Par Ārlietu ministrijas vēsturisko ēku Rīgā, K.Valdemāra ielā 3

Latvijas Republikas proklamēšanas svētku priekšvakarā, rīt, sestdien, 17.novembrī, tiks atklāta renovētā vēsturiskā Ārlietu ministrijas ēka Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3. Šeit ministrija atradās no 1919.gada līdz Latvijas valsts okupācijai 1940.gadā. Vakar, 15.novembrī, ministrijas darbinieki ar renovēto ēku un telpām iepazīstināja masu mediju pārstāvjus (attēlā – ministrijas nama vestibils un ēkas goda fasāde). Jādomā, tā būs cienīga Latvijas valsts vizītkarte pasaules priekšā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Ārlietu ministrija atgriežas savā vēsturiskajā ēkā K.Valdemāra ielā 3, kur tā darbojās no 1919.gada jūlija līdz valsts okupācijai 1940.gadā.

1923.gada jūlijā Saeima pieņēma likumu par nama Nikolaja ielā 3 (tā tolaik sauca K.Valdemāra ielu) atsavināšanu valsts vajadzībām, izmaksājot tā īpašniecei – Rīgas hipotēku biedrībai – kompensāciju. Atsavinātā nekustamā manta tika ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Ārlietu ministrijas personā kā valsts pilns īpašums.

1911.gadā Rīgas hipotēku biedrība izsludināja projektu konkursu bankas un dzīvojamās ēkas būvei pie pilsētas kanāla. Tika realizēts baltvācu arhitekta Augusta Vites (1876–1969) projekts, kas konkursā ieguva trešo vietu, bet pēc konkursa žūrijas komisijas ieteikumiem un pasūtītāja vēlmēm tika pārveidots un pārstrādāts, iekļaujot pirmās vietas ieguvēja latviešu arhitekta Eižena Laubes (1880–1967) projekta telpu grupējuma u.c. arhitektonisko risinājumu ieceres. Ēkas celtniecība ilga no 1912.gada marta līdz 1913.gada beigām. 1914.gada 8.februārī Rīgas hipotēku biedrības banka savās jaunajās telpās rīkoja celtnes iesvētīšanas svinības.

Nams K.Valdemāra ielā 3 ir dominējoša brīvstāvoša ēka ar fasādēm, plānojumu un vertikālo apdari klasiskās formās. Tā ir vienīgā 20.gadsimta sākuma neoklasicisma manierē veidotā celtne Rīgā, kuras arhitektūrā visprecīzāk reproducētas tīras klasicisma formas (joniskās kolonnas, rustikālais cokolstāvs u.c.). Galvenos nama fasādes un iekštelpu dekoratīvi plastiskās apdares darbus izpildīja tēlnieka Augusta Folca (1851–1926) Rīgas tēlniecības un akmensapstrādes firma. Zem fasādes trīsstūra formas frontona uz dzegas izvietots latīņu teiciens: Concordia parvae res crescunt (Vienprātībā mazas lietas /valstis/ zeļ). Uz kreisajām parādes durvīm romiešu stilā iekalti Rīgas hipotēku biedrības dibināšanas un nama uzcelšanas gadi: MDCCCLXIX–MCMXIII (1869–1913).

Divdesmito gadu vidū valsts iestāžu telpās (namā atradās arī Valsts kanceleja, bet augšstāvos – augsta ranga valsts amatpersonu dzīvokļi) veica remonta darbus. Pēc Jūlija Madernieka (1870–1955) metiem tika dekorētas sienas un griesti, izveidots interjers Ministru kabineta sēžu zālē un citur.

Okupācijas gados namā atradās gan vācu armijas iestādes, gan Latvijas Komunistiskās partijas iestādes. Kopš 1974.gada ēkā atradās Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes Izpildkomiteja, bet pēc valsts neatkarības atjaunošanas līdz 2004.gada sākumam darbojās Rīgas dome. Ar vēstījuma iemūrēšanu Ārlietu ministrijas vēsturiskajā namā 2006.gada aprīlī tika uzsākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Projektu ēkas atjaunošanai, paplašināšanai un drošības prasību ieviešanai pēc Valsts nekustamo īpašumu aģentūras pasūtījuma sagatavoja akciju sabiedrība LX grupa, to realizēja SIA Skonto būve.

Ārlietu ministrija izsaka pateicību projektētājiem, visiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbu izpildītājiem par veiksmīgi paveikto darbu. Ārlietu ministra kabineta sienā iemūrētajā vēstījumā teikts: “Lai šī ēka ir spēcīgs pamats mūsu Latvijas turpmākajiem panākumiem starptautiskajā arēnā mūžīgi mūžos!” Mēs esam apņēmības pilni strādāt, lai šo vēlējumu realizētu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments