I. Vispārīgais jautājums

1. Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

II. Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijas, uzdevumi un tiesības

2. Sociālo pakalpojumu pārvaldei ir šādas funkcijas:

2.1. veikt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 15.pantā noteiktās funkcijas;

2.2. nodrošināt metodisko atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem un pašvaldībām sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

3. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Sociālo pakalpojumu pārvaldei ir šādi uzdevumi:

3.1. organizēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6. un 7.punktā un 9.¹pantā minēto pakalpojumu (turpmāk - valsts finansētie sociālie pakalpojumi) sniegšanu;

3.2. pieņemt lēmumus par valsts finansēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu konkrētai personai;

3.3. veikt iepirkumus valsts finansēto sociālo pakalpojumu sniegšanai, slēgt līgumus un kontrolēt valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem;

3.4. ja nepieciešams, veikt pakalpojumu un preču centralizētus iepirkumus valsts sociālās aprūpes centriem;

3.5. organizēt valsts budžeta pieprasījumu sagatavošanu valsts finansēto sociālo pakalpojumu jomā un sagatavot kopsavilkumu;

3.6. sagatavot budžeta izpildes analīzes kopsavilkumu par izlietotajiem valsts budžeta līdzekļiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā, kā arī sagatavot gada pārskatu un ceturkšņu finanšu pārskatus;

3.7. analizēt valsts finansēto sociālo pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozēt valsts finansēto sociālo pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību, kā arī aprēķināt to attīstībai nepieciešamo finanšu resursu apjomu;

3.8. Labklājības ministrijas uzdevumā aprēķināt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmas attīstībai nepieciešamo finanšu resursu apjomu;

3.9. pārbaudīt un novērtēt sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām, kā arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti;

3.10. apkopot un analizēt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pārraudzībai un novērtēšanai nepieciešamos statistiskos datus un sagatavot ikgadējos pārskatus par tendencēm sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības īstenošanā;

3.11. izveidot, aktualizēt un uzturēt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas īstenošanai nepieciešamās datu bāzes;

3.12. reģistrēt sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgt no reģistra sociālo pakalpojumu sniedzējus;

3.13. izstrādāt metodiskos materiālus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības organizēšanu un sniegšanu;

3.14. sniegt konsultatīvu atbalstu valsts sociālās aprūpes centriem;

3.15. izstrādāt metodiskos materiālus par valsts statistikas pārskatu aizpildīšanu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā;

3.16. nodrošināt Sociālo pakalpojumu pārvaldei deleģēto uzdevumu izpildi, lai īstenotu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem finansējamos pasākumus un citus ar sociālo pakalpojumu jomu saistītos projektus;

3.17. atbilstoši kompetencei sniegt Labklājības ministrijai priekšlikumus par politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem;

3.18. sniegt fiziskajām un juridiskajām personām informāciju un konsultācijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jautājumos, kā arī informēt par valsts finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību;

3.19. izskatīt fizisko un juridisko personu sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par sniegto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāti un klienta tiesībām;

3.20. labklājības ministra uzdevumā īstenot valsts sociālās aprūpes centru pakļautību.

4. Sociālo pakalpojumu pārvaldei ir šādas tiesības:

4.1. kontrolēt valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izlietošanas likumību, izmaksāšanas procesu un izmaksas pamatotību, pieņemt lēmumu par attiecīgo līdzekļu izmaksas pārtraukšanu strīdu gadījumos, kā arī ierosināt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

4.2. sniegt maksas pakalpojumus, kas saistīti ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkciju izpildi;

4.3. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts pārvaldes institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos no citām juridiskajām un fizis­kajām personām Sociālo pakalpojumu pārvaldes uzdevumu izpildei nepie­ciešamo informāciju un dokumentus;

4.4. pēc savas iniciatīvas vai izskatot sūdzības, pārbaudīt telpas, kurās tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un pieprasīt no sociālo pakalpojumu sniedzējiem ziņas par noteikto prasību izpildi, kā arī aptaujāt klientus par saņemto sociālo pakalpojumu kvalitāti un uzdot sociālo pakalpojumu sniedzējiem novērst Sociālo pakalpojumu pārvaldes pārbaudēs konstatētos trūkumus;

4.5. piemērot administratīvos sodus sociālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajos gadījumos;

4.6. izdot administratīvos aktus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā.

III. Sociālo pakalpojumu pārvaldes struktūra

5. Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbu vada direktors. Direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata labklājības ministrs.

6. Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

7. Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram ir vietnieki.

8. Sociālo pakalpojumu pārvaldei ir struktūrvienības. Struktūrvienības vada struktūrvienību vadītāji. Sociālo pakalpojumu pārvaldes struktūrvienības un to uzdevumus nosaka pārvaldes reglamentā.

IV. Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par pārvaldes darbību

9. Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbības tiesiskumu nodrošina direktors. Direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

10. Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram ir tiesības atcelt Sociālo pakalpojumu pārvaldes amatpersonu un darbinieku lēmumus.

11. Sociālo pakalpojumu pārvaldes amatpersonu un darbinieku izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktoram attiecīgu iesniegumu. Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12. Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības minis­trijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Sociālo pakalpojumu pārvalde ne retāk kā reizi gadā sniedz Labklājības minis­trijai pārskatu par savu darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu.

14. Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbību.

V. Noslēguma jautājums

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumus Nr.863 "Sociālo pakalpojumu pārvaldes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 174.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministre I.Purne