Uzsākot vizīti Luksemburgā, vakar, 25. oktobrī, tikās ar Luksemburgas lielhercogu Žanu. Lielhercogs izrādīja lielu interesi par Latviju. Pārrunājot aktualitātes, tika apspriests valsts valodas jautājums. Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija ir vienīgā valsts, kurā runā latviski, un skaidroja, kā Latvijā norisinās integrācijas process. Luksemburgas lielhercogs atzīmēja Latvijas panākumus un novēlēja sekmes, lai Latvijā turpinātos līdzšinējais progress valsts attīstībā.

Valsts prezidente apmeklēja Luksemburgas Deputātu palātu, kur tikās ar Deputātu palātas priekšsēdētāju Žanu Štolcu. Viņš pauda gandarījumu, ka Eiropas paplašināšanās procesā iesaistās arī mazās valstis, tai skaitā Latvija.

Valsts prezidente skaidroja, ka Latvija ir gatava uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Sarunu laikā tika apspriesti turpmākie kontakti starp Luksemburgas un Latvijas deputātiem. Valsts prezidente norādīja, ka arī mazajām valstīm var būt pietiekami liela ietekme svarīgos Eiropas procesos.

Valsts prezidente dienas pirmajā pusē apmeklēja Luksemburgas domi, kur tikās ar domes pārstāvjiem. Domē Valsts prezidente uzsvēra, ka Latvija ir atzinīgi novērtēta Eiropas Savienībā un Eiropas Komisija ir norādījusi, ka valstī darbojas tirgus ekonomika un Latvija ir gatava investīciju piesaistei. Viņa vēlreiz uzsvēra, ka Latvija ir gatava sarunu uzsākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā. Domes priekšsēdētājs Pauls Helmingers pauda gandarījumu par Latvijas sasniegumiem un izteica atbalstu valsts iekļaušanai Eiropas Savienībā. Sarunu laikā tika apspriesta Rīgas un Luksemburgas attīstība. P.Helmingers informēja Valsts prezidenti par to, ka nesen ir atgriezies no UNESCO pilsētu vadītāju sanāksmes, un izteica cerību, ka arī Rīga aktīvi iesaistīsies šādu konferenču darbībā. Valsts prezidente stāstīja par gaidāmo Rīgas 800 gadu jubileju un šīs gadadienas nozīmīgumu. P.Helmingers izteica gandarījumu, ka Latvija kā maza valsts ir spējusi atgūt neatkarību un sekmīgi iekļaujas Eiropas integrācijas procesā.

Beidzot vizīti Luksemburgā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, vakar, 25.oktobrī, tikās ar Luksemburgas premjerministru Žanu Junkeru, kā arī ar Luksemburgas ārlietu ministri Lidiju Polferu. Sarunās tika apspriests Eiropas Savienības paplašināšanās process, kā arī Eiropas Savienības institūciju reforma. Abas puses piekrita, ka nākotnē Eiropas Savienībai jābūt ļoti plašai organizācijai, kas aptvertu ap 28 valstis, un tika apspriesta sadarbība šādā plašā dalībvalstu lokā. Valsts prezidente pauda uzskatu, ka nākotnē Eiropas Savienībai jābūt demokrātiskai organizācijai, kurā gan lielas, gan mazas valstis sadarbotos pēc vienādiem pamatprincipiem. Luksemburgas premjerministrs piekrita šādai V.Vīķes–Freibergas nostājai. Gan Valsts prezidente, gan Luksemburgas premjers izteica viedokli, ka ik Eiropas Savienības dalībvalstij nākotnē jābūt pārstāvētai Eiropas Komisijā. Runājot par gaidāmo Helsinku sanāksmi decembrī, Luksemburgas premjers pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas izplatītajā ziņojumā ir objektīvi secinājumi par vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām kandidātvalstīm, sarunu gaitā ņemot vērā valsts individuālos sasniegumus. Ž.Junkers pauda kritisku attieksmi pret konkrētu datumu nosaukšanu jaunu valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā, kā arī pret kandidātvalstu dalīšanu grupās. Šai nostājai pievienojās arī V.Vīķe – Freiberga.

Pēc tikšanās Valsts prezidente sniedza interviju vienam no lielākajiem Luksemburgas laikrakstiem "Luxsemburger Word". Intervijā prezidente pauda Latvijas gatavību sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā , skaidroja situāciju Latvijā sabiedrības integrācijas jautājumos un ekonomikā, uzsverot Latvijas pārorientēšanos uz Eiropas Savienības valstu tirgiem. Valsts prezidente uzsvēra ciešo sadarbību Baltijas valstu prezidentu un divpusējo attiecību līmenī, kā arī sadarbību starptautisko iniciatīvu ietvaros. Valsts prezidente norādīja, ka Baltijas valstīm ir līdzīga Eiropas nākotnes vīzija.

Šodien, 26.oktobrī, turpinot darba vizīti Beļģijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiksies ar NATO Eiropas spēku virspavēlnieku ģenerāli Vesliju Klārku, NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu, Eiropas ārlietu un drošības politikas augsto pārstāvi Havjeru Solanu, Beļģijas latviešu kopienu, kā arī sniegs interviju britu apraides korporācijai BBC.

Valsts prezidenta preses dienests