"Es skatos uz Latvijas nākamo gadu optimistiski"

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Turpinājums no 1.lpp.

Tādā veidā pašvaldības varēs ar savā teritorijā esošiem uzņēmējiem sarunāties tieši, nepastarpināti, bez Valsts ieņēmumu dienesta klātbūtnes, un tātad arī izvēlēties, kurš uzņēmējs, tikko sākot darbību, ir stimulējams, atbrīvojams, ja tiešām ir šie mazie uzņēmēji ar labiem rezultātiem un godīgi maksātiem nodokļiem. Es domāju, ka viņiem arī nekas nemainīsies, bet šī jaunā kārtība, jaunā norma dos tiesības arī daudzos gadījumos, kad ir reāla uzņēmējdarbība ēkās, bet nekas nav reģistrēts, nekur nekas nav pieteikts, pašvaldībai aiziet un teikt: man pienākas no tevis nodoklis. Tā ka mēs esam devuši labu iespēju pašvaldībai un esam likvidējuši visaugstāko, es nezinu tiešām nevienu valsti, kur bija 4 procentu nodoklis par nekustamo īpašumu — nodoklis uz ražošanas ēkām. To man šodien arī auditorfirmas "Invest Rīga" vadītājs Deniņa kungs nevarēja apstiprināt — vai vispār vēl kaut kur pasaulē tāds ir bijis. Mēs esam ļoti būtiski samazinājuši nodokli, un visiem tas tagad ir vienāds — neatkarīgi no tā, cik uzņēmums liels vai mazs. Protams, lielo uzņēmumu īpašnieki maksās daudz, daudz vairāk, jo viņu vērtības ir miljonos mērāmas un nodokļi kopumā būs milzīgi, ko viņi turpinās maksāt arī tālāk.

— Tas, ko jūs sākumā teicāt par pašvaldībām — nu, tā drīzāk ir tāda paļaušanās uz pašvaldību godaprātu. Vai nu viņi būs tik ļoti laipni pret kādiem uzņēmumiem?

A.Šķēle:

— Bet saprotiet — pašvaldības ir tieši ieinteresētas, lai viņu teritorijā attīstītos uzņēmējdarbība. Pašvaldībām ir jāpiedāvā uzņēmējiem: mums ir pašvaldību zeme, mums ir tādas iespējas; lūdzu, vai jūs vēlaties celt šādu vai citādu ražošanas ēku, iekārtot veikalu, atvērt darbnīcu?

Visu laiku pašvaldības ir sūdzējušās un bieži vien man pārmetušas: mums nav nekādas ieinteresētības, nekādu instrumentu, ar ko veicināt uzņēmējdarbību; mums, galu galā, nekas no tā neatnāk; mēs nevaram ietekmēt tieši… Mēs sākam soli šajā virzienā — pilnīgi noteikti.

— Lai tikai nebūtu tā, ka kādam uzņēmējam jāiemaksā piecītis kādam kabatā, lai no viņa neiekasētu šo nodokli.

A.Šķēle:

— Nu, tā ir korupcija, nelaime, sērga, kas raksturīga, domāju, ne tikai kādiem pašvaldības darbiniekiem, ļaunprāšiem. Mēs redzam to daudzās jomās, arī valsts pārvaldē, ne tikai pašvaldībās. Arī korupcija privātā sfērā ir ļoti izplatīta.

— Nu, jebkurā gadījumā budžets pirmajā lasījumā ir pieņemts, tātad — šobrīd runa jau ir par kaut kādām iespējamām izmaiņām ceļā uz otro lasījumu. Vai esat apmierināts ar šo gaitu?

A.Šķēle:

— Mēs stingri ievērojām likumu, un laikā — līdz 1.oktobrim — budžets bija iesniegts Saeimā. Visa nodokļu pakete, kas pavada šo budžeta projektu, arī ir iesniegta laikus. Saeima vakardien strādāja kopumā ļoti teicami, raiti, visi iesniegtie jautājumi tika atbalstīti, un tagad ir apmēram pusotrs mēnesis laika, lai deputāti varētu izteikt savu attieksmi, iesniegt savus priekšlikumus un mēs varētu pieņemt galīgā lasījumā.

— Jautājums no klausītājas: vai tomēr lielās algas netiks samazinātas? Mēs šajā gadījumā runājam par valsts uzņēmumiem, par lieliem uzņēmumiem, kuri saņem tūkstošiem latu.

A.Šķēle:

— Tas ir sācies, bet tas ir nepatīkami. Kā vienu piemēru var minēt, ka ir samazināta alga "Latvijas dzelzceļa" vadītājam.

— Vakar televīzija smējās: bija 3500, tagad 3400 latu!

A.Šķēle:

— 2900 laikam būs, bet es domāju, ka mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies vēlreiz. Un sociāldemokrātam Zorgevicam — viņš ir šīs partijas īstenais biedrs — neklātos ar tik slikti strādājošu dzelzceļu, ar tik daudzām sūdzībām dzīvot ar šādu algu, un tā ir valsts pilnvarnieka atbildība. Domāju, Gorbunova kungs ir apņēmības pilns ļoti rūpīgi šo situāciju izpētīt, un pēc divām nedēļām tiks informēts Ministru kabinets, mēs esam par to vienojušies. Un es domāju, ka mums būs nākamās konsekvences: tādi pilnvarnieki, kas nespēj saprast šo sociālo jautājumu pusi, ne tikai tīri ekonomiku, droši vien arī būs jāpārskata.

— Tātad jūs solāt šajā virzienā kādas izmaiņas?

A.Šķēle:

— Pat vēl vairāk — mēs esam jau vienojušies, ka dzelzceļa līnija Vecumi–Balvi–Gulbene–Madona–Pļaviņas arī netiks slēgta — es to varu skaidri pateikt. Mans viedoklis ir precīzi zināms ministram, viņš ir to argumentēti pamatojis tālāk. Domāju, mēs to spēsim kabinetā noturēt un arī paskaidrot tiem, kuri varbūt iedomājušies, ka varēs nedomāt par reģionālo attīstību.

— Jautājums par finansēm skar arī vienu jautājumu, ko jautā pensionārs no Rīgas: kad tiks atprečoti kompensācijas sertifikāti par zemi?

A.Šķēle:

— Tātad — ir paredzēts, ka kompensācijas sertifikāti tiek atprečoti par zemi represētajiem, represētajiem tāpat tiek samaksāts naudā par katru izsūtījumā pavadīto gadu viens sertifikāts, un mēs to paredzam izdarīt nākamā gadā. Es gribētu nākamajā gadā pabeigt pilnībā jautājumu par norēķiniem ar represētajiem tajā apjomā, kāds ir likumdošanā noteikts. Protams, mēs nespēsim atdot visu morālo parādu šiem cilvēkiem, kas cietuši no padomju režīma, bet mēs būsim beidzot vismaz daļēji to izdarījuši.

— Un pārējiem?

A.Šķēle:

— Nav paredzēts atprečot visu kategoriju pilsoņiem. Tātad ir tikai īpaša privilēģija represētajiem. Ja valdības rīcība būs pietiekami noteikta nākamā gada pirmajā ceturksnī, domājot par lielo atlikušo uzņēmumu privatizāciju, es prognozēju sertifikātu cenas pieaugumu, turklāt tas varētu būt diezgan būtisks. Bet labākais tomēr bija vēlreiz novērtēt, vai nebija vēl jāapdomā iespējas privatizēt savu dzīvokli, varbūt šos sertifikātus arī dot bērniem, kas varbūt aktīvāk piedalās kādos zemes pirkšanas pasākumos varbūt arī ārpus konkrētās dzīvesvietas; vai arī uzticēties un tiešām guldīt publiskajos piedāvājumos.

— Pāris jautājumu man ir saistīti ar pašvaldībām, te varētu runāt par atbildību. Gan Juglas cilvēkiem, kuri salst un šobrīd nesaņem siltumu, arī kādai kundzei "Rīgas siltums" vienkārši sakot — viņi nevar tehniski pieslēgt, kaut kas trubās ir noticis, viņi centīšoties, bet tur neviens dienām nerādās. Vai var kādu atbildību vispār prasīt, piemēram, no "Rīgas siltuma" vai no namu pārvaldēm, ja tās rīkojas tā, kā grib?

A.Šķēle:

— Nevajadzētu iedomāties, ka "Rīgas siltums" vai namu pārvaldes ir kas atrauts no Rīgas pašvaldības. Tas ir Rīgas pašvaldības jautājums. Mums bija spilgts piemērs, kā Inčukalna pašvaldība nelikās ne zinis, kas notiek vietējā katlumājā, un apņēmīga pensionāre pati devās izrevidēt visus krānus, ar savu pensionāres un sievietes saprašanu spēja saslēgt pareizi krānus un sākt kurināt. Sāk kurināt ciematā ar to malku, kas ir, un nāk iedzīvotāji, izsaka pateicību. Pašvaldības, jāatzīst, daudzos gadījumos vienkārši ir bijušas absolūti nolaidīgas. Viena lieta ir varbūt vērt vaļā veikalus vai tiltus, ceļus; otra lieta ir tomēr skatīties godīgi acīs salstošiem cilvēkiem un spēt risināt jautājumus.

— Bet vai valdība nevar iejaukties pašvaldību darbā?

A.Šķēle:

— Nē, nevar! Mēs varam tikai tajos gadījumos, kad mērs ir pilns, rūpēties, lai tādi pašvaldību vadītāji tiktu atbrīvoti no darba.

— Kazākas kundze jautā: viņasprāt, ir pietiekami ciniska attieksme pret invalīdiem no dzimšanas — viņa ir pirmās grupas invalīde no dzimšanas, bet viņai prasa darba stāžu, lai varētu saņemt lielāku invaliditāti, citādi viņai maksā tikai minimālo — 30 latus.

A.Šķēle:

— Man kaut kā šķiet dīvaini: vai tiešām varētu pirmās grupas invalīdam prasīt kādu darba stāžu?

— Tā viņa apgalvo, es arī nezinu.

A.Šķēle:

— Es to jautājumu sev pierakstīšu, man tas ir jāpārbauda, vai te arī neizpaužas kaut kāds cinisms.

— Pensionārs Jānis jautā: kā jūs domājat, vai valsts materiālās rezerves vajag uzkrāt un vairot, un ja jā, tad kad beidzot valsts uzņēmumam "Materiālās rezerves" būs direktors?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka tas tiek parakstīts šodien. Iekšlietu ministrs vismaz informēja, ka šonedēļ būs iecelts direktors. Vai tik lielas materiālas rezerves un kādā proporcijā ir turams, tas gan ir jautājums, paldies klausītājam. Bet diez vai uz valsts līdzekļu rēķina jātur arī bezjēdzīgi daudzumi dažādu preču.

— Ausmas kundze jautā: viņai par dēlu nemaksā sociālo nodokli, ko darīt? Esot jautājusi arī apdrošināšanā; viņi teikuši, lai dēls iet prom no darba. Bet ko valdība var vai nevar darīt, lai vienkārši piespiestu uzņēmumus maksāt sociālo nodokli?

A.Šķēle:

— Mēs esam pēdējā mēneša laikā veikuši 850 dažādos uzņēmumos pārbaudes par sociālā nodokļa nomaksu; 212 gadījumos ir atrasti pārkāpumi un sodīti uzņēmuma vadītāji, darba devēji. Šajā gadījumā, protams, ir jāzina, kas tas ir par uzņēmumu, un strādājošam ir jāgriežas ar savu pretenziju ne tikai uzņēmuma administrācijā, bet arī Valsts ieņēmumu dienestā. Ja uzņēmumā būtu arodbiedrība — tās svēts pienākums būtu atrisināt konkrēta strādājošā tiesību ievērošanu. Trešais ceļš, protams, ir — iet prom no tāda negodīga uzņēmēja, visiem stāstīt, ka tas ir negodīgs uzņēmējs: "Cilvēki, neejiet tur strādāt, tas uzņēmuma vadītājs ir blēdis un nelietis! Jūs tur pazaudēsiet savu pensiju, jūs apēdīsiet savas vecumdienas, tur strādājot!"

— Dalēna kungs jautā: vai institūts, kurš ir SIA, nesīs Latvijas tēlu pasaulē? Kāpēc tieši SIA? Esot bēdīga pieredze mums ar SIA.

A.Šķēle:

— Nu ir jau arī labi piemēri. Tāda ir izvēlēta organizatoriskā forma, to dibinot, šķiet, sākums bija pietiekami labs. Kā veiksies tālāk jaunajam direktoram, to grūti šobrīd prognozēt. Bet es ceru uz viņa pieredzi un domāju, ka neviens šo organizatorisko formu neuzskata par galveno. Svarīgākie būs darbi.

— Māra no Jelgavas jautā: kas būtu darāms, lai sievietes, kam jau tuvojas pensijas vecums vai kas ir pāri pusmūžam, tomēr nebūtu diskriminētas darba tirgū? Ko valdība var vai nevar darīt šajā situācijā?

A.Šķēle:

— Nu, jāatzīst, ka darīt ko tādu īpašu ar atzīmi, ka darba devējiem tur pēc likuma nāktos atdot kādas priekšrocības tieši tādai vecuma grupai, droši vien nebūtu pareizi — jebkura cita vecuma grupa to pārmestu. Es pieļauju, ka ir jāmēģina noturēties esošajā darba vietā, jo katrs nostrādātais gads pirmspensijas vecumā diezgan būtiski palielina pensiju. Es saprotu šos cilvēkus pirmspensijas situācijā: nu, ir jāmēģina atrast varbūt pat mazāk kvalificētu darbu, jo tā ir būtiska garantija jūsu pensijas noteiktam palielinājumam. Jūs noteikti dabūsit lielāku pensiju par katru legāli nostrādāto gadu. Protams, likumdošanā acīmredzot būs norma vienā vai otrā redakcijā izteikta, kas atļauj pensijā vecumā aiziet nedaudz agrāk, nesagaidot šo konkrēto vecuma stāžu, bet ir stipri jāapdomā, vai vērts riskēt.

— Viņa arī jautā otru jautājumu: kādas vispār ir perspektīvas jaunām darba vietām šobrīd?

A.Šķēle:

— Tendence pirmajās valdības simt dienās ir noteikta, bezdarbs šobrīd ir samazinājies aptuveni līdz 9,5–9,45 procentiem. Es būtu priecīgs, ja šī tendence kļūtu pastāvīga, un es novembrī un decembrī redzētu tādu pašu kritumu. Tas nozīmē, ka šis gads varētu beigties ar bezdarbu tuvu 9 procentiem, kas būtu būtisks samazinājums, salīdzinot ar 10,2, ko valdība saņēma mantojumā, uzsākot savu darbu. Mēs nākamā gada budžetā un saistībā ar dažādām starptautiskām palīdzībām paredzam ļoti nozīmīgas summas taisni reģionālajai attīstībai, lauksaimniecības ražošanai, lauku infrastruktūras sakārtošanai, un tur būs vajadzīgas darbarokas. Tādēļ es skatos uz nākamo gadu pietiekami optimistiski un domāju, ka mēs sasniegsim deklarācijā paredzēto skaitli — gada laikā ne vairāk kā 8 procenti bezdarba.

— Pensionāre Mārīte jautā: kad pieliks lielāku pensiju? Viņai ir tikai 45 lati.

A.Šķēle:

— Jāsaka, ka taisni uz šo nelielo pensiju saņēmēju rēķina ir notikušas ne pārāk priecīgas lietas. Tiem, kam šīs pensijas ir ļoti lielas, tiem arī turpinājies šis pieaugums straujāks. Pensiju budžets ir iztukšots, pensijas tiek maksātas uz aizņemšanās rēķina. Labklājības ministrs ir sagatavojis aprēķinus un rīkojumu par iespējamo kārtējo pensijas indeksāciju, bet tas apjoms, pastāvot cauram budžetam, būs ļoti neliels, izskatās, ka tikai tuvu 50 santīmiem. Jautājums ir, vai tagad, pirmsreferenduma laikā, tas būtu arī jādara, es arī to apšaubu. Kopumā mums ir tomēr vajadzīgi radikāli pensiju likuma grozījumi. Šobrīd visi atzīst, ka būs jāgroza likums — neatkarīgi no referenduma rezultātiem, beidzot to sapratuši arī sociāldemokrāti, arodbiedrības, kas nāk ar radikāliem priekšlikumiem. Un es esmu pārliecināts, ka novembra laikā mēs spēsim pensiju likumu sakārtot tā, lai, atbildot uz jautājumu, ko darīt ar 46 latu pensiju, man nebūtu jāsaka, ka pagaidām varētu palielināt tikai par dažiem desmitiem santīmu. Kaut gan tai pašā laikā jāatzīst, ka indeksācija ir sasaistīta ar inflāciju, un inflācija šogad acīmredzot nebūs lielāka par divarpus procentiem gadā, un tas nozīmē, ka pensiju palielināšanās, tikai balstoties uz inflāciju, jau ir ieprogrammēta ļoti neliela. Tie ir santīmi — aptuveni 42–50 santīmi. Bet svarīgākais šobrīd ir sakārtot pensiju sistēmu vispār, un tad atbilstoši valdības piedāvātajiem grozījumiem mēs varētu vairāk sakoncentrēt tieši ieņēmumus šo nožēlojami mazo pensiju pacelšanai, nevis aizrauties ar vispārējo indeksāciju, nevis aizrauties ar normām, kas turpina palielināt atšķirību starp mazajiem un lielajiem pensiju saņēmējiem, kas arī, protams, lielākajā daļā gadījumu absolūti godīgi tās nopelnījuši — neviens par to nepārmet. Bet varētu būt arī cilvēki, kas būtu gatavi drusku pagaidīt, kad viņam pieliks klāt pie viņa 150 vai 200 latiem pensijas, cilvēkam, kam ir 35 vai 40 latu pensija, gaidīt ir ļoti grūti.

— Un tieši tāpēc mēģināsim cilvēkiem dot kaut kādu perspektīvu — saprast, kad tas varētu notikt, ja šie grozījumi notiek tā, kā mēs rēķinām, ja atveseļojam budžetu. Kad varētu cerēt?

A.Šķēle:

— Tā skāde ir nodarīta ļoti liela, un kopumā pensiju budžets tiks atveseļots tikai divu, divarpus gadu laikā — ne ātrāk. Bet par pensiju likuma grozījumiem — skatīsimies, kā tagad galu galā noformulēt līdz galam šos priekšlikumus, kas paredz ierobežojumu taisni lielajām pensijām, paredz attiecīgus apturējumus pašlaik, jo mēs gribam sakoncentrēties taisni uz šīm mazajām pensijām. Tas nozīmē, ka 2000. gads varbūt varētu būt tāds, ka vairs nebūtu jāindeksē tikai par 18 santīmiem. Šobrīd mēs esam paralīzes situācijā, bet mēs esam godīgi pateikuši, kāda ir situācija, un Tautas partija arī ir uzņēmusies manā kā valdības vadītāja personā atbildību par citu grēkiem. Bet nav kur izvairīties no tās!

— Un tomēr vēl vienas klausītājas jautājums: vai kādam nav jāatbild par to, ka tie cilvēki, kas varēja vienu iemaksu veikt sociālajā apdrošināšanā, tagad var saņemt lielas pensijas?

A.Šķēle:

— Tas ir negodīgi.

— Bet vai to nevajag atgriezt atpakaļ — jautājums ir, vai tā paliks?

A.Šķēle:

— Jā, bet ir cilvēki, kas ir izdarījuši šādas pārrēķina lietas ar vienu iemaksu, ir gadījumi fiksēti, ka cilvēks pat aizņemas bankā naudu, iemaksā savā pensiju kapitālā un pensiju dubulto...

— Par to mēs jau runājam!

A.Šķēle:

— Bet acīmredzot Satversmes tiesa tad pārskatīs tādu valdības vai Saeimas lēmumu; teiks, ka ar atpakaļejošu datumu likumi nestājas spēkā. Ja toreiz kāds nebija visai prātīgs un iebalsoja šādu likuma normu, diemžēl par to cieš visa tauta. Tiklīdz referendums būs beidzies, stāsies spēkā grozījumu grozījumi, un valdības viedoklis ir: šis negodīgais risinājums ir jāatmet.

— Paldies! Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā