— tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 25.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas Landtāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.

Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs sveica Šlēsvigas–Holšteinas Landtāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjus Latvijā un pauda pārliecību, ka turpmākajā sadarbībā tiks nostiprinātas un attīstītas Latvijas un Vācijas tradicionāli draudzīgās attiecības. J.Straume uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt savstarpēju kontaktu attīstīšanu, jo Vācija ir viens no nozīmīgākajiem mūsu valsts partneriem gan politiskajā, gan ekonomiskā jomā.

Abas puses pārrunāja arī ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītos jautājumus. Šlēsvigas–Holšteinas Landtāga Eiropas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Torstens Geislers informēja, ka Vācija atbalsta visu trīs Baltijas valstu centienus kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ES paplašināšanas turpināšana ir stabilizējošs faktors visam Viduseiropas reģionam.

— tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisiju

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un komisijas locekļi tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas Landtāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.

Tikšanās gaitā pārrunāti Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumi, Latvijas un Šlēsvigas—Holšteinas zemes divpusējās attiecības un ekonomiskās sadarbība iespējas.

G.Krasts raksturoja Vācijas un Latvijas attiecības kā konstruktīvas un abpusēji izdevīgas un pateicās par Vācijas atbalstu Latvijai gatavojoties integrācijai ES. "ES paplašināšanās austrumu virzienā nebūtu tik dinamiska, ja Vācija nepiekoptu mērķtiecīgu politiku šajā virzienā," akcentēja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Sarunas dalībnieki atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas lēmumu ES paplašināšanās procesā izmantot "regates" principu, tas ir, visu kandidātvalstu progress tiek vērtēts atbilstoši to sasniegumiem. Šāda pieeja sekmēs gan attīstības dinamiku, gan radīs drošību kandidātvalstu iedzīvotājos. G.Krasts pauda Latvijas ieinteresētību sadarboties ar Vācijas parlamentāriešiem ne tikai valsts, bet arī federālo zemju līmenī.

Pārrunājot ekonomisko attiecību padziļināšanas iespējas, G.Krasts informēja, ka Latvija cenšas radīt ārvalstu investoriem labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un Vācija ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm. Viesi interesējās par zemes reformas gaitu laukos un lauksaimniecības attīstības virzieniem. G.Krasts, raksturojot ekonomisko un sociālo situāciju laukos, atzīmēja, ka kapitalizācijas tempi lauksaimniecībā ir gausi, tāpēc pastāv sociāla rakstura problēmas.

Sarunas gaitā spriests arī par Latvijas tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošanas aspektiem un abu valstu sadarbību organizētās noziedzības un narkobiznesa apkarošanā.

— tiekoties ar Saeimas frakciju pārstāvjiem

Vakar arī Saeimas frakciju pārstāvji tikās ar Šlēsvigas–Holšteinas Landtāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.

Tikšanās sākumā Šlēsvigas–Holšteinas Landtāga Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Torstens Geislers uzsvēra Vācijas un Latvijas savstarpējās sadarbības nozīmīgumu. Pastāv daudz iespēju sadarboties ekonomikā, drošības jomā, tādējādi pilnveidojot abu valstu divpusējās attiecības, atzīmēja T.Geislers.

Frakcijas "Latvijas ceļš" priekšsēdētāja Kristiāna Lībane pateicās par Vācijas atbalstu Latvijai. "Pozitīvais ziņojums mums dāvā spožas izredzes Helsinku sanāksmē," teica K.Lībane. LC frakcijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka ES kandidātvalstis nevajadzētu iedalīt grupās, bet pēc regates principa, lai tās spētu izvirzīties priekšgalā un netiktu liegta šāda sacensības iespēja.

Pārrunājot sabiedrības integrācijas procesu, deputāti informēja viesus par Valsts valodas likuma sagatavošanu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcijas deputāts Dzintars Kudums informēja viesus par mūsu valsts vēsturi.

Saeimas preses dienests