Valsts prezidenta raksts
Par likuma "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" otrreizēju caurlūkošanu
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem
Augsti godātais Straumes kungs!
Politisko partiju darbība ir viens no Latvijas politiskās sistēmas pamatelementiem. Tieši caur partijām tiek pausta Latvijas tautas politiskā griba. Tā izpaužas kā atbalsts vienas vai otras partijas vai partiju apvienības sarakstam vēlēšanās, kuru rezultātā tiek īstenota tautas vairākuma izvēlētā politika. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai iespēja paust savu nostāju būtu neapgrūtināta un pietiekami plaša. Tieši no šāda viedokļa es vērtēju Saeimas 21.oktobra sēdē pieņemtos grozījumus likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".
Satversmes 102.pants paredz tiesības ikvienam apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kurai pievienojusies arī Latvija, paredz, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz biedrošanās brīvību, nosakot, ka šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tiem, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokratiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses. (11.pants).
Uzskatu, ka likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" 43. un 47.panta jaunā redakcija, nosakot nepamatotus ierobežojumus partiju darbībai, ierobežo Latvijas pilsoņu likumiskās tiesības.
Saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūtu 1999.gada 21.oktobrī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" otrreizējai caurlūkošanai.
Ar cieņu, — Vaira Vīķe–Freiberga
Rīgā 1999.gada 22.oktobrī