1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību;

1.2. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" kuģu un ostu aizsardzības inspektoru (turpmāk - inspektori) funkcijas un tiesības, īstenojot šo noteikumu 1.1.apakšpunktā noteikto uzraudzību.

2. Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Jūras administrācija" noteiktās funkcijas kuģu un ostu aizsardzības jomā veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija (turpmāk - inspekcija).

3. Inspekcija uzrauga šādu normatīvo aktu prasību ievērošanu (turpmāk - aizsardzības prasības):

3.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regula (EK) Nr.725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk - Padomes regula Nr.725/2004);

3.2. 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk - SOLAS konvencija), XI-2.nodaļa;

3.3. Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (turpmāk - ISPS kodekss);

3.4. nacionālie normatīvie akti, kas saistīti ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību (piemēram, šie noteikumi, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, Likums par ostām).

4. Šo noteikumu izpratnē:

4.1. kuģa un ostas mijiedarbība - mijiedarbība, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 1.noteikuma 8.punktā;

4.2. kuģa un kuģa mijiedarbība - mijiedarbība, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 1.noteikuma10.punktā;

4.3. ostas iekārta - vieta, kā tā definēta SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 1.noteikuma 9.punktā;

4.4. kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks - persona, kurai pieder kuģis vai kura pārvalda kuģi, vai kura darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā;

4.5. ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks - persona, kurai pieder ostas iekārta vai kura pārvalda ostas iekārtu, vai kura darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā;

4.6. ostas aizsardzības iestāde - iestāde, ko inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 3.3.apakšnodaļu ir noteikusi par atbildīgo iestādi ostas aizsardzības jomā;

4.7. kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestāde - iestāde, kas saskaņā ar Padomes regulu Nr.725/2004 un šiem noteikumiem:

4.7.1. darbojas kā starptautisko institūciju un ārvalstu jūrlietās kompetento institūciju kontaktpunkts kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā;

4.7.2. veicina un pārrauga aizsardzības prasību piemērošanu;

4.7.3. sniedz informāciju par aizsardzības prasību piemērošanu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu kuģu un ostu aizsardzības kontaktiestādes Latvijā ir inspekcija un Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) (turpmāk - Krasta apsardze).

5. Šie noteikumi attiecas uz:

5.1. kuģiem, kas noteikti Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (turpmāk - ISPS kodekss) A daļas 3.1.1.punktā, ņemot vērā ISPS kodeksa A daļas 3.3.punktu;

5.2. kuģiem, kuriem ir mijiedarbība ar šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētajiem kuģiem, - pēc atbilstoša inspekcijas norādījuma, ja inspektors konstatē, ka aizsardzības prasību nepiemērošana attiecīgajam kuģim apdraud šo noteikumu 5.1., 5.4. vai 5.6.apakšpunktā minēto objektu drošību;

5.3. kuģiem, kas veic vietējos reisus:

5.3.1. ja kuģis atbilst Padomes regulas Nr.725/2004 3.panta 2.punktā noteiktajam pasažieru kuģa tipam;

5.3.2. pēc atbilstoša inspekcijas norādījuma, ja inspektors konstatē, ka šo noteikumu nepiemērošana rada ievērojamus draudus attiecīgajam kuģim, tā pasažieriem, kravai vai ar to saistītajām ostām vai ostas iekārtām;

5.4. visām Latvijas ostām (izņemot militārās iekārtas ostas);

5.5. ostām blakus esošajām teritorijām - pēc atbilstoša inspekcijas norādījuma, ja inspektors konstatē, ka aizsardzības prasību nepiemērošana attiecīgajai teritorijai apdraud šo noteikumu 5.1., 5.4. vai 5.6.apakš­punktā minēto objektu drošību;

5.6. ostas iekārtām, kas noteiktas ISPS kodeksa A daļas 3.1.2.punktā;

5.7. ostas iekārtām, kas apkalpo šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētos kuģus, - pēc atbilstoša inspekcijas norādījuma;

5.8. šo noteikumu 5.6. un 5.7.apakšpunktā minētajām ostas iekārtām blakus esošajām teritorijām - pēc atbilstoša inspekcijas norādījuma, ja inspektors konstatē, ka aizsardzības prasību nepiemērošana attiecīgajai teritorijai apdraud šo noteikumu 5.1., 5.4. vai 5.6.apakšpunktā minēto objektu drošību;

5.9. personām, kuras ir šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7. un 5.8.apakš­punktā minēto objektu īpašnieki vai pārvaldnieki vai darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā.

6. Ja rodas šaubas par to, vai kuģis atbilst šo noteikumu 5.1., 5.2. vai 5.3.apakš­punktā noteiktajam kuģa tipam, persona var konsultēties ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija".

7. Lai īstenotu inspekcijai noteiktās funkcijas un nodrošinātu aizsardzības prasību efektīvu izpildi, inspektoriem ir tiesības:

7.1. organizēt seminārus par aizsardzības prasību ieviešanu, uzraudzību un aizsardzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanu;

7.2. pieprasīt aizsardzības prasību ievērošanu un ar to saistīto darbību veikšanu;

7.3. pieprasīt veikt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības treniņus un mācības, sniegt norādījumus attiecībā uz šiem treniņiem un mācībām un piedalīties citu personu organizētajos kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības treniņos un citu personu organizētajās kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības mācībās;

7.4. sniegt ieteikumus par veicamajiem pasākumiem kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības nodrošināšanai saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā, pamatojoties uz labu kuģošanas praksi;

7.5. uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt Latvijas ostas un tām blakus esošās teritorijas, Latvijas ostās esošās ostu iekārtas, jebkuru kuģi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā un Latvijas karoga kuģus citu valstu jurisdikcijā esošajā teritorijā.

2. Kuģu aizsardzība

2.1. Vispārīgais raksturojums

8. Kuģu aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

8.1. kuģa aizsardzības novērtēšana;

8.2. kuģa aizsardzības plāna sagatavošana;

8.3. kuģa aizsardzības plāna apstiprināšana;

8.4. kuģa aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

8.5. kuģa aizsardzības sākotnējā pārbaude;

8.6. starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšana.

9. Lai uzraudzītu kuģa aizsardzības prasību ievērošanu, inspektori veic šādas darbības:

9.1. kuģu aizsardzības pārbaudes;

9.2. informācijas apmaiņa ar institūcijām, kas ir atbildīgas par kuģu aizsardzību, vai personām, kas ir ieinteresētas kuģu aizsardzībā;

9.3. kuģu un kuģošanas kompāniju aizsardzības personāla apmācības programmu saskaņošana kuģu aizsardzības jomā.

2.2. Kuģa aizsardzības novērtēšana

10. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzību novērtē katram šo noteikumu 5.1. un 5.3.1.apakšpunktā minētajam Latvijas karoga kuģim.

11. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzību novērtē šo noteikumu 5.2. un 5.3.2.apakšpunktā minētajam Latvijas karoga kuģim, ja to pieprasa inspekcija pēc šo noteikumu 5.2. un 5.3.2.apakš­punktā noteikto kritēriju izvērtēšanas.

12. Novērtējot kuģa aizsardzību, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 8.punktam un B daļas 8.punktam:

12.1. izvērtē kuģa aizsargātību pret incidentiem un nosaka incidentu riska līmeni;

12.2. sagatavo kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu, kurā sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas iekļaujami kuģa aizsardzības plānā, un norāda prioritāros aizsardzības pasākumus.

13. Lai novērtētu kuģa aizsardzību un sastādītu novērtējuma ziņojumu, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks var izmantot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.4.punktam.

2.3. Kuģa aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana un apstiprināšana

14. Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanai var izmantot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzītās aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.4.punktam. Kuģošanas kompānijas vai kuģa aizsardzības virsnieks kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

14.1.1. kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

14.1.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

14.1.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus;

14.1.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot inspekcijas un citu ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus;

14.2. kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā un tajā valodā (valodās), kuru lieto darbā uz kuģa. Ja tā nav angļu valoda, sagatavo arī tulkojumu angļu valodā.

15. Kuģa aizsardzības plānu kopā ar aizsardzības novērtējumu vai kuģa aizsardzības plāna grozījumus trijos eksemplāros (ja nepieciešams, arī elektroniski) iesniedz inspekcijā.

16. Inspektors izvērtē plāna un attiecīgā kuģa aizsardzības novērtējuma vai kuģa aizsardzības plāna grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

16.1. par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu;

16.2. par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto kuģa aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

16.3. par atteikumu apstiprināt kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

17. Lēmumā par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu norāda:

17.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

17.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums;

17.3. kuģa aizsardzības plānā vai tā grozījumos paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas).

18. Lēmumā par kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda:

18.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

18.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums;

18.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas), kādā novēršami lēmumā minētie trūkumi, norādot, ka aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprinājums tiks anulēts, ja netiks ievērots noteiktais termiņš;

18.4. kuģa aizsardzības plānā vai tā grozījumos paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas).

19. Lēmumā par atteikumu apstiprināt kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus norāda:

19.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

19.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums;

19.3. kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu atkārtotas iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas).

20. Ja inspektors pieņem šo noteikumu 16.1. vai 16.2.apakšpunktā minēto lēmumu, viņš apstiprina kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus, izdarot normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz visu triju iesniegto kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu eksemplāru titullapām.

21. Ja kuģa aizsardzības plāns vai tā grozījumi ir apstiprināti, divus eksemplārus un attiecīgos kuģa aizsardzības novērtējumus kopā ar šo noteikumu 16.1. vai 16.2.apakšpunktā minēto lēmumu inspekcija nosūta kuģa īpašniekam vai pārvaldniekam.

22. Ja grozījumi kuģa aizsardzības plānā ir apstiprināti, nomaina tās kuģa aizsardzības plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdara atzīmi grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina. Minētās darbības veic:

22.1. kuģa aizsardzības virsnieks - kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā uz kuģa;

22.2. kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks - kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā kuģošanas kompānijā;

22.3. inspektors - kuģa aizsardzības plāna eksemplārā, ko glabā inspekcijā.

23. Ja kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus neapstiprina, visus iesniegtos eksemplārus un attiecīgos kuģa aizsardzības novērtējumus kopā ar šo noteikumu 16.3.apakšpunktā minēto lēmumu inspekcija nosūta kuģa īpašniekam vai pārvaldniekam.

24. Kuģa aizsardzības plānu pilnā apjomā pārskata ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Kuģa aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānus pārskata ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda kuģa aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka kuģa aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

25. Kuģa aizsardzības plānu vai grozījumus tajā neapstiprina, ja to noformējums neatbilst normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā noteiktajām prasībām un šī neatbilstība traucē uztvert kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu saturu.

26. Inspekcijā nav jāapstiprina šādi grozījumi kuģa aizsardzības plānā:

26.1. izmaiņas informācijā par kuģa kapteini, kuģa aizsardzības virsnieku un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku;

26.2. izmaiņas kuģa aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos;

26.3. izmaiņas kontaktinformācijā.

27. Septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad notikušas šo noteikumu 26.punktā minētās izmaiņas, kuģa aizsardzības plānā izdara attiecīgus grozījumus un par izmaiņām un veiktajiem grozījumiem rakstiski informē inspekciju.

28. Ja inspektora konstatētie trūkumi kuģa aizsardzības plānā vai tā grozījumos nav novērsti inspektora noteiktajā termiņā, inspektors var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

28.1. par kuģa aizsardzības plāna apstiprinājuma anulēšanu, ja starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts vēl nav izsniegts;

28.2. par kuģa aizsardzības plāna apstiprinājuma un starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta anulēšanu, ja starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir izsniegts;

28.3. par grozījumu kuģa aizsardzības plānā anulēšanu, ja kuģa aizsardzības plāna grozījumos konstatētie trūkumi būtiski nesamazina pieprasīto kuģa aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā).

29. Šo noteikumu 28.punktā minētajos lēmumos norāda:

29.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

29.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums;

29.3. kuģa aizsardzības plāna vai tā grozījumu atkārtotas iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas).

30. Saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu anulētos dokumentus iesniedz inspekcijā 14 darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par anulēšanu.

2.4. Kuģa aizsardzības plāna, tā grozījumu un kuģa aizsardzības pierakstu glabāšana

31. Kuģa aizsardzības plānam un tā projektam, grozījumiem kuģa aizsardzības plānā un tā projektam, kā arī ISPS kodeksa A daļas 10.1.punktā minētajiem kuģa aizsardzības pierakstiem piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām" un nodrošina atbilstošu aizsardzību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības jomā.

32. Vienu apstiprināto kuģa aizsardzības plāna, kā arī tā grozījumu eksemplāru glabā uz kuģa, otru eksemplāru - kuģošanas kompānijā, bet trešo eksemplāru - inspekcijā.

33. ISPS kodeksa A daļas 10.1.punktā minētos kuģa aizsardzības pierakstus, ievērojot SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 9.2.3.punkta prasības, glabā uz kuģa divus gadus, pēc tam tos nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai pārvaldniekam. Īpašnieks vai pārvaldnieks tos glabā vismaz četrus gadus.

2.5. Starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts

34. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu (1.pielikums) inspekcija izsniedz pēc šo noteikumu 61.1.1. vai 61.1.2.apakš­punktā minētās pārbaudes.

35. Inspekcija izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, neveicot šo noteikumu 61.1.1. vai 61.1.2.apakšpunktā noteikto pārbaudi, ja inspekcijā ir iesniegts pārskats par kuģa aizsardzības auditu, ko veikusi aizsardzības organizācija, kas atzīta saskaņā ar ISPS kodeksa prasībām un normatīvajiem aktiem atzīto aizsardzības organizāciju uzraudzības jomā, kā arī minētās aizsardzības organizācijas izsniegts kuģa atbilstības apstiprinājums vai starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts, kas apliecina konkrētā kuģa atbilstību aizsardzības prasībām.

36. Starptautisko kuģu aizsardzības sertifikātu inspekcija var izsniegt kuģim, kas peld ar citas valsts karogu, ja šīs valsts jūrlietu pārvaldes kompetentā institūcija ir rakstiski izteikusi šādu lūgumu un inspekcijā ir iesniegts apstiprināts kuģa aizsardzības plāns un kuģa aizsardzības novērtējums.

37. Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 35. vai 36.punktā minēto dokumentu saņemšanas vai šo noteikumu 68.2. vai 68.3.apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas sagatavo starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu izsniegšanai kuģa īpašniekam vai pārvaldniekam.

38. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

38.1. inspektora rīcībā ir pamatota informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz kuģi laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš sertifikāta izsniegšanas (piemēram, paredzēta kuģa rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, kuģa aizsardzības sistēmas maiņa, kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka maiņa);

38.2. inspekcija atkārtoti izsniedz sertifikātu saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu;

38.3. no kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka saņemts atbilstošs rakstisks lūgums.

39. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņa laikā ir mainīts kuģa vārds, kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka nosaukums, veids vai juridiskā adrese, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks piecu darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz inspekcijā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, inspekcija 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atkārtoti izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.

40. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts ir bojāts, nolaupīts vai pazaudēts, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks par to rakstiski informē inspekciju. Inspekcija piecu darbdienu laikā izsniedz sertifikāta dublikātu.

41. Inspekcija anulē starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja:

41.1. inspekcija ir konstatējusi, ka kuģis vairs neatbilst kuģa tipam, kuram ir piemērojamas aizsardzības prasības, vai ja ir saņemta oficiāla informācija no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas, ka kuģis vairs neatbilst kuģa tipam, kuram ir piemērojamas aizsardzības prasības;

41.2. kuģis līdz šo noteikumu 61.1.3.apakš­punktā noteiktajam termiņam nav pieprasījis veikt starpposmu aizsardzības pārbaudi vai nav saņēmis starpposmu pārbaudes apstiprinājumu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā;

41.3. kuģa aizsardzības pārbaudē konstatē kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām un pēc atkārtotas pārbaudes konstatētie trūkumi nav novērsti vai ir atklāti jauni trūkumi. Ja šo noteikumu 64.punktā minētais iesniegums par atkārtotu kuģa aizsardzības pārbaudi nav iesniegts līdz pirmējās pārbaudes lēmumā norādītā konstatēto trūkumu novēršanas termiņa beigām, uzskatāms, ka konstatētie trūkumi nav novērsti, un inspekcija var anulēt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu bez pārbaudes veikšanas.

42. Lēmumā par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta anulēšanu norāda:

42.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

42.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums.

43. Starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kura vietā izsniegts jauns sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 39.punktu vai kurš bojāts un kura vietā tādēļ izsniegts sertifikāta dublikāts saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu, vai kuram beidzies derīguma termiņš, vai kurš anulēts saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks iesniedz inspekcijā 30 darbdienu laikā pēc sertifikāta atkārtotas izsniegšanas, sertifikāta dublikāta izsniegšanas, sertifikāta derīguma termiņa beigām vai lēmuma par anulēšanu spēkā stāšanās. Inspektoram ir tiesības no jebkuras personas turējuma izņemt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kura derīguma termiņš ir beidzies vai kurš ir anulēts, vai kura vietā ir izsniegts jauns sertifikāts vai sertifikāta dublikāts.

44. Ja ir beidzies starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņš vai starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts ir anulēts, jaunu starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu inspekcija izsniedz pēc šo noteikumu 61.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

45. Inspektors var pagarināt starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta derīguma termiņu, mainīt to vai atzīt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, kura derīguma termiņš ir beidzies, par spēkā esošu saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.3.3., 19.3.4., 19.3.5., 19.3.6. vai 19.3.7.punktu, izdarot par to atzīmi attiecīgajā sertifikātā.

2.6. Starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts

46. Lai apliecinātu kuģa atbilstību aizsardzības prasībām pārejas periodā, inspekcija izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu (2.pielikums), ja:

46.1. kuģim pirms tā nodošanas ekspluatācijā vai nodošanas laikā nav starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta;

46.2. kuģis tiek pārreģistrēts uz Latvijas karogu no citas valsts karoga;

46.3. par kuģa īpašnieku vai pārvaldnieku kļūst kuģošanas kompānija, kas iepriekš nav pārvaldījusi šo kuģi.

47. Lai inspektors pārliecinātos par kuģa atbilstību noteiktajām aizsardzības prasībām pārejas periodā, kopā ar pieteikumu par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks inspekcijā iesniedz:

47.1. apliecinātu kuģa aizsardzības novērtējuma kopiju;

47.2. kuģa aizsardzības plānu (apstiprināšanai);

47.3. iesniegumu ar lūgumu veikt kuģa aizsardzības pārbaudi divu mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas;

47.4. dokumentus, kas apliecina, ka ir veikta apmācība, treniņi un mācības atbilstoši aizsardzības prasībām (kuģa personāls pārzina savus pienākumus saskaņā ar kuģa aizsardzības plānu);

47.5. dokumentus, kas apliecina pārmaiņas kuģa personāla sastāvā pēdējo triju mēnešu laikā, vai apliecinājumu, ka šajā laikā pārmaiņas nav notikušas;

47.6. dokumentus, kas apliecina kuģa aizsardzības virsnieka atbilstību aizsardzības prasībām;

47.7. iepriekšējo attiecīgajam kuģim izsniegto starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, ja konkrētajam kuģim tāds ir izsniegts;

47.8. atzītas aizsardzības organizācijas izsniegto kuģa atbilstības apstiprinājumu, ja konkrētajam kuģim tāds ir izsniegts;

47.9. kuģa aizsardzības iekšējā audita pārskatu;

47.10. atzītas aizsardzības organizācijas veiktā kuģa aizsardzības audita pārskatu, ja šāds audits ir veikts;

47.11. citu inspektora pieprasīto informāciju saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19.4.2.punktu.

48. Inspektors triju darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 47.punktā minētos dokumentus un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

48.1. par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu;

48.2. par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, ja nav iesniegti visi dokumenti vai iesniegtie dokumenti norāda uz kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām vai neļauj pārliecināties par kuģa atbilstību šīm prasībām.

49. Šo noteikumu 48.punktā minētajā lēmumā norāda:

49.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

49.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums.

50. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu izsniedz uz pieciem mēnešiem. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem mēnešiem, ja to izsniedz atkārtoti saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu.

51. Ja starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņa laikā ir mainīts kuģa vārds, kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka nosaukums, veids vai juridiskā adrese, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks piecu darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz inspekcijā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un to kuģa aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo sertifikātu, inspekcija 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atkārtoti izsniedz starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā sertifikātā norādīto sertifikāta derīguma termiņu.

52. Ja starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts ir bojāts, nolaupīts vai pazaudēts, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks par to rakstiski informē inspekciju. Inspekcija piecu darbdienu laikā izsniedz sertifikāta dublikātu.

53. Ja kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks nevar iesniegt visus šo noteikumu 47.punktā minētos dokumentus, inspekcija starp­tautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu var izsniegt tikai pēc kuģa aizsardzības pārbaudes, kurā tiek konstatēts, ka kuģis atbilst aizsardzības prasībām.

54. Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanu, sagatavo starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu izsniegšanai kuģa īpašniekam vai pārvaldniekam.

55. Izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu noteiktam kuģim, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 13.panta pirmo daļu, var valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" un atzīto aizsardzības organizāciju.

56. Inspekcija anulē starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, ja:

56.1. inspekcija ir konstatējusi, ka kuģis vairs neatbilst kuģa tipam, kuram ir piemērojamas aizsardzības prasības, vai ja ir saņemta oficiāla informācija no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas, ka kuģis vairs neatbilst kuģa tipam, kuram ir piemērojamas aizsardzības prasības;

56.2. kuģa aizsardzības pārbaudē konstatē kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām un pēc atkārtotas pārbaudes konstatētie trūkumi nav novērsti vai ir atklāti jauni trūkumi. Ja šo noteikumu 64.punktā minētais iesniegums par atkārtotu kuģa aizsardzības pārbaudi nav iesniegts līdz pirmējās pārbaudes lēmumā norādītā konstatēto trūkumu novēršanas termiņa beigām, uzskatāms, ka konstatētie trūkumi nav novērsti, un inspekcija var anulēt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu bez pārbaudes veikšanas.

57. Lēmumā par starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta anulēšanu inspektors norāda:

57.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

57.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums.

58. Starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, kura vietā izsniegts jauns sertifikāts saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu vai kurš bojāts un kura vietā tādēļ izsniegts sertifikāta dublikāts saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu, vai kuram beidzies derīguma termiņš, vai kurš anulēts saskaņā ar šo noteikumu 56.punktu, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks iesniedz inspekcijā 30 darbdienu laikā pēc sertifikāta atkārtotas izsniegšanas, sertifikāta dublikāta izsniegšanas, sertifkāta derīguma termiņa beigām vai lēmuma par anulēšanu spēkā stāšanās. Inspektoram ir tiesības no jebkuras personas turējuma izņemt starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, kura derīguma termiņš ir beidzies vai kurš ir anulēts, vai kura vietā ir izsniegts jauns sertifikāts vai sertifikāta dublikāts.

2.7. Kuģa aizsardzības pārbaudes

59. Kuģa aizsardzības pārbaudi veic, lai pārliecinātos par kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības plānam vai kuģa aizsardzības prasībām.

60. Inspektors drīkst veikt jebkura kuģa aizsardzības pārbaudi Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā. Latvijas karoga kuģa aizsardzības pārbaudi inspektors drīkst veikt arī citu valstu jurisdikcijā esošajā teritorijā. Inspektors ir tiesīgs pieprasīt kuģim doties uz noteiktu vietu vai neatstāt noteiktu vietu, lai varētu veikt tā aizsardzības pārbaudi.

61. Inspektori veic šādas kuģa aizsardzības pārbaudes:

61.1. atkarībā no pārbaudes mērķa:

61.1.1. sākotnējā pārbaude, ko veic pirms pirmreizējās starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas attiecīgajam kuģim;

61.1.2. atjaunojošā pārbaude, ko veic pirms atkārtotās starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas attiecīgajam kuģim;

61.1.3. starpposmu pārbaude, ko veic laikposmā starp otro un trešo gadu pēc starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanas;

61.1.4. ārpuskārtas pārbaude - jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 61.1.1., 61.1.2., 61.1.3.apakšpunktā minētā pārbaude un ko inspektors veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītām iestādēm (piemēram, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem, Valsts uguns­dzēsības un glābšanas dienesta) vai citām juridiskām vai fiziskām personām, par kuģa neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, kā arī pārbaude, ko veic pirms starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta izsniegšanas;

61.2. atkarībā no pārbaudes reizes:

61.2.1. pirmējā pārbaude - jebkura šo noteikumu 61.1.apakšpunktā minētā pārbaude, ko attiecīgajam kuģim veic pirmo reizi;

61.2.2. atkārtotā pārbaude - jebkura šo noteikumu 61.1.apakšpunktā minētā pārbaude, ko attiecīgajam kuģim veic, ja pirmējās pārbaudes laikā tiek konstatēta kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstība apstiprinātajam kuģa aizsardzības plānam vai kuģa aizsardzības prasībām, lai pārliecinātos, ka konstatētie trūkumi ir novērsti un jauni nav radušies.

62. Starpposmu pārbaudi var apvienot ar atkārtotu ārpuskārtas pārbaudi.

63. Kuģa aizsardzības pārbaudi var veikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija, ja:

63.1. šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" un atzīto aizsardzības organizāciju;

63.2. atzītā aizsardzības organizācija ir saņēmusi pieprasījumu no inspekcijas veikt noteikta kuģa aizsardzības pārbaudi.

64. Inspektors kuģa aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka iesniegumu, izņemot pirmēju ārpuskārtas pārbaudi. Iesniegumu iesniedz vismaz 10 darbdienas pirms iesniedzējam vēlamā pārbaudes laika.

65. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 64.punktā minētā iesnieguma saņemšanas inspektors vienojas ar kuģa īpašnieku vai pārvaldnieku par kuģa aizsardzības pārbaudes laiku. Kuģa aizsardzības pārbaudi veic ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šo noteikumu 64.punktā minētā iesnieguma saņemšanas.

66. Kuģa aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām darbdienām.

67. Par kuģa aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu (3.pielikums). Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka pārstāvis. Ja kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā izdara attiecīgu ierakstu. Kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka pārstāvis vai citas personas, kas nodrošina kuģa aizsardzību, sniedz paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem kuģa aizsardzības sistēmas trūkumiem. Minētos paskaidrojumus pievieno ziņojumam. Kuģa īpašnieka vai pārvaldnieka pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

68. Pēc šo noteikumu 61.1.1. vai 61.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 67.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

68.1. par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu, ja kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam;

68.2. par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto kuģa aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

68.3. par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu, ja kuģa aizsardzības sistēma pilnībā atbilst aizsardzības plānam.

69. Lēmumā par atteikumu izsniegt starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu norāda:

69.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

69.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums;

69.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi un veicama atkārtota kuģa aizsardzības pārbaude.

70. Lēmumā par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda:

70.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

70.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums;

70.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi un veicama atkārtota kuģa aizsardzības pārbaude, norādot, ka starptautiskais kuģa aizsardzības sertifikāts tiks anulēts, ja termiņš netiks ievērots.

71. Lēmumā par starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta izsniegšanu norāda:

71.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

71.2. kuģi, par kuru pieņemts lēmums.

72. Pēc šo noteikumu 61.1.3.apakšpunktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 67.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

72.1. par atteikumu izdarīt starpposmu pārbaudes apstiprinājumu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā, ja kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam;

72.2. par starpposmu pārbaudes apstiprinājuma izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto kuģa aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

72.3. par starpposmu pārbaudes apstiprinājuma izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā, ja kuģa aizsardzības sistēma atbilst aizsardzības plānam.

73. Lēmumā par atteikumu izdarīt starp­posmu pārbaudes apstiprinājumu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā norāda šo noteikumu 69.punktā minēto informāciju.

74. Lēmumā par starpposmu pārbaudes apstiprinājuma izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda šo noteikumu 70.punktā minēto informāciju. Lēmumā par starpposmu pārbaudes apstiprinājuma izdarīšanu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā norāda šo noteikumu 71.punktā minēto informāciju. Pēc šo lēmumu pieņemšanas inspektors izdara starpposmu pārbaudes apstiprinājumu starptautiskajā kuģa aizsardzības sertifikātā.

75. Pēc šo noteikumu 61.1.4.apakšpunktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 67.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

75.1. par kuģa neatbilstību aizsardzības prasībām, norādot šo noteikumu 69.punktā minēto informāciju;

75.2. par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto kuģa aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā), norādot šo noteikumu 70.punktā minēto informāciju;

75.3. par kuģa atbilstību aizsardzības prasībām, norādot šo noteikumu 71.punktā minēto informāciju.

76. Kuģa aizsardzības pārbaudes laikā inspektors veic šādas darbības:

76.1. pārbauda starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma termiņu, ja šāds sertifikāts attiecīgajam kuģim ir izsniegts;

76.2. pārbauda kuģa aizsardzības sistēmas atbilstību kuģa aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām.

77. Ja valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijai, veicot kuģa pārbaudi kuģa karoga valsts uzraudzības vai ostas valsts kontroles ietvaros, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem vai Valsts robežsardzei ir pamatoti iemesli (4.pielikums) uzskatīt kuģa aizsardzības sistēmu par neatbilstošu aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, inspektors var veikt padziļinātu kuģa aizsardzības sistēmas un aizsardzības plāna pārbaudi (5.pielikums). Padziļināto pārbaudi inspektors var veikt arī pēc savas iniciatīvas. Padziļināto pārbaudi var veikt tikai inspektori (īpaši pilnvarotas amatpersonas), ja to apliecina ieraksts viņu dienesta apliecībā.

2.8. Kuģa aizsardzības kontroles pasākumi

78. Ja kuģa aizsardzības pārbaudes laikā ir konstatēta kuģa aizsardzības sistēmas neatbilstība aizsardzības prasībām un tās dēļ ir apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, inspektors var pieņemt lēmumu par padziļinātu pārbaudi, kā arī lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā, kuģa aizkavēšanu, kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas. Lēmumu par kuģa izraidīšanu no ostas inspektors var pieņemt tikai tādā gadījumā, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šis kuģis tiešā veidā apdraud personu, kuģu vai cita īpašuma drošību, un ja nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas.

79. Ja pieņemts lēmums par kuģa aizkavēšanu, kuģa aizturēšanu, kuģa operāciju apturēšanu, aizliegumu kuģim pārvietoties ostā vai kuģa atbrīvošanu, tā izpildi nodrošina attiecīgās ostas kapteinis, bet lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā vai kuģa izraidīšanu no ostas - Krasta apsardze. Lai nodrošinātu minēto lēmumu izpildi, inspekcija nosūta ostas kapteinim vai Krasta apsardzei attiecīgā lēmuma kopiju. Ostas kapteinim vai Krasta apsardzei ir saistošs arī mutisks inspektora norādījums par attiecīgo aizsardzības kontroles pasākumu nodrošināšanu vai kuģa atbrīvošanu.

80. Ja kuģis ir aizturēts, inspekcija kopā ar lēmumu par kuģa aizturēšanu izsniedz kuģa kapteinim paziņojumu par kuģa aizturēšanu (6.pielikums). Paziņojuma kopiju kopā ar minētā lēmuma kopiju inspekcija izsniedz attiecīgās ostas kapteinim.

81. Ja kuģim aizliegts ienākt ostā vai kuģis izraidīts no ostas, inspekcija vienas darbdienas laikā, nosūtot attiecīgu paziņojumu, informē Eiropas Komisiju, pārē­jās Eiropas Savienības dalībvalstis un tās valsts jūrniecības nozares kompetento institūciju, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot. Ja kuģis aizturēts, inspekcija vienas darbdienas laikā, nosūtot paziņojumu par kuģa aizturēšanu (7.pielikums), informē tās valsts jūrniecības nozares kompetento institūciju, ar kuras karogu kuģis ir tiesīgs kuģot. Inspekcija nosūta minētos paziņojumus arī attiecīgās valsts tuvākajam diplomātiskajam pārstāvim, ja nav iespējams nodibināt sakarus ar kuģa karoga valsts jūrniecības nozares kompetento institūciju, un atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, ja kuģa aizturēšanas iemesls ir trūkums, par kuru ir atbildīga atzītā aizsardzības organizācija.

82. Pēc visu pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršanas uz kuģa, kuram ir aizliegts ienākt ostā, kurš ir aizkavēts, aizturēts vai kura operācijas ir apturētas, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, kuģa kapteinis, kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks vai kuģa aizsardzības virsnieks par to informē inspekciju, lai varētu veikt atkārtotu pārbaudi.

83. Ja pēc šo noteikumu 82.punktā minētās pārbaudes inspektors konstatē, ka kuģis var ienākt ostā, pārvietoties ostā, doties jūrā vai atsākt kuģa operācijas, inspektors pieņem lēmumu par attiecīgā aizlieguma atcelšanu jeb kuģa atbrīvošanu.

84. Atbrīvojot kuģi no aizturēšanas, inspektors aizpilda paziņojumu par kuģa atbrīvošanu (8.pielikums). Paziņojumu izsniedz kuģa kapteinim, bet paziņojuma kopiju - attiecīgās ostas kapteinim vai Krasta apsardzei (atkarībā no tā, kurš nodrošina attiecīgā lēmuma izpildi), kuģa karoga valsts jūrniecības nozares kompetentajai institūcijai un atzītajai aizsardzības organizācijai, kas izsniegusi starptautisko kuģa aizsardzības sertifikātu vai starptautisko kuģa aizsardzības pagaidu sertifikātu, ja kuģa aizturēšanas iemesls bija trūkums, par kuru ir atbildīga atzītā aizsardzības organizācija.

85. Lēmumu par kuģa aizkavēšanu var pieņemt, ja trūkumus kuģa aizsardzības sistēmā iespējams novērst īsā laikposmā (vienas dienas laikā).

86. Īstenojot aizsardzības kontroli pirms kuģa ienākšanas Latvijas ostā, Krasta apsardze var pieņemt vienu vai vairākus šādus lēmumus:

86.1. pieprasījums novērst trūkumus kuģa aizsardzības sistēmā;

86.2. pieprasījums kuģim doties uz norādīto vietu;

86.3. lēmums par kuģa pārbaudes veikšanu.

87. Šo noteikumu 86.punktā minētos lēmumus izdod mutiski saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 69.pantu.

88. Par šo noteikumu 86.punktā minēto lēmumu pieņemšanu Krasta apsardze nekavējoties (iespējami īsā laikā, lai lēmumu būtu iespējams paziņot kuģim pirms tā ienākšanas ostā) informē kuģi, uz kuru attiecas lēmums. Par šo noteikumu 86.3.apakšpunktā minēto lēmumu Krasta apsardze vienlaikus informē arī inspekciju. Inspekcija savukārt informē Krasta apsardzi par paredzētās kuģa pārbaudes laiku un tās rezultātiem.

89. Lēmumu par aizliegumu kuģim ienākt ostā inspektors var pieņemt, ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šis kuģis tiešā veidā apdraud personu, kuģu vai cita īpašuma drošību, un ja nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas.

90. Ja kuģim saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma vietu piešķiršanu kuģiem, ir piešķirta patvēruma vieta Latvijas ostā, inspektors nevar aizliegt kuģim ienākt patvēruma ostā, bet pēc kuģa ierašanās patvēruma ostā inspektors veic tā ārpuskārtas aizsardzības pārbaudi.

91. Lai tiktu atcelts aizliegums ienākt ostā, kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks iesniedz inspekcijā iesniegumu par pārbaudes veikšanu, pievienojot apliecinātu starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta norakstu. Ienākšanas aizliegumu atceļ tikai pēc inspektora veiktās aizsardzības pārbaudes, ja tās laikā konstatē, ka kuģis atbilst aizsardzības prasībām.

3. Ostu aizsardzība

3.1. Vispārīgais raksturojums

92. Ostas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

92.1. ostas aizsardzības novērtēšana un aizsargājamās teritorijas robežu noteikšana;

92.2. ostas aizsardzības iestādes norīkošana;

92.3. ostas aizsardzības virsnieka apstiprināšana;

92.4. ostas aizsardzības plāna sagatavošana;

92.5. ostas aizsardzības plāna apstiprināšana;

92.6. ostas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

92.7. ostas aizsardzības sākotnējā pārbaude;

92.8. ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.

93. Lai uzraudzītu ostas aizsardzības prasību ievērošanu, inspektori veic šādas darbības:

93.1. ostas pārbaude;

93.2. informācijas apmaiņa ar institūcijām, kas ir atbildīgas par ostas aizsardzību, vai personām, kuras, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgas saņemt ar ostas aizsardzību saistīto informāciju;

93.3. ostas aizsardzības personāla apmācības programmu saskaņošana.

94. Uz ostu pēc analoģijas attiecas aizsardzības prasības, kas noteiktas ostas iekārtām, izņemot tās prasības, kuru speciālais regulējums ir ietverts šajos noteikumos.

3.2. Ostas aizsardzības novērtēšana un ostas aizsargājamās teritorijas robežu noteikšana

95. Inspekcija novērtē:

95.1. katras Latvijas ostas aizsardzību;

95.2. šo noteikumu 95.1.apakšpunktā minētajām ostām blakus esošo teritoriju aizsardzību, ja to nepietiekama aizsargātība var apdraudēt šo noteikumu 5.1., 5.4. vai 5.6.apakšpunktā minēto objektu drošību.

96. Novērtējot ostas aizsardzību, inspektori:

96.1. izvērtē ostu drošību pret aizsardzības incidentiem un nosaka šo incidentu riska līmeni, ņemot vērā vismaz šo noteikumu 9.pielikumā noteiktās prasības;

96.2. nosaka tās ostas, kurām var nepiemērot aizsardzības prasības, jo aizsardzības incidentu riska līmenis šajās ostās ir zems;

96.3. nosaka tās ostas, kurām nepieciešams norīkot ostas aizsardzības iestādi, iecelt par ostas aizsardzību atbildīgo amatpersonu (turpmāk - ostas aizsardzības virsnieks), sagatavot ostas aizsardzības plānu un īstenot to;

96.4. šo noteikumu 96.3.apakšpunktā minētajām ostām nosaka tās teritorijas robežas, kurā nepieciešams piemērot aizsardzības prasības (turpmāk - aizsargājamā teritorija). Aizsargājamā teritorijā ietilpst:

96.4.1. ostas teritorijas, kurās nepieciešams ieviest aizsardzības pasākumus;

96.4.2. ostām blakus esošās teritorijas, kurās nepieciešams ieviest aizsardzības pasākumus;

96.5. šo noteikumu 96.3.apakšpunktā minētajām ostām sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas ietverami ostas aizsardzības plānā, norādot prioritāros aizsardzības pasākumus.

97. Ja inspektors, novērtējot ostas iekārtas, ir konstatējis, ka šīs ostas iekārtas aizsargājamā teritorija aptver visu ostu, aizsardzības prasības, kas attiecas uz ostas iekārtām, ir primāras, salīdzinot ar aizsardzības prasībām, kas attiecas uz ostu.

98. Lai nodrošinātu šo noteikumu 96.punktā noteikto prasību izpildi, inspektors:

98.1. apkopo informāciju saskaņā ar šo noteikumu 99.punktu;

98.2. veic ostas apskati saskaņā ar šo noteikumu 100.punktu;

98.3. sagatavo ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 101.punktu.

99. Pirms šo noteikumu 98.2.apakšpunktā minētās apskates inspektors apkopo informāciju par ostas un tās apkārtnes aizsargātību un apdraudējumu. Lai apkopotu informāciju un nodrošinātu tās aizsardzību, inspektors veic šādas darbības:

99.1. iepazīstas ar informāciju par ostas aizsardzību un drošību, kā arī konsultējas ar to iestāžu amatpersonām, kas saistītas ar valsts drošību un aizsardzību (piemēram, Valsts policiju, Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu), jautājumos par ostas aizsardzību un drošību;

99.2. ostas pārvaldei nosūta aizsardzības novērtējuma anketu ar jautājumiem, kas saistīti ar ostas aizsargātību un apdraudējumu, un nosaka anketas aizpildīšanas kārtību, kā arī iesniegšanas termiņu inspekcijā (ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms šo noteikumu 98.2.apakšpunktā minētās apskates);

99.3. ja nepieciešams, uzdod papildu jautājumus, kas nav iekļauti aizsardzības novērtējuma anketā;

99.4. pēc aizsardzības novērtējuma anketas iesniegšanas inspekcijā nodrošina tajā ietvertās informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu.

100. Par ostas apskates laiku un termiņiem inspektors vienojas ar ostas pārvaldi ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms apskates.

101. Inspektors sagatavo ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu, ievērojot šādus nosacījumus:

101.1. ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumā ietver informāciju, kas atbilst šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajiem ostas aizsardzības novērtējuma elementiem;

101.2. ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu sastāda divos eksemplāros. Vienu ziņojuma eksemplāru 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 98.2.apakšpunktā minētās apskates pabeigšanas nosūta ostas pārvaldei, otru eksemplāru uzglabā inspekcijā;

101.3. kopā ar ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumu ostas pārvaldei nosūta paziņojumu par nepieciešamību virzīt apstiprināšanai ostas aizsardzības virsnieka kandidatūru, izstrādāt ostas aizsardzības plānu un ieviest to, ja novērtējumā tiek konstatēts, ka osta ir pakļauta aizsardzības prasībām.

102. Inspekcija pilnā apjomā pārskata ostas un tai blakus esošo teritoriju aizsardzības novērtējumu vismaz reizi piecos gados. Ja notikušas ostas izmaiņas vai tās apdraudējuma izmaiņas, ostas pārvaldes pienākums ir nekavējoties sniegt attiecīgu informāciju. Pamatojoties uz jauniegūto informāciju par ostas izmaiņām vai tās apdraudējuma izmaiņām, inspektors veic grozījumus ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumā. Par grozījumiem inspektors triju darbdienu laikā pēc to izdarīšanas rakstiski informē ostas pārvaldi. Ostas pārvaldes pienākums ir iekļaut grozījumus ostas aizsardzības novērtējuma ziņojuma eksemplārā, kas glabājas ostā.

103. Šo noteikumu 95.punktā minēto aizsardzības novērtējumu un šo noteikumu 102.punktā minēto ostas aizsardzības novērtējuma uzraudzību var veikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" un atzīto aizsardzības organizāciju. Atzīta aizsardzības organizācija, kas novērtējusi ostas aizsardzību vai veic ostas aizsardzības novērtējuma uzraudzību, nav tiesīga izstrādāt vai pārskatīt tās pašas ostas aizsardzības plānu.

104. Ja ostas aizsardzības novērtējumu vai ostas aizsardzības novērtējuma uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 103.punktu veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija, pirms novēr­tējuma rezultātu izmantošanas ostas aizsardzības plāna izstrādē vai grozīšanā to iesniedz apstiprināšanai inspekcijā. Inspekcija izvērtē novērtējuma vai novēr­tējuma grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām un pilnvarojuma līguma nosacījumiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība, inspekcija novērtējumu vai novērtējuma grozījumus neapstiprina un pieprasa, lai novērtējums tiktu veikts no jauna, vai pilnvaro citu atzīto aizsardzības organizāciju veikt novērtējumu, vai veic novērtējumu pati.

3.3. Ostas aizsardzības iestāde

105. Inspekcija katrai Latvijas ostai nosaka ostas aizsardzības iestādi, pieņemot attiecīgu lēmumu.

106. Ostas aizsardzības iestādi nosaka uz nenoteiktu laiku. Inspekcija jebkurā laikā var mainīt ostas aizsardzības iestādi, pieņemot lēmumu par tiesiskā statusa izbeigšanu attiecībā uz veco ostas aizsardzības iestādi un lēmumu par jaunas ostas aizsardzības iestādes noteikšanu.

107. Vairākām ostām var noteikt vienu aizsardzības iestādi.

108. Par ostas aizsardzības iestādi var noteikt:

108.1. ostas pārvaldi;

108.2. iestādi, kas saskaņā ar Padomes regulu Nr.725/2004 noteikta par jūras satiksmes drošības kompetento iestādi;

108.3. citu iestādi, kas saistīta ar valsts drošību un aizsardzību.

109. Ostas aizsardzības iestāde ir atbildīga par aizsardzības jautājumiem ostā, tai skaitā par ostas aizsardzības plāna sagatavošanu un īstenošanu.

3.4. Ostas aizsardzības virsnieks

110. Inspekcija pēc ostas pārvaldes rakstiska priekšlikuma katrai Latvijas ostai, kurai piemērojamas aizsardzības prasības, apstiprina ostas aizsardzības virsnieku, pieņemot attiecīgu lēmumu.

111. Ostas izvirzīto kandidatūru ostas aizsardzības virsnieka amatam apstiprina, ja tā atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1.punktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām.

112. Ja inspekcija konstatē, ka apstiprinātais ostas aizsardzības virsnieks vairs neatbilst šo noteikumu 111.punktā noteiktajām prasībām, tā var anulēt ostas aizsardzības virsnieka apstiprinājumu un prasīt ostai izvirzīt jaunu ostas aizsardzības virsnieka kandidatūru.

113. Vairākām ostām var apstiprināt vienu ostas aizsardzības virsnieku.

114. Ostas aizsardzības virsnieks veic pienākumus, kas saistīti ar ostas aizsardzību (pēc analoģijas ar ISPS kodeksa A daļas 17. un 18.punktā noteiktajiem pienākumiem ostas iekārtas aizsardzības virsniekam), un ir kontaktpersona ar ostas aizsardzību saistītajos jautājumos.

115. Ja ostas aizsardzības virsnieks vienlaikus nav arī ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, ostas aizsardzības virsnieks sadarbojas ar attiecīgajā ostā esošo ostas iekārtu aizsardzības virsniekiem.

116. Ostas aizsardzības virsniekam var būt vietnieki. Ostas aizsardzības virsnieka vietnieks atbilst ISPS kodeksa A daļas 18.1.punktā ostas iekārtas aizsardzības virsniekam noteiktajām prasībām. Ostas aizsardzības virsnieka vietnieka kandidatūra nav atsevišķi jāapstiprina inspekcijā, par kandidatūras atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām inspekcija pārliecinās ostas aizsardzības plāna izvērtēšanas procesā saskaņā ar šo noteikumu 119.punktu.

3.5. Ostas aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana un apstiprināšana

117. Ostas aizsardzības virsnieks ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā var izmantot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras admi­nistrācija" atzītas aizsardzības organizācijas pakalpojumus. Ostas aizsardzības virsnieks ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus:

117.1. ostas aizsardzības plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumā noteikto plāna struktūru;

117.2. ostas aizsardzības plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajām prasībām atsevišķiem plāna satura elementiem (veidojot pārējo ostas aizsardzības plāna saturu, pēc analoģijas piemēro prasības un ieteikumus, ko Padomes regula Nr.725/2004 nosaka ostas iekārtu aizsardzības plāniem);

117.3. ja osta apkalpo ro-ro tipa jūras kuģus, ostas aizsardzības plānā iekļauj īpašus aizsardzības pasākumus, ko piemēro attiecībā uz pasažieriem un transportlīdzekļiem, kurus paredzēts pārvadāt ar ro-ro tipa jūras kuģiem;

117.4. ostas aizsardzības plānā integrē tās teritorijā esošo ostas iekārtu aizsardzības plānus;

117.5. ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

117.5.1. ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

117.5.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

117.5.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus;

117.5.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot inspekcijas un citu ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus;

117.6. ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā.

118. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus iesniedz (ja nepieciešams, arī elektroniski) inspekcijā divos eksemplāros.

119. Inspektors izvērtē ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

119.1. par ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu;

119.2. par ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

119.3. par atteikumu apstiprināt ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

120. Lēmumā par ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu norāda:

120.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

120.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums;

120.3. ostas aizsardzības plānā vai tā grozījumos paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas).

121. Lēmumā par ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda:

121.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

121.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums;

121.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas), kādā novēršami lēmumā minētie trūkumi, norādot, ka aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprinājums tiks anulēts, ja netiks ievērots noteiktais termiņš;

121.4. ostas aizsardzības plānā vai tā grozījumos paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas).

122. Lēmumā par atteikumu apstiprināt ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus norāda:

122.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

122.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums;

122.3. ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atkārtotas iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas).

123. Ja inspektors pieņem šo noteikumu 119.1. vai 119.2.apakšpunktā minēto lēmumu, viņš apstiprina ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus, izdarot normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz abu iesniegto ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu eksemplāru titullapām.

124. Ja ostas aizsardzības plāns vai tā grozījumi ir apstiprināti, vienu eksemplāru kopā ar šo noteikumu 119.1. vai 119.2.apakš­punktā minēto lēmumu inspekcija nosūta ostas pārvaldei.

125. Ja grozījumi ostas aizsardzības plānā ir apstiprināti, ostas aizsardzības virsnieks nomaina tās aizsardzības plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdara atzīmi grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina. Inspektors minētās darbības veic ostas aizsardzības plāna eksemplārā, kas glabājas inspekcijā.

126. Ja ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus neapstiprina, abus iesniegtos eksemplārus kopā ar šo noteikumu 119.3.apakšpunktā minēto lēmumu inspekcija nosūta ostas pārvaldei.

127. Ostas aizsardzības plānu ostas aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ostas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānus pārskata ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda ostas aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka ostas aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

128. Ostas aizsardzības plānu vai tā grozījumus neapstiprina, ja to noformējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un šī neatbilstība traucē uztvert ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu saturu.

129. Inspekcijā nav jāapstiprina šādi grozījumi ostas aizsardzības plānā:

129.1. izmaiņas informācijā par ostas aizsardzības virsnieku;

129.2. izmaiņas ostas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos;

129.3. izmaiņas kontaktinformācijā.

130. Septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad notikušas šo noteikumu 129.punktā minētās izmaiņas, ostas aizsardzības plānā izdara attiecīgus grozī­jumus un par izmaiņām un veiktajiem grozījumiem rakstiski informē inspekciju.

131. Ja inspektora konstatētie trūkumi ostas aizsardzības plānā vai tā grozījumos nav novērsti inspektora noteiktajā termiņā, inspektors var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

131.1. par ostas aizsardzības plāna apstiprinājuma anulēšanu, ja ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums vēl nav izsniegts;

131.2. par ostas aizsardzības plāna apstiprinājuma un ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu, ja ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir izsniegts;

131.3. par ostas aizsardzības plāna grozījumu anulēšanu, ja ostas aizsardzības plāna grozījumos konstatētie trūkumi būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā).

132. Šo noteikumu 131.punktā minētajos lēmumos norāda:

132.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

132.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums;

132.3. ostas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atkārtotas iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas).

133. Saskaņā ar šo noteikumu 131.punktu anulētos dokumentus iesniedz inspekcijā triju darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par anulēšanu.

3.6. Ostas aizsardzības plāna, tā grozījumu un ostas aizsardzības pierakstu glabāšana

134. Ostas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļas, kā arī ostas aizsardzības pierakstu daļas, kas satur valsts noslēpumu, klasificē un aizsargā atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" un citos normatīvajos aktos valsts noslēpuma aizsardzības jomā noteiktajām prasībām.

135. Ostas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļām, kā arī ostas aizsardzības pierakstu daļām, kas nesatur valsts noslēpumu, piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām" un nodrošina atbilstošu aizsardzību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības jomā.

136. Ostas aizsardzības pieraksti ir vismaz:

136.1. ostas aizsardzības apmācību, treniņu un mācību pārskati;

136.2. pieraksti par ostas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem;

136.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas aizsardzībā;

136.4. pieraksti par ostas aizsardzības līmeņu maiņu;

136.5. pieraksti par ostas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;

136.6. pieraksti par ostas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu;

136.7. ostas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;

136.8. pieraksti par ostas aizsardzības plāna pārskatīšanu;

136.9. pieraksti par ostas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;

136.10. aizsardzības deklarācijas;

136.11. pieraksti par apdraudējumu kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies.

137. Vienu apstiprināto ostas aizsardzības plāna eksemplāru, kā arī tā grozījumu eksemplāru glabā ostā, otru eksemplāru - inspekcijā.

138. Ostas aizsardzības pierakstus glabā ostā vismaz sešus gadus.

3.7. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums

139. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu (12.pielikums) inspekcija izsniedz pēc šo noteikumu 148.1.1. vai 148.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

140. Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 153.2. vai 153.3.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas sagatavo izsniegšanai ostas pārvaldei ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

141. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

141.1. inspektora rīcībā ir pamatota informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz ostu laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas (piemēram, paredzēta ostas rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, ostas aizsardzības sistēmas maiņa);

141.2. no ostas pārvaldes saņemts atbilstošs rakstisks lūgums.

142. Ja ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums bojāts, nolaupīts vai pazaudēts, ostas pārvalde par to rakstiski informē inspekciju. Inspekcija piecu darbdienu laikā izsniedz apstiprinājuma dublikātu. Saņemot apstiprinājuma dublikātu, ostas pārvalde nodod bojāto apstiprinājumu, ja tas ir ostas pārvaldes rīcībā.

143. Inspekcija anulē ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja:

143.1. konstatē, ka ostai vairs nav piemērojamas aizsardzības prasības;

143.2. osta līdz šo noteikumu 148.1.3.apakš­punktā noteiktajam termiņam nav pieprasījusi veikt starpposmu aizsardzības pārbaudi vai nav saņēmusi starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā;

143.3. ostas vai ostā esošas ostas iekārtas aizsardzības pārbaudē konstatē ostas aizsardzības sistēmas neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām un pēc atkārtotas pārbaudes konstatētie trūkumi nav novērsti vai ir atklāti jauni trūkumi. Ja šo noteikumu 150. vai 207.punktā minētais iesniegums par atkārtotu ostas vai ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi nav iesniegts līdz pirmējās pārbaudes lēmumā norādītā konstatēto trūkumu novēršanas termiņa beigām, uzskatāms, ka konstatētie trūkumi nav novērsti, un inspekcija var anulēt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu bez pārbaudes veikšanas.

144. Lēmumā par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu norāda:

144.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

144.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums.

145. Ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, kuram beidzies derīgu­ma termiņš vai kurš anulēts saskaņā ar šo noteikumu 143.punktu, iesniedz inspekcijā triju darbdienu laikā pēc derīguma termiņa beigām vai lēmuma par anulēšanu spēkā stāšanās. Inspektoram ir tiesības no jebkuras personas turējuma izņemt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, kura derīguma termiņš ir beidzies vai kurš ir anulēts.

146. Ja beidzies ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņš vai ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir anulēts, jaunu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu inspekcija izsniedz pēc šo noteikumu 148.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

3.8. Ostas aizsardzības pārbaudes

147. Ostas aizsardzības pārbaudi veic, lai pārliecinātos par ostas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas aizsardzības plānam vai ostas aizsardzības prasībām.

148. Inspektori veic šādas ostas aizsardzības pārbaudes:

148.1. atkarībā no pārbaudes mērķa:

148.1.1. sākotnējā pārbaude, ko veic pirms pirmreizējās ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas attiecīgajai ostai;

148.1.2. atjaunojošā pārbaude, ko veic pirms atkārtotās ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas attiecīgajai ostai;

148.1.3. starpposmu pārbaude, ko veic reizi gadā starpposmā starp ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu un tā derīguma termiņa beigām, ņemot vērā, ka laikposms starp pārbaudēm nedrīkst pārsniegt 18 kalendāra mēnešus;

148.1.4. ārpuskārtas pārbaude - jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 148.1.1., 148.1.2. un 148.1.3.apakšpunktā minētā pārbaude un ko inspektors veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītajām iestādēm (piemēram, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām juridiskajām vai fiziskajām personām, par ostas neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām;

148.2. atkarībā no pārbaudes reizes:

148.2.1. pirmējā pārbaude - jebkura šo noteikumu 148.1.apakšpunktā minētā pārbaude, ko attiecīgajai ostai veic pirmo reizi;

148.2.2. atkārtotā pārbaude - jebkura šo noteikumu 148.1.apakšpunktā minētā pārbaude, ko attiecīgajai ostai veic, ja pirmējās pārbaudes laikā tiek konstatēta ostas aizsardzības sistēmas neatbilstība apstiprinātajam ostas aizsardzības plānam vai ostas aizsardzības prasībām, lai pārliecinātos, ka konstatētie trūkumi ir novērsti un jauni nav radušies. Ja nav saņemta informācija par jaunu trūkumu rašanos ostas teritorijā, kurā pirmējās pārbaudes laikā trūkumi netika konstatēti, ostas aizsardzības atkārtotas pārbaudes laikā pārbauda tikai tās ostas teritorijas, kurās pirmējās pārbaudes laikā tika konstatēti trūkumi.

149. Starpposmu pārbaudi var apvienot ar atkārtotu ārpuskārtas pārbaudi.

150. Inspektors ostas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas atbildīgās amatpersonas iesniegumu, izņemot pirmēju ārpuskārtas pārbaudi. Iesniegumu iesniedz vismaz piecas darbdienas pirms iesniedzējam vēlamā pārbaudes laika.

151. Piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 150.punktā minētā iesnieguma saņemšanas inspektors vienojas ar ostas atbildīgajām amatpersonām par ostas aizsardzības pārbaudes laiku un termiņiem. Ostas aizsardzības pārbaudi uzsāk ne vēlāk kā mēnesi pēc šo noteikumu 150.punktā minētā iesnieguma saņemšanas.

152. Par ostas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu (13.pielikums). Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un ostas pārstāvis. Ja ostas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā izdara attiecīgu ierakstu. Ostas pārstāvis vai citas personas, kas nodrošina ostas aizsardzību, sniedz paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem ostas aizsardzības sistēmas trūkumiem. Minētos paskaidrojumus pievieno ziņojumam. Ostas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

153. Pēc šo noteikumu 148.1.1. vai 148.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 152.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

153.1. par atteikumu izsniegt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja ostas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam;

153.2. par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

153.3. par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu, ja ostas aizsardzības sistēma pilnībā atbilst aizsardzības plānam.

154. Lēmumā par atteikumu izsniegt ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu norāda:

154.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

154.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums;

154.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi un veicama atkārtota ostas aizsardzības pārbaude.

155. Lēmumā par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda:

155.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

155.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums;

155.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi un veicama atkārtota ostas aizsardzības pārbaude, norādot, ka ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājums tiks anulēts, ja termiņš netiks ievērots.

156. Lēmumā par ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu norāda:

156.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

156.2. ostu, par kuru pieņemts lēmums.

157. Pēc šo noteikumu 148.1.3.apakš­punktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 152.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

157.1. par atteikumu izdarīt starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, ja ostas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam;

157.2. par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

157.3. par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, ja ostas aizsardzības sistēma atbilst aizsardzības plānam.

158. Lēmumā par atteikumu izdarīt starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā norāda šo noteikumu 154.punktā minēto informāciju.

159. Lēmumā par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda šo noteikumu 155.punktā minēto informāciju. Lēmumā par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā norāda šo noteikumu 156.punktā minēto informāciju. Pēc šo lēmumu pieņemšanas inspektors izdara starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā.

160. Pēc šo noteikumu 148.1.4.apakš­punktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 152.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

160.1. par ostas neatbilstību aizsardzības prasībām, norādot šo noteikumu 154.punktā minēto informāciju;

160.2. par ostas atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā), norādot šo noteikumu 155.punktā minēto informāciju;

160.3. par ostas atbilstību aizsardzības prasībām, norādot šo noteikumu 156.punktā minēto informāciju.

161. Ostas aizsardzības pārbaudes laikā inspektors veic šādas darbības:

161.1. pārbauda ostas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņu, ja šāds apstiprinājums attiecīgajai ostai ir izsniegts;

161.2. pārbauda ostas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām.

4. Ostas iekārtas aizsardzība

4.1. Vispārīgais raksturojums

162. Ostas iekārtas aizsardzības prasību ieviešanā ir šādi posmi:

162.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana un ostas iekārtas aizsargājamās teritorijas robežu noteikšana;

162.2. ostas iekārtas aizsardzības plāna sagatavošana;

162.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprināšana;

162.4. ostas iekārtas aizsardzības plānā noteikto aizsardzības pasākumu ieviešana;

162.5. ostas iekārtas aizsardzības sākotnējā pārbaude;

162.6. ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšana.

163. Lai uzraudzītu ostas iekārtu aizsardzības prasību ievērošanu, inspektori veic šādas darbības:

163.1. ostas iekārtas pārbaude;

163.2. informācijas apmaiņa ar institūcijām, kas ir atbildīgas par ostas iekārtu aizsardzību, vai personām, kas ir ieinteresētas ostas iekārtu aizsardzībā;

163.3. ostas iekārtu aizsardzības personāla apmācības programmu saskaņošana.

4.2. Ostas iekārtas aizsardzības novērtēšana un ostas iekārtas aizsargājamās teritorijas noteikšana

164. Inspekcija novērtē:

164.1. to ostas iekārtu aizsardzību, kuras apkalpo šo noteikumu 5.1. vai 5.3.apakš­punktā minētos kuģus;

164.2. šo noteikumu 164.1.apakšpunktā minētajām ostas iekārtām blakus esošo teritoriju aizsardzību, ja to nepietiekama aizsargātība var apdraudēt šo noteikumu 5.1., 5.4. vai 5.6.apakšpunktā minēto objektu drošību.

165. Novērtējot ostas iekārtas aizsardzību, inspektori atbilstoši ISPS kodeksa A daļas 15.punktam un B daļas 15.punktam:

165.1. izvērtē ostas iekārtu drošību pret aizsardzības incidentiem un nosaka šo incidentu riska līmeni;

165.2. nosaka tās ostas iekārtas, kurām var nepiemērot aizsardzības prasības, jo tās šo noteikumu 5.1. vai 5.3.apakšpunktā minētos kuģus apkalpo reti (izvērtēšanā ņem vērā kuģu apkalpošanas biežumu gada laikā un kuģu apkalpošanas intensitāti laikposmā, kas īsāks par gadu);

165.3. nosaka tās ostas iekārtas, kurām nepieciešams norīkot ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, sagatavot ostas iekārtas aizsardzības plānu un īstenot to;

165.4. šo noteikumu 165.3.apakšpunktā minētajām ostas iekārtām nosaka aizsargājamās teritorijas robežas. Aizsargājamā teritorijā ietilpst:

165.4.1. ostas iekārtas teritorijas, kurās nepieciešams ieviest aizsardzības pasākumus;

165.4.2. ostas iekārtām blakus esošās teritorijas, kurās nepieciešams ieviest aizsardzības pasākumus;

165.5. šo noteikumu 165.3.apakšpunktā minētajām ostas iekārtām sniedz ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem, kas ietverami ostas iekārtas aizsardzības plānā, norādot prioritāros aizsardzības pasākumus.

166. Lai nodrošinātu šo noteikumu 165.punktā noteikto prasību izpildi, inspektors:

166.1. apkopo informāciju saskaņā ar šo noteikumu 167.punktu;

166.2. veic ostas iekārtas apskati saskaņā ar šo noteikumu 168.punktu;

166.3. sagatavo ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 169.punktu.

167. Pirms šo noteikumu 166.2.apakš­punktā minētās apskates inspektors apkopo informāciju par ostas iekārtas un tās apkārtnes aizsargātību un apdraudējumu. Lai apkopotu informāciju un nodrošinātu tās aizsardzību, inspektors veic šādus pasākumus:

167.1. iepazīstas ar informāciju par ostas iekārtas aizsardzību un drošību, kā arī konsultējas ar to iestāžu amatpersonām, kas saistītas ar valsts drošību un aizsardzību (piemēram, Valsts policiju, Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu), jautājumos par ostas iekārtas aizsardzību un drošību;

167.2. ostas iekārtas īpašniekam vai pārvaldniekam nosūta aizsardzības novērtējuma anketu ar jautājumiem, kas saistīti ar ostas iekārtas aizsargātību un apdraudējumu, un nosaka anketas aizpildīšanas kārtību, kā arī iesniegšanas termiņu inspekcijā (ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms šo noteikumu 166.2.apakšpunktā minētās apskates);

167.3. ja nepieciešams, uzdod papildu jautājumus, kas nav iekļauti aizsardzības novērtējuma anketā;

167.4. pēc aizsardzības novērtējuma anketas iesniegšanas inspekcijā nodrošina tajā ietvertās informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu.

168. Inspektors veic ostas iekārtas apskati, ievērojot šādus nosacījumus:

168.1. par ostas iekārtas apskates laiku inspektors vienojas ar ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms apskates;

168.2. ostas iekārtas apskati veic vienas dienas laikā, bet, ja darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā) vai ja nepieciešams iegūt papildu informāciju par ostas iekārtu, apskates laiku var pagarināt līdz divām darbdienām.

169. Inspektors sagatavo ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu, ievērojot šādus nosacījumus:

169.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumā ietver informāciju, kas atbilst ISPS kodeksa A daļas 15.5., 15.7.punktā, B daļas 15.3.punktā un šo noteikumu 165.punktā minētajiem ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma elementiem;

169.2. ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu sastāda trijos eksemplāros. 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 166.2.apakšpunktā minētās apskates pabeigšanas vienu ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojuma eksemplāru nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai pārvaldniekam, otru - ostas pārvaldei, bet trešo eksemplāru glabā inspekcijā;

169.3. kopā ar ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumu ostas iekārtas īpašniekam vai pārvaldniekam nosūta paziņojumu par nepieciešamību iecelt ostas iekārtas aizsardzības virsnieku, izstrādāt ostas iekārtas aizsardzības plānu un ieviest to, ja novērtējumā konstatēts, ka ostas iekārta ir pakļauta aizsardzības prasībām.

170. Inspekcija pilnā apjomā pārskata ostas iekārtas un tai blakus esošo teritoriju aizsardzības novērtējumu vismaz reizi piecos gados. Ja notikušas ostas iekārtas vai tās apdraudējuma izmaiņas, ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties sniegt attiecīgu informāciju. Pamatojoties uz jauniegūto informāciju par ostas iekārtas izmaiņām vai tās apdraudējuma izmaiņām, inspektors veic grozījumus ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumā. Par grozījumiem inspektors triju darbdienu laikā pēc to izdarīšanas rakstiski informē ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku. Ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka pienākums ir iekļaut grozījumus ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojuma eksemplārā, kas glabājas ostas iekārtā.

171. Šo noteikumu 164.punktā minēto aizsardzības novērtējumu un šo noteikumu 170.punktā minēto ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma uzraudzību var veikt valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija, ja šāds pilnvarojums paredzēts pilnvarojuma līgumā, kas noslēgts starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" un atzīto aizsardzības organizāciju.

172. Ja aizsardzības novērtējumu vai ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 171.punktu veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija, pirms novērtējuma rezultātu izmantošanas ostas iekārtas aizsardzības plāna izstrādē vai grozīšanā to iesniedz apstiprināšanai inspekcijā. Inspekcija izvērtē novērtējuma vai novērtējuma grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām un pilnvarojuma līguma nosacījumiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība, inspekcija novērtējumu vai novērtējuma grozījumus neapstiprina un pieprasa, lai novērtējums tiktu veikts no jauna, vai pilnvaro citu atzīto aizsardzības organizāciju veikt novērtējumu, vai veic novērtējumu pati.

4.3. Ostas iekārtas aizsardzības plāna un tā grozījumu sagatavošana un apstiprināšana

173. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanai var izmantot valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzītas aizsardzības organizācijas pakalpojumus atbilstoši ISPS kodeksa B daļas 4.4.punktam. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieks ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo, ievērojot šādus nosacījumus:

173.1. ostas iekārtas aizsardzības plānu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumā noteikto plāna struktūru;

173.2. ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu sagatavošanā izmanto:

173.2.1. ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

173.2.2. secinājumus, kas izdarīti, analizējot ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju;

173.2.3. secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus;

173.2.4. secinājumus, kas izdarīti, analizējot inspekcijas un citu ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus;

173.3. ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus sagatavo latviešu valodā.

174. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus iesniedz (ja nepieciešams, arī elektroniski) inspekcijā trijos eksemplāros.

175. Inspektors izvērtē ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atbilstību aizsardzības prasībām un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

175.1. par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu;

175.2. par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas iekārtas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

175.3. par atteikumu apstiprināt ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus.

176. Lēmumā par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu norāda:

176.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

176.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

176.3. ostas iekārtas aizsardzības plānā vai tā grozījumos paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas).

177. Lēmumā par ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda:

177.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

177.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

177.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas), kādā novēršami lēmumā minētie trūkumi ostas iekārtas aizsardzības plānā vai tā grozījumos, norādot, ka aizsardzības plāna apstiprinājums vai tā grozījumu apstiprinājums tiks anulēts, ja netiks ievērots noteiktais termiņš;

177.4. ostas iekārtas aizsardzības plānā vai tā grozījumos paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu apstiprināšanas).

178. Lēmumā par atteikumu apstiprināt ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus norāda:

178.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

178.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

178.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atkārtotas iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas).

179. Ja inspektors pieņem šo noteikumu 175.1. vai 175.2.apakšpunktā minēto lēmumu, viņš apstiprina ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus, izdarot normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz visu triju iesniegto ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu eksemplāru titullapām.

180. Ja ostas iekārtas aizsardzības plāns vai tā grozījumi ir apstiprināti, vienu eksemplāru kopā ar šo noteikumu 175.1. vai 175.2.apakšpunktā minēto lēmumu inspekcija nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai pārvaldniekam, otru eksemplāru - ostas pārvaldei.

181. Ja grozījumi ostas iekārtas aizsardzības plānā ir apstiprināti, ostas iekārtas aizsardzības virsnieks nomaina tās aizsardzības plāna lapas, kurās ir veikti grozījumi, un izdara atzīmi grozījumu uzskaites lapā. Nomainītās lapas ar aizsardzības plāna veco redakciju iznīcina. Ostas aizsardzības virsnieks un inspektors minētās darbības veic ostas iekārtas aizsardzības plāna eksemplārā, kas glabājas attiecīgi ostā vai inspekcijā.

182. Ja ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus neapstiprina, visus trīs iesniegtos eksemplārus kopā ar šo noteikumu 175.3.apakšpunktā minēto lēmumu inspekcija nosūta ostas iekārtas īpašniekam vai pārvaldniekam.

183. Ostas iekārtas aizsardzības plānu ostas iekārtas aizsardzības virsnieks pilnā apjomā pārskata ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānus pārskata ne retāk kā reizi gadā. Atbilstošu informāciju norāda ostas iekārtas aizsardzības plāna sadaļā, kas nosaka ostas iekārtas aizsardzības plāna regulāru pārskatīšanu un atjaunināšanu.

184. Ostas iekārtas aizsardzības plānu vai tā grozījumus neapstiprina, ja to noformējums neatbilst normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā noteiktajām prasībām un šī neatbilstība traucē uztvert ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu saturu.

185. Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā nav jāapstiprina šādi grozījumi ostas iekārtas aizsardzības plānā:

185.1. izmaiņas informācijā par ostas iekārtas aizsardzības virsnieku;

185.2. izmaiņas ostas iekārtas aizsardzības personāla apmācību, treniņu un mācību plānos;

185.3. izmaiņas kontaktinformācijā.

186. Septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad notikušas šo noteikumu 185.punktā minētās izmaiņas, ostas iekārtas aizsardzības plānā izdara attiecīgus grozījumus un par izmaiņām un veiktajiem grozījumiem rakstiski informē inspekciju.

187. Ja inspektora konstatētie trūkumi ostas iekārtas aizsardzības plānā vai tā grozījumos nav novērsti inspektora noteiktajā termiņā, inspektors var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

187.1. par ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprinājuma anulēšanu, ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums vēl nav izsniegts;

187.2. par ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprinājuma un ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu, ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir izsniegts;

187.3. par ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu anulēšanu, ja ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumos konstatētie trūkumi būtiski nesamazina pieprasīto ostas iekārtas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā).

188. Šo noteikumu 187.punktā minētajos lēmumos norāda:

188.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

188.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

188.3. ostas iekārtas aizsardzības plāna vai tā grozījumu atkārtotas iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas).

189. Saskaņā ar šo noteikumu 187.punktu anulētos dokumentus iesniedz inspekcijā triju darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par anulēšanu.

4.4. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, tā grozījumu un ostas iekārtas aizsardzības pierakstu glabāšana

190. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļas, kā arī ostas iekārtas aizsardzības pierakstu daļas, kas satur valsts noslēpumu, klasificē un aizsargā atbilstoši likumam "Par valsts noslēpumu" un citiem normatīvajiem aktiem valsts noslēpuma aizsardzības jomā.

191. Ostas iekārtas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļām, kā arī ostas iekārtas aizsardzības pierakstu daļām, kas nesatur valsts noslēpumu, piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām" un nodrošina atbilstošu aizsardzību saskaņā ar Informācijas atklātības likumu un citiem normatīvajiem aktiem ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības jomā.

192. Ostas iekārtas aizsardzības pieraksti ir vismaz:

192.1. ostas iekārtas aizsardzības apmācības, treniņu un mācību pārskati;

192.2. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības incidentiem un apdraudējumiem;

192.3. pieraksti par pārkāpumiem ostas iekārtas aizsardzības jomā;

192.4. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības līmeņu maiņu;

192.5. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības aprīkojuma pārbaudēm, apkopi un kalibrēšanu;

192.6. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna grozījumu ieviešanu;

192.7. ostas iekārtas aizsardzības sistēmas pārbaužu uzskaite;

192.8. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības plāna pārskatīšanu;

192.9. pieraksti par ostas iekārtas aizsardzības novērtējuma pārskatīšanu;

192.10. aizsardzības deklarācijas;

192.11. pieraksti par apdraudējumu kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies.

193. Vienu apstiprināto ostas iekārtas aizsardzības plāna eksemplāru, kā arī tā grozījumu eksemplāru glabā ostas iekārtā, otro eksemplāru - ostā, trešo eksemplāru - inspekcijā.

194. Ostas iekārtas aizsardzības pierakstus glabā ostas iekārtā vismaz sešus gadus.

4.5. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums

195. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu (15.pielikums) inspekcija izsniedz pēc šo noteikumu 205.1.1. vai 205.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

196. Inspekcija piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 211.2. vai 211.3.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas sagatavo izsniegšanai ostas iekārtas īpašniekam vai pārvaldniekam ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu.

197. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu var izsniegt uz laiku, īsāku par pieciem gadiem, ja:

197.1. inspektora rīcībā ir pamatota informācija par paredzamo faktisko apstākļu maiņu attiecībā uz ostas iekārtu laikposmā, kas īsāks par pieciem gadiem kopš atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas (piemēram, paredzēta ostas iekārtas rekonstrukcija vai darbības izbeigšana, ostas iekārtas aizsardzības sistēmas maiņa, ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka maiņa);

197.2. inspekcija atkārtoti izsniedz apstiprinājumu saskaņā ar šo noteikumu 198.punktu;

197.3. no ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka saņemts atbilstošs rakstisks lūgums.

198. Ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņa laikā ir mainīts ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka nosaukums, veids vai juridiskā adrese, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks piecu darbdienu laikā pēc šīm izmaiņām iesniedz inspekcijā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno izmaiņas apliecinošus dokumentus. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un to ostas iekārtu aizsardzības pārbaužu rezultātiem, kas tika veiktas, izsniedzot iepriekšējo apstiprinājumu, inspekcija 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atkārtoti izsniedz ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu. To izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz iepriekš izsniegtajā apstiprinājumā norādīto apstiprinājuma derīguma termiņu. Atkārtoti saņemot apstiprinājumu, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nodod iepriekš izsniegto apstiprinājumu, ja tas ir ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka rīcībā.

199. Ja ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums bojāts, nolaupīts vai pazaudēts, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks par to rakstiski informē inspekciju. Inspekcija piecu darbdienu laikā izsniedz apstiprinājuma dublikātu. Saņemot apstiprinājuma dublikātu, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nodod bojāto apstiprinājumu, ja tas ir ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka rīcībā.

200. Inspekcija anulē ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja:

200.1. konstatē, ka ostas iekārtai vairs nav piemērojamas aizsardzības prasības;

200.2. ostas iekārtai līdz šo noteikumu 205.1.3.apakšpunktā noteiktajam termiņam nav pieprasīta starpposmu aizsardzības pārbaude vai iekārta nav saņēmusi starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā;

200.3. ostas iekārtas aizsardzības pārbaudē konstatē ostas iekārtas aizsardzības sistēmas neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām un pēc atkārtotas pārbaudes konstatētie trūkumi nav novērsti vai ir atklāti jauni trūkumi. Ja šo noteikumu 207.punktā minētais iesniegums par atkārtotu ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi nav iesniegts līdz pirmējās pārbaudes lēmumā norādītā konstatēto trūkumu novēršanas termiņa beigām, uzskatāms, ka konstatētie trūkumi nav novērsti, un inspekcija var anulēt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu bez pārbaudes veikšanas.

201. Lēmumā par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma anulēšanu norāda:

201.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

201.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums.

202. Ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, kuram beidzies derīguma termiņš vai kurš anulēts saskaņā ar šo noteikumu 200.punktu, iesniedz inspekcijā triju darbdienu laikā pēc derīguma termiņa beigām vai lēmuma par anulēšanu spēkā stāšanās. Inspektoram ir tiesības no jebkuras personas turējuma izņemt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, kura derīguma termiņš ir beidzies vai kurš ir anulēts.

203. Ja ir beidzies ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņš vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums ir anulēts, jaunu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu inspekcija izsniedz pēc šo noteikumu 205.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes.

4.6. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes

204. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic, lai pārliecinātos par ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības plānam vai ostas iekārtas aizsardzības prasībām.

205. Inspektori veic šādas ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes:

205.1. atkarībā no pārbaudes mērķa:

205.1.1. sākotnējā pārbaude, ko veic pirms pirmreizējās ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas attiecīgajai ostas iekārtai;

205.1.2. atjaunojošā pārbaude, ko veic pirms atkārtotās ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanas attiecīgajai ostas iekārtai;

205.1.3. starpposmu pārbaude, ko veic reizi gadā starpposmā starp ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu un tā derīguma termiņa beigām, ņemot vērā, ka laikposms starp pārbaudēm nedrīkst pārsniegt 18 kalendāra mēnešus;

205.1.4. ārpuskārtas pārbaude - jebkura pārbaude, kas nav šo noteikumu 205.1.1., 205.1.2., 205.1.3.apakšpunktā minētā pārbaude un ko inspektors veic, lai pārliecinātos par aizsardzības sistēmas nepārtrauktu atbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, arī pārbaude, ko veic, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citām ar valsts drošību un aizsardzību saistītajām iestādēm (piemēram, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijas, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) vai citām juridiskajām vai fiziskajām personām, par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām;

205.2. atkarībā no pārbaudes reizes:

205.2.1. pirmējā pārbaude - jebkura šo noteikumu 205.1.apakšpunktā minētā pārbaude, ko attiecīgajai ostas iekārtai veic pirmo reizi;

205.2.2. atkārtotā pārbaude - jebkura šo noteikumu 205.1.apakšpunktā minētā pārbaude, ko attiecīgajai ostas iekārtai veic, ja pirmējās pārbaudes laikā tiek konstatēta ostas iekārtas aizsardzības sistēmas neatbilstība apstiprinātajam ostas iekārtas aizsardzības plānam vai ostas iekārtas aizsardzības prasībām, lai pārliecinātos, ka konstatētie trūkumi ir novērsti un jauni nav radušies.

206. Starpposmu pārbaudi var apvienot ar atkārtotu ārpuskārtas pārbaudi.

207. Inspektors ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic, pamatojoties uz ostas iekārtas īpašnieka vai pārvaldnieka iesniegumu, izņemot pirmēju ārpuskārtas pārbaudi. Iesniegumu iesniedz vismaz piecas darbdienas pirms iesniedzējam vēlamā pārbaudes laika.

208. Piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 207.punktā minētā iesnieguma saņemšanas inspektors vienojas ar ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku par ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laiku. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic ne vēlāk kā mēnesi pēc šo noteikumu 207.punktā minētā iesnieguma saņemšanas.

209. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudi veic vienas dienas laikā, bet, ja veicamā darba apjoms ir liels (pārbaudi nav iespējams veikt vienas dienas laikā), pārbaudes laiku var pagarināt līdz divām darbdienām.

210. Par ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes rezultātiem sastāda ziņojumu (16.pielikums). Ziņojumu paraksta persona, kas to sastādījusi, un ostas iekārtas pārstāvis. Ja ostas iekārtas pārstāvis atsakās parakstīt ziņojumu, par to ziņojumā izdara attiecīgu ierakstu. Ostas iekārtas pārstāvis vai citas personas, kas nodrošina ostas iekārtas aizsardzību, sniedz paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem ostas iekārtas aizsardzības sistēmas trūkumiem. Minētos paskaidrojumus pievieno ziņojumam. Ostas iekārtas pārstāvim ir tiesības iesniegt piezīmes par ziņojuma saturu, kā arī minēt iemeslus, kuru dēļ viņš atsakās to parakstīt. Piezīmes pievieno ziņojumam.

211. Pēc šo noteikumu 205.1.1. vai 205.1.2.apakšpunktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 210.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

211.1. par atteikumu izsniegt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu, ja ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam;

211.2. par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas iekārtas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

211.3. par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu, ja ostas iekārtas aizsardzības sistēma pilnībā atbilst aizsardzības plānam.

212. Lēmumā par atteikumu izsniegt ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumu norāda:

212.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

212.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

212.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi un veicama atkārtota ostas iekārtas aizsardzības pārbaude.

213. Lēmumā par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda:

213.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

213.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

213.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā norādītie trūkumi un veicama atkārtota ostas iekārtas aizsardzības pārbaude, norādot, ka ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums tiks anulēts, ja termiņš netiks ievērots.

214. Lēmumā par ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma izsniegšanu norāda:

214.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

214.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums.

215. Pēc šo noteikumu 205.1.3.apakš­punktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 210.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

215.1. par atteikumu izdarīt starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, ja ostas iekārtas aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam;

215.2. par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas iekārtas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā);

215.3. par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā, ja ostas iekārtas aizsardzības sistēma atbilst aizsardzības plānam.

216. Lēmumā par atteikumu izdarīt starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā norāda šo noteikumu 212.punktā minēto informāciju.

217. Lēmumā par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā ar uzdevumu novērst konstatētos trūkumus norāda šo noteikumu 213.punktā minēto informāciju. Lēmumā par starpposmu apliecinājuma atzīmes izdarīšanu ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā norāda šo noteikumu 214.punktā minēto informāciju. Pēc šo lēmumu pieņemšanas inspektors izdara starpposmu apliecinājuma atzīmi ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājumā.

218. Pēc šo noteikumu 205.1.4.apakš­punktā minētās pārbaudes inspektors sastāda šo noteikumu 210.punktā minēto ziņojumu par pārbaudi un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

218.1. par ostas iekārtas neatbilstību aizsardzības prasībām, norādot šo noteikumu 212.punktā minēto informāciju;

218.2. par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām ar uzdevumu novērst pārbaudes laikā konstatētos trūkumus, ja tie būtiski nesamazina pieprasīto ostas iekārtas aizsargātību (aizsargātība samazinās būtiski, ja aizsardzības sistēma nespēj nodrošināt nepārtrauktu cilvēku, kuģu un cita īpašuma drošību kompleksi visā objektā), norādot šo noteikumu 213.punktā minēto informāciju;

218.3. par ostas iekārtas atbilstību aizsardzības prasībām, norādot šo noteikumu 214.punktā minēto informāciju.

219. Ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā inspektors veic šādas darbības:

219.1. pārbauda ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma derīguma termiņu, ja šāds apstiprinājums attiecīgajai ostas iekārtai ir izsniegts;

219.2. pārbauda ostas iekārtas aizsardzības sistēmas atbilstību ostas iekārtas aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām.

220. Ja ostas iekārtas aizsardzības pārbaudes laikā ir konstatēta ostas iekārtas aizsardzības sistēmas neatbilstība aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām un tās dēļ ir apdraudēti cilvēki, kuģi vai cits īpašums, kā arī nav citu piemērotu līdzekļu, kā novērst šīs briesmas, inspektors var apturēt operācijas ostas iekārtā un pieprasīt novērst trūkumus aizsardzības sistēmā. Lēmumu par operāciju apturēšanu vienas darbdienas laikā rakstiski nosūta personai, uz kuru tas attiecas, kā arī ostas kapteinim, kurš kontrolē šī lēmuma izpildi. Lēmumu par operāciju apturēšanu ostas iekārtā atceļ tikai pēc atkārtotas pārbaudes, ja konstatēts, ka trūkumi, kuru dēļ tika apturētas operācijas, ir novērsti. Lēmumā par operāciju apturēšanu norāda:

220.1. informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;

220.2. ostas iekārtu, par kuru pieņemts lēmums;

220.3. termiņu (ne vēlāk kā seši mēneši pēc šī lēmuma pieņemšanas), kādā novēršami lēmumā minētie trūkumi, norādot, ka ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājums (ja attiecīgajai ostas iekārtai tāds ir izsniegts) tiks anulēts, ja termiņš netiks ievērots.

5. Aizsardzības deklarācija

221. Latvijas karoga kuģiem un Latvijas ostās izvietotajām ostas iekārtām saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 5.punktu sagatavo aizsardzības deklarāciju šādos kuģa un ostas un kuģa un kuģa mijiedarbības gadījumos:

221.1. ja mijiedarbībā iesaistītais kuģis vai ostas iekārta darbojas otrajā vai trešajā aizsardzības līmenī;

221.2. ja kuģa un ostas vai kuģa un kuģa pēdējo triju mijiedarbību laikā ir noticis aizsardzības incidents vai bijis aizsardzības apdraudējums;

221.3. ja mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā pēdējā mēneša laikā ir noticis aizsardzības incidents vai bijis aizsardzības apdraudējums;

221.4. ja kuģim ir mijiedarbība ar ostas iekārtu, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

221.5. ja kuģim ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru neattiecas aizsardzības prasības;

221.6. ja kuģim ir mijiedarbība ar ostas iekārtu, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas - nav sastādīts un ieviests ostas iekārtas aizsardzības plāns, ostas iekārtas aizsardzības plāna apstiprinājums ir anulēts, Latvijas ostā esošā ostas iekārta tiek ekspluatēta bez ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai apstiprinājums nav derīgs (apstiprinājums nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīta starpposmu apliecinājuma atzīme vai ja beidzies tā derīguma termiņš);

221.7. ja ostas iekārtai ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas - kuģis tiek ekspluatēts bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai sertifikāts nav derīgs (sertifikāts nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīti starpposmu pārbaudes apstiprinājumi vai ja beidzies tā derīguma termiņš un tas ISPS kodeksā noteiktajā kārtībā nav pagarināts);

221.8. ja kuģim ir mijiedarbība ar kuģi, uz kuru attiecas aizsardzības prasības, bet tās netiek ievērotas - kuģis tiek ekspluatēts bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai sertifikāts nav derīgs (sertifikāts nav derīgs, ja noteiktajos termiņos tajā nav izdarīti starpposmu pārbaudes apstiprinājumi vai ja beidzies tā derīguma termiņš un tas ISPS kodeksā noteiktajā kārtībā nav pagarināts);

221.9. ja uz mijiedarbībā iesaistītā kuģa vai mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā veic operācijas, kas saistītas ar pasažieru apkalpošanu;

221.10. ja uz mijiedarbībā iesaistītā kuģa vai mijiedarbībā iesaistītajā ostas iekārtā veic šādas kravas operācijas:

221.10.1. operācijas ar bīstamām kravām, kas noteiktas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (IMDG kodekss);

221.10.2. operācijas ar lejamkravām, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (IBC kodekss), 17.nodaļā;

221.10.3. operācijas ar sašķidrinātu gāzu lejamkravām, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas (IGC kodekss), 19.nodaļā;

221.11. jebkurā citā kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbības gadījumā, kas noteikts mijiedarbībā iesaistītā kuģa vai ostas iekārtas aizsardzības plānā;

221.12. jebkurā kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbības gadījumā, ja to pieprasa inspekcija.

222. Šo noteikumu 221.punktā minētajos gadījumos aizsardzības deklarāciju sagatavo katru reizi, kad notiek kuģa un ostas vai kuģa un kuģa mijiedarbība. Ja kuģa mijiedarbība ar attiecīgo ostas iekārtu vai kuģi ir regulāra, var sagatavot vienu aizsardzības deklarāciju uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.

223. Aizsardzības deklarāciju sagatavo pirms mijiedarbības laikā paredzēto pasažieru, kravas vai apgādes operāciju uzsākšanas.

224. Visām mijiedarbībā iesaistītajām pusēm (izņemot kuģus un ostas iekārtas, uz kurām neattiecas aizsardzības prasības) ir pienākums ievākt informāciju par aizsardzības deklarācijas nepieciešamību un pienākums pieprasīt aizsardzības deklarācijas sastādīšanu, ja mijiedarbībā iesaistītās kuģa vai ostas iekārtas rīcībā ir informācija par šo noteikumu 221.punktā minētajiem gadījumiem.

225. Aizpildītas aizsardzības deklarācijas uz Latvijas karoga kuģa glabā divus gadus, bet ne mazāk kā par pēdējiem 10 ostas iekārtas apmeklējumiem (šis aizsardzības deklarāciju glabāšanas termiņš attiecas atsevišķi uz katru ostas iekārtu, kuru kuģis apmeklē). Pēc šī termiņa beigām aizsardzības deklarācijas nodod glabāšanā kuģa īpašniekam vai pārvaldniekam. Kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks tās glabā vismaz četrus gadus.

226. Ostas iekārtās aizpildītas aizsardzības deklarācijas glabā vismaz sešus gadus.

6. Personāla apmācības programmu saskaņošana

227. Pirms kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla (kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks, kuģa aizsardzības virsnieks, kuģa personāls, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, pārējais kuģa personāls, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības virsnieks, ostas vai ostas iekārtas personāls, kuram ir konkrēti ar aizsardzību saistīti pienākumi, pārējais ostas vai ostas iekārtas personāls) aizsardzības apmācības uzsākšanas persona, kura plāno apmācību, iesniedz inspekcijā apmācības programmu saskaņošanai. Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācību drīkst veikt tikai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija.

228. Inspektors izvērtē apmācības programmas atbilstību aizsardzības prasībām un atbilstošām Starptautiskās Jūras organizācijas rekomendācijām un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

228.1. par aizsardzības personāla apmācības programmas apstiprināšanu;

228.2. par atteikumu apstiprināt aizsardzības personāla apmācības programmu.

229. Ja inspektors pieņem šo noteikumu 228.1.apakšpunktā minēto lēmumu, viņš izdara normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā noteiktajām prasībām atbilstošu apstiprinājuma uzrakstu uz iesniegtās programmas pirmās lapas un kopā ar šo noteikumu 228.1.apakšpunktā minēto lēmumu nosūta to apmācības programmas iesniedzējam. Apstiprinātās apmācības programmas kopiju uzglabā inspekcijā.

230. Ja inspektors pieņem šo noteikumu 228.2.apakšpunktā minēto lēmumu, viņš apmācības programmu kopā ar šo noteikumu 228.2.apakšpunktā minēto lēmumu nosūta apmācības programmas iesniedzējam.

7. Pamatprasības kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības mācībām

231. Attiecīgi kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz reizi gadā, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos.

232. Kuģa un kuģošanas kompānijas aizsardzības mācībās bez kuģa un kuģošanas kompānijas aizsardzības personāla var piedalīties attiecīgās valsts iestādes, ostas aizsardzības personāls un ostas iekārtas aizsardzības personāls, ņemot vērā ostas un ostas iekārtas aizsardzības prasības un ostā un ostas iekārtā veicamos darbus.

233. Ostas aizsardzības mācībās bez ostas aizsardzības personāla var piedalīties ostas iekārtu aizsardzības personāls, attiecīgās valsts iestādes, kuģošanas kompāniju aizsardzības personāls un kuģu aizsardzības personāls, ņemot vērā kuģa aizsardzības prasības un uz kuģa veicamos darbus.

234. Ostas iekārtas aizsardzības mācībās bez ostas iekārtas aizsardzības personāla var piedalīties ostas aizsardzības personāls, attiecīgās valsts iestādes, kuģošanas kompāniju aizsardzības personāls un kuģu aizsardzības personāls, ņemot vērā ostas un kuģa aizsardzības prasības un ostā un uz kuģa veicamos darbus.

235. Aizsardzības mācībās pārbauda sakarus, koordināciju, resursu pieejamību un reaģēšanu.

236. Aizsardzības mācības var būt:

236.1. pilna mēroga vai nepilna mēroga;

236.2. praktiskas, teorētiska simulācija vai seminārs;

236.3. kombinētas ar citām mācībām (piemēram, mācības reaģēšanai ārkārtas situācijā vai citas valsts kompetento institūciju pieprasītas mācības uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā).

237. Attiecīgi kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nedēļas laikā pēc kuģa, kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācībām par tām iesniedz inspekcijā pārskatu.

8. Informācijas apmaiņa un sadarbība

238. Inspektori veic informācijas apmaiņu ar Starptautisko Jūras organizāciju, Eiropas Komisiju un pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Padomes regulas Nr.725/2004 4.pantu un SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 13.noteikumu.

239. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras satiksmes pakalpojumiem inspekcija aizsardzības novērtēšanā sadarbojas ar attiecīgajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

240. Inspektori dara zināmu Eiropas Komisijai to ostu sarakstu, uz kurām attiecas šie noteikumi, kā arī informē Eiropas Komisiju par jebkurām izmaiņām minētajā sarakstā.

241. Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības virsnieki sadarbojas, lai nodrošinātu pilnīgāku kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, un ir kontaktpersonas attiecīgi ar kuģa, ostas vai ostas iekārtas aizsardzību saistītajos jautājumos.

9. Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

242. Šajos noteikumos minētos inspekcijas lēmumus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Jūras administrācija". Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

10. Noslēguma jautājumi

243. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumus Nr.128 "Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 38., 57.nr.).

244. Līdz 2008.gada 1.janvārim inspekcija var apstiprināt kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānus, kas izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumiem Nr.128 "Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības noteikumi".

245. Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības plānus, kas apstiprināti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās vai kas apstiprināti saskaņā ar šo noteikumu 244.punktu, precizē atbilstoši šo noteikumu prasībām, pārskatot aizsardzības plānu saskaņā ar šo noteikumu 24., 127. vai 183.punktu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers

1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Pamatoti iemesli, kuru dēļ nepieciešams veikt padziļinātu kuģa pārbaudi

1. Kuģim nav derīga starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta.

2. Kuģa aizsardzības aprīkojumā, dokumentācijā vai sistēmā ir konstatēta neatbilstība SOLAS konvencijas XI-2.nodaļā un ISPS kodeksa A daļā noteiktajām prasībām.

3. Pēc Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" 77.punktā minēto iestāžu vai kuģu un ostu aizsardzības inspektora profesionāla izvērtējuma ir sastādīts ziņojums, kas satur informāciju par kuģa neatbilstību SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas un ISPS kodeksa A daļas prasībām.

4. Pēc Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" 77.punktā minēto iestāžu vai kuģu un ostu aizsardzības inspektora profesionāla izvērtējuma ir gūti pierādījumi vai novērojumi, ka kuģa kapteinis vai kuģa personāls nepārzina kuģa aizsardzības procedūras vai nespēj veikt aizsardzības treniņus vai šādi treniņi vispār nav veikti.

5. Pēc Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" 77.punktā minēto iestāžu vai kuģu un ostu aizsardzības inspektora profesionāla izvērtējuma ir gūti pierādījumi vai novērojumi, ka kuģa vadošā personāla pārstāvji nespēj sazināties ar jebkuru citu kuģa vadošā personāla pārstāvi, kurš pilda aizsardzības pienākumus uz kuģa, viņam saprotamā valodā.

6. Kuģis, kurš uzņem personas, kravu vai kuģa krājumus, nav aizpildījis aizsardzības deklarāciju, kā arī nav veicis vai uzturējis citus aizsardzības prasībām atbilstošus īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu faktiskajai situācijai atbilstošu kuģa aizsardzību, ja tas uzņem personas, kravu vai kuģa krājumus ostas iekārtā vai no cita kuģa, kas neatbilst SOLAS konvencijas XI-2.nodaļā un ISPS kodeksa A daļā noteiktajām prasībām.

7. Kuģis, kurš uzņem personas, kravu vai kuģa krājumus, nav veicis vai uzturējis aizsardzības prasībām atbilstošus īpašos vai papildu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu faktiskajai situācijai atbilstošu kuģa aizsardzību, ja tas uzņem personas, kravu vai kuģa krājumus ostas iekārtā vai no cita objekta, kuram netiek prasīta atbilstība SOLAS konvencijas XI-2.nodaļā un ISPS kodeksa A daļā noteiktajām prasībām.

8. Ja kuģim ir izsniegts starptautiskais kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāts un Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" 77.punktā minētā iestāde vai kuģu un ostu aizsardzības inspektors pēc profesionāla izvērtējuma secina, ka viens no iemesliem, kāpēc attiecīgais kuģis vai kuģošanas kompānija ir pieprasījusi sertifikātu, ir izvairīšanās no pilnīgas atbilstības nodrošināšanas SOLAS konvencijas XI-2.nodaļā un ISPS kodeksa A daļā noteiktajām prasībām starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta derīguma laikā.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Padziļinātās pārbaudes

I. Kuģa aizsardzības padziļinātā pārbaude

1. Veicot padziļināto pārbaudi, kuģu un ostu aizsardzības inspektors noskaidro šādus jautājumus:

1.1. vai kuģa kapteinis var sniegt dokumentārus pierādījumus par savām pilnvarām un pienākumiem, kas ietver arī pilnvaras un pienākumus attiecībā uz kuģa aizsardzību (ISPS kodeksa A daļas 6.1.punkts);

1.2. vai kuģa aizsardzības plānā ir noteikta kuģa aizsardzības virsnieka atbildība un vai viņš to izprot (ISPS kodeksa A daļas 12.1.punkts);

1.3. vai kuģa aizsardzības plāns ir valodā, kuru lieto darbā uz kuģa, ja kuģa aizsardzības plāns nav angļu, franču vai spāņu valodā, vai plāns ir tulkots vienā no šīm valodām (ISPS kodeksa A daļas 9.4.punkts);

1.4. vai kuģa personāls ir spējīgs pārraudzīt kuģi (ieskaitot kravas nodalījumus), ierobežotās piekļūšanas zonas un teritoriju apkārt kuģim (ISPS kodeksa B daļas 9.42.punkts);

1.5. vai kuģa personāla locekļi pilda visus ar kuģa aizsardzību saistītos pienākumus atbilstoši aizsardzības plānam un aizsardzības prasībām un vai viņi ir kompetenti aizsardzības sakaru jomā (ISPS kodeksa A daļas 7.2.1.punkts un 7.2.7.punkts);

1.6. vai pieeja kuģim tiek kontrolēta, ieskaitot personu un viņu mantu uzņemšanu (ISPS kodeksa A daļas 7.2.2.punkts un 7.2.3.punkts), vai ir līdzekļi, lai identificētu personas, kurām ir atļauts uzkāpt uz kuģa (ISPS kodeksa B daļas 9.11.punkts);

1.7. vai kuģa personāls ir spējīgs uzraudzīt kravas un kuģa krājumu kraušanas darbus (ISPS kodeksa A daļas 7.2.6.punkts);

1.8. vai kuģa komanda var identificēt kuģa aizsardzības virsnieku (ISPS kodeksa A daļas 9.4.13.punkts);

1.9. vai kuģa kapteinis un kuģa aizsardzības virsnieks var identificēt kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku (ISPS kodeksa A daļas 9.4.14.punkts);

1.10. vai kuģis ir saglabājis dokumentāciju par apmācību, treniņiem un mācībām (ISPS kodeksa A daļas 10.1.1.punkts);

1.11. vai kuģis ir saglabājis dokumentāciju par aizsardzības līmeņu izmaiņām (ISPS kodeksa A daļas 10.1.4.punkts);

1.12. ja ir notikuši aizsardzības treniņi, vai kuģa personāla locekļi labi pārzina savus pienākumus un prot pareizi lietot kuģa aizsardzības aprīkojumu (ISPS kodeksa A daļas 13.4.punkts un B daļas 13.5. un 13.6.punkts);

1.13. vai kuģa vadošais personāls ir spējīgs sazināties savā starpā, ar ostas iekārtu atbildīgajām amatpersonām aizsardzības jomā un kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieku (ISPS kodeksa B daļas 9.2.3.punkts);

1.14. vai kuģis ir spējīgs saņemt ziņojumus par aizsardzības līmeņa izmaiņām (SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 3.noteikums);

1.15. vai ir pārliecība, ka kuģis ir spējīgs ierosināt un pārraidīt drošības trauksmes signālu no kuģa uz krastu (SOLAS konvencijas XI-2.nodaļas 6.noteikums);

1.16. vai kuģa aizsardzības virsnieks ir apmācīts atbilstoši aizsardzības prasībām un vai viņš pilnībā pārzina kuģa aizsardzības plānu un kuģa aizsardzības pasākumus, kuģa plānojumu un kuģa aizsardzības aprīkojuma un sistēmu darbību (ISPS kodeksa A daļas 13.2.punkts un B daļas 13.1. un 13.2.punkts);

1.17. vai tiem kuģa personāla locekļiem, kuriem ir konkrēti pienākumi un atbildība kuģa aizsardzībā, ir pietiekamas zināšanas un prasmes veikt viņiem noteiktos pienākumus, vai viņi saprot savu atbildību par kuģa aizsardzību, kā tas ir aprakstīts kuģa aizsardzības plānā (ISPS kodeksa A daļas 13.3.punkts un B daļas 13.3.punkts);

1.18. vai uz kuģa izvietotais aizsardzības aprīkojums - kustības detektori, novērošanas sistēmas, skenēšanas aprīkojums, apgaismojums, apziņošanas sistēmas un cits aprīkojums - darbojas pareizi un atbilstoši tā tehniskajai dokumentācijai, kā arī kuģa aizsardzības plānam (izvērtē, tieši novērojot aizsardzības aprīkojumu).

II. Kuģa aizsardzības plāna pārbaudes

2. Ja vienīgais līdzeklis, kā novērst neatbilstību aizsardzības prasībām, ir kuģa aizsardzības plāna pārbaude, izņēmuma kārtā ir atļauta ierobežota piekļuve konkrētām plāna daļām, kas attiecas uz neatbilstību. Piekļuves pieprasījumā konkrētām plāna daļām ir jāietver informācija par pārbaudāmo vai novēršamo neatbilstību (ISPS kodeksa A daļas 9.8.punkts un 9.8.1.punkts).

3. Šādas kuģa aizsardzības plāna daļas var pārbaudīt tikai kuģu un ostu aizsardzības inspektori (īpaši pilnvarotās amatpersonas) ar tās valsts piekrišanu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis, vai ar attiecīgā kuģa kapteiņa piekrišanu (ISPS kodeksa A daļas 9.8.1.punkts):

Nr. p.k.	Plāna noteikumi	Atsauce uz ISPS kodeksu
3.1.	Novērst neatļautu priekšmetu nokļūšanu uz kuģa	A daļas 9.4.1.punkts
3.2.	Novērst neatļautu piekļūšanu kuģim	A daļas 9.4.3.punkts
3.3.	Kuģa evakuācija	A daļas 9.4.6.punkts
3.4.	Aizsardzības procedūru auditēšana	A daļas 9.4.8.punkts
3.5.	Apmācība, treniņi un mācības	A daļas 9.4.9.punkts
3.6.	Mijiedarbība ar ostas iekārtas aizsardzības pasākumiem	A daļas 9.4.10.punkts
3.7.	Kuģa aizsardzības plāna pārbaudīšana	A daļas 9.4.11.punkts
3.8.	Ziņošana par kuģa aizsardzības incidentiem	A daļas 9.4.12.punkts
3.9.	Kuģa aizsardzības virsnieka identificēšana	A daļas 9.4.13.punkts
3.10.	Kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieka identificēšana	A daļas 9.4.14.punkts
3.11.	Aizsardzības aprīkojuma pārbaužu un kalibrēšanas biežums	A daļas 9.4.16.punkts
3.12.	Kuģa aizsardzības plāna drošība	A daļas 9.6.punkts
3.13.	Aizsardzības pasākumi, kurus neregulē ISPS kodekss	B daļas 9.51.punkts

4. Šādi kuģa aizsardzības plāna noteikumi ir uzskatāmi par konfidenciālu informāciju un nevar būt kuģu un ostu aizsardzības inspektoru (īpaši pilnvaroto amatpersonu) pārbaudes objekts, ja vien citādi nav nolīgts ar valsti, ar kuras karogu attiecīgais kuģis peld (ISPS kodeksa A daļas 9.8.1.punkts):

Nr. p.k.	Plāna noteikumi	Atsauce uz ISPS kodeksu
4.1.	Ierobežotās piekļūšanas zonas	A daļas 9.4.2.punkts
4.2.	Reaģēšana uz aizsardzības apdraudējumu vai aizsardzības pārkāpumiem, ieskaitot datu pārbaudes biežumu	A daļas 9.4.4.punkts
4.3.	Reaģēšana uz aizsardzības instrukcijām 3.aizsardzības līmenī	A daļas 9.4.5.punkts
4.4.	Par aizsardzību atbildīgā personāla pienākumi	A daļas 9.4.7.punkts
4.5.	Aizsardzības aprīkojuma ekspluatācijas procedūras	A daļas 9.4.15.punkts
4.6.	Kuģa aizsardzības trauksmes sistēma	A daļas 9.4.17. un 9.4.18.punkts

Satiksmes ministrs A.Šlesers

6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

7.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

8.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

9.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Ostas aizsardzības novērtējuma elementi

1. Ostas aizsardzības novērtējumā:

1.1. identificē un novērtē nozīmīgas ostas vērtības un infrastruktūru, ko nepieciešams aizsargāt;

1.2. identificē iespējamos draudus ostas vērtībām un infrastruktūrai un šo draudu rašanās iespējamību, lai noteiktu atbilstošus aizsardzības pasākumus un to prioritāro secību;

1.3. izvērtē iespējamo pretpasākumu un organizatorisko izmaiņu efektivitātes līmeni, lai varētu samazināt nepilnības, kas pazemina ostas drošību, un nosaka atbilstošus pretpasākumus un organizatoriskās izmaiņas, kas jāveic ostā, kā arī nosaka to prioritāro secību;

1.4. identificē infrastruktūras, pārvaldes un ostā veicamo procedūru trūkumus, ieskaitot arī cilvēkfaktoru, kas var apdraudēt ostas aizsargātību.

2. Lai izpildītu šī pielikuma 1.punktā noteiktās vispārējās prasības, ostas aizsardzības novērtējumā:

2.1. identificē visas teritorijas, kuras ir nozīmīgas ostas aizsardzības nodrošināšanai, arī nosakot tās teritorijas robežas, kurā nepieciešams piemērot aizsardzības prasības (aizsargājamā teritorija). Aizsargājamā teritorijā:

2.1.1. var iekļaut jebkuru ostas teritoriju, kas ir nozīmīga ostas aizsardzības nodrošināšanai;

2.1.2. obligāti iekļauj ostā esošās ostas iekārtas un tām blakus esošās teritorijas, kuras ir pakļautas aizsardzības prasībām saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" 5.6., 5.7. un 5.8.apakšpunktu (par pamatu šo teritoriju novērtēšanai izmanto saskaņā ar 4.2.nodaļu veiktos ostas iekārtu novērtējumus, ja konkrētajām teritorijām tādi ir veikti);

2.1.3. var iekļaut ostai blakus esošās teritorijas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumu Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību" 5.5.apakšpunktu;

2.2. identificē ostas aizsardzībai nozīmīgos jautājumus, kas saistīti ar ostā esošo ostas iekārtu aizsardzības pasākumu un citu ostas aizsardzības pasākumu mijiedarbību;

2.3. identificē tos ostas darbiniekus, kuri darbojas augsta riska zonās un kuriem nepieciešamas:

2.3.1. kvalifikācijas pārbaudes;

2.3.2. padziļinātas aizsardzības pārbaudes;

2.4. ja nepieciešams, sadala aizsargājamo teritoriju zonās atkarībā no aizsardzības incidentu riska līmeņa (zonas vērtē, ievērojot ne tikai to iespējamību kļūt par tiešo apdraudējuma mērķi, bet arī ievērojot iespējamo šīs zonas apdraudējumu, ja par apdraudējuma mērķi kļūst blakus esošās zonas);

2.5. identificē aizsargājamās teritorijas apdraudējuma riska variācijas (piemēram, sezonāla rakstura risks);

2.6. identificē aizsargājamās teritorijas katras zonas īpašās iezīmes, kuras ir būtiskas ostas aizsardzībai (piemēram, atrašanās vieta, piekļūšanas vietas, elektroapgāde, sakaru sistēma, īpašumtiesības, lietotāji);

2.7. identificē iespējamos draudu scenārijus ostai, ņemot vērā, ka noteiktu draudu tiešs mērķis var būt visa osta vai konkrētas tās infrastruktūras daļas, krava, bagāža, cilvēki vai transports ostā;

2.8. identificē katra iespējamā ostas draudu scenārija specifiskās sekas:

2.8.1. ņemot vērā, ka sekas var būt gan tiešas, gan netiešas;

2.8.2. ņemot vērā, ka sekas var ietekmēt gan vienu, gan vairākas aizsargājamās teritorijas zonas;

2.8.3. īpašu uzmanību pievēršot cilvēku upuru riskam;

2.9. identificē aizsardzības incidentu ķēdes iedarbības iespējamības;

2.10. identificē aizsargājamās teritorijas katras zonas nepilnības, kas pazemina to drošību;

2.11. identificē visus organizatoriskos aspektus, kas ir nozīmīgi vispārējai ostas aizsardzībai, ieskaitot visas ar aizsardzību saistītās iestādes, noteikumus un procedūras;

2.12. identificē ostas aizsardzības ievainojamību saistībā ar organizato­riskiem, normatīviem un procedūras aspektiem;

2.13. identificē aizsardzības pasākumus, lai samazinātu nepilnības, kas pazemina ostas drošību:

2.13.1. ņem vērā konstatētās aizsardzības incidentu riska līmeņa atšķirības dažādās aizsargājamās teritorijas zonās;

2.13.2. īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu piekļūšanas kontroli vai piekļūšanas aizliegumu visai ostai vai noteiktai ostas daļai, tai skaitā:

2.13.2.1. pasažieru, ostas darbinieku un citu strādnieku, ostas apmeklētāju un kuģu apkalpes locekļu identifikācijai;

2.13.2.2. teritorijas un darbību novērošanai;

2.13.2.3. kravu un bagāžas kontrolei;

2.14. nosaka, kā jāpastiprina aizsardzības pasākumi, ja paaugstinās aizsardzības līmenis;

2.15. nosaka, kā rīkoties situācijās, kad konstatēts objekts, kas rada aizdomas par apdraudējumu (piemēram, krava, bagāža, konteiners, krājumi vai personas, kas rada aizdomas par apdraudējumu; nezināmi sūtījumi; zināmas briesmas (piemēram, bumba)), analizēt nosacījumus, kuriem pastāvot:

2.15.1. risks ir jānovērš vietā, kur attiecīgais objekts konstatēts;

2.15.2. risks ir jānovērš pēc attiecīgā objekta pārvietošanas drošā vietā;

2.16. nosaka aizsardzības pasākumus, lai ierobežotu un samazinātu aizsardzības incidenta radītās sekas;

2.17. nosaka aizsardzības uzdevumu sadalījumu, kas ļauj konkrētajai situācijai atbilstoši un saskaņā ar aizsardzības prasībām ieviest nepieciešamos aizsardzības pasākumus;

2.18. ja nepieciešams, pievērš īpašu uzmanību mijiedarbībai ar citiem aizsardzības plāniem (piemēram, ostas iekārtu aizsardzības plāniem) un citiem jau esošiem aizsardzības pasākumiem, kā arī mijiedarbībai ar citiem rīcības plāniem (piemēram, rīcības plāns naftas noplūdes gadījumā, ostas ārkārtas situāciju rīcības plāns, medicīniskas iejaukšanās plāns, plāns kodolkatastrofas gadījumā);

2.19. nosaka nepieciešamās prasības sakariem, lai īstenotu aizsardzības pasākumus;

2.20. nosaka pasākumus, kas nodrošina aizsardzībai nozīmīgu informāciju pret nesankcionētu izpaušanu;

2.21. nosaka informācijas pakāpi, kas nepieciešama personām, kuras ir tieši iesaistītas ostas aizsardzības sistēmas nodrošināšanā, kā arī citām personām.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

10.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Ostas aizsardzības plāna struktūra

I. Ostas nosaukums.

II. Atsauce uz citiem plāniem, kuru sastāvdaļa ir šis plāns.

III. Atsauce uz citiem plāniem, kuri ir šī plāna sastāvdaļa.

IV. Plāna sastādītājs.

V. Plāna apstiprināšanas datums.

VI. Plāna apstiprinātāja amats, vārds, uzvārds un paraksts.

VII. Ostas aizsardzības virsnieka kontaktinformācija.

VIII. Plānā veikto grozījumu saraksts.

IX. Plāna satura rādītājs.



1. Ievads:

1.1. mērķis;

1.2. situācija;

1.3. plānošanai būtiskā informācija;

1.4. pieņēmumi.

2. Ostas apraksts:

2.1. izvietojums, robežas;

2.2. blakus esošās teritorijas, to ietekme;

2.3. teritorija, kurā jāievieš aizsardzības pasākumi:

2.3.1. ostas iekārtas, kurās jāievieš ISPS kodeksā paredzētie aizsardzības pasākumi;

2.3.2. blakus teritorijas;

2.3.3. apakšzonas, kurās jāievieš atšķirīgi aizsardzības pasākumi;

2.4. kartes, plāni.

3. Ostas aizsardzības organizācija¹:

3.1. nolikums (pielikumā);

3.2. struktūra, darbinieki, to sadalījums pa darba vietām, izmaiņas saistībā ar aizsardzības līmeņu maiņu;

3.3. darbinieku noteiktie darba grafiki, rotācija, atpūtas laiki un nosacījumi;

3.4. darbinieku tiesības, pienākumi;

3.5. darbinieku instrukcijas (pielikumā);

3.6. ostas aizsardzības darbinieku identifikācija:

3.6.1. formas tērpi;

3.6.2. identifikācijas dokumenti un zīmes;

3.7. ostas aizsardzības transporta identifikācija;

3.8. ostas aizsardzības padome;

3.9. saistība ar citām aizsardzības un drošības struktūrām;

3.10. aizsardzības pasākumu uzturēšanas kontroles kārtība;

3.11. atsauce uz citiem aizsardzības plāniem ostas teritorijā, kur jāievieš aizsardzības pasākumi.

4. Ostas aizsardzības aprīkojums²:

4.1. perimetra žogi, vārti, durvis, barjeras:

4.1.1. izvietojums;

4.1.2. fiziskais raksturojums;

4.1.3. brīdinājuma zīmes;

4.1.4. stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.1.5. stāvokļa pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.1.6. rīcība bojājumu gadījumā;

4.2. apgaismojums:

4.2.1. izvietojums;

4.2.2. fiziskais raksturojums;

4.2.3. apgaismes ierīču stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.2.4. apgaismes ierīču pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.2.5. rīcība apgaismes ierīču darbības traucējumu gadījumā;

4.3. cits aizsardzības un drošības aprīkojums (piemēram, videonovēro­šanas, signalizācijas, piekļuves kontroles sistēmas):

4.3.1. uzskaitījums, izvietojums, raksturojums;

4.3.2. aprīkojuma stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.3.3. aprīkojuma stāvokļa pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.3.4. rīcība aprīkojuma darbības traucējumu gadījumā;

4.4. atsauce uz citiem aizsardzības plāniem ostas teritorijā, kur jāievieš aizsardzības pasākumi.

5. Ostas aizsardzības pasākumi (1., 2. un 3.aizsardzības līmenī)^3,4:

5.1. iekļūšanas kontrole:

5.1.1. cilvēku, transporta un kravas plūsmas sadalījums starp iekļūšanas punktiem, darba laiks;

5.1.2. iekļūšanas un pārbaudes kārtība:

5.1.2.1. darbiniekiem;

5.1.2.2. kravu piegādātājiem;

5.1.2.3. kuģu krājumu piegādātājiem;

5.1.2.4. pasažieriem;

5.1.2.5. valsts institūciju pārstāvjiem;

5.1.2.6. kuģu apkalpju locekļiem;

5.1.2.7. apmeklētājiem;

5.1.3. identifikācijas sistēma cilvēkiem un transportam:

5.1.3.1. identifikācijas dokumentu un caurlaižu veidi un paraugi;

5.1.3.2. identifikācijas dokumentu un caurlaižu izsniegšana;

5.1.3.3. identifikācijas dokumentu un caurlaižu pārbaude iekļūšanas punktos;

5.1.4. rīcība noteiktās iekļūšanas kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.2. ierobežotas piekļuves zonu uzraudzība:

5.2.1. ierobežotas piekļuves zonas, to robežas, iekļūšanas punkti un raksturojums;

5.2.2. ierobežotas piekļuves zonu apzīmējumi;

5.2.3. aizsardzības pasākumi, instrukcijas;

5.2.4. iekļūšanas un pārbaudes kārtība:

5.2.4.1. pasažieriem;

5.2.4.2. darbiniekiem;

5.2.4.3. kravu piegādātājiem;

5.2.4.4. kuģu krājumu piegādātājiem;

5.2.4.5. kuģu apkalpes locekļiem;

5.2.4.6. valsts institūciju pārstāvjiem;

5.2.4.7. apmeklētājiem;

5.2.5. rīcība noteiktā ierobežotās piekļūšanas zonas režīma pārkāpumu gadījumos;

5.3. kravas operāciju uzraudzība:

5.3.1. kravas saņemšanas, nosūtīšanas un apstrādes procedūras;

5.3.2. kravas dokumentu noformēšanas kārtība;

5.3.3. kravas izvietojuma shēmas (pa veidiem);

5.3.4. kravu aizsardzības pasākumi un kravu pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.3.5. īpašie pasākumi, apstrādājot un uzskaitot ostas iekārtā esošās bīstamās kravas;

5.3.6. rīcība noteiktās kravu apstrādes kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.4. kuģa krājumu piegādes uzraudzība:

5.4.1. kuģa krājumu saņemšanas procedūras;

5.4.2. kuģa krājumu dokumentu noformēšanas kārtība;

5.4.3. kuģa krājumu aizsardzības pasākumi un kuģa krājumu pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.4.4. rīcība noteiktās kuģa krājumu saņemšanas kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.5. pārvadājumam nodotās bagāžas uzraudzība:

5.5.1. bagāžas saņemšanas, nosūtīšanas un citas apstrādes procedūras;

5.5.2. bagāžas dokumentu noformēšanas kārtība;

5.5.3. bagāžas aizsardzības un bagāžas pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.5.4. rīcība noteiktās bagāžas apstrādes kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.6. atsauce uz citiem aizsardzības plāniem ostas teritorijā, kur jāievieš aizsardzības pasākumi.

6. Aizsardzības līmeņu izziņošana:

6.1. pilnvaras aizsardzības līmeņu izziņošanai un maiņai;

6.2. aizsardzības līmeņu izziņošanas un maiņas procedūra.

7. Aizsardzības deklarācijas sastādīšana:

7.1. pilnvarojums aizsardzības deklarācijas sastādīšanai;

7.2. aizsardzības deklarācijas sastādīšanas procedūras.

8. Sakari:

8.1. ar ostas iekārtām, blakus esošajām teritorijām un apakšzonām, kurās ir jāievieš atšķirīgi aizsardzības pasākumi:

8.1.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.1.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.2. ar ostas dienestiem:

8.2.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.2.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.3. ar ostā esošajiem kuģiem:

8.3.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.3.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.4. ar Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC), Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, ūdens patruļām, atmīnēšanas un ūdenslīdēju vienībām, citām aizsardzības un drošības, valsts un pašvaldību iestādēm:

8.4.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.4.2. sakaru un apziņošanas shēmas.

9. Saistība ar citiem aizsardzības un reaģēšanas plāniem.

10. Plāna pārskatīšana:

10.1. plāna pārskatīšanas un labojumu ieviešanas procedūras;

10.2. plāna pārskatīšanas grafiks.

11. Aizsardzības dokumentācija (pieraksti):

11.1. dokumentācijas aizpildīšanas kārtība;

11.2. dokumentācijas veidlapu paraugi (pielikumā).

12. Plāna drošība un kontrole:

12.1. plāna sadale un izplatīšana;

12.2. ierobežojumi un citi drošības pasākumi plāna aizsardzībai.

13. Ostas personāla apmācība:

13.1. profesionālās kvalifikācijas prasības saistībā ar ostas aizsardzību:

13.1.1. ostas aizsardzības virsnieks;

13.1.2. ostas iekārtas aizsardzības virs­nieki;

13.1.3. ar ostas iekārtas aizsardzību sais­tītais personāls;

13.1.4. pārējais ostas iekārtas personāls;

13.2. individuālās apmācības plāni un grafiki:

13.2.1. ostas aizsardzības virsnieks;

13.2.2. ostas iekārtas aizsardzības virs­nieki;

13.2.3. ar ostas iekārtas aizsardzību sais­tītais personāls;

13.2.4. pārējais ostas iekārtas personāls;

13.3. treniņu plāni un grafiki;

13.4. mācību plāni un grafiki.

14. Plāni ārkārtas situācijām:

14.1. ugunsgrēks;

14.2. sprādziens;

14.3. sprādzienbīstama priekšmeta atrašana;

14.4. informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem uz kuģa;

14.5. informācija par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas signāla saņemšanu no ostā vai tās tuvumā esoša kuģa;

14.6. informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem ostā vai ostas iekārtā:

14.7. vēstuļbumbas;

14.8. automašīnā ievietotās bumbas;

14.9. laivā ievietotās bumbas;

14.10. nelikumīga ieroču lietošana ostā un pret to;

14.11. radioaktīvais, ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums;

14.12. ķīmisko vielu noplūde;

14.13. naftas un naftas produktu noplūde;

14.14. demonstrācijas, piketi;

14.15. streiki;

14.16. noziedzīgi nodarījumi (piemēram, zādzības, laupīšanas);

14.17. nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums;

14.18. elektroapgādes traucējumi;

14.19. sakaru traucējumi;

14.20. bēgļu, nelegālo imigrantu un bezbiļetnieku atklāšana;

14.21. dabas stihijas (piemēram, vētra, plūdi);

14.22. ķīlnieku sagrābšana;

14.23. katastrofas ar lielu cietušo skaitu.

15. Aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņš.

16. Pielikumi.

X. Definīcijas.

XI. Atsauču un izmantotās literatūras rādītājs.

Piezīmes.

^1. Apraksta vispārējo ostas aizsardzības organizāciju, kas attiecas uz visām ostā esošajām teritorijām, kurām piemēro aizsardzības prasības, kā arī ostas tiešā pārraudzībā esošo teritoriju aizsardzības organizāciju. To teritoriju aizsardzības organizācijā, kas jāiekļauj ostas aizsardzības plānā, bet kurās aizsardzības pasākumi jāievieš arī saskaņā ar citiem aizsardzības plāniem, atsaucas uz jau apstiprinātajiem šo teritoriju aizsardzības plāniem.

^2. Apraksta ostas tiešā pakļautībā esošās zonas un objektus. Attiecībā uz teritorijām, kas jāiekļauj ostas aizsardzības plānā, bet kurās aizsardzības pasākumi jāievieš arī saskaņā ar citiem aizsardzības plāniem, atsaucas uz jau apstiprinātajiem šo teritoriju aizsardzības plāniem, izņemot plāna 4.1.apakšpunktu, kas jāattiecina uz visu teritoriju, kurā jāievieš ostas aizsardzības pasākumi.

^3. Aizsardzības pasākumus apraksta, noformējot tos tabulas veidā. Atzīmi par konkrēta aizsardzības pasākuma īstenošanu izdara atbilstošā aizsardzības līmeņa ailē.

Nr.p.k.	Pasākumi	Iesaistītie spēki, līdzekļi	1.līmenis	2.līmenis	3.līmenis
.
.

^4. Apraksta aizsardzības pasākumus ostas tiešā pakļautībā esošās zonās un objektos. Attiecībā uz teritorijām, kas jāiekļauj ostas aizsardzības plānā, bet kurās aizsardzības pasākumi jāievieš arī saskaņā ar citiem aizsardzības plāniem, atsaucas uz jau apstiprinātajiem šo teritoriju aizsardzības plāniem, izņemot plāna 5.1.apakšpunktu, kas jāattiecina uz visu teritoriju, kurā jāievieš ostas aizsardzības pasākumi.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

11.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Ostas aizsardzības plāna saturs

I. Vispārīgās prasības ostas aizsardzības plāna saturam

1. Ostas aizsardzības plāns:

1.1. nosaka visas ostas aizsardzībai nozīmīgās teritorijas:

1.1.1. ņemot vērā, ka atkarībā no apdraudējuma riska pakāpes aizsardzības pasākumi dažādās ostas zonās var atšķirties;

1.1.2. īpašu uzmanību pievēršot ostas to zonu mijiedarbībai, kurām ir atšķirīga apdraudējuma riska pakāpe;

1.2. nodrošina aizsardzības pasākumu saskaņotību starp ostas zonām ar atšķirīgu apdraudējuma riska pakāpi;

1.3. ja nepieciešams, nodrošina atšķirīgu aizsardzības pasākumu piemērošanu ostā atkarībā no:

1.3.1. atšķirīgām apdraudējuma riska pakāpēm dažādās ostas zonās;

1.3.2. aizsardzības līmeņa izmaiņām visā ostā vai noteiktā ostas zonā;

1.3.3. specifisku ziņu saņemšanas (piemēram, ziņas par ostā esošu objektu, kas rada aizdomas par apdraudējumu);

1.4. nosaka organizatorisko sistēmu, kas nodrošina aizsardzības pasākumu efektīvu īstenošanu.

2. Šī pielikuma 1.punktā minētās vispārīgās prasības ņem vērā ostas aizsardzības plāna izstrādes procesā, nosakot šī pielikuma II nodaļā ietvertos aizsardzības plāna satura elementus.

II. Prasības ostas aizsardzības plāna atsevišķiem satura elementiem

3. Piekļuves kontrole:

3.1. ja tas nerada draudus ostas aizsardzībai, atsevišķās ostas zonās piekļuves kontroles pasākumus sāk īstenot tikai tad, kad apdraudējuma līmenis šajās zonās pārsniedz noteiktu minimālo slieksni;

3.2. šī pielikuma 3.1.apakšpunktā minētos piekļuves kontroles pasākumus un apdraudējuma līmeņa minimālos sliekšņus nosaka ostas aizsardzības plānā;

3.3. nosakot piekļuves kontroles pasākumus, ņem vērā visus atbilstošos normatīvos aktus un labo praksi.

4. Personu, bagāžas un kravas kontrole:

4.1. atkarībā no apdraudējuma riska pakāpes identifikācijas dokumentu, bagāžas un kravas kontroli noteiktās ostas zonās var nepiemērot vispār vai nepiemērot pilnā apjomā. Personas, kas vēlas iekļūt šajās ostas zonās vai atrodas šajās ostas zonās, var pakļaut kontrolei jebkurā gadījumā;

4.2. ja ostas aizsardzības nolūkos tajā lieto identifikācijas kartes, ostas aizsardzības plānā skaidri nosaka to izsniegšanas, lietošanas kontroles un nodošanas procedūras. Izstrādājot šīs procedūras, ņem vērā noteiktu ostas lietotāju grupu specifiku, lai ierobežotu piekļuves kontroles pasākumu negatīvo ietekmi uz viņu darbību. Tas attiecas vismaz uz šādām ostas lietotāju grupām:

4.2.1. jūrnieki;

4.2.2. valsts varas institūciju amatpersonas;

4.2.3. personas, kas regulāri strādā ostā vai apmeklē to;

4.2.4. personas, kas dzīvo ostā;

4.2.5. personas, kas laiku pa laikam strādā ostā vai apmeklē to;

4.3. nosakot personu, bagāžas un kravas kontroles pasākumus, ņem vērā visus atbilstošos normatīvos aktus un labo praksi.

5. Ja nepieciešams, plānā nosaka informācijas un formalitāšu sistēmu savienošanas procedūras starp personām, kas veic kravas, bagāžas un pasažieru kontroli, ieskaitot pirmsierašanās formalitāšu sistēmu.

6. Ostas aizsardzības plānā nosaka pasākumus rīcībai ar kravu, bagāžu, kravas konteineriem, kuģa krājumiem vai personām, kas rada aizdomas par ostas apdraudējumu, ieskaitot drošības zonu noteikšanu, kā arī pasākumus citu aizsardzības problēmu un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā.

7. Ostas aizsardzības plānā nosaka dažādu ostas zonu un tajās notiekošo darbību novērošanas tehniskos risinājumus.

8. Teritorijas, kurās tiek īstenota piekļuves kontrole vai cita veida kontrole, ir atbilstoši apzīmētas.

9. Nosaka šādas sakaru un aizsardzības formalitātes, lai nodrošinātu aizsardzības informāciju pret nesankcionētu izpaušanu:

9.1. apmaiņa ar aizsardzības informāciju notiek atbilstoši ostas aizsardzības plānā ietvertajiem aizsardzības formalitāšu standartiem;

9.2. atkarībā no informācijas nozīmīguma aizsardzības informācijas apmaiņā var ievērot principu, ka informāciju sniedz tikai tad, ja informācijas pieprasītājs var pietiekami pamatot nepieciešamību pēc šīs informācijas, bet ostas aizsardzības plānā iekļauj arī procedūras informācijas sniegšanai sabiedrībai, ja tas nerada draudus ostas aizsardzībai.

10. Lai nodrošinātu operatīvu reaģēšanu, ostas aizsardzības plānā nosaka skaidras procedūras, kādā veidā par katru aizsardzības incidentu ziņo ostas aizsardzības virsniekam un ostas aizsardzības iestādei.

11. Mijiedarbība ar citiem plāniem vai darbībām:

11.1. ostas aizsardzības plānā nosaka šī plāna mijiedarbību ar citiem ostā spēkā esošiem aizsardzības plāniem un aizsardzības vai kontroles darbībām, ja nepieciešams, nosakot pretrunu atrisināšanas un trūkumu labošanas kārtību;

11.2. ostas aizsardzības plānā nosaka šī plāna mijiedarbību ar citiem reaģēšanas un ārkārtas plāniem un atbilstošām darbībām, ja nepieciešams, nosakot pretrunu atrisināšanas un trūkumu labošanas kārtību.

12. Ostas aizsardzības plānā nosaka apmācības, treniņu un mācību kārtību.

13. Ostas aizsardzības institūcijas un to darbības procedūras:

13.1. ostas aizsardzības plānā detalizēti nosaka ostas aizsardzības institūcijas, funkciju sadalījumu starp tām, kā arī to darbības procedūras, tai skaitā procedūras, kas regulē sadarbību ar ostu iekārtu aizsardzības virsniekiem un kuģu aizsardzības virsniekiem, ja tas ir nepieciešams;

13.2. ostas aizsardzības plānā nosaka ostas aizsardzības komitejas funkcijas, ja šāda komiteja pastāv.

14. Ostas aizsardzības plānā nosaka šī plāna regulāras pārskatīšanas un atjaunināšanas procedūras.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

12.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

13.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

14.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Ostas iekārtas aizsardzības plāna struktūra

I. Ostas iekārtas nosaukums.

II. Atsauce uz citiem plāniem, kuru sastāvdaļa ir šis plāns.

III. Plāna sastādītājs.

IV. Plāna apstiprināšanas datums.

V. Plāna apstiprinātāja amats, vārds, uzvārds un paraksts.

VI. Ostas iekārtas aizsardzības virsnieka kontaktinformācija.

VII. Plānā veikto grozījumu saraksts.

VIII. Plāna satura rādītājs.

1. Ievads:

1.1. mērķis;

1.2. situācija;

1.3. plānošanai būtiskā informācija;

1.4. pieņēmumi.

2. Ostas iekārtas apraksts:

2.1. izvietojums, robežas, sadalījums pa zonām;

2.2. blakus esošās teritorijas, to ietekme;

2.3. kartes, plāni.

3. Ostas iekārtas aizsardzības organizācija:

3.1. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks;

3.2. nolikums (pielikumā);

3.3. struktūra, darbinieki, to sadalījums pa darba vietām, izmaiņas saistībā ar aizsardzības līmeņu maiņām;

3.4. darbinieku noteiktie darba grafiki, rotācija, atpūtas laiki un nosacījumi;

3.5. darbinieku tiesības, pienākumi;

3.6. darbinieku instrukcijas (pielikumā);

3.7. ostas iekārtas aizsardzības darbinieku identifikācija:

3.7.1. formas tērpi;

3.7.2. identifikācijas dokumenti un zīmes;

3.8. ostas iekārtas aizsardzības transporta identifikācija;

3.9. ostas iekārtas aizsardzības padome;

3.10. saistība ar citām aizsardzības un drošības struktūrām;

3.11. aizsardzības pasākumu uzturēšanas kontroles kārtība.

4. Ostas iekārtas aizsardzības aprīkojums:

4.1. perimetra žogi, vārti, durvis, barjeras:

4.1.1. izvietojums;

4.1.2. fiziskais raksturojums;

4.1.3. brīdinājuma zīmes;

4.1.4. stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.1.5. stāvokļa pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.1.6. rīcība bojājumu gadījumā;

4.2. apgaismojums:

4.2.1. izvietojums;

4.2.2. fiziskais raksturojums;

4.2.3. apgaismes ierīču stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.2.4. apgaismes ierīču pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.2.5. rīcība apgaismes ierīču darbības traucējumu gadījumā;

4.3. cits aizsardzības un drošības aprīkojums (piemēram, videonovērošanas, signalizācijas, piekļuves kontroles sistēmas):

4.3.1. uzskaitījums, izvietojums, raksturojums;

4.3.2. aprīkojuma stāvokļa novērtēšanas kritēriji;

4.3.3. aprīkojuma stāvokļa pārbaudes un trūkumu novēršanas procedūras;

4.3.4. rīcība aprīkojuma darbības traucējumu gadījumā.

5. Ostas iekārtas aizsardzības pasākumi (1., 2. un 3.aizsardzības līmenī)¹:

5.1. iekļūšanas kontrole:

5.1.1. cilvēku, transporta un kravas plūsmas sadalījums starp iekļūšanas punktiem, darba laiks;

5.1.2. iekļūšanas un pārbaudes kārtība:

5.1.2.1. darbiniekiem;

5.1.2.2. kravu piegādātājiem;

5.1.2.3. kuģu krājumu piegādātājiem;

5.1.2.4. pasažieriem;

5.1.2.5. valsts institūciju pārstāvjiem;

5.1.2.6. kuģu apkalpju locekļiem;

5.1.2.7. apmeklētājiem;

5.1.3. identifikācijas sistēma cilvēkiem un transportam:

5.1.3.1. identifikācijas dokumentu un caurlaižu veidi un paraugi;

5.1.3.2. identifikācijas dokumentu un caurlaižu izsniegšana;

5.1.3.3. identifikācijas dokumentu un caurlaižu pārbaude iekļūšanas punktos;

5.1.4. rīcība noteiktās iekļūšanas kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.2. ierobežotas piekļuves zonu uzraudzība:

5.2.1. ierobežotas piekļuves zonas, to robežas, iekļūšanas punkti un raksturojums;

5.2.2. ierobežotas piekļuves zonu apzīmējumi;

5.2.3. aizsardzības pasākumi, instrukcijas;

5.2.4. iekļūšanas un pārbaudes kārtība:

5.2.4.1. pasažieriem;

5.2.4.2. darbiniekiem;

5.2.4.3. kravu piegādātājiem;

5.2.4.4. kuģu krājumu piegādātājiem;

5.2.4.5. kuģu apkalpes locekļiem;

5.2.4.6. valsts institūciju pārstāvjiem;

5.2.4.7. apmeklētājiem;

5.2.5. rīcība noteiktā ierobežotās piekļūšanas zonas režīma pārkāpumu gadījumos;

5.3. kravas operāciju uzraudzība:

5.3.1. kravas saņemšanas, nosūtīšanas un apstrādes procedūras;

5.3.2. kravas dokumentu noformēšanas kārtība;

5.3.3. kravas izvietojuma shēmas (pa veidiem);

5.3.4. kravu aizsardzības pasākumi un kravu pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.3.5. īpašie pasākumi, apstrādājot un uzskaitot ostas iekārtā esošās bīstamās kravas;

5.3.6. rīcība noteiktās kravu apstrādes kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.4. kuģa krājumu piegādes uzraudzība:

5.4.1. kuģa krājumu saņemšanas procedūras;

5.4.2. kuģa krājumu dokumentu noformēšanas kārtība;

5.4.3. kuģa krājumu aizsardzības pasākumi un kuģa krājumu pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.4.4. rīcība noteiktās kuģa krājumu saņemšanas kārtības pārkāpumu gadījumos;

5.5. pārvadājumam nodotās bagāžas uzraudzība:

5.5.1. bagāžas saņemšanas, nosūtīšanas un citas apstrādes procedūras;

5.5.2. bagāžas dokumentu noformēšanas kārtība;

5.5.3. bagāžas aizsardzības un bagāžas pārbaužu organizācija, instrukcijas;

5.5.4. rīcība noteiktās bagāžas apstrādes kārtības pārkāpumu gadījumos.

6. Aizsardzības līmeņu izziņošana:

6.1. pilnvaras aizsardzības līmeņu izziņošanai un maiņai;

6.2. aizsardzības līmeņu izziņošanas un maiņas procedūra.

7. Aizsardzības deklarācijas sastādīšana:

7.1. pilnvarojums aizsardzības deklarācijas sastādīšanai;

7.2. aizsardzības deklarācijas sastādīšanas procedūras.

8. Sakari:

8.1. ostas iekārtā:

8.1.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.1.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.2. ar ostas dienestiem un blakus esošajām ostas iekārtām:

8.2.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.2.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.3. ar ostas iekārtā esošo kuģi:

8.3.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.3.2. sakaru un apziņošanas shēmas;

8.4. ar Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (MRCC), Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, ūdens patruļām, atmīnēšanas un ūdenslīdēju vienībām, citām aizsardzības un drošības, valsts un pašvaldību iestādēm:

8.4.1. apziņošanas, ziņošanas un informācijas apmaiņas procedūras;

8.4.2. sakaru un apziņošanas shēmas.

9. Saistība ar citiem aizsardzības un reaģēšanas plāniem.

10. Plāna pārskatīšana:

10.1. plāna pārskatīšanas un labojumu ieviešanas procedūras;

10.2. plāna pārskatīšanas grafiks.

11. Aizsardzības dokumentācija (pieraksti):

11.1. dokumentācijas aizpildīšanas kārtība;

11.2. dokumentācijas veidlapu paraugi (pielikumā).

12. Plāna drošība un kontrole:

12.1. plāna sadale un izplatīšana;

12.2. ierobežojumi un citi drošības pasākumi plāna aizsardzībai.

13. Ostas iekārtas personāla apmācība:

13.1. profesionālās kvalifikācijas prasības saistībā ar ostas iekārtas aizsardzību:

13.1.1. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks;

13.1.2. ar ostas iekārtas aizsardzību saistītais personāls;

13.1.3. pārējais ostas iekārtas personāls;

13.2. individuālās apmācības plāni un grafiki:

13.2.1. ostas iekārtas aizsardzības virsnieks;

13.2.2. ar ostas iekārtas aizsardzību saistītais personāls;

13.2.3. pārējais ostas iekārtas personāls;

13.3. treniņu plāni un grafiki;

13.4. mācību plāni un grafiki.

14. Plāni ārkārtas situācijām:

14.1. ugunsgrēks;

14.2. sprādziens;

14.3. sprādzienbīstama priekšmeta atrašana;

14.4. informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem uz kuģa;

14.5. informācija par kuģa aizsardzības trauksmes sistēmas signāla saņemšanu no ostas iekārtā vai tās tuvumā esoša kuģa;

14.6. informācijas saņemšana par spridzināšanas draudiem ostā vai ostas iekārtā:

14.7. vēstuļbumbas;

14.8. automašīnā ievietotās bumbas;

14.9. laivā ievietotās bumbas;

14.10. nelikumīga ieroču pielietošana ostā vai ostas iekārtā un pret to;

14.11. radioaktīvais, ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums;

14.12. ķīmisko vielu noplūde;

14.13. naftas un naftas produktu noplūde;

14.14. demonstrācijas, piketi;

14.15. streiki;

14.16. noziedzīgi nodarījumi, piemēram, zādzības, laupīšanas;

14.17. nesankcionēta iekļūšana vai tās mēģinājums;

14.18. elektroapgādes traucējumi;

14.19. sakaru traucējumi;

14.20. bēgļu, nelegālo imigrantu un bezbiļetnieku atklāšana;

14.21. dabas stihijas, piemēram, vētras, plūdi;

14.22. ķīlnieku sagrābšana;

14.23. katastrofas ar lielu cietušo skaitu.

15. Aizsardzības pasākumu ieviešanas termiņš.

16. Pielikumi.

IX. Definīcijas.

X. Atsauču un izmantotās literatūras rādītājs.

Piezīmes.

^1. Aizsardzības pasākumus apraksta, noformējot tos tabulas veidā. Atzīmi par konkrēta aizsardzības pasākuma īstenošanu veic atbilstošā aizsardzības līmeņa ailē.

Nr.p.k.	Pasākumi	Iesaistītie spēki, līdzekļi	1.līmenis	2.līmenis	3.līmenis
.
.

Satiksmes ministrs A.Šlesers

15.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers

16.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 13.novembra noteikumiem Nr.748

Satiksmes ministrs A.Šlesers