Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra sēdē

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets (MK) 20.novembra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts MK Apbalvošanas padomes priekšlikums – piešķirt Ministru kabineta Atzinības rakstu Biomedicīnas pētījumu un studijas centra zinātniskajam direktoram akadēmiķim Paulam Pumpēnam par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Paulam Pumpēnam pasniedz izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

MK: Par komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu KNAB operatīvo līdzekļu izlietojumu

Ministru kabineta sēdē 20.novembrī pieņēma rīkojumu “Par komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā”.

Rīkojums par komisiju papildu pārbaudes veikšanai, lai izvērtētu operatīvo līdzekļu izlietojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, ir izstrādāts, pamatojoties uz Saeimas 1.novembra paziņojumu “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar valsts kontroles konstatētajām nepilnībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā”.

Par komisijas vadītāju iecelta Māra Usāne – Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītāja. Komisijas sastāvā iekļauti: Baiba Česka – Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Ceturtā sektora vadītāja; Juris Linde – Informācijas analīzes dienesta Starptautiskās sadarbības departamenta vadītājs; Gunta Medne – Valsts kases pārvaldnieka vietniece; Aija Ozoliņa – Satversmes aizsardzības biroja nodaļas vadītāja; Arita Pokšta – Drošības policijas vecākā inspektore; un Ilonda Stepanova – Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore.

Komisijai uzdots veikt papildu pārbaudi par operatīvo līdzekļu izlietojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā laikā no 2004.gada līdz 2007.gadam.

Komisijas vadītājam uzdots līdz 2008.gada 20.februārim iesniegt Ministru prezidentam ziņojumu par veiktās papildu pārbaudes rezultātiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par NATO gaisa telpas patrulēšanas finansēšanu

20.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts MK noteikumu projekts “Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas gaisa telpas patrulēšanas finansēšanu un izmaksu sadali grozījumu”.

Grozījums izdarīts, pamatojoties uz šā gada 14.septembrī Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Kuresārē (Igaunija) panākto vienošanos par jauno NATO gaisa telpas patrulēšanas finansēšanas un izmaksu sadales kārtību starp Baltijas valstīm.

Lai turpinātu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu un NATO spēku uzturēšanu Lietuvā, vienošanās grozījumi nosaka Baltijas valstīm no 2008.gada 1.janvāra uzņemošajai valstij par vienu mēnesi iemaksāt 100 000 eiro.

Kopā Baltijas valstīm NATO spēku uzturēšana gadā izmaksās 1 200 000 eiro, šī summa tiks sadalīta starp visām trim Baltijas valstīm vienādā apmērā.

AM: Par Latvijas un Grieķijas vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā

20.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Grieķijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā”. Vienošanās nosaka izveidot un padziļināt divpusējo sadarbību starp Latviju un Grieķiju aizsardzības jomā, kā arī definēt principus, atbilstoši kuriem šī sadarbība ir jāīsteno.

Latvijas un Grieķijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka “Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Grieķijas Republikas Nacionālās Aizsardzības ministrijas vienošanās par attiecību un kontaktu attīstību militārās sadarbības jomās”.

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji regulāri piedalās Grieķijas Daudznacionālo miera operāciju centra organizētajos kursos un ikgadējā krīžu vadības seminārā “Athena”. Nākotnē paredzēts sākt sadarbību ar Grieķijas NATO Jūras cīņas mācību centru un Kombinēto gaisa operāciju centru Larisā.

AM: Par rezerves karavīru iesaukšanas un reģistrēšanas kārtību aktīvajā dienestā

20.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem”.

Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības reģistrē un uzskaita rezerves karavīrus un rezervistus; pieprasa un saņem no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un citām juridiskām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļautām personām, kā arī kārtību, kādā iesauc aktīvajā dienestā rezerves karavīrus un rezervistus.

Atsakoties no obligātā militārā dienesta un NBS komplektējot tikai ar profesionālā dienesta karavīriem, bija jāizveido sistēma, kas valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu NBS ar papildus nepieciešamajiem personāla resursiem NBS kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšanai.

Līdz šim nebija iespējams nodrošināt Koncepcijā par Nacionālo bruņoto spēku rezervi noteikto, jo nebija noteikta kārtība, kādā tiek uzskaitītas un reģistrētas NBS personāla rezerves, kā arī kārtība, kādā šie rezerves karavīri un rezervisti tiek iesaukti aktīvajā militārajā dienestā, lai nodrošinātu NBS vienību kaujas un mobilizācijas gatavību.

AM: Par apmaksas kārtību uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem

20.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem”.

Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā izmaksājama kompensācija uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem, un kompensācijas apmēru.

Rezerves karavīrs, kurš piedalās militārajās mācībās, atkarībā no dienesta pakāpes par vienu dienu saņem kompensāciju 5% apmērā no mēneša pamatalgas, kas noteikta profesionālā dienesta karavīram ar līdzvērtīgu dienesta pakāpi. Kompensāciju aprēķina proporcionāli militārajās mācībās pavadīto dienu skaitam.

Aizsardzības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts ir viena no Nacionālo bruņoto spēku rezervju sistēmas darbībai nepieciešamās normatīvās bāzes sastāvdaļām, kas tiks izmantota pēc nepieciešamības, rezervju sistēmai uzsākot funkcionēt pilnā apmērā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par grozījumiem noteikumos par diplomātiskajām un dienesta pasēm

20.novembrī tika atbalstīti Ministru kabineta noteikumu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumos Nr.307 “Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasēm”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.janvāra noteikumos Nr.85 “Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātiskajām pasēm””.

Grozījumi minētajos noteikumos ir nepieciešami, lai varētu sākt Eiropas Savienības prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošu diplomātisko un dienesta pasu izsniegšanu.

Noteikumu projektos iestrādātas prasības, kādas saskaņā ar ES tiesību normām noteiktas drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos, kā arī nodrošina vienotā pasu formāta parauga ieviešanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par atbalstu ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās

20.novembrī Ministru kabinets apstiprināja pirmo Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības struktūrfondu programmu – “Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās”.

Programma izstrādāta, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību īpaši atbalstāmajās teritorijās, tādējādi samazinot nelabvēlīgās atšķirības starp reģioniem un teritorijām to ietvaros un sekmējot līdzsvarotu valsts attīstību. Aktivitātes ietvaros īstenotie projekti tiek līdzfinansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Programmas kopējais finansējums ir 25 638 289,92 lati.

Atbalsts tiek piešķirts šādiem komersanta sākotnējiem ieguldījumiem:

• ieguldījumiem pamatlīdzekļos, t.sk. iekārtu iegādei (izņemot pārvietojamu tehniku, transportlīdzekļus), ēku un būvju būvniecībai, rekonstrukcijai (izņemot visa veida ēku tipus, kas paredzēti tūristu izmitināšanai), kas saistīti ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu;

• nemateriālajiem ieguldījumiem, t.sk. programmatūras, licenču un patentu iegādei, kas saistīti ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, esoša uzņēmuma produkcijas daudzveidošanu ar jauniem papildu produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu.

Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir atkarīga no projekta īstenošanas vietas, un tā ir: 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekts tiek īstenots pierobežas teritorijā; un 40% no kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekts tiek īstenots pārējās īpaši atbalstāmās teritorijās. Vienam komersantam šo noteikumu aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs ir 70 000 latu.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Projektu pieņemšanu un izvērtēšanu veiks valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. Paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludinās vismaz mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākšanas, norādot uzsaukuma ietvaros pieejamo finansējumu, uzsaukuma sākuma un beigu termiņu.

Paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu aģentūra izsludinās laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; aģentūras mājaslapā www.liaa.gov.lv un Finanšu ministrijas administrētajā mājaslapā www.esfondi.lv.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks vismaz četros uzsaukumos. Katrs nākamais uzsaukums tiks sākts ne agrāk kā trīs mēnešus pēc projektu iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas iepriekšējā uzsaukumā.

Akceptētie MK noteikumi “Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma aktivitātes “Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” ieviešanas kārtība” nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts atbalsts šīs programmas ietvaros. Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, kā arī atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi un to funkcijas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem invalīdiem un politiski represētajiem

20.novembrī valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Izmaiņas noteikumos paredz no 2008.gada paaugstināt nodokļa atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Ar nākamo gadu personām, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiks piemērots IIN papildu atvieglojums – 96 lati mēnesī līdzšinējo 60 latu vietā, savukārt III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu – 75 latiem mēnesī 47 latu vietā. 

Tāpat tiks palielināts nodokļa atvieglojuma apmērs politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Šīm personām IIN papildu atvieglojums tiks paaugstināts no 60 latiem mēnesī līdz 96 latiem mēnesī. Ja šai personai nav piešķirta pensija, tad IIN papildu nodokļa atvieglojums tiks palielināts no 110 latiem mēnesī līdz 176 latiem mēnesī.

Papildu atvieglojums tiek paaugstināts atbilstoši paredzētajam IIN neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma palielinājuma tempam no 2008.gada, t.i., par 60%.

Stājoties spēkā izmaiņām noteikumos, paredzams, ka pieaugs invalīdu, politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku neto ienākumi un samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību segt nepieciešamos maksājumus (piemēram, komunālos maksājumus).

FM: Par precizētajiem kases operāciju uzskaites noteikumiem

Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus kases operāciju uzskaites noteikumos, ar kuriem tiek precizētas prasības par kases grāmatas kārtošanu, 20.novembrī pieņēma Ministru kabinets.

Tā kā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”, kas jau apraksta kases grāmatas lietošanu, noteikumos iekļauts pants, kas paredz, ka uz uzņēmumiem, kas kārto grāmatvedību

vienkāršā ieraksta sistēmā, neattiecas prasības par kases grāmatas kārtošanu: “Uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, nekārto kases grāmatu. Šie uzņēmumi kases operācijas reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.”

Tāpat noteikumi papildināti ar punktu, kas skaidro šo noteikumu piemērošanu gadījumā, ja uzņēmums, kurš skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā, darbdienas laikā saņemto skaidro naudu neparedz iemaksāt uzņēmuma kasē, bet gan uzņēmuma kontā bankā vai nodot inkasatoram iemaksāšanai uzņēmuma kontā bankā, vai šīs naudas iemaksai izmantot Pasta likumā paredzētos pasta pakalpojumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijām un uzdevumiem

Labklājības ministrija (LM) precizējusi Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) funkcijas un uzdevumus, tajā skaitā veicamos uzdevumus attiecībā pret valsts sociālās aprūpes centriem.

Jaunais nolikums nosaka, ka SPP koordinē noteiktu valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, organizē administratīvos pasākumus finanšu vadības procesa nodrošināšanai, pārrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālās palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes atbilstību prasībām, administratīvi sodot pakalpojumu sniedzējus par pārkāpumiem.

Nolikumā noteikts arī SPP uzdevums analizēt un izvērtēt pakalpojumu attīstību, kā arī sniegt priekšlikumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pilnveidošanai.

SPP nolikums izstrādāts saistībā ar jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Grozījumi precizē LM un SPP funkcijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā. Tāpat tie nosaka, ka labklājības ministrs ar SPP starpniecību realizē padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.

LM sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu par SPP nolikumu 20.novembrī apstiprināja valdība.

LM: Par bērnu nodrošināšanu ar digitālajiem dzirdes aparātiem

Lai sniegtu lielāku atbalstu vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem, Labklājības ministrija (LM) 2009.gadā bērniem par valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās digitālos dzirdes aparātus.  

“Cilvēka dzirde veidojas bērnībā. Tāpēc, lai vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem bērniem sekmīgāk veicinātu dzirdes attīstību, ļoti būtiski ir pēc iespējas agrāk nodrošināt iespēju saņemt kvalitatīvus dzirdes aparātus. Digitālie dzirdes aparāti ne tikai ļauj precīzāk uztvert skaņas, bet arī dod iespēju nomākt traucējošos blakustrokšņus. Tie ne tikai palīdzēs attīstīties bērnu dzirdes pasaulei, bet uzlabos arī viņu iespējas mācīties skolā un iegūt izglītību,” skaidro LM speciālisti.

Pēc speciālistu aprēķiniem, dzirdes aparāti bērniem varētu būt pieejami 2009.gada otrajā pusē. Tos varēs saņemt ierastajā kārtībā, kādā piešķir valsts apmaksātos tehniskos palīglīdzekļus. Lai pēc iespējas labāk pielāgotu dzirdes aparātus katram bērnam, obligāti būs nepieciešama audiogramma – dzirdes funkcijas pieraksts.

Sākot ar 2009.gadu, katru gadu plānots apmaksāt 200 šādus dzirdes aparātus bērniem līdz 18 gadu vecumam. Bērni šos dzirdes aparātus varēs saņemt steidzamības kārtā. Tas ir ļoti būtiski, lai bērnu dzirde varētu pēc iespējas sekmīgāk pielāgoties un attīstīties.

Digitālie dzirdes aparāti bērniem ir iekļauti LM paplašinātajā tehnisko palīglīdzekļu sarakstā. Tajā papildu ietverti arī, piemēram, elektriskie riteņkrēsli, dažādi jauni palīglīdzekļi redzes invalīdiem u.c.

Paplašinātais saraksts iekļauts LM sagatavotajos jaunajos Ministru kabineta noteikumos par tehniskajiem palīglīdzekļiem, kurus 20.novembrī apstiprināja valdība.

Noteikumi nosaka arī kārtību, kādā cilvēks var saņemt tehniskos palīglīdzekļus. Salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, jaunā paredz iespēju saņemt palīglīdzekļus ne tikai atkarībā no funkcionālo traucējumu veida, bet arī no to smaguma pakāpes. Tāpat noteikumi paredz, ka invalīds varēs saņemt ne tikai, piemēram, riteņkrēsla bāzes modeli, bet arī viņa funkcionālajām spējām atbilstošu tehniskā palīglīdzekļa modifikāciju.

Saņemot tehnisko palīglīdzekli, bērniem līdz 18 gadu vecumam būs jāveic vienreizējā iemaksa viena lata apmērā, bet pieaugušajiem – 5 latu apmērā. Iemaksas izmantos palīglīdzekļu pielāgošanai un remontam. No iemaksas atbrīvoti trūcīgie un maznodrošinātie, cilvēki, kas atrodas ilgstošās sociālās apdrošināšanas un sociālās rehabilitācijas iestādē, ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par 40% atlaižu piešķiršanu aviopārvadātājiem jaunajos maršrutos

20.novembrī valdības sēdē tika atbalstīta Satiksmes ministrijas iniciatīva piešķirt 40% atlaides aviopārvadātājiem jaunajos maršrutos.

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumos Nr.991 “Kārtība, kādā nosakāma maksa par aeronavigācijas un valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pakalpojumiem, un maksas sadales kārtība” tika atbalstīti 12.novembra Ministru kabineta komitejas sēdē.

Noteikumu projekts paredz, ka jebkurš pārvadātājs, atklājot un veicot regulārus lidojumus tādā maršrutā uz lidostu “Rīga” un no tās, kurā lidojumu atklāšanas laikā regulāri lidojumi netiek veikti, pirmos divus gadus saņem 40% atlaidi maksai par “Latvijas gaisa satiksmes” un lidostas “Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem. Lidojuma maršrutam, par ko pārvadātājs saņem minēto atlaidi, jābūt ilgtermiņā rentablam.

Atlaides attiecīgajam gaisa pārvadātājam lidosta “Rīga” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” pārskata katra gada beigās par iepriekšējo gadu. Tās par iepriekšējo gadu nepārskata, ja ir pārkāpti atlaižu saņemšanas nosacījumi vai pārvadātājs otrajā gadā ir pārtraucis veikt regulāros lidojumus.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa