Valsts sekretāru 2007.gada 15.novembra sanāksmē

LM: Par ziņu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par darbinieku pieņemšanu darbā vai atlaišanu no darba

Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālo nodarbinātību, darba devējiem ziņas par nodarbinātajiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāiesniedz divas reizes mēnesī, nevis vienu, kā tas ir patlaban, rosina Labklājības ministrija (LM).

“Šobrīd visu informāciju par darbinieku pieņemšanu darbā vai atbrīvošanu no darba VID saņem ar nobīdi līdz pusotram mēnesim no faktiskās darbā pieņemšanas dienas. Tas ir tādēļ, ka darba devēji informāciju par darbinieku var iesniegt līdz nākamā mēneša piektajam datumam pēc darbinieka pieņemšanas darbā. Tādējādi inspektoriem un amatpersonām ir jāpaļaujas uz darba devēju iesniegto ziņu patiesumu par iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem darba līgumiem, nostrādāto periodu un saņemto algu,” skaidro LM speciālisti.

Biežāka informācijas sniegšana palīdzētu kontrolējošām institūcijām sekmīgāk pārbaudīt uzņēmumus un mazināt nelegālo nodarbinātību. Turklāt darba devējiem papildus būtu jāiesniedz informācija arī par darbinieku nostrādāto stundu skaitu mēnesī. Patlaban šāda informācija nav jāiesniedz.

LM: Par darba stāža uzskaites kārtību, aprēķinot vecuma pensijas

Aprēķinot vecuma pensiju, paredzēts ņemt vērā arī cilvēka nostrādāto darba laiku vēl pirms viņš sasniedzis 15 gadu vecumu, norāda LM speciālisti.

Tas nozīmē, ka, aprēķinot vecuma pensiju, darba periodu uzskaiti varētu veikt no tāda vecuma, no kura attiecīgajā periodā bija atļauts pieņemt darbā vai uzņemt par kolhoza biedru. Piemēram, cilvēkam, kurš 1949.gadā 14 gadu vecumā ir strādājis, apdrošināšanas stāžā ieskaitītu arī šos darba periodus, jo saskaņā ar tajā laikā spēkā esošo darba likumdošanu darbā varēja pieņemt no 16 gadiem vai izņēmuma gadījumos – no 14 gadiem.

To paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtību. Tie 15.novembrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par grozījumiem vēl būs jālemj valdībai.

Lai pieprasītu pensijas pārrēķinu, cilvēkam būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti par darba stāžu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē. Šādu iespēju varētu izmantot nedaudz vairāk par 1900 pensionāriem.

Atgādinām, ka līdz šim vecuma pensijas aprēķināšanā tika ņemti vērā apdrošināšanas periodi no 15 gadu vecuma.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par supervīzijas nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem

Lai sniegtu sociālā darba speciālistiem papildu atbalstu ikdienas darbā, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt prasību pašvaldību sociālajiem dienestiem nodrošināt saviem speciālistiem supervīziju.

Supervīzijas laikā tiks attīstītas sociālo darbinieku prasmes, nodrošināta pieredzes, zināšanu un informācijas apmaiņa, meklēti risinājumi problēmsituācijām darbā, kā arī sniegts emocionāls atbalsts.

“Sociālais darbs prasa ne tikai plašas zināšanas, bet arī atbilstošu psiholoģisko sagatavotību, jo katru dienu klātienē sociālā darba speciālistiem ir jāsastopas ar cilvēku problēmām. Lai nenogurstoši turpinātu strādāt un ikdienas darbos “neizdegtu”, sociālajiem darbiniekiem ir nepieciešams profesionāls atbalsts,” skaidro LM speciālisti.

Tāpēc LM plāno noteikt pašvaldību sociālajiem dienestiem prasību nodrošināt atbalstu saviem sociālā darba speciālistiem. Paredzēts, ka supervīzijai jābūt ne mazāk kā deviņām stundām gadā vai ne mazāk kā 18 stundām grupu apmācībai.

To paredz LM sagatavotie grozījumi MK noteikumos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Grozījumus 15.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Lai pilnveidotu sociālās rehabilitācijas procesu, grozījumos arī precizēts, kādiem dokumentiem jāatrodas sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās. Tāpat noteiktas prasības, kādām jābūt bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās izveidojamajām atsevišķajām telpām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas pārsnieguši 15 gadu vecumu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtību

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, ko 15.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto deleģējumu.

Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds” sniegs garantijas no kredītiestādes līdzekļiem piešķirtiem kredītiem, ja tiem nav pietiekama kredīta nodrošinājuma. Fonds garantijas izsniedz, lai veicinātu investīcijas lauksaimniecības nozarē.

Lauku attīstības fonds izsniegs garantijas, ja kredīta ņēmējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un viņam nav nodokļu parādu, kā arī ja kredīts netiks ņemts patēriņa vajadzībām un pret kredīta ņēmēju nebūs sākts maksātnespējas process.

Noteikumu projektā paredzēts, ka garantijas varēs piešķirt līdz 70% no kredīta apjoma. Minimālais garantijas apjoms viena pasākuma aktivitātei ir viens tūkstotis latu. Kredīti citā valūtā tiek denominēti latos, un garantijas apjoms tiek noteikts latos. Kredīta ņēmējam garantiju apjoms nepārsniedz 300 tūkstošus latu, bet savstarpēji saistītu kredīta ņēmēju grupai vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvai sabiedrībai garantiju apjoms nepārsniedz 600 tūkstošus latu. Garantijas piešķirs kredītiem uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem. Ja 30 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas garantijas līgums starp valsts akciju sabiedrību “Lauku attīstības fonds” un kredītiestādi nebūs noslēgts, tad lēmums zaudēs spēku. Kredītiestādei būs tiesības iesniegt jaunu iesniegumu.

Fonds segs kredīta ņēmēja neatmaksāto kredīta pamatsummas daļu saskaņā ar garantijas līgumu, ja kredīta ņēmējs nebūs izpildījis kredīta līgumā noteiktās saistības, un tāpēc kredītiestāde varēs pieprasīt visa kredīta atmaksu un lauzt kredīta līgumu. Tāpat kredītiestāde varēs iesniegt prasību tiesā par kredīta līgumā noteikto kredīta ņēmēja saistību izpildi vai pret kredīta ņēmēju varēs sākt maksātnespējas procesu.

Apstiprinātā “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma 2007.–2013.gadam” nodrošina atbalsta iespējas kredītu garantijas veidā arī jau esošajām saistībām un turpina iesākto procesu, lai palīdzētu lauku uzņēmējiem sekmīgi attīstīties, kā arī izmantot iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu.

ZM: Par Lauku attīstības fonda kredītu garantijas programmas uzraudzīšanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, tiek paredzētas valsts saistības par garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām, kā arī izsniegto garantiju uzraudzības kārtība”, ko 15.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvais akta projekts nosaka, ka ZM jāiesniedz Finanšu ministrijā (FM) izvērtējums par Lauku attīstības fonda iepriekšējā gada darbību un informācija par izsniedzamo valsts saistību apmēru nākamajam gadam par lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu ietvaros sniegtajām garantijām. Finanšu ministrija izvērtēs Zemkopības ministrijas iesniegto valsts saistību pieprasījumu un pamatojuma dokumentus un plānos valsts saistības gadskārtējā likumā par valsts budžetu. Finanšu ministrijai būs tiesības pieprasīt no Zemkopības ministrijas papildu informāciju par fonda darbību un tā finanšu rādītājiem.

Noteikumu projekts nosaka arī to, kādā veidā ZM uzrauga un kontrolē valsts akciju sabiedrības “Lauku attīstības fonda” darbību un programmas ietvaros izsniegtās lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantijas.

Fondam zaudējot 30% no pašu kapitāla, ZM iesniegs Ministru kabinetā priekšlikumus par kredītu garantēšanas programmu darbības izmaiņām vai to pārtraukšanu, kā arī par fonda pašu kapitāla atjaunošanu. Šajā gadījumā fonds neuzņemsies jaunas saistības un nekavējoties pārtrauks jaunu garantiju izsniegšanu.

Normatīvā akta projekts nosaka, ka Zemkopības ministrija reizi trijos gados informēs Ministru kabinetu par valsts saistībām, kas izsniegtas kredītu garantēšanas programmu īstenošanai. Ja nepieciešams, ministrija varēs ierosināt Ministru kabinetam veikt izmaiņas normatīvajos aktos.

ZM: Par kārtību, kādā veterināro zāļu lieltirgotava izplata zāles veterinārārstiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā veterināro zāļu lieltirgotava izplata zāles praktizējošiem veterinārārstiem un veterinārmedicīniskās aprūpes komersantiem”, ko 15.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Farmācijas likumu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai veterinārārsts vai veterinārmedicīniskās aprūpes komersants varētu iegādāties no zāļu lieltirgotavām cilvēkiem paredzētās zāles, kuras var lietot arī dzīvniekiem. Cilvēkiem paredzētās zāles dzīvnieku ārstēšanai var lietot gadījumos, ja nav pieejamas atbilstošas veterinārās zāles.

Normatīvā akta projekts paredz, ka zāļu lieltirgotavā uzglabā preču pavadzīmes–rēķinus par zāļu pārdošanu, lai par jebkuru darījumu ar zālēm būtu pieejami dati. Informācija tiks glabāta un būs pieejama Veselības inspekcijas amatpersonām piecus gadus, bet dati par zālēm, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas, tiks glabāti 10 gadus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa