Ministru kabineta rīkojums Nr.722

Rīgā 2007.gada 21.novembrī (prot. Nr.64 49.§)

Par Stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmu bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam

1. Atbalstīt Stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmu bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam (turpmāk – programma).

2. Vides ministrijai veikt programmas priekšprojekta izpētes darbus un, pamatojoties uz to rezultātiem, līdz 2012.gadam uzbūvēt stacionārās aizsardzības būves, nepārsniedzot valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus.

3. Iekšlietu ministrijai līdz 2012.gadam iegādāties programmā norādīto nepieciešamo tehniku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūr­vienību vajadzībām, nepārsniedzot valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus.

4. Vides ministrijai un Iekšlietu minis­trijai programmas īstenošanu 2008.gadā nodrošināt no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

5. Vides ministrijai izstrādāt un līdz 2010.gada 1.oktobrim un 2012.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus par programmas izpildi.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

(Ministru kabineta

2007.gada 21.novembra rīkojums Nr.722)

Stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmas bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam
kopsavilkums

Piesārņojums no Baltkrievijas teritorijas pa ūdeni (Daugavu) vairākkārt ir sasniedzis Latviju – pēc cianīdu noplūdes no rūpnīcas Novopolockā 1991.gadā, kad Daugavpilī un Rīgā tika apturēta dzeramā ūdens ņemšana no Daugavas, kā arī pēc vairākām avārijām kanalizācijas sistēmās Vitebskā un Polockā. Baltkrievijas puses veiktā riska pārvaldība ir nepietiekama, bet sniegtā informācija regulāri ir nepil­nīga un novēlota. Tā 2007.gada 23.martā Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, notika avārija Krievijas kompānijai “Zapad-Trans­nefteprodukt” piederošajā naftas produktu maģistrālajā cauruļvadā “Družba”, pēc avārijas vidē nokļuva aptuveni 220 tonnas dīzeļdegvielas, no kurām Latvijas teritorijā nonāca apmēram 4 tonnas piesārņojuma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) reģionālajām struktūrvienībām nebija pietiekama aprīkojuma, tādēļ avārijas seku likvidācijā tika iesaistīta Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta tehnika un speciālisti, kā arī zemessargi, bet pie Baltkrievijas robežas nogādāta avārijām jūrā paredzētā tehnika no Latvijas rietumu piekrastes.

Bonu aizšķērsojumu izveide lielās straumes dēļ prasīja vairākas dienas, tādēļ naftas produktu plankumi sasniedza Krāslavu un vēlāk arī Nīcgali. Kopumā Latvijai tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 318 tūkstošu latu apmērā, no kuriem lielāko daļu veidoja tieši tehnikas piegāde no citiem Latvijas reģioniem. Avārijas seku likvidācijas gaitā radās jautājums par iespējām ātrās reaģēšanas resursus izvietot tieši vislielākā riska iecirknī – Daugavas krastos posmā no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij. Tieši Latvijas–Baltkrievijas pierobežā piesārņojuma risks ir vislielākais, to pierāda arī fakts, ka atkārtota avārija tai pašā naftas produktu vadā, kas radīja vairāk nekā 300 tonnu dīzeļdegvielas noplūdi, notika tikai pēc dažām nedēļām, tomēr tika lokalizēta un Daugavas ūdeni nesasniedza.

Krīzes vadības padome šo jautājumu skatīja 2007.gada 11.aprīļa sēdē (protokols Nr.11 2.§ 2.punkts) un uzdeva “Vides ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt programmu par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā”. Ministru prezidents 25.jūnijā uzdeva (Nr.45/SAN-1577) vides ministram R.Vējonim un ekonomikas ministram J.Strodam līdz šī gada 1.septembrim iesniegt Ministru kabinetā stacionāro aizsardzības būvju celtniecības programmu par bīstamo vielu noplūdes ierobežošanu Daugavā.

Vides ministrijas sagatavotā programma ilgtermiņā saskan ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, īstenošanas mērķiem – samazināt Daugavas pārrobežu piesārņojumu un tādējādi uzlabot Rīgas jūras līča un Baltijas jūras ūdens kvalitāti, tai skaitā ierobežojot ķīmisko vielu klātbūtni ūdenī un samazinot piesārņojuma riskus un avāriju sekas.

Lai sasniegtu šos mērķus, programmā ietvertie pasākumi iedalāmi trijās kategorijās:

1) Tehniskie pasākumi saistāmi ar stacionāru bonu aizsprostu/enkuru vietu izbūvi Daugavas posmā no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij vairākos šķērsprofilos, nodrošinot tehnikas piekļuvi un iespējas uzstādīt un apkalpot bonas, savākt no tām piesārņojumu un uzglabāt to līdz transportēšanai uz utilizācijas vietu. Šādu stacionāru bonu aizsprostu/enkuru izveide ievērojami atvieglos upes aizšķērsošanu ar upju bonām iespējamas avārijas gadījumā, kā arī ļaus izvērst tehniku un sadarboties VUGD speciālistiem ar vides ekspertiem un piesārņojuma sanācijas speciālistiem.

2) Iepirkumi un speciālistu apmācība tehnikas izmantošanā paredz apsvērt jautājumu par VUGD Krāslavas un Daugavpils struktūrvienību apgādi ar upju bonu virtenēm un papildu tehniku izvietošanai Daugavā arī tad, ja stacionāras bonu aizsprostu/enkuru vietas kādu apsvērumu dēļ vēlāk netiek ierīkotas.

3) Sadarbības uzlabošana reģionālajā līmenī rīcībspējas paaugstināšanai avāriju gadījumos ietver gan sadarbību starp valsts institūcijām, gan pašvaldību iesaisti un reģiona zinātniskā potenciāla izmantošanu.

Lai sasniegtu programmas tehniskos rezultātus, jāveic pirmsprojekta izpētes darbi. Pamatojoties uz izpētes darbu rezultātiem, varēs izvēlēties vietu un uzsākt stacionāro aizsardzības būvju projektēšanu un būvniecību. Jāiepērk arī tehnika VUGD Krāslavas un Daugavpils reģionālo struktūrvienību vajadzībām, nepieciešama šo struktūrvienību darbinieku apmācība tehnikas lietošanā. Pirmsprojekta izpēte, projektēšana un aizsprostu vietu būvniecība ir Vides ministrijas kompetencē, piedaloties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai un Valsts vides dienestam. Nepieciešamā aprīkojuma izvēle un iegāde (aptuveni 357000 latu apmērā) savukārt ir Iekšlietu ministrijas un VUGD kompetencē. Minētie pasākumi īstenojami no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

Stacionāro aizsardzības būvju būvniecība uz Daugavas laikā līdz 2012.gadam varētu izmaksāt līdz 1357000 latu, tai skaitā pirmsprojekta izpēte līdz 70000 latu, projektēšana, ieskaitot platību uzmērīšanu un inženier­ģeoloģiskās izpētes darbus, līdz 200000 latu un būvniecība līdz 600000 latu. Būvniecības izmaksas var samazināties, ja izvēlētajās būvniecības vietās ir pieejama infrastruktūra un ir stabilas gruntis. Vides ministrija izskatīs iespējas pirmsprojekta izpētes darbu uzsākšanai jau 2008.gadā izmantot Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļus no apakšprogrammas avārijas seku likvidācijai, tomēr viss nepieciešamais finansējuma apjoms 50000–70000 latu apmērā viena gada laikā no šīs apakšprogrammas nav nodrošināms. Iekšlietu ministrijas līdzekļus bonu un tehnikas iegādei jau 2008.gadā var rast, tikai pārskatot prioritātes piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Par Stacionāro aizsardzības būvju būvniecības programmas bīstamo vielu ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam izpildi atbildīgās ministrijas ir Vides ministrija un tās pakļautībā esošais Valsts vides dienests, Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā esošais VUGD. Sadarbības partneri ir Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī reģiona pašvaldības.

Vides ministrs R.Vējonis