Igaunijas parlamenta prezidents:

— Eiropas lietu komisijā

Igaunijas parlamenta delegācija tikās arī ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu un komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā un iespējamo sadarbību starp Latvijas un Igaunijas parlamentu Eiropas lietu komisijām.

Komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns informēja viesus, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un tas būtiski atvieglo komisijas darbību. Viņš arī akcentēja labo sadarbību starp Latvijas un Igaunijas Eiropas lietu komisijām un izteica cerību, ka turpmāk par tradīciju varētu kļūt visu triju Baltijas valstu Eiropas lietu komisiju pārstāvju tikšanās. Līdz šim tāda notikusi tikai vienreiz, un tās iniciatore bija Latvijas puse.

Igaunijas delegācijas pārstāvji savukārt pastāstīja par savas valsts parlamenta Eiropas lietu komisijas darbības principiem, tās paveikto, kā arī problēmām, kas kavē Igaunijas straujāku virzīšanos uz iestāšanos ES, piemēram, statistikas dienestu novecojušās darba metodes, kā arī profesionālu tulku sagatavošana.

Abu komisiju pārstāji bija vienisprātis, ka būtisks aspekts valsts virzībai uz ES ir sabiedrības informēšana. Lai gan tās īstenošanas mehānisms Latvijā un Igaunijā atšķiras, rezultāti esot jūtami — piemēram, būtiski palielinājies to cilvēku loks, kas pieprasa regulāru informāciju par valsts paveikto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Runājot par Valsts valodas likumu, kas pašlaik Saeimas atbildīgajā komisijā tiek sagatavots otrreizējai caurlūkošanai, E.Inkēns uzsvēra, ka Eiropas lietu komisijas darba grupa sagatavojusi vairākus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai un tie, viņaprāt, varētu būt kompromiss starp nacionālajām interesēm un starptautiskajām prasībām.

Sarunas nobeigumā tās dalībnieki pauda cerību, ka sadarbība starp abu parlamentu Eiropas lietu komisijām kļūs vēl ciešāka. Un tas būtu pareizi, jo, kā teica Igaunijas parlamenta prezidents Tomass Savi, ceļā uz ES un NATO abām valstīm jāturas kopā.

— Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā tikšanās dalībnieki pārrunāja abu valstu sasniegumus aizsardzības jomā un perspektīvos plānus, gatavojoties integrācijai NATO drošības struktūrās.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja par komisijas likumdošanas darbu un sadarbību ar Aizsardzības un Ārlietu ministriju, risinot aizsardzības jautājumus.

Komisijas loceklis un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, analizējot paveikto drošības jomā, īpaši akcentēja Igaunijas un Latvijas sagatavotos un iesniegtos rīcības plānus dalībai NATO, kurus augstu novērtējuši rietumvalstu speciālisti. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka viena no abu valstu aizsardzības politikas prioritātēm ir militārā budžeta palielināšana atbilstoši NATO kritērijiem. T.Savi informēja, ka Igaunijas 2000. gada valsts budžetā aizsardzībai paredzēti 1,6% no iekšzemes kopprodukta. Kā pastāstīja Ģ.V.Kristovskis, Latvija 2000.gadā aizsardzībai paredzējusi tērēt 1,06%, bet 2001.gadā cer palielināt finansējumu militārajām vajadzībām līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijas parlamentārieši interesējās par prioritātēm piešķirto līdzekļu izlietošanai. Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija un Aizsardzības ministrija raudzīsies, lai finansējums tiktu izmantots pēc iespējas lietderīgāk. Galvenie līdzekļu ieguldīšanas virzieni ir cilvēku resursu un infrastruktūras attīstīšana, tādējādi aizkavējot militāro speciālistu aizplūšanu uz citām tautsaimniecības nozarēm, obligātā militārā dienesta kvalitātes pilnveidošana, prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmas radīšana un sauszemes spēku mobilitātes palielināšana.

Abas puses pārrunāja arī Baltijas valstu sadarbību to ceļā uz integrāciju NATO. Viesi interesējās par Latvijas attieksmi pret abu kaimiņvalstu — Igaunijas un Lietuvas — viedokli, ka katrai Baltijas valstij atsevišķi atbilstoši to sagatavotības līmenim jāizmanto brīdis, kad NATO durvis ir atvērtas. Atzīstot katras valsts tiesības virzīties pretim savai drošībai straujākā tempā, Ģ.V.Kristovskis rosināja veidot Baltiju kā vienotu drošības reģionu.

Saeimas preses dienests