Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.31

Daugavpilī 2007.gada 25.oktobrī (prot. Nr.20, 5.§)

Par Daugavpils pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.panta sesto daļu, 9.panta pirmās daļas 4.punktu,
14.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu, 14.panta pirmās daļas 6.punktu, 14.panta septīto daļu, 15.pantu, 24.pantu,
likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.panta ceturto daļu,
10.panta otro daļu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 26.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Par maznodrošinātu personu šo sais­tošo noteikumu izpratnē ir atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nav lielāks par līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.

2. Saistošie noteikumi nosaka:

2.1. personu kategorijas (papildus likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, turpmāk – Likums, nosauktajām personu kategorijām), kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

2.2. nosacījumus personu, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo pašvaldības palīdzību;

2.3. personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;

2.4. reģistrācijas kārtību palīdzības saņemšanai, izīrējot pašvaldībai piederošo vai lietojumā esošo dzīvojamo telpu;

2.5. sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtību un secību;

2.6. pašvaldības palīdzību īrētas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo dzīvojamo telpu;

2.7. dienesta dzīvokļa izīrēšanas kārtību;

2.8. gadījumus, kad pašvaldība atsaka personai saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamās telpas izīrēšanā.

II. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

3. Iesniegtos dokumentus reģistrācijas secībā likumā noteiktajā termiņā izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par personas izslēgšanu no dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistra, pārreģistrācijas veikšanu vai šajos noteikumos minētas palīdzības piešķiršanu pieņem Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

4. Komisijas pieņemto lēmumu un amatpersonu faktisko rīcību var apstrīdēt Domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu vai faktisko rīcību iesniedz Domes kancelejā K.Valdemāra ielā 1, Daugavpilī.

III. Personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu

5. Papildus Likuma 14.pantā minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām:

5.1. personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos;

5.2. personai, kura ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ un kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pir­majā daļā paredzētajos gadījumos;

5.3. personai, par kuras izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² pantu, ir stājies spēkā tiesas spriedums, var tikt sniegta palīdzība viņas dzīvokļa jautājumu risināšanā, izīrējot atkārtoti šo dzīvojamo telpu, pie nosacījuma, ja persona labprātīgi pilnībā ir nomaksājusi parādus par īres maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un piekritusi, ka izīrējamā dzīvojamā telpa tiek saglabāta pašvaldības īpašumā;

5.4. personai, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tai vai kādam no pirmās, otrās šķiras ģimenes locekļiem vai laulātajam uz īpašuma tiesību pamata nepieder cita dzīvojamā telpa;

5.5. personai, kuras īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī.

5.6.personai, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, ja tā piekrīt saņemt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, īrējot dzīvojamo telpu ar mazāko platību vai ar zemāku labiekārtojuma līmeni, uzdāvinot Daugavpils pašvaldībai viņas īpašumā esošo dzīvojamo telpu.

6. Papildus Likumā minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu vispārējā kārtībā:

6.1. Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem, kuri nepārtraukti, pēdējo desmit gadu laikā ir deklarējuši savu pamatdzīves vietu Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā un kuri īrē vai lieto tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, ja turklāt tās ir:

6.1.1. maznodrošinātas personas, kuras audzina bērnu invalīdu,

6.1.2. maznodrošinātas personas, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai ir darbnespējīgas invaliditātes dēļ,

6.1.3. maznodrošinātas personas (ģimenes), kuras audzina trīs un vairāk nepilngadīgus bērnus, kuras īrē (lieto) dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu) vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem.

6.2. personām, kuras saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” līdz 31.12.2001. bija reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, kuri nepārtraukti pēdējo desmit gadu laikā ir deklarējuši savu pamatdzīves vietu Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā, ja tās īpašumā nav dzīvojamās telpas un ja tas atbilst vienam no sekojošiem kritērijiem:

6.2.1. īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kas vecākas par deviņiem gadiem, kā arī, ja nepietiekami lielu dzīvojamo telpu īrē ģimene, kurā ir trīs un vairāk nepilngadīgie bērni;

6.2.2. ja dzīvoklī uz viena īres līguma pamata dzīvo un ir deklarējušas savu pamatdzīves vietu personas, kuras izveidojušas vairākas pilnas (vīrs un sieva) ģimenes, bet katra ģimene nav apgādāta ar izolētu istabu.

IV. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai

7. Lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, papildus motivētam rakstveida iesniegumam, kuru paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi, ir jāiesniedz:

7.1. personai, kurai saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tā tiek izlikta no īrētās dzīvojamās telpas un ja tā ir:

7.1.1. maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir invalīds – personu apliecinoša dokumenta kopija, Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes (turpmāk – SLP) izziņas par maznodrošināta (trūcīga) statusa piešķiršanu kopija, pensionāra vai invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu,

7.1.2. maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds – personu apliecinoša dokumenta kopija, SLP izziņas par maznodrošināta (trūcīga) statusa piešķiršanu kopija, bērna dzimšanas apliecības kopija, pensionāra vai invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7.2. persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns un kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos – personu apliecinoša dokumenta kopija, bērna dzimšanas apliecības kopija, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

7.3. persona, kura ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir darbnespējīga invaliditātes dēļ un kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos – personu apliecinoša dokumenta kopija, pensionāra vai invalīda apliecības kopija, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

7.4. persona, par kuras izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² pantu, ir stājies spēkā tiesas spriedums, izīrējot atkārtoti šo dzīvojamo telpu – personu apliecinoša dokumenta kopija, izziņas par parādu par īres maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem neesamību, rakstiskā piekrišana, ka izīrējamā dzīvojamā telpa tiek saglabāta pašvaldības īpašumā, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

7.5. politiski represēta persona, kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pir­majā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā vai 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas – personu apliecinoša dokumenta kopija, politiski represētas personas apliecības kopija, rakstveida apliecinājums, ka personas lietošanā nav citas dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

7.6. persona, kura tiek izlikta no tai piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tā ir:

7.6.1. maznodrošināta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir invalīds – personu apliecinoša dokumenta kopija, SLP izziņas par maznodrošināta (trūcīga) statusa piešķiršanu kopija, pensionāra vai invalīda apliecības kopija, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu,

7.6.2. maznodrošināta persona, ar kuru kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds – personu apliecinoša dokumenta kopija, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksts, SLP izziņa par maznodrošināta (trūcīga) statusa piešķiršanu, pensionāra vai invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, bērna dzimšanas apliecības kopija, bāriņtiesas lēmuma noraksts,

7.6.3. politiski represēta persona, ja tās lietošanā nav citas dzīvojamās telpas – personu apliecinoša dokumenta kopija, politiski represētas personas apliecības kopija, rakstveida apliecinājums, ka personas lietošanā nav citas dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, noraksta kopija, uzrādot oriģinālu;

7.7. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē – personu apliecinoša dokumenta kopija, izglītības iestādes izziņa, bāriņtiesas lēmuma par aizgādnības nodibināšanu noraksta kopija, uzrādot oriģinālu, Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas, Bāriņtiesas un SLP atzinums par iespējamību likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

7.8. repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi – personu apliecinoša dokumenta kopija, arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku, vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas, repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu,

7.9. maznodrošināta politiski represēta persona – personu apliecinoša dokumenta kopija, SLP izziņas par maznodrošināta (trūcīga) statusa piešķiršanu kopija, politiski represētas personas apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7.10. maznodrošināta persona, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas – personu apliecinoša dokumenta kopija, izziņas kopija no brīvības atņemšanas vietas, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks, SLP izziņas par maznodrošinātas (trūcīgas) statusa piešķiršanu kopija, uzrādot oriģinālu;

7.11. persona, kura dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tai vai kādam no pirmās, otrās šķiras ģimenes locekļiem vai laulātajam uz īpašuma tiesību pamata nepieder cita dzīvojama telpa – rakstveida apliecinājums, ka personai vai kādam no pirmās vai otrās šķiras ģimenes locekļiem vai laulātajam uz īpašuma tiesību pamata nepieder cita dzīvojama telpa, personu apliecinoša dokumenta kopija, uzrādot oriģinālu;

7.12. persona, kuras īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī – personu apliecinoša dokumenta kopija, akts par dzīvojamas telpas stāvokli, kuru sastāda sertificēts speciālists, īres līguma kopija, uzrādot oriģinālu;

7.13. šo noteikumu 6.1.punktā minētajām personām – personu apliecinoša dokumenta kopija, izziņa par personas dzīvesvietu, SLP izziņas par maznodrošināta (trūcīga) statusa piešķiršanu kopija, bērna dzimšanas apliecības kopija, pensionāra vai invalīda apliecības kopija, uzrādot oriģinālu;

7.14. šo noteikumu 5.6.punktā minētajām personām – personu apliecinoša dokumenta kopija, zemesgrāmatu apliecības kopija, notariāli apliecināts Lūgums par attiecīgā nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā uz Daugavpils pašvaldības vārda, dāvinājuma līgums.

8. Informācijas precizēšanai personai var pieprasīt iesniegt papildu dokumentus.

9. Ja ir mainījušies apstākļi (piem., ģimenes sastāvs, personas statuss u.tml.), kas bija par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības reģistrā, personas pienākums ir nekavējoties informēt par to Daugavpils pilsētas pašvaldību, iesniedzot Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu nodaļai visus nepieciešamos dokumentus.

10. Personas, kuras šo noteikumu noteiktajā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību, reģistrējamas attiecīgajā reģistrā ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu un tām piešķirams attiecīgs kārtas numurs.

11. Komisija reizi sešos mēnešos pārskata palīdzības reģistros reģistrētas personas, pārbauda tās atbilstību šo noteikumu prasībām un aktualizē (veic pārreģistrāciju) palīdzības reģistrus.

V. Sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtība un secība

12. Sociālo dzīvokli papildus likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 5.pantā minētajām personām pašvaldība izīrē šādām personām:

12.1. personai (ģimenei), kura saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.² panta pirmo daļu tiek izlikta no īrētās dzīvojamās telpas par īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādiem, pamatojoties uz tiesas spriedumu un ja:

12.1.1. tā ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir invalīds,

12.1.2. ar to kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona, kura ir invalīds;

12.2. personai (ģimenei), kura tiek izlikta no tai piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja:

12.2.1. tā sasniegusi pensijas vecumu vai ir invalīds,

12.2.2. ar to kopā dzīvo un apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona, kura ir invalīds;

12.3. bērnam bārenim un bērnam, kurš ir palicis bez vecāku gādības un tiek audzināts bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, – pēc tam, kad beigusies viņa uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņš ir beidzis mācības izglītības iestādē, ja viņam nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā, ja bērna dzīvesvieta līdz viņa nodošanai ārpus ģimenes aprūpē bijusi Daugavpilī;

12.4. daudzbērnu ģimenei (trīs un vairāk nepilngadīgie bērni), pensionāram vai invalīdam, kurš īrē pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamu telpu un izteicis vēlēšanos līdzšinējās telpas vietā īrēt sociālo dzīvojamo telpu.

13. Izīrējot sociālo dzīvokli, Komisija ņem vērā iesnieguma iesniegšanas laiku, personas (ģimenes) nodrošinātību ar dzīvojamo telpu un citus apstākļus, kuri ir būtiski sociālā dzīvokļa izīrēšanai.

14. Lēmumu par sociālā dzīvokļa un sociālas dzīvojamās mājas statusa noteikšanu, pagarināšanu un atcelšanu, sociālā dzīvokļa īres līguma noslēgšanu, pagarināšanu un izbeigšanu pieņem Komisija.

VI. Pašvaldības palīdzība īrētas dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo dzīvojamo telpu

15. Lai saņemtu pašvaldības palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, persona iesniedz Komisijai adresētu motivēto iesniegumu, norādot vēlamo dzīvokļa jautājuma risinājuma variantu un pievienojot izziņas par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda neesamību.

16. Pašvaldība atsevišķā reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas īrēto pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu dzīvojamo telpu.

17. Pašvaldība sniedz personai palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo dzīvojamo telpu pie nosacījuma, ja nav parādu par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem un apmaiņas rezultātā ir piešķirama dzīvojamā telpa ar mazāku platību vai zemāku labiekārtojuma līmeni.

Lēmumu par dzīvojamo telpu apmaiņu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu pieņem Komisija.

VII. Dienesta dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtība

18. Daugavpils pilsētas pašvaldībai piederošus dzīvokļus, kuriem ir noteikts dienesta dzīvokļa statuss, izīrē, ievērojot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumus un šo noteikumu noteikto izīrēšanas kārtību.

19. Dienesta dzīvokli var izīrēt personai, kura pēc pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības (kurā pašvaldībai pieder ne mazāk kā 50% daļu) uzaicinājuma iestājusies darba attiecībās ar Daugavpils pašvaldības iestādi (kapitālsabiedrību) un tās pastāvīga dzīvesvieta atrodas ārpus Daugavpils pilsētas administratīvās teritorijas.

20. Šo noteikumu 19.punktā minētā persona iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

20.1. Darba līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

20.2. Darba devēja rekomendācijas vēstuli par nepieciešamību risināt personas dzīvokļa jautājumu, izīrējot dienesta dzīvokli.

21. Lēmumu par pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrēšanu pieņem Komisija.

VIII. Gadījumi, kuros personai tiek atteikts palīdzības sniegšanā

22. Papildus Likuma 7.panta 5.daļā minētajam Komisija var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3.panta 1.punktā noteikto palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību (darbību vai bezdarbību) apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus, piecus gadus pēc tam, kad:

22.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

22.2. persona nelikumīgi iemitina savā dzīvojamā telpā citas personas, tādējādi samazinot dzīvojamās telpas platību līdz tādai platībai, kas ir mazāka par 6 m² uz vienu cilvēku;

23. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra Likuma noteiktajā kārtībā, ja:

23.1. persona pēc Dzīvokļu nodaļas atgādinājuma mēneša laikā atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

23.2. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību.

IX. Noslēguma jautājumi

24. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir atzītas tiesības saņemt Likuma 3.panta 1.punktā noteikto palīdzību, saglabājas šīs tiesības, neveicot pārreģistrāciju, atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājas 1.vietniece E.Kleščinska