Par brīvās tirdzniecības zonu un vīzu režīma atvieglojumiem

Rezolūcijā par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) Eiropas Parlaments atbalsta brīvās tirdzniecības zonas izveidi ilgtermiņā ar visām EKP partnervalstīm, vīzu režīmu atvieglojumus un pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmas, vienlaikus uzsverot – kaimiņattiecību politikā svarīgi ņemt vērā ievērojamās atšķirības starp iesaistītajām valstīm. Deputāti arī aicina ES aktīvāk iesaistīties iesaldēto konfliktu risināšanā.

Deputāte Inese Vaidere debatēs 15.novembrī pievērsa uzmanību ES politikai Gruzijā: “Pēc Rožu revolūcijas Gruzija nodemonstrēja savu vēlēšanos pievienoties Eiropas vērtībām. Tā cerēja uz mūsu pretimnākšanu un iejūtību. Diemžēl mēs esam bijuši visai ignoranti pret šo vēlmi.” Deputāte norādīja, ka jau pērn aicinājusi aizstāt NVS miera uzturēšanas spēkus ar starptautiskajiem miera uzturētājiem, pārskatīt Krievijas pasu izsniegšanas likumību Abhāzijā un Dienvidosetijā, pielāgot Gruzijai tādus pašus vīzu atvieglojumus, kādi šodien valda Krievijā, taču šādi aicinājumi nav raduši dzirdīgas ausis. “Šī ignorance lielā mērā ir veicinājusi pašreizējo situāciju,” uzskata deputāte.

Ziņojumā ieteikts steidzami noslēgt nolīgumu par atvieglotu vīzu piešķiršanu ar Gruziju – to prasa ES un Krievijas atvieglotā vīzu režīma “neparedzētā negatīvā ietekme uz konfliktu risināšanu Dienvidosetijā un Abhāzijā”.

Dokumentā uzsvērts, ka “ES vairāk jāiesaistās tā saukto iesaldēto konfliktu risināšanā”, deputātiem atzinīgi vērtējot palīdzību, kas ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu piešķirta uzticības veicināšanas pasākumiem Gruzijā, Abhāzijā un Dienvidosetijā. Deputāti arī aicina izskatīt iespēju sniegt palīdzību Kalnu Karabahai ar pilsoniskās sabiedrības un ekonomiskās atveseļošanas atbalsta projektiem.  

“Demokrātiskas kaimiņvalstis, kuras nepārprotami uzskatāmas par Eiropas valstīm un kuras ievēro tiesiskuma principu, [..] var lūgt tās uzņemt ES,” ziņojumā uzsver deputāti. Par Ukrainu norādīts – sarunu mērķim “jābūt asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas [..] sāktu attiecīgo procesu, kurā ietverta iespēja dalībai ES”. Līdzīga pieeja jāizmanto attiecībās ar Moldovu.  

Ziņojumā uzsvērts, ka ES jāturpina centieni austrumu kaimiņus iekļaut Eiropas Enerģētikas kopienā. Ieteikts arī izveidot parlamentāro asambleju, kurā apvienotos ES valstis un kaimiņattiecību politikas partnervalstis no Eiropas austrumiem.

Pievēršoties dienvidu partnervalstīm, deputāti uzsver, ka, slēdzot nākamos nolīgumus ar tām, svarīgi paredzēt mehānismus cilvēktiesību klauzulu efektīvai piemērošanai.

Eiropas kaimiņattiecību politikas uzdevums ir veidot īpašas attiecības ar Austrumeiropas, Vidusjūras dienvidu reģiona un Dienvidkaukāza valstīm.

Eiropas Parlamenta preses dienests