Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 15. novembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Pašlaik gan Saeimā, gan valstī kopumā tiek diskutēts par valdības veidošanas un premjera izvēles principiem un kritērijiem. Mūsu apvienība “Saskaņas centrs” būtu gatava iesaistīties nākamās valdības veidošanā ar mērķi glābt sociāli ekonomisko situāciju un izvest valsti no krīzes, ja tiks izpildīti divi mūsu nosacījumi jeb principi.

Pirmkārt, ja nākamajā valdībā būtu pārstāvēts plašāks partiju spektrs. Tas nozīmē, ka visas konstruktīvās idejas no “Saskaņas centra”, Tautas partijas, “Jaunā laika” un jebkurām citām partijām ir jāliek kopā, jo mēs taču dzīvojam un strādājam vienā valstī. Otrkārt, ja partijas būtu gatavas ministru amatiem virzīt nozaru speciālistus un, iespējams, arī bezpartejiskos, jo mēs uzskatām, ka ministriem ir jābūt kompetentiem speciālistiem savā nozarē, nevis valdošo partiju biedriem. Savukārt gadījumā, ja nākamo valdību veidos tā pati šaurā koalīcija un ar tiem pašiem nosacījumiem, tad tā neko nespēs izdarīt, jo Latvijas iedzīvotāju uzticības kredīts ir minimāls. Mēs uzskatām, ka Latvijas valdībai jau sen ir akūti nepieciešama partija, kas nešķirotu cilvēkus pēc nacionālās piederības un izbeigtu pašreizējiem politiķiem tik izdevīgo sabiedrības šķelšanu. Bet svarīgi būtu atzīmēt, ka apvienībai “Saskaņas centrs” līdz šim nav piedāvāts iesaistīties jaunās valdības veidošanā, un mēs uzskatām, ka šāda iespēja ir maz ticama. Mēs prognozējam, ka jauno valdību veidos vecā koalīcija, kur “Saskaņas centrs” nebūs vajadzīgs. Tādēļ agrāk vai vēlāk Valsts prezidentam nākšoties Saeimu atlaist, jo diezgan grūti būs pierādīt tautai, ka topošā valdība būs patiešām jauna. Tāpēc sabiedrības uzticību atgūt būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Rezultātā tiks izveidota īslaicīga pagaidu valdība, kuras mūžs nebūs ilgs, jo tā būs pārejas perioda valdība no “treknajiem” uz “liesajiem” gadiem.

Runājot par mūsu konkrētajiem priekšlikumiem sociāli ekonomiskajā jomā, jāsaka, ka “Saskaņas centra” frakcija piedāvā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli un aplikt ar ienākuma nodokli ienākumus no dividendēm. Mēs piedāvājam samazināt PVN likmi pārtikas precēm līdz pieciem procentiem esošo 18 vietā, tajā pašā laikā luksusa precēm PVN varētu arī palielināt līdz pat 20–22 procentiem. Mēs piedāvājam jau no 1.janvāra palielināt minimālo pensiju līdz 100 latiem un dubultot piemaksas par darba stāžu. Mēs uzskatām, ka Aizsardzības ministrijas milzīgais budžets tiek tērēts acīmredzami neracionāli un tā vietā, lai no citām valstīm iepirktu nevajadzīgu, fiziski un morāli nevecojušu tehniku, mēs par šo naudu varētu palielināt atbalstu robežsardzei, uzlabot Iekšlietu ministrijā strādājošo personu nodrošinājumu un sakārtot satiksmes infrastruktūru.

Mēs uzskatām, ka nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi. Mēs gatavojamies radoši un konstruktīvi turpināt darbu opozīcijā.

J.Sokolovskis
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Tuvojas jaunais gads, bet diemžēl daudziem Latvijas iedzīvotājiem tas neko īpaši labu nenesīs. Par to varam pārliecināties, paskatoties saņemtajos rēķinos par dzīvokli un redzot inflācijas un cenu līmeni mūsu valstī.

Atgādināšu, ka inflācija oktobrī sasniedza vairāk nekā 13 procentus, un ir plānots, ka elektrība no jaunā gada sadārdzināsies par 28 procentiem un gāze – par 40 procentiem. “Rīgas siltums” izskatīšanai iesniedzis plānu par apkures cenu paaugstināšanu par 31 procentu. No nākamā gada paaugstināsies maksa sabiedriskajā transportā, maksa par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem un par atkritumu izvešanu. Tātad mēs redzam situāciju, ka pat mūsu pašvaldības, valsts un privātie monopolisti paceļ maksu par saviem pakalpojumiem pat divreiz vairāk par inflācijas līmeni. Mēs tagad redzam vienu no Latvijas ekonomikas problēmām, un viens no iemesliem, kāpēc ceļas tarifi un cenas, ir tas, ka daudzi sektori mūsu ekonomikā ir aizņemti ar monopolistiem. Piemēram, elektrība – “Latv­energo”, gāze – “Latvijas gāze”, apkure Rīgā – “Rīgas siltums”. Arī katrā pilsētā ir savi mazie monopolisti. Apsaimniekošanas maksa ir maksājama tām namu pārvaldēm, no kuru pakalpojumiem nevar atteikties. Un tagad šie monopolisti sadalās divās daļās – vieni ir valsts un pašvaldības monopolisti un otri – privātie. Un tagad ir zināma tendence no valsts un pašvaldību puses atbrīvoties no saviem komunālajiem uzņēmumiem un, neveidojot konkurenci, atdot tos privātajās rokās. Bet sliktāks par valsts un pašvaldības monopolistu var būt tikai privātais monopolists. Un līdz ar to, ja nav konkurences, šie uzņēmumi strādā neefektīvi. Šo neefektivitāti viņi var segt no iedzīvotāju maksas, paaugstinot tarifus un cenas. Minēšu vienu piemēru, kādā veidā konkurence varētu veicināt ne tikai cenu kāpšanu, bet arī kritumu. Mēs visi redzam, ka mums, piemēram, ir trīs mobilo sakaru operatori, un līdz ar to telekomunikāciju sektors ir vienīgais, kurā cenas nevis paceļ, bet gan samazina. Tātad līdz ar to mūsu frakcija plāno piedāvāt pasākumu plānu, kādā veidā tomēr veicināt šo konkurenci. Tajos sektoros, kur šī konkurence diemžēl nav iespējama un tuvāko gadu laikā monopols saglabāsies, ja šis monopolists pieder valstij vai pašvaldībai, gan valstij, gan pašvaldībai jāpievērš uzmanība šiem uzņēmumiem, vai uzņēmums strādā efektīvi, vai šie līdzekļi, kurus viņi saņem no iedzīvotājiem, ir izlietoti lietderīgi un pamatoti. Līdz ar to liela nozīme būs tādiem instrumentiem kā, piemēram, Konkurences padomei, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un dažām citām institūcijām, kuras tagad ir diezgan vājas, tāpēc viņu loma ir jāpastiprina.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Ir sācies lēns un pagaidām nepamanāms darbs pie jaunas valdības veidošanas. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir gatava iesaistīties šajā darbā gan četru esošās koalīcijas partiju valdības sastāvā, gan arī ja izdosies panākt vienošanos par būtiskākajiem jautājumiem, kopā ar “Jauno laiku”.

Šobrīd mēs esam gatavi pietiekami kritiski izvērtēt gan savu līdzšinējo darbību, gan valdības deklarāciju, gan arī aktualizētos jautājumus, par kuriem nebija laika runāt pirms gada, kad mēs tikām aicināti valdībā tikai pašā pēdējā brīdī.

Neapšaubāmi, ka, ņemot vērā tautsaimniecības situāciju un ļoti lielas sabiedrības daļas prasību pēc dzīves apstākļu uzlabošanas, ir būtiski jāizvērtē nodokļu sistēma, pieļaujot arī lielākas izmaiņas, nekā līdz šim ir bijušas, galvenokārt, lai palīdzētu darba algas saņēmējiem, īpaši mazo un vidējo darba algu saņēmējiem, lielāku slogu pārliekot uz tiem, kuriem ienākumi ir lieli, tajā skaitā uz ieņēmumiem no kapitāla. Lai kapitāla un finanšu plūsmu veicinātu tieši ražošanas virzienā, varbūt to mazliet samazināt nekustamo īpašumu laukā, kur tāpat ir gaidāmas zināmas problēmas. Tāpat mēs esam arī pret neierobežotu imigrācijas politiku, jo uzskatām, ka vispirms jāatbalsta Latvijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu un latviešu nodarbinātība. Līdz ar to būtu pieļaujama runa tikai par Eiropas Savienības valstu pilsoņu, galvenokārt par augsti kvalificētu darbinieku, iekļaušanu Latvijas darba tirgū, bet ne par tā neierobežotu atvēršanu, kā reizēm dzird runājam.

Mēs esam arī par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu, veicinot Naturalizācijas pārvaldes un Valsts valodas centra apvienošanu, stingrāku uzraudzību pār latviešu valodas ievērošanu valsts un pašvaldību iestādēs un būtībā arī par to, ka dažādās sabiedrisko pakalpojumu sfērās šī situācija, protams, ir pilnīgi nepietiekama. Tāpat esam arī pret jebkādu minoritātes valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kas šobrīd, mūsuprāt, ir pilnīgi nepamatota diskusija.

Lūk, apmēram šādus jautājumus mēs esam gatavi izskatīt tuvākajā laikā, kā arī, protams, citus. Pie tā strādā gan mūsu pašreizējie ministri, gan Saeimas deputāti, gan arī valdes locekļi, kas atbild par konkrēto jomu.

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Šīsdienas plenārsēde salīdzinājumā ar budžeta pieņemšanu pagājušajā nedēļā noritēja samērā mierīgi arī tāpēc, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņoja par savu demisiju 5.decembrī. Es domāju, ka tas ir arī viens no apstākļiem, kas rada zināmu skaidrību tuvākajā nākotnē, jo valdība de iure darbojas un tai ir nākuši klāt arī jauni ministri. Tas varbūt vieš mierīgāku noskaņu, lai šo nākamo valdību tiešām varētu izveidot no profesionāļiem, par to vispirms arī diskutējot.

Šodien viens no būtiskākajiem likumiem, ko iesniedza dažādu frakciju deputāti un kas tika nodots izskatīšanai komisijās, manuprāt, bija grozījums Ceļu satiksmes likumā. Mēs visi zinām, kāda ir situācija uz Latvijas un Krievijas robežas, kas kontrolei praktiski nepakļaujas. Šie grozījumi varētu būt varbūt tāds pirmais, tā teikt, līdzeklis, lai situāciju uz robežas sakārtotu. Jo, ja būs šie paredzētie stāvlaukumi, tad mašīnām tajos noteikti būs jāatrodas, un tas savukārt ļaus gan precīzāk plānot mašīnu atrašanās vietu un laiku šajā vietās, gan arī radīs iespēju elektroniski pieteikties uz noteiktu laiku, kad mašīnas tur ierodas, tādējādi ļaujot tām gaidīšanas režīmā atrasties kādās citās stāvvietās. Protams, ka par šo likumprojektu ir jādiskutē un jāatrod vislabākais variants. Tāpēc šis ir labs sākums šīs situācijas sakārtošanai.

Neizpratni rada apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ikreizējie priekšlikumi grozījumiem likumos, lai dotu iespēju nepilsoņiem strādāt augstos un atbildīgos valsts amatos. Manuprāt, ka šai apvienībai vajadzētu darīt tieši otrādi un rosināt nepilsoņus, kuri vēlas strādāt šajos amatos, kļūt par pilsoņiem, līdz ar to apliecinot savu lojalitāti Latvijas valstij, kurā viņi grib strādāt augstos amatos.

Un vēl es gribētu minēt Tautas partijas komitejas, kurās sanāk nozaru speciālisti no visas Latvijas. Man ir gods vadīt Kultūras komiteju. Esam konstatējuši, ka dažādus ieteikumus gan partijas darba uzlabošanā, gan likumprojektu izstrādē var sniegt ļoti daudzi cilvēki no atsevišķiem reģioniem. Tāpēc mēs aktivizēsim šo darbību, jo mums ir ļoti svarīgi zināt, ko domā reģionos, kur bieži vien tiek izteiktas ļoti svaigas un jaukas idejas.

Visbeidzot es gribu visus apsveikt ar tuvojošamies svētkiem – Latvijas Republikas proklamēšanas 89.gadadienu – un novēlēt, lai tie ir mierīgi un svinīgi.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeima pieņēma vienu nopietnu likumu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kas paredz sniegt palīdzību dzīvojamo māju renovācijai un rekonstrukcijai. Valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem veikt renovācijas darbus, kas palīdzēs sakārtot mūsu dzīvojamo fondu. Tas ir paredzēts laika periodā no 2008. līdz 2010.gadam. Tiek noteiktas zināmas prasības, un ar tām var iepazīties likumā. Es domāju, ka tā ir ļoti nozīmīga virzība valsts politikā, lai atbalstītu šo mājokļu politiku.

Otrs būtisks jautājums Zaļo un Zemnieku savienības darbā saistīts ar to, ka Zemkopības ministrija aktīvi strādā pie lauku attīstības plāna reālas ieviešanas dzīvē, lai lauksaimnieki un zemnieki jau ātrāk – no nākamā gada – varētu saņemt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus. Tātad diskusija par šiem mehānismiem turpinās, lai mēs varētu rast iespēju laukos atbalstīt ne tikai lielo, bet arī vidējo un mazāko ražotāju.

Tagad par trešo nopietno jautājumu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas darbā. Mēs šodien iesniedzām ministrijai savus priekšlikumus par administratīvi teritoriālās reformas novadu karti. Mēs vakar izskatījām un šodien nodevām ministrijai pašvaldību, kuras bija griezušās pie mums, pieņemtos konkrētos lēmumus par saviem novadiem, kādus tās mūsu valstī grib redzēt. Ministrijai priekšlikumi administratīvi teritoriālās reformas novadu kartes izmaiņām Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 7.decembrim. Kopumā novadu kartes izmaiņām ir vairāk nekā 25 priekšlikumi, kurus mēs atbalstīsim arī turpmākajās sarunās ar ministriju un arī Ministru kabinetā.

Un noslēgumā es gribu sveikt visus mūsu Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus mūsu valsts svētkos – Latvijas proklamēšanas 89.gadadienā. Novēlu visiem izturību, dzimtenes mīlestību, veiksmi un darbu mūsu valstī, kā arī iespēju godīgi strādāt un pildīt savus pienākumus.

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Manuprāt, ir visnotaļ skaidrs, ka sabiedrība gaida pārmaiņas gan valdības, gan Saeimas, gan arī politiķu darbībā. Ir pilnīgi skaidrs, ka Kalvīša kunga valdības laiks ir beidzies, ko pats Kalvīša kungs arī ir atzinis, un ka viņam ir jādemisionē, ko viņš arī plāno darīt decembra sākumā. Tātad Saeimai paveras iespēja izveidot jaunu valdību.

“Jaunais laiks” ir gatavs strādāt, lai stabilizētu situāciju valstī. Mēs pārējām Saeimā pārstāvētajām labējām partijām piedāvājam iespēju izveidot pilnīgi jaunu valdību, bet kas nebūtu esošās valdības turpināšana. Proti, mēs gan mutiski, gan arī rakstiski pārējām labējām partijām jau esam izsūtījuši mūsu redzējumu ar konkrētiem priekšlikumiem, kas būtu jādara, lai stiprinātu tiesiskumu valstī, lai stabilizētu ekonomisko situāciju un lai uzlabotu sociālo jomu. Ne atbildi, ne arī reakciju mēs vēl neesam dzirdējuši. Šobrīd šķiet, ka valdošā koalīcija vēl domā vai arī cer turpināt esošo koalīciju. Manuprāt, un arī pēc “Jaunā laika” domām, šāds risinājums, iespējams, iegūtu Saeimas vairākuma atbalstu, taču nekādā gadījumā ne sabiedrības atbalstu.
Ja vēlas sabiedrības atbalstu, tad jāveido pavisam jauna valdība un jābūt jaunām sarunām, kurās visi ir vienlīdzīgi partneri un runā par to, kas valstij būtu jādara, nevis par to, kā noturēt varu. “Jaunais laiks” ir atvērts šādām sarunām un “Jaunajam laikam” ir savs konkrēts priekšlikums. Es aicinu pārējās partijas arī publiskā telpā pateikt, kā viņi saredz to, kas būtu jādara. Mēs būsim konstruktīvi. Šobrīd mēs gaidām reakciju un viedokli no pārējām labējām partijām. Mērķis būtu atgūt sabiedrības – ne tikai Saeimas vairākuma – uzticību gan valdībai, gan Saeimai kopumā.

Arī es “Jaunā laika” vārdā vēlos sveikt visus mūsu valsts svētkos.

V.Aizbalts
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Saeimas deputāti ir turpinājuši aktīvi strādāt. Šodien, pēc valsts budžeta pieņemšanas pagājušajā nedēļā, kas ievilkās astoņu stundu garumā, esam izskatījuši vairāk nekā 30 likumprojektus, pie tam tas izdarīts diezgan raiti.

Man kā deputātam, kas pilda arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus, aktuālākie, protams, ir tie likumprojekti, kas palīdz risināt kādu problēmu satiksmes jomā.

Mēs visi daudz esam dzirdējuši par rindām uz robežas un par to, ka atbildīgajiem dienestiem daudz kas ir jādara to samazināšanā un sakārtošanā. Tā nu ir sanācis, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā taisnākais ceļš kravām no Eiropas Savienības valstīm uz Krieviju ved cauri mūsu valstij. Pēc kravas automašīnu numuriem redzams, ka 80 līdz 90 procenti automašīnu nav Latvijas pārvadātāji, bet tās nāk no citām Eiropas valstīm – Lietuvas, Polijas, Vācijas, arī Nīderlandes, Beļģijas un citām. Braukt caur Baltkrieviju šiem pārvadātājiem nozīmē iziet dubultu muitas kontroli vai arī riskēt vispār pazaudēt kravu. Tāpēc, visdrīzāk, ka kravu plūsma caur Latviju nesamazināsies, bet, tieši otrādi, kļūs vēl lielāka. Tāpēc ir jautājums, ko darīt?

Šodien Saeima Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai nodeva likumprojektu, kas, vienkāršiem vārdiem runājot, paredz, ka turpmāk kravas automašīnas stāvēs nevis uz ceļa, bet stāvlaukumos, kuros šoferiem būs pieejams viss nepieciešamais serviss, sākot ar ūdeni un pārtiku un beidzot ar tualetēm un atkritumu tvertnēm, par to, protams, samaksājot. Es domāju, ka situācijas sakārtošanā ir ieinteresēti visi Latgales reģiona un īpaši Rēzeknes un Ludzas rajonos dzīvojošie, jo šī rindu problēma viņus skar visvairāk. Tāpēc es vēl jo vairāk esmu pārsteigts par savu novadnieku, kolēģi un Saeimas deputātu, bijušo Rēzeknes mēru Jāni Tutinu, kurš šo risinājumu neatbalstīja. Šobrīd nevaru jums atklāt visus turpmākos darbus, bet ar stingru pārliecību varu apgalvot, ka jau līdz nākamās nedēļas beigām automašīnu rinda ceļa posmā Ludza–Terehova būs stipri vien mazāka.

Šobrīd ir kļuvis populāri pulcēties protesta demonstrācijās, lamāt valdību, pieprasīt Saeimas atlaišanu un uzsvērt, ka tā domā visa tauta un ka cita viedokļa nemaz nav. Es tomēr gribu apgalvot pretējo, ka ir arī cits viedoklis. Nedēļas sākums man parasti paiet, aktīvi strādājot Rīgā – ministrijā un Saeimā, bet nedēļas nogalē es atgriežos mājās Daugavpils rajonā, kur vienmēr tiekos ar cilvēkiem, informēju par paveikto un uzklausu viņu problēmas. Un es nedzirdu aicinājumus atlaist Saeimu, bet gan prasību, ka mēs – latgalieši – esam jūs ievēlējuši Saeimā un tad nu, lūdzu, aizstāviet Latgales intereses! Es pilnībā pievienojos šai prasībai un partijas LPP/LC frakcijas vārdā apliecinu, ka mēs esam gatavi turpināt darbu Saeimā un valdībā, bet tiem, kuri negrib strādāt, nākamajās vēlēšanās nemaz nekandidēt.

Noslēgumā novēlu visiem priecīgus valsts svētkus 18.novembrī, atzīmējot 89.gadadienu kopš Latvijas neatkarības proklamēšanas 1918.gadā, kad spējām demonstrēt tādu vienotību, kas pārsteidza visu pasauli un arī mūs pašus. Būsim vienoti arī tagad!

Saeimas preses dienests