Valsts prezidents, piedaloties 18.novembra svinīgajos pasākumos

Valsts prezidents Valdis Zatlers 18.novembrī piedalījās vairākos Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītajos pasākumos.

Svinīgie pasākumi sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā. Dievkalpojumu vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Dievkalpojumā lūgšanu teica Rīgas un visas Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Romas Katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Kopā ar garīdzniekiem Valsts prezidents piedalījās lūgšanā .

Pēc dalības ekumeniskajā dievkalpojumā Valsts prezidents nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē.

Pēc Saeimas svinīgās sēdes 11.Novembra krastmalā notika svinīgā Nacionālo bruņoto spēku parāde. Parādē piedalījās Valsts prezidents, Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, citas valsts augstākās amatpersonas, kā arī ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvji. Valsts prezidents silti apsveica karavīrus un viņu ģimenes.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas Republikas proklamēšanas 89. gadskārtā pie Brīvības pieminekļa 2007.gada 18.novembra vakarā

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Labvakar, Latvija!

Labvakar, Latvijas tauta!

Mūsu viesi un draugi citās zemēs!

Šodien Latvija svin savu 89. dzimšanas dienu. Valsts, tāpat kā cilvēka, pirmais uzdevums ir piedzimt. Nākt pasaulē. Mūsu valsts ir uzaugusi kopā ar dažādām paaudzēm, dažādos laikos. Neatkarīga Latvijas valsts visos laikos ir bijusi vērtība, kas vieno mūsu tautu un uztur saikni starp vēsturi un tagadni.

Valsts neatkarību un brīvību nekad nedrīkst uztvert kā pašu par sevi saprotamu lietu, kas mums pienākas uz visiem laikiem. Mūsu brīvība un neatkarība vienmēr būs pakļauta svešiem izaicinājumiem. Tāpēc mums jāatgādina sev un jāstāsta mūsu bērniem, cik sarežģīts, ciešanu un uzvaru pilns ir bijis ceļš uz brīvo Latviju.

Kad valsts ir piedzimusi, nākamais uzdevums ir parūpēties par drošību, lai tā varētu brīvi augt un attīstīties. Šobrīd Latvija šo uzdevumu ir izpildījusi, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā. Esam brīvi Eiropas Savienības pilsoņi, Eiropas struktūrfondu nauda palīdz attīstīties mūsu ekonomikai. Mūsu bruņotie spēki modernizējas un ir kļuvuši par atbildīgu sabiedroto un partneri starptautiskās miera uzturēšanas misijās.

Šogad atjaunotajai Latvijas valstij aprit septiņpadsmitā gadskārta. Mums ir jāsaprot, ka drīz kļūsim pilngadīgi. Tāpēc jābūt daudz patstāvīgākiem un konkurētspējīgākiem. Kā tas mums izdosies? Tas atkarīgs tikai no mums pašiem. Tas atkarīgs no tā, vai spēsim objektīvi novērtēt, kāda ir mūsu valsts un sabiedrība šodien. Vai zinām, ko gribam sasniegt turpmākajos 10 gados, un vai zinām, kā to paveiksim?

Mūsu priekšā ir izvēle, kādu veidosim savas Latvijas sabiedrību. Morālā vide, kurā šobrīd dzīvojam, ir slima. Savstarpējas cieņas un izpratnes vietā ir augstprātīga neiecietība pret citiem viedokļiem. Mēs nereti ignorējam cits citu. Rūpējamies tikai paši par sevi. Aiz skaitļiem un likumiem esam pazaudējuši ētiskos kritērijus. Mani līdzpilsoņi netic cits citam. Un visļaunākais – sāk neticēt savai valstij.

Daudzu valstu vēsturiskā pieredze liecina, ka tās visas savā attīstības sākumposmā ir pārdzīvojušas lielāku vai mazāku morālo krīzi. Taču tas nav mierinājums. Būtiski ir pašiem paskatīties spogulī, novērtēt sevi, ieraudzīt kroplīgo un spēt mainīties.

Pastāvēs, kas pārmainīsies. Mēs spējam vērst par labu to, kas mums nepatīk. Mēs esam mēģinājuši noteikt savas prioritātes un intereses, lai valsts dzīvotu labklājībā. Meklējot prioritātes, katrs centies pēc labākās sirdsapziņas. Tikai diemžēl jāsaka – savā centībā aizmirsis, ka tām vispirms ir jābūt saprotamām un tautā atbalstītām.

Mani līdzpilsoņi!

Ir laiks valsts attīstības vīzijas pamatā likt ne vien skaitļus un plānus, bet arī vērtības. Vērtības ir iemiesoti ideāli. Vēstures pieredze rāda, ka tās valstis, kas savas attīstības pamatā likušas vērtības, ir sasniegušas vairāk nekā tās, kuras tiekušās tikai pēc labklājības. Pārticība nerada ideālus. Gluži pretēji – ideāli ir tie, kas rada pārticību un dara cilvēkus laimīgus.

Ir valstis, kur iedzīvotāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus arī tad, ja tuvumā nav policista. Ir valstis, kurās atkritumus vienmēr izmet atkritumu urnā, nevis pagalma stūrī. Un ir valstis, kur notiek pretējais. Un mēs paši ļoti labi zinām, kurās no šīm valstīm dzīves līmenis ir augstāks.

Labklājības valstu sabiedrību – gan valstiskā, gan cilvēciskā līmenī – vada vērtības, ne intereses. Šīs vērtības ir visas sabiedrības vairākuma vadlīnijas. Un neviens nedomā tās pat apšaubīt. Tās ir iekodētas tautas gudrībā, un, pats galvenais, tās izpaužas valsts pārvaldē. Tās pavisam noteikti netiek mainītas līdz ar katru jaunu valdību.

Vērtībām piemīt liels emocionāls spēks, jo tās uzrunā gan sabiedrību kopumā, gan katru no mums. Tāpēc tās ir labs pamats sekmīgai valsts attīstībai. Vērtības iedvesmo cilvēkus rīcībai.

Dārgie Latvijas ļaudis!

Mūsu kopīgā pamatvērtība ir demokrātija. Tā nostiprināta Latvijas Republikas Satversmē – mūsu valsts pamatlikumā. Diemžēl Latvijas vēsturē ir bijis laiks, kad iekšēju vai ārēju iemeslu dēļ Satversmes darbība ir bijusi apturēta. Tas bija laiks, kad vara Latvijā nepiederēja Latvijas tautai.

Satversmē ir skaidri rakstīts, kā katrs Latvijas pilsonis un tauta kopumā realizē varu. Pavisam nesen Gulbenē pie Velēnas baznīcas kāds sirms vīrs, uzvilcis baltu kreklu, man visu vārdā teica: “Piespiediet Saeimu strādāt.” Es domāju, ka visi kopā mēs varam to izdarīt.

Būtiska cilvēces vērtība ir cieņa vienam pret otru. Augstprātība un snobisms saēd sabiedrību kā kodes saēd vilnas drānu. Vienlīdz kaitīga ir gan mantiska, gan intelektuāla augstprātība. Bet visbīstamākā ir politiskā augstprātība. Šobrīd Latvijas sabiedrība cieš no visām trim augstprātības formām. Tās visas noved pie visatļautības un citu cilvēku interešu neievērošanas. Visatļautība ir jāizbeidz, tās vietā liekot savstarpēju cieņu, līdzdalību un atbildību. Atbildību par saviem darbiem valsts un sabiedrības priekšā.

Ir vēl kāda vērtība, kas ir svēta mūsu tautai. Tā ir izglītots cilvēks. Brīvas Latvijas nebūtu, ja 19.gadsimta vidū latviešu zemnieki nebūtu sākuši veidot skolas saviem bērniem. Šie ļaudis lika pamatus mūsu dziesmu svētkiem, mūsu kultūrai un mūsu brīvai Latvijas valstij.

Arī šodien mēs vēlamies tādu izglītības sistēmu, kas nodrošina, ka, skolu beidzot, mūsu bērni ir sagatavoti dzīvei, gatavi darbam un konkurencei. Mūsu bērni šodien grib brīvi un radoši realizēt savus talantus un intereses. Mūsu pienākums ir viņus atbalstīt, radot modernu izglītības sistēmu.

Mums ir arī citi uzdevumi. Jātiek galā ar korupcijas sērgu, kas atņem spēkus un nākotni mūsu valstij. Nedrīkst būt tā, ka pie mums ir visdārgākie ceļi, tilti un pat ceļa zīmes. Nedrīkst būt tā, ka valsts prezidentu dzīvokļu un rezidenču tāmes kļūst slepenas. Katrai slimībai ir savas zāles. Bet ārstēšana tikai tad būs efektīva, ja tajā piedalīsies visi.

Katram cilvēkam ir jāsaprot, ka 100 miljonu latu vērta projekta pēkšņa sadārdzināšanās par 10 miljoniem atņem šos 10 miljonus mūsu bērnu izglītībai, medmāsu algām un mūsu vecāku pensijām. Šis ir tas galvenais iemesls, kāpēc ar korupciju ir jācīnās. Pret to jācīnās, lai sabiedrība kļūtu stiprāka, augtu tautas labklājība un ticība valstij.

Dārgie tautieši!

Pastāvēs, kas mainīsies. Visai sabiedrībai un katram cilvēkam pašam ir jābūt gatavam pārmaiņām sevī un savā attieksmē pret Latvijas valsti. Kārlis Skalbe pirms 90 gadiem aicināja latviešus veidot labāku un taisnīgāku valsti. Šis aicinājums joprojām ir mūsdienīgs. Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tic savai un savas ģimenes nākotnei, bet diemžēl netic savai valstij. Taču vēlas redzēt to tiesiskāku un labāk pārvaldītu.

Mūsu ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja. Latvijas uzņēmēji ir dilemmas priekšā – palielināt strādājošo skaitu un reizē imigrantus vai modernizēt uzņēmumu. Tā ir uzņēmēju izvēle.

Šajā dinamiskajā laikā valsts pārvaldei ir grūti tikt galā ar saviem uzdevumiem, tās darbā parādās kļūdas. Valsts pārvalde izvēlējusies vieglāko ceļu – palielinājusi ierēdņu skaitu, ierēdņu algas un reizē arī kopējās izmaksas. Tas diemžēl ir neefektīvi. Tas rada neapmierinātību un neticību, ka valsts tiek labi pārvaldīta.

Mēs visi vēlamies drošu ekonomisko attīstību un inflācijas samazināšanos.

Tas ir jaunās valdības galvenais uzdevums, bet valdība vēl ir jāizveido. Tas būs grūts un sarežģīts uzdevums, jo šoreiz ir jārīkojas citādi, nekā ierasts. Ir jārīkojas ļoti atbildīgi. Laiks rit ātri, bet partijas valdības veidošanas sarunām iešūpojas par lēnu. Un tomēr es esmu pārliecināts, ka atradīšu kandidātu, kas gūs sabiedrības atbalstu un kuram būs skaidrs, sabiedrībai saprotams mērķis. Es būšu gandarīts par paveikto, ja jaunā valdība sāks darbu jau decembrī.

Visiem – gan politiķiem, gan katram sabiedrības loceklim – jābūt gataviem pārmaiņām. Pārmaiņas ir vienīgā brīvbiļete konkurētspējīgā pasaulē. Protams, pārmaiņas liek atteikties no ierastā komforta stāvokļa. Tās slēpj sevī riskus. Jāsaprot: ja neriskēsim, pārmaiņas vienalga notiks. Tikai bez mums, un mēs nebūsim noteicēji.

Pārmaiņas skars arī Eiropu. Jau nākamajā mēnesī Portugālē parakstīs Eiropas Reformu līgumu. Līgumu, kas kļūs par jauno Eiropas Savienības pamatlikumu. Tas nostiprinās Eiropas vienotību un kļūs par pamatu vienotai Eiropas politikai pasaulē. Latvijai savā ārpolitikā aktīvi jāiet līdzi šiem Eiropas procesiem, un arī Latvijas sabiedrībai jābūt atbildīgai par Eiropā notiekošo.

Latvijas tauta!

Mūsu valstiskums pirms 90 gadiem idejas līmenī piedzima Valkā. Šodien Valkas devīze ir: pilsēta, kurā sākas Latvija. Es vēlētos pajautāt: “Kur tad sākas Latvija?”

Šodien, Latvijas valsts dzimšanas dienā, to jautāju jums visiem – gan latviešiem, gan visu pārējo tautību cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā: “Kur sākas Latvija?”

Pats esmu atradis atbildi uz šo jautājumu. Latvija sākas sirdī: ar piederības sajūtu savai valstij – brīvai un neatkarīgai Latvijai.

Šo sajūtu nevar piešķirt, to nevar aizņemties uz laiku, nevar iegūt kā dāvanu, nopirkt vai saņemt pa pastu kā avīzi. Tā jāmeklē sevī ikvienam no mums, tā jāmeklē savā sirdī.

Latvijas tauta!

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidents Valdis Zatlers apsveikumā tautiešiem ārzemēs

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Dārgie tautieši!

Šajās dienās atzīmējam mūsu valsts 89. gadadienu. Tie ir svētki katram, kurš jūtas Latvijai piederīgs, bet tas ir arī pārdomu brīdis. Šoreiz, iespējams, pat vairāk nekā citos gados. Mēs atjaunojām savu valstiskumu pirms 17 gadiem. Kopš tā laika Latvijā esam pārdzīvojuši ekonomisko blokādi, aukstumu, rindas, hiperinflāciju un banku krīzi. Atcerēsimies arī to, ka pēdējie Krievijas armijas karavīri atstāja Latviju tikai 1998. gadā.

Mēs Latvijā esam izveidojuši demokrātiskas valsts ietvaru, uzrakstījuši likumus, radījuši apstākļus brīvai tirgus ekonomikai – esam daudz mācījušies un daudz darījuši katrs savā vietā un veidā, lai rūpētos par sevi, savu ģimeni, savu uzņēmumu, savu valsti. Ir sanācis labāk vai sliktāk – kā kuram. Taču visi kopā šobrīd esam ne vien Latvijas, bet arī brīvi Eiropas Savienības pilsoņi, kuriem ir atvērtas plašas iespējas. Esam NATO dalībvalsts – droši paļaujamies uz to, ka arī mūsu valstij NATO garantē drošību, lai mēs varētu mierīgi dzīvot. Arī paši godprātīgi pildām savus starptautiskos pienākumus kopā ar partneriem NATO un Eiropas Savienībā.

Tās ir labās ziņas. Šādi ir mūsu sasniegumi, par kuriem mūs apbrīno daudzas valstis, mūsu draugi un skauģi. Mums ir, ar ko lepoties. Un tomēr jāatzīst, ka kaut kas nav sanācis tā, kā sabiedrība vēlās. Vai arī šobrīd mūsu sabiedrība vēlas kaut ko vairāk? Jo cilvēki atkal ir ielās: protestē pret valdības lēmumiem un pieprasa atlaist Saeimu, kuru ievēlējām tikai pirms gada. Cilvēki pieprasa godīgu politiku un tiesiskumu. Desmitiem tūkstošu latviešu tieši pēdējos gados devušies peļņā uz citām valstīm, daudzi nejūtas savai valstij piederīgi. Tas nozīmē, ka mums vēl ir daudz darāmā priekšā, lai tie ideāli un principi, uz kuriem tālajā 1918. gadā tika dibināta mūsu valsts, nostiprinātos mūsdienu trauksmainajā pasaulē.

Mans pienākums, lai kurā pasaules valstī arī es būtu, ir satikt tur dzīvojošos latviešus, uzklausīt viņus un rīkoties, lai Latvija vienmēr būtu valsts, ar kuru varētu lepoties katrs latvietis. Lai katrs, kurš nesavtīgi strādājis savas vai savu tēvu dzimtenes labā, tiktu pamanīts un viņam pienācīgi tiktu pateikts paldies. Mans pienākums ir iestāties par to, lai visi tie svešumā dzīvojošie latvieši, kuri jūtas Latvijai patiesi piederīgi, varētu apliecināt savu piederību, būdami arī Latvijas pilsoņi.

Šajā 89. mūsu valsts dzimšanas dienā gribu izteikt savus dziļākos cieņas apliecinājumus Jums visiem, kuri gan garajos okupācijas gados, gan atgūtās neatkarības gados ārpus Latvijas robežām godam nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē. Jums, kuri ar saviem darbiem un domām palīdzējuši mums grūtā brīdī un kuri ar savu kritisko skatu no malas spējuši dot daudz draudzīgu padomu.

Šajās Latvijai trauksmainajās pirmssvētku dienās es gribētu aicināt katru, kas jūtas Latvijai piederīgs, būt atbildīgam un aktīvam savā veidā un vietā. Tas Latvijai kā valstij palīdzēs tikt pāri mirkļa satricinājumiem un mums kā nācijai kļūt stiprākai nekā līdz šim.

Dievs svētī Latviju!

Valsts prezidents Valdis Zatlers aizlūgumā ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā 2007.gada 18.novembra rītā

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Visuvarenais Dievs, debesu Tēvs, paldies Tev par laiku, kurā varam dzīvot. Palīdzi mums, Latvijas tautai, pārdomāt un izprast šī laika būtību, lai neapmaldītos starp iedomātām un patiesām vērtībām. Dod mums katram prātu saprast, kas ir būtisks un nozīmīgs, bet kas tikai ārišķība! Dod mums spēku katram atpazīt sevī to, kas dara mūs vērtīgus mūsu valstij. Palīdzi mums katram apzināties savu piederību mūsu Latvijai. Palīdzi mums dzīvot tā, lai nenoniecinām cits citu, lai protam novērtēt katra cilvēka talantus un spējas. Dievs, Tu esi spēka, iedvesmas un atjaunotnes avots; dod spēku Latvijai meklēt, atrast un uzplaukt šajos laikos un nākotnē, jo Tevī, Dievs, mēs pastāvam mūžīgi.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, apsveicot Nacionālos bruņotos spēkus Rīgā, 11.Novembra krastmalā, 2007.gada 18.novembrī

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

“Staltā stāja, asais skats un teicamā sagatavotība liek mums domāt par mūsu nākotni droši un pārliecinoši.

Šodien Latvijas kareivji dienē ne tikai militārajās bāzēs Latvijā, bet arī ar savu teicamo dienestu starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos ir parādījuši, ka Latvija ir drošs un atbildīgs partneris NATO. Šodienas realitāte ir tāda – mūsu kareivji dienē tālu no savas dzimtenes, lai Latvijā būtu miers un mēs varētu droši būvēt savu nākotni.

Šogad pirmo reizi valsts augstākos apbalvojumus pasniedzu Latvijas karavīriem, kas dienējuši Irākā, kas glābuši savu biedru dzīvības.

Paldies visām virsnieku un karavīru ģimenēm, jo jūsu atbalsts ir tas, kas dara mūsu armiju stipru! Apsveicu jūs visus Latvijas valsts jubilejā. Dievs, svētī Latviju!”

Valsts prezidents Valdis Zatlers, aizsardzības ministrs Atis Slakteris, 18.Novembra militārās parādes komandieris pulkvedis Juris Bezzubovs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs – pieņemot NBS ieroču šķiru un militārās tehnikas parādi 11.Novembra krastmalā

Latvijas Republikas augstākās amatpersonas – ar ziediem dodoties pie Brīvības pieminekļa Rīgā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”