusi kaut ko līdzīgu monarhijai, tikai tādai, kuru veido nevis viens cilvēks, bet pārsvarā dažas politiskās partijas.

Es ļoti, ļoti ceru, ka nākamās vēlēšanas nebūs tādas, ka tajās varēs piedalīties tikai dažas politiskās partijas, un tas būs pamatots ar to, ka vienīgi šīs partijas spēj nodrošināt taisnību, ka tās nodrošinās nevis haosu, bet gan kārtību, taču notiks tieši otrādi – demokrātija tiks slīcināta.

Kolēģi! Šie pagaidu ministri ir ņirgāšanās par demokrātiju, tā ir ņirgāšanās par godprātīgu darbu! Ko viņi varēs izdarīt mēneša laikā bez nopietna mandāta? Ko šie ministri, piemēram, pašvaldību ministrs, cienījamais Kuldīgas mērs Zalāna kungs, varēs veikt reformas ziņā? Kāds ir viņu mandāts šajā mēneša laikā? Vai tiešām kāds viņiem spēj dot garantiju, ka pēc mēneša viņus atkal šeit apstiprinās?

Tieši tāpēc man tās bažas ir tik lielas. Ja mēs Latvijā tiešām vēlamies ieviest jaunu politisko sistēmu ar nosaukumu “kolektīvā monarhija”, tad atbalstām šādu priekšlikumu!

Es aicinu neņirgāties par šiem trim godīgajiem cilvēkiem, šobrīd šo jautājumu atlikt un normāli runāt par normālu valdības veidošanas procesu, kurā, tiklīdz ministru prezidents atkāpjas, politiskās partijas runā savā starpā, Valsts prezidents izvirza premjera kandidātu, un tas viss notiek tā, kā demokrātiskā valstī jānotiek.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Mūsu apvienība ir pilnīgi pretējās domās tam, kā domā Kampara kungs. Ir pilnīgi bezatbildīgi atstāt kādu sfēru bez konkrēta ministra, vienalga, vai tas ir mēnesis, vai tās ir divas dienas vai trīs dienas. Līdz ar to mēs deleģējam savu cilvēku, un tā ir Iveta Purne, jums visiem ir izdalīts viņas dzīves gājums.

Un, runājot par Ivetu Purni, mēs viennozīmīgi paskaidrojam, ka viņa noteikti neņems šīs kompensācijas – ne tās kompensācijas, kas viņai pienākas, par parlamentāro sekretāru esot… pārejot uz ministra amatu, ne arī pēc tam šīs kompensācijas, kas viņai pienāksies, atstājot ministra amatu.

Tas ir viennozīmīgi.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Hankam.

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šeit runāja par ministriem. Un es pilnībā atbalstu Ministru prezidentu, ka šie ministri ir jāievēlē. Šeit runāja par to, ko tad ministri varēs izdarīt.

Es konkrēti gribu runāt par manu bijušo kolēģi, ko mēs šodien varbūt apstiprināsim amatā, – par Zalāna kungu.

Mēs esam kopā strādājuši, es zinu, ko viņš var, kādas ir viņa spējas. Un viņš ir pietiekami labs Kuldīgas pilsētas domes vadītājs – Kuldīga aug, briest un attīstās, un viņš šajā te laikā līdz 5.decembrim daudz ko izdarīs, jo pašvaldību reforma uz priekšu ir jāvirza.

Un es aicinu visus balsot par pašvaldību lietu ministru.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mans kolēģis Artis Kampars, manuprāt, ļoti pareizi sacīja, ka dabiskā lietu kārtība būtu tāda, ka beidzot Kalvīša kungs ir sapratis, ka vienīgais nepadarītais darbs, ko tauta no viņa prasa, ir atkāpties, un tas tiešām ir būtisks nepadarīts darbs. Tātad Kalvīša kungs atkāpjas… Līdz 5.decembrim vai līdz kādam citam datumam tiek sastādīta jauna valdība. Tad arī vecā valdība noliek savas pilnvaras, līdz tam, protams, strādā, kā tas notiek saskaņā ar lietu kārtību. Nesen Kalvīša kungs teica, ka nu strādās bez četriem ministriem… štrunts, tiks galā, nu tad droši vien tiks galā, sliktāks valdības darbs no tā nekļūs, es esmu pārliecināts. Un tas būtu dabisks, normāls process –tad, kad viena valdība ir demisionējusi (turklāt par demisiju Ministru prezidents parasti paziņo tā, ka viņš demisionē šobrīd, nevis kaut kad pēc mēneša), sākas normālas konsultācijas par valdības izveidi un tā joprojām… Kas tā vietā tiek likts priekšā? Kaut kāds ļoti īpatnējs modelis, par kuru es droši vien nepateikšu labāk, kā vakar publiskajās debatēs “Kas notiek Latvijā?” pateica Sarmīte Ēlerte. Proti, ka vecā vara grib jaunajai nodot to tik uzmanīgi, lai neviens varas grams nenokristu zemē. (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Jā!”)

Bet godātā valdošā koalīcija? Man šķiet, ka jūs neesat sapratuši pašu galveno. Kāpēc Kalvītim ir jādemisionē? Tāpēc, ka tauta vairs galīgi netic. Un jaunās valdības pirmais uzdevums būtu atgūt tautas uzticību.

Un, manuprāt, ir divi ļoti būtiski darbi, kas būtu izdarāmi. Pirmais: trim valdošās koalīcijas partijām – ja jau esat pieķertas blēdībā, tad samaksājiet to soda naudu, ko KNAB ir uzrēķinājis, lai cik skarbi tas būtu! Bez šīs soda naudas nomaksas tautas uzticību jūs neatgūsiet. Tas būtu pirmais darbs.

Un otrais darbs: acīmredzot, lai nākamā valdība spētu strādāt ar tautas uzticību, es domāju, tajā nedrīkstētu būt neviens no Kalvīša valdības ministriem. Un tieši šajā sakarā man patiesībā ir žēl Māra Riekstiņa, kuru es uzskatu par profesionāli ārlietu jomā, un man ir vienkārši žēl, ka viņš savu reputāciju zaudē, iedams pildīt tik apkaunojošu darbu – strādāt par Kalvīša kritušās valdības ārlietu ministru.

Aicinu neatbalstīt šos trīs ministrus.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šobrīd valdības vadītājs aicina Saeimu atbalstīt trīs jaunus ministrus trūkstošo ministru vietā. Zīmīgi, ka ceturtais ministrs, kura nav – ekonomikas ministrs – netiek piedāvāts. (No zāles: “Kariņš! Kariņš!”) Bet, ja mēs padomājam, kas ir valstī galvenā problēma, tad jau visi visnotaļ atzīst, ka ekonomika ir galvenā problēma.

Kolēģi! Mirkli padomāsim loģiski! Kalvīša kungs ir teicis, ka decembra sākumā viņš demisionēšot. Tātad šo ministru darbības termiņš var būt apmēram viens mēnesis. Tagad: kāpēc inteliģenti, šķietami godīgi cilvēki piekristu iet strādāt valdībā tieši uz vienu mēnesi? Es varu saredzēt tikai divus iemeslus, kāpēc kāds piekristu šādam piedāvājumam.

Pirmais ir tas, bet tam es negribētu īsti ticēt, ka šie cilvēki ir aprēķinājuši, ka par viena mēneša darbu viņi var saņemt trīs mēnešu kompensāciju. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā nav!”) Es neticu, kas tas būtu iemesls, kura dēļ šie cilvēki piekrīt iet par ministriem.

Bet ir otrs pilnīgi loģisks iemesls. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Viņi ir īsti patrioti!”) Un tas ir tas, ka šiem cilvēkiem ir jau, kā saka, skaidrots un apsolīts, ka, draugi mīļie, jūs jau neejat uz vienu mēnesi. Tā jaunā valdība, kura taps Kalvīša valdības vietā, tās pašas koalīcijas ietvaros, jau ir nodrošināta, un jums, draugi, tas darbs turpināsies arī uz priekšu. Bet kolēģi! Ja ir šis otrais gadījums, tad, koalīcijas deputāti, saprotiet, ka jūs mūsu valsts demokrātiju padarāt par farsu, par īstu farsu. Ja valdība demisionē, tad demisionē! Bet šāds veids – saka, ka demisionēs, aizpilda vietas, māna cilvēkus – tas ne jums, ne, vēl jo vairāk, mūsu valstij nedara nekādu godu.

Es aicinu kolēģus padomāt par to! Es aicinu ieklausīties manu kolēģu Kampara un Šadurska aicinājumos! Atliekam šo jautājumu, neatbalstām šobrīd šo lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es, protams, saprotu to jauko noskaņojumu, ko vēlas radīt daži saziņas līdzekļi mūsu sabiedrībā, lai politiķi justos kā tādi vainīgi puišeļi un meitenes, lai staigātu ar pusnolaistām biksēm un ļautu sevi pērt no visām pusēm.

Protams, informācijas tehnoloģiju attīstības laikā saziņas līdzekļu loma pieaug milzīgi, politiķu loma strauji samazinās. Un, protams, vienmēr būs tādi politiķi, kas centīsies izdabāt saziņas līdzekļiem, kā nu viņi pratīs. Tas notiek arī patlaban. Protams, ir šī vēlme tēlot protestētājus, tēlot kaut kādus cīnītājus un tēlot kaut kādus tādus, kas par kaut ko rūpējas.

Es gribētu atgādināt tādas svētas patiesības skaitļos. Latvijā ir aptuveni tuvu pie pusotra miljona balsstiesīgo pilsoņu. Cik tad ir to, kas ārdās? Daži tūkstoši, ne vairāk. Tāpēc nevajadzētu mētāties ar tiem vārdiem par tautu, kas te arī bieži tiek piesaukta. 120 tūkstoši jau parādīja savu attieksmi, kad bija tautas nobalsošana par drošības likumiem. Tālākā vēlme savākt 750 un vairāk tūkstošus parakstu vienkārši ir smieklīga, bet cilvēki tiek tracināti.

Šodien, nupat, mēs pieņēmām budžetu. Kā nu gāja, tā gāja. Gāja kā vienmēr. Kā katru gadu, pieņemot budžetu, opozīcija kaislīgi runā. Diemžēl jūs jau vairs neprotat runāt bez papīriņa. Atnāk līdz tribīnei, iebāž degunu papīrā un tad nu kaut ko runā, ko kāds cits ir saskricelējis. Es jums pateikšu, pat Krievijas cars Pēteris Pirmais kādreiz pateica: “Lasiet vien no papīra, lai tā jūsu muļķība ir labāk redzama!”

Premjers ir pateicis, kad viņš atkāpjas. Tanī brīdī nekāda protesta, nekādu demonstrāciju, nekā nebija. Visi to pieņēma kā kaut ko saprotamu. Ir panākta vienošanās ar Valsts prezidentu. Nav vairs tur šo problēmu! Protams, Valsts prezidents tagad tiks kacināts. Tie paši cilvēki, kas šeit ķēzījās tanī dienā, kad bija Valsts prezidenta vēlēšanas, tagad griežas pie prezidenta, pat sēž viņam blakus tikai tāpēc vien, lai kaut kā pielabinātos, jo prezidenta rokās ir vara. To jau nu gan respektē.

Kurš šodien liedz uzsākt debates par jaunu valdību? Kurš to liedz? Tikai tad, ja jau nu mēs sākam godīgi runāt, ka jaunajai valdībai ir jābūt godīgai, ar godīgiem uzskatiem un godīgu pagātni, – tad es uzreiz atceros, ko teica bijusī Valsts prezidente tieši pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām. Ko viņa teica par vienu partiju? Ka tā partija saņemot īpašus līdzekļus no ne sevišķi labvēlīgi pret mums noskaņotas valsts. Tika runāts par to, ka būšot lieli tiesas procesi un sūdzības. Nezin kāpēc nekas nenotiek. Kā tad tā?

Es domāju, ja mēs atcerētos dažas savdabīgas dzīvokļu iegūšanas procedūras, dažu saziņas līdzekļu īpatnējo privatizāciju un kaut ko tādu…

Sēdes vadītājs.

Runājiet, lūdzu, par tēmu!

J.Dobelis.

Ja jau tas… Labi, pieņemsim, ka tas ir tuvu tēmai. Jo šeit nākt un vienkārši izrunāties, lai traucētu mums šodien pieņemt lēmumu, par ko jau sen runāts, – tā ir kaut kāda vēlēšanās atkal kaut kā radīt kaut kādas plaisas, kaut kādus tricinājumus… Var būt, ka uz kādu kāds uzķeras…

Kas attiecas uz ekonomikas ministru. Neuztraucieties! Ja jūs tik ļoti gribat, piesakieties! Neviens taču nav pieteicies. Viens ekonomikas ministrs mums bija, leduslāču speciālists. Nu kas tad jums liedz no jauna kādu citu ledusdzīvnieku piedāvāt? Tā ka, ja ir runa par godīgu attieksmi, tad tai godīgajai attieksmei jābūt arī pašiem pret sevi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie klātesošie! Cienījamā Latvijas tauta! Es gribētu uzdot ļoti vienkāršu jautājumu – kāpēc Kalvīša kungam ir vajadzīgi šie kalifi uz stundu vai ministri uz nepilnu mēnesi? Ir skaidrs, ka neviens no tiem ministriem nevar šajā īsajā laikā pat iepazīties ar cilvēkiem, kuri atrodas viņa pārvaldē. Nevar iepazīties arī ar savas ministrijas uzdevumiem. Es uzskatu, ka vienīgais mērķis šiem trim nabadzīgiem cilvēkiem ir nodrošināt kvorumu Ministru kabineta sēdēs laikā, kad viņu kolēģi atrodas komandējumā. Ļoti nabadzīgi cilvēki! Tā ir ņirgāšanās par tiem, tā ir ņirgāšanās par Satversmi, par demokrātiju. Tas ir spļāviens sejā tiem 10 000 cilvēku, kas 3.novembrī piedalījās mītiņā Doma laukumā par tiesisku valsti. Kāda tiesiska valsts? Par ko mēs runājam vispār?

PCTVL frakcija neatbalstīs šo agonizējošā Ministru kabineta priekšlikumu un balsos “pret”.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Imantam Kalniņam.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Tāds uztraukums parasti rodas skudru pūznī, ja kāds nejauši tajā iečurā. Kalvīša kungs, tik tiešām, lai mazinātu šo uztraukumu, ņemiet atpakaļ savus vārdus par demisiju 5.decembrī! (Zālē smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu ārlietu ministram, labklājības ministrei, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 23, atturas – 15. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, tāpēc lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Oļegs Deņisovs.

O.Deņisovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie deputāti! Skatāmais dokuments Nr.1577 – likumprojekts “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”.

Ir saņemts viens – Vides ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Deņisovs.

Vairāk priekšlikumu nav. Ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Ligita Silaraupa.

L.Silaraupa (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”.

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punkts noteica, ka jau 2005.gadā bija jāizstrādā šāds likumprojekts. Iepriekšējās Saeimas laikā tas tika arī vairākkārt apspriests, taču tā arī neguva atbalstu nedz lauksaimnieku, nedz arī Saeimas vidū. Un līdz ar to praktiski iestrēga.

Kāpēc tā notika? Principā tāpēc, ka iepriekšējais likumprojekts paredzēja likvidēt zemnieku un zvejnieku saimniecības kā tādas. Jāsaka tā, ka šis nosaukums tomēr Latvijas vēsturē ir iegājies un nozīmē zināmu vērtību.

Bez tam arī bija paredzēta ļoti sarežģīta pārreģistrācija, kura uzlika papildu finansējumu uz šīm te saimniecībām.

Savukārt jaunais likumprojekts sekmēs uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un arī novērsīs zemnieku saimniecību pašreizējo, duālo, statusu, – atsevišķos normatīvajos aktos šīs saimniecības tiek uzskatītas par juridiskajām personām, bet kopumā atbild ar visu īpašumu saimnieki kā individuālie uzņēmēji.

Nozīmīgi ir arī tas, ka tiek saglabāts zemnieku saimniecības nosaukums kā zīmols. Jāsaka tā, ka tā ir pietiekami nozīmīga vērtība arī tām saimniecībām, kuras darbojas Latvijā kā bioloģiskās vai sniedz tūrisma pakalpojumus laukos.

Plānots, ka šis likums stāsies spēkā ar 2009.gadu un pārreģistrācija būs jāveic līdz 2010.gada jūnijam.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un nolēma aicināt pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Silaraupa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” un pieņēma to pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kāposts.

22.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Autortiesību likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” kopā ar mūsu valsts ekspertiem šajā jautājumā, atbildīgās ministrijas pārstāvjiem, departamentiem. Uz otro lasījumu ir saņemti 34 priekšlikumi. Atļaujiet tos izskatīt.

1. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 8. un 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

2. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – atbalstīts, iekļauts komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

5. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

9. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

10. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

12. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (No zāles: “Balsot!”) Deputāti tomēr pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Strazdiņš.

13. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Arī 14. – viņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Un arī 15. – viņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

16. jūs izlaidāt.

J.Strazdiņš.

Arī 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Strazdiņa kungs, jūs 16.priekšlikumu nejauši izlaidāt…

J.Strazdiņš.

Piedodiet. 16. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Par 17. es teicu un par 18. – arī.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

23. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Arī 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Arī 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

29. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča priekšlikums – atbalstīts un iekļauts komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

32. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

33. – Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

J.Strazdiņš.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 12. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Strazdiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 23.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Tautsaimniecības komisija minētā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

5.priekšlikums vēl bija.

J.Tutins.

Es ļoti atvainojos. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins.

Šā gada 15.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1580. Uz otro lasījumu likumprojektam “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” ir saņemts 31 priekšlikums.

1.priekšlikums, kuru iesniedzis Kārlis Leiškalns, ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

2.priekšlikums – ekonomikas ministra vārdā to iesniedzis Ministru prezidents Aigars Kalvītis – atbalstīts. (No zāles: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

V.A.Krauklis.

Par 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 23, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

V.A.Krauklis.

3.priekšlikums, kuru iesniedzis gan Aigars Kalvītis, gan Kārlis Leiškalns, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

4.priekšlikums – iesniedzis Aigars Kalvītis un Kārlis Leiškalns – daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 5.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

6.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Un 7.priekšlikums no Ministru prezidenta Aigara Kalvīša – daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

8.priekšlikums, kuru ir izveidojusi atbildīgā komisija, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

9.priekšlikums no atbildīgās komisijas – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

10.priekšlikums no deputāta Kārļa Leiškalna – daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

11.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Aigars Kalvītis – daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

12.priekšlikumu ir izveidojusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

13.priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka šodien daudz darba ir padarīts un jūs esat noguruši. Bet stāstīšu jums par 13.priekšlikumu, kas, manā izpratnē, ir ļoti nopietna problēma, ko Ministru prezidents Kalvīša kungs ekonomikas ministra vārdā mēģina ieviest šajā likumā.

Pavisam īsi. Tātad, ja šobrīd Latvijā pārvades sistēmas operators konstatē, ka nepietiek jaudas, tātad nepietiek ražotnes, tad to, kā jārīkojas, nosaka šā likuma 23.pants. 23.panta nosaukums ir “Konkurss”. Un šajā konkursa procedūrā ir skaidri un gaiši pateikts, kādā veidā jāsludina un jāpanāk, ka Latvijas teritorijā sāk darboties jauni elektrības ražotāji.

Kāda ir jaunā, 15.¹ panta būtība, ko piedāvā šajā 13.priekšlikumā? Izklausās jau ļoti laba lieta – līdz 2012.gadam Latvijā ir pašiem jāsaražo 80% elektroenerģijas un līdz 2016.gadam ir jāsaražo 100% elektroenerģijas. Neaizmirsīsim, ka 2012.gads, tas ir – pieci gadi uz priekšu, tas ir tieši tik, cik nepieciešams, lai varētu uzcelt vienu normālu elektrības spēkstaciju.

Tik tālu it kā viss normāli. Tālāk. Ja pārvades sistēmas operators redz, ka šādu mērķi sasniegt nebūs iespējams, tad viņš var pieprasīt Ministru kabinetā licenci un bez konkursiem, bez 23.panta izmantošanas sākt būvēt šo spēkstaciju. Kur tā problēma? Problēma ir tā, ka šajā gadījumā tiek apiets konkurss. 13.priekšlikums ir kopā vēl ar 19.priekšlikumu.

19.priekšlikuma būtība ir sekojoša: šādam jaunam ražotājam varēs piedāvāt maksāt nevis par kilovatstundām, nevis par to elektrības apjomu, ko nopērk patērētājs, bet par to, ka viņš vispār tirgū tāds ir. Tātad par jaudu, nevis par elektrības daudzumu. Tas ir jauns, unikāls atbalsta veids, un var jau būt, ka nekas slikts nebūtu, ja tas atbalstītu arī kaut kādus atjaunojamos energoresursus. Bet lielākā problēma ir tā, ka šādas jaunas spēkstacijas būvniecības izmaksas tiek ieliktas tarifos. Faktiski tas atbalsts tiek iekļauts tarifā. Tātad katrs no mums, kas patērē elektrību, būs spiests maksāt par to, ka šāda spēkstacija top.

Bet, kolēģi, tagad es pateikšu pašu sliktāko ziņu. Kamēr komisijā mums atbildīgie ierēdņi skaisti stāstīja par to, ka tas viss ir nepieciešams, lai sakārtotu mūsu elektroenerģijas bilanci, un ka mums Latvijā tomēr pietrūkst jaudas, to neviens neapšaubīja. Mēs tomēr esam iekšā visas Eiropas elektrosistēmā. Mēs dīvainā kārtā nerunājam par pieslēgumiem, bet runājam par savu jaudas būvniecību. Kamēr bija skaistie vārdi, tikmēr komisijas deputāti īsti nesaprata, par ko ir stāsts. Garās runas rezultātā mēs sapratām, ka stāsts ir par to, ko Kalvīša kungs teica, kad atgriezās no tikšanās ar Maskavas politisko eliti. Stāsts ir par to, ka nepieciešams uz gāzi bāzētu milzīga apjoma spēkstaciju būvēt Latvijas teritorijā. Tātad faktiski ko mēs izdarām? Mēs slēptā veidā, ļoti rafinētā formātā ieliekam likumā to, ka mums nākotnē Latvijā būs jābūvē spēkstacija, elektrības ražotne, kas ir bāzēta uz gāzi. Kolēģi, tie, kas šobrīd šo lēmumu atbalstīs, apzinieties to, ka jūs tieši un nepārprotami atbalstāt Latvijas energoatkarību no Krievijas. Tieši tāds ir šis lēmums. Tāpēc, kolēģi, jāteic paldies Dievam, ka komisijā opozīcijai balsu ir vairāk, un tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Neatbalstiet arī jūs šo priekšlikumu un neatbalstiet arī 19.priekšlikumu, jo 19.priekšlikumā ir skaidri un gaiši pateikts, ka izmaksas, kas ir garantijas par šo jaudu, tiks iekļautas tarifos. Tātad skaidri un gaiši tiks pacelts tarifs. Šis lēmums ir pretrunā ar tirgus ekonomiku, un šis lēmums, šāds priekšlikums, kolēģi, nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā – deputāts Vents Armands Krauklis.

V.A.Krauklis.

Godājamie kolēģi! Tiešām mūsu komisijā opozīcijai ir pārsvars, un tādēļ šis priekšlikums netika atbalstīts. Tomēr es aicinātu Saeimas deputātus būt atbildīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu. Un… (Troksnis zālē. No zāles: “Komisijas vārdā jārunā!”)

Sēdes vadītājs.

Jūs šobrīd runājat kā komisijas pārstāvis vai kā deputāts Krauklis?

V.A.Krauklis.

Kā deputāts Krauklis.

Sēdes vadītājs.

Tādā gadījumā bija jāpiesakās… (No zāles dep. I.Rībena: “Viņš to nezina. Viņš tikai dažus mēnešus Saeimā!”) Ir jau nospiesta poga… Bet debates gan mēs slēdzām… Tā ka šobrīd jums jāpauž komisijas viedoklis diemžēl.

V.A.Krauklis.

Tad balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – ekonomikas ministra priekšlikumu!

V.A.Krauklis.

Par 14. Es atvainojos, par 13.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 44, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

14.priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Jābalso “par”!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

15.priekšlikums – Aigars Kalvītis – daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.

Tāpat 16.priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.

Un 17.priekšlikums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

18.priekšlikums, ko iesniedzis Aigars Kalvītis un deputāts Kārlis Leiškalns, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

19.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā Ministru prezidents Aigars Kalvītis, deputāts Kārlis Leiškalns – atbalstīts, redakcionāli precizējot. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim tātad par 19.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 44, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.A.Krauklis.

20.priekšlikums – Aigars Kalvītis, deputāts Kārlis Leiškalns – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

21.priekšlikums – Aigars Kalvītis, deputāts Kārlis Leiškalns – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

22.priekšlikums – Aigars Kalvītis – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

23.priekšlikums – deputāts Kārlis Leiškalns – daļēji atbalstīts, iekļauts 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

24.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā Ministru prezidents Aigars Kalvītis – atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 39, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.A.Krauklis.

25.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā Ministru prezidents Aigars Kalvītis, deputāts Kārlis Leiškalns – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

26.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā Aigars Kalvītis, deputāts Kārlis Leiškalns – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

27.priekšlikums – Juridiskais birojs – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

28.priekšlikums – ekonomikas ministra vietā Ministru prezidents Aigars Kalvītis, deputāts Kārlis Leiškalns – daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 29.priekšlikums, kuru izveidoja atbildīgā komisija, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

30.priekšlikums – Juridiskais birojs – atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Un 31.priekšlikums, kuru izveidojusi atbildīgā komisija, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.A.Krauklis.

Lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.A.Krauklis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts paredz, ka karavīram tiks segti ne tikai ceļa izdevumi, dodoties papildu atvaļinājumā starptautiskās operācijas laikā, bet arī izdevumi par viesnīcu un naktsmītni, ja tādi radīsies. Likumprojekts paredz arī, ka pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām karavīram tiks piešķirts papildatvaļinājums, kura ilgums ir divdesmit kalendārās dienas.

Komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma – lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputātes Ligitas Silaraupas saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Galvenās Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 9.Saeimas deputātes Ligitas Silaraupas saukšanai pie administratīvās atbildības.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, kā arī uzklausījusi Silaraupas paskaidrojumus, komisija nolēma atbalstīt deputātes Ligitas Silaraupas saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu un sagatavojusi attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Imantam Kalniņam.

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

Izskatot šo lietu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, radās iespaids, ka protokols ir sastādīts par nenotikušu pārkāpumu. Šādos apstākļos es uzskatu, ka ir neiespējami izdot mūsu kolēģi saukšanai pie administratīvās atbildības. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs tiek dots deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, es jau tā šad un tad atkāpjos no kādiem tādiem varbūt sausiem lēmumiem, jo man arī iznāca nedaudz iepazīties ar to, kas tur ir noticis, varbūt ne pilnīgi, bet man patlaban nav pārliecības, ka mums jebkurā gadījumā, tikko kaut kāds dokuments atnāk, uzreiz ir jāizdod sodīšanai. Jo tiešām tas, kas tur ir noticis, nav pārkāpums. Tas nav deputātes pārkāpums! Kāpēc tad man būtu jāsoda cilvēks, kas neko tādu nav izdarījis, par ko viņam šis sods pienāktos?

Tā ka neņemiet ļaunā, bet es personīgi neatbalstīšu šo izdošanu sodīšanai.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl kāds vēlas kaut ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputātes Ligitas Silaraupas saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 12, atturas – 25. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts… Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu pieprasījumu kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par nelietderīgu līdzekļu izlietojumu”. Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Līdz ar to… Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu Latvijas Republikas satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par grozījumiem Autopārvadājumu likumā”. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka divi no Saeimas deputātu jautājumiem… Tātad deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Buhvalova un Mitrofanova jautājums reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram “Par Latvijas nepilsoņu tiesību ierobežojumiem pašvaldību līmenī” ir atbildēts rakstveidā, un deputātus, pēc Saeimas Prezidijā iesniegtās informācijas, šī atbilde apmierina. Tāpēc šodien šis jautājums deputātu jautājumu izskatīšanas sēdē netiks skatīts.

Un arī deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Kabanova, Mitrofanova un Buhvalova jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par kultūras iestādēm un organizācijām” atbildēts rakstveidā, un šī atbilde iesniedzējus apmierina. Tāpēc šis jautājums šodien deputātu jautājumu izskatīšanas sēdē netiks skatīts.

Tagad vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Augusts Brigmanis (No zāles: “Ir!”), Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Dzintars Jaundžeikars, Arturs Krišjānis Kariņš, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Leopolds Ozoliņš, Ligita Silaraupa, Kārlis Šadurskis, Artis Pabriks un Dzintars Zaķis. Paldies visiem!

Sēdes vadītājs.

Saeimas 2007.gada 8.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.