Ministru prezidents Andris Šķēle:
Intervija Latvijas radio 22. oktobra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.05. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons
— Studijā, kā jau solīts, Ministru prezidents Andris Šķēle. Labdien!
A.Šķēle:
— Sveicināti!— Ja runājam par klausītāju zvaniem — mēs tikko spriedām, kuru ir visvairāk. Visvairāk ir pateicības, veselības vēlējumi, izturības vēlējumi no Treimanes kundzes, no Irēnas Tikutes, no Andas kundzes, kura saka: paldies par prātam neaptveramo darbu jūsu pirmajās simt dienās! Vārdu sakot — visvairāk šoreiz ir "paldies".
A.Šķēle:
— Es arī gribu tad teikt — paldies!— Ir jautājumi arī par budžetu, un tam mēs pieskarsimies arī vispirms. Dreimanes kundze man uzrakstījusi šādu samērā pārmetošu ziņu, to mēs arī esam nodevuši šobrīd premjeram — varbūt sāksim ar budžetu. Budžets ir pirmajā lasījumā pieņemts, un man viena mazo uzņēmumu pārstāve jautāja pirms minūtēm piecpadsmit pa tālruni: vai šajā gadījumā nepaliek kā pastarīši mazie uzņēmumi? Proti, viņiem īpašuma nodoklis bija mazāks, tagad ir lielāks, savukārt lielajiem uzņēmumiem — otrādi. Tas nozīmē, ka valdība izsaka īpašu atbalstu lielajiem uzņēmumiem?
A.Šķēle:
— Iepriekšējā kārtība bija tāda, ka īpašuma nodokli administrēja Valsts ieņēmumu dienests un tad to nodeva pašvaldībām. Un, galu galā, pašvaldības nebija pat ieinteresētas sekot līdzi, vai šis īpašuma nodoklis uzņēmējiem ir vai nav, kā tas tiek iekasēts, vai tas ir pareizi vai nepareizi. Ja valdība šobrīd pieņem lēmumu samazināt no 4 procentiem līdz 1,5 procentiem īpašuma nodokli ražotājiem, jāatzīst, pavisam mazākajai grupai, tas tomēr nozīmē pacēlumu, jo viņiem bija ļoti maza šī norma — atdod šo nodokli administrēt pašvaldībām.tuācija, un Tautas partija arī ir uzņēmusies manā kā valdības vadītāja personā atbildību par citu grēkiem. Bet nav kur izvairīties no tās!
— Un tomēr vēl vienas klausītājas jautājums: vai kādam nav jāatbild par to, ka tie cilvēki, kas varēja vienu iemaksu veikt sociālajā apdrošināšanā, tagad var saņemt lielas pensijas?
A.Šķēle:
— Tas ir negodīgi.— Bet vai to nevajag atgriezt atpakaļ — jautājums ir, vai tā paliks?
A.Šķēle:
— Jā, bet ir cilvēki, kas ir izdarījuši šādas pārrēķina lietas ar vienu iemaksu, ir gadījumi fiksēti, ka cilvēks pat aizņemas bankā naudu, iemaksā savā pensiju kapitālā un pensiju dubulto...— Par to mēs jau runājam!
A.Šķēle:
— Bet acīmredzot Satversmes tiesa tad pārskatīs tādu valdības vai Saeimas lēmumu; teiks, ka ar atpakaļejošu datumu likumi nestājas spēkā. Ja toreiz kāds nebija visai prātīgs un iebalsoja šādu likuma normu, diemžēl par to cieš visa tauta. Tiklīdz referendums būs beidzies, stāsies spēkā grozījumu grozījumi, un valdības viedoklis ir: šis negodīgais risinājums ir jāatmet.— Paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.
Pēc ieraksta "LV" diktofonā