Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

Dina Gailīte. “Sveicināts , mūsu lasītāj, jau 500.reizi!”

Šodien iznāk jau pustūkstošais “Jurista Vārda” numurs. Vairāk nekā 12 gados no rubrikas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tas ir pārtapis par patstāvīgu žurnālu un šobrīd ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā. Lai nosvinētu savu jubileju, pagājušajā nedēļā – vēl pirms šī numura iznākšanas – “Jurista Vārds” ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atbalstu sarīkoja konferenci “Latvijas tiesību sistēma šodien”. Uz šo pasākumu bijām aicinājuši savu ilggadējo autoru “zelta izlasi”, un mums par lielu pārsteigumu un prieku lasītāju interese par pasākumu, kurā viņi šoreiz tieši, bez žurnāla starpniecības, varēja smelties Latvijas labāko juristu atziņas, bija tik liela, ka daudziem pat nācās atteikt dalību.

Gatavojoties 500. numura iznākšanai, mēs gluži dabiski vēlējāmies palepoties ar, mūsuprāt, lielākajiem “Jurista Vārda” sasniegumiem. Jāteic, ka kopš “Jurista Vārda” pirmsākumiem, tātad kopš 1995.gada, kopumā ir publicēti gandrīz 5000 rakstu – vismaz tādu ciparu saskaita mūsu elektroniskais arhīvs. Protams, liela daļa no tiem ir, piemēram, ziņas par dažādiem notikumiem jurisprudencē, kam šobrīd vairs ir tikai vēsturiska nozīme. Taču nav arī šaubu, ka daudzi raksti veido Latvijas tiesību zelta fondu un joprojām tiek pārlasīti un citēti gan studentu darbos, gan – un tas ir liels gods mums un mūsu autoriem – Satversmes un Augstākās tiesas spriedumos. Varam droši teikt, ka vairākkārt debates “Jurista Vārdā” ir ietekmējušas arī likumdevēja gribu.

Kalvis Torgāns. “Eiropas jurisprudences vērtības civiltiesībās: pārņemt vai nogaidīt”

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009. gadam ietverto 58 izstrādājamo dokumentu sarakstā ir iekļauti arī uzdevumi izvērtēt Civillikuma daļu savstarpējo saskaņotību un sākt Saistību tiesību daļas kritisku analīzi. Taču nekas tik fundamentāls, ko varētu saukt par Civillikuma reformēšanu (kaut vai pēc Vācijas parauga), līdz 2009. gada beigām nav paredzēts.

Labā ziņa ir tā, ka plāni un stratēģijas var tikt koriģēti. Vajadzība pēc reformām ir, un varbūt darbs nav tik smags, ka to nevarētu veikt. Atbilstoši cilvēku tieksmei nepārtraukti uzlabot visu ar savu dzīvi saistīto vairākas lielas Eiropas zinātnieku grupas rūpīgi un pamatīgi strādā, lai pilnveidotu civiltiesisko attiecību regulējumu. Uz to mudina arī tiesiskie un praktiskie labumi, ko dod tiesību sakārtošana, unifikācija.

Uldis Krastiņš. “Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas problēmas”

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības institūts krimināltiesībās ir viens no sarežģītākajiem, ja ne pats sarežģītākais, jo šis institūts ir saistīts ar nodarījumu kvalifikācijas daudziem teorētiskiem un praktiskiem risinājumiem. Turklāt noziedzīgu nodarījumu daudzējādības institūta ietvaros jārisina vienota (atsevišķa) nodarījuma norobežošana no nodarījumu daudzējādības gadījumiem, kur arī netrūkst problēmu. Un nav īpaši jāpierāda, ka no minēto jautājumu pareiza risinājuma vistiešākā veidā ir atkarīga likumīga, pareiza un taisnīga soda noteikšana vainīgajam.

Savās agrākajās publikācijās jau esmu izteicis viedokli par dažiem noziedzīgu nodarījumu daudzējādības kvalifikācijas jautājumiem, bet tā kā pēc tam ir parādījušās atsevišķas publikācijas, kurās pausti uzskati, kas nav ļāvuši nonākt pie vienota problēmu risinājuma, tad atļaušos jau ar papildu argumentiem pamatot savas teorētiskās nostādnes strīdīgajos jautājumos.

Jānis Pleps. Edgars Pastars. “Satversmes lasīšana Satversmes tiesā”

Pavisam nesen ir apritējuši 85 gadi kopš Satversmes spēkā stāšanās. Pa šiem gadiem Satversme ir krietni mainījusies. Un šīs pārmaiņas ir notikušas ne tikai ar grozījumu izdarīšanu Satversmes tekstā. Līdzās formālai konstitucionālo normu grozīšanai jārunā arī par konstitucionālo normu pārveidošanos prakses rezultātā.

Latvijas Satversmes interpretāciju būtiski ietekmēja 1996. gadā izveidotā Satversmes tiesa, kas nu jau vairāk nekā simts spriedumos ir sniegusi un turpina sniegt Satversmes interpretāciju, to pārveidojot un attīstot atbilstoši modernas demokrātiskas tiesiskas valsts prasībām. Šajā gadā Satversmes tiesā beidzās pirmo desmit gadu cikls un, notiekot plašai tiesnešu maiņai, aizsākās nākamo desmit gadu konstitucionālais pļāvums. Tas rada pamatu pārdomām un vērtējumiem gan par pirmajos desmit gados iespēto, gan arī par nākotnē veicamajiem uzdevumiem.

“Jurista Vārda” redakcija