Tieslietu ministrs Valdis Birkavs piektdien, 22. oktobrī, preses konferencē par pirmajām 100 dienām savā ministra darbībā

Piektdien, 22.oktobrī, notika tieslietu ministra Valda Birkava preses konference par Tieslietu ministrijas darbības plāna izpildi saskaņā ar valdības deklarāciju un svarīgākajiem uzdevumiem tieslietās un likumdošanā līdz šī gada beigām. Kā zināms, šajās dienās aprit arī jaunās valdības pirmās simt dienas.

V.Birkavs lietišķi informēja saziņlīdzekļu pārstāvjus par šajā laikā paveikto izvirzīto piecu prioritāšu jomā tieslietās.

Kā pirmo tieslietu ministrs atzīmēja likumdošanu. Pirmkārt, par nozīmīgu panākumu jāuzskata izstrādātie jaunie adopcijas noteikumi un attiecīgie grozījumi citos likumos. Otrkārt, sagatavots likumprojekts, kas saistīts ar nolēmumu izpildi par bērnu aizbildniecību. Paredzēts, ka 22. oktobrī Strasbūrā Latvija parakstīs Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi bērnu aizbildniecības jautājumos. Treškārt, panākta vienošanās Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē par darba likumprojektu tālāku virzību. Ceturtkārt, izdots pirmais apgabaltiesu prakses apkopojums krimināllietās.

— Gribu uzsvērt Tieslietu ministrijas sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Nupat man bija tikšanās ar šo organizāciju pārstāvjiem, un mēs pārrunājām, kurā stadijā šīs organizācijas saņems likumprojektus, lai varētu izteikt savus ierosinājumus, kritiskas piezīmes. Faktiski tas lielus līdzekļus neprasīs, jo vajag vienu cilvēku, kurš pastāvīgi ievada — datorā, internetā vajadzīgo informāciju, — teica V.Birkavs.

Runājot par otro prioritāti —tiesu varas nostiprināšanu —, tieslietu ministrs minēja četrus nozīmīgākos darbus: tiesu datorizāciju, kas ir pabeigta Jūrmalas pilsētas un Kuldīgas rajona tiesā, Kurzemes apgabaltiesā Liepājā, tās pastāvīgajās sesijās Ventspilī un Kuldīgā, Latgales apgabaltiesā Rēzeknē, Vidzemes apgabaltiesas pastāvīgajā sesijā Madonā, Zemgales apgabaltiesā Jelgavā un tās pastāvīgajā sesijā Aizkrauklē. Uzsākta tiesu vienotās informācijas sistēmas sagatavošana. Atzīstami, ka šī prioritāte izprasta arī valdībā. Tiesnešu korpuss savukārt jūt, kādas prasības un atbildība viņiem tiek izvirzīta.

Turpinājums — 2.lpp.

Apritējušas valdības darba pirmās 100 dienas. Par tradīciju ir kļuvusi atskatīšanās uz šajā laikā paveikto. 100 dienas valdības darba novērtēšanai — tas ir gan daudz, gan maz. Maz tāpēc, ka trīs mēnešos nav iespējams atrisināt visas problēmas. Tās ir iespējams tikai izkustināt pašos pamatos un saskatīt kāda jautājuma stratēģisko risināšanas virzienu. Daudz tāpēc, ka 100 dienas ir pietiekoši ilgs laiks, lai saprastu, kāds ir valdības darba stils, lai spētu novērtēt, cik apņēmīgi turpmāk tiks risināti valsts nākotnes jautājumi.

Andra Šķēles valdība savu darbu sākusi strauji un ar būtisku izmaiņu plānošanu dažādās nozarēs, kur sakārtošanas darbs jāveic nekavējoties. Es šādu darba stilu atbalstu, un izglītība ir viena no tām nozarēm, kur valdības pirmajās 100 dienās ir paveikts ļoti daudz, kur plānotās izmaiņas, šķiet, ir viskrasākās. Šajā laikā ir ielikti pamati būtiskiem uzlabojumiem visā izglītības sistēmā – katras izglītības pakāpes, interešu izglītības, pedagogu darba samaksas, skolēnu un skolotāju slodzes, starptautiskās sadarbības un citu jomu sakārtošanā. Daudz paveikts, turpinot jau iepriekšējo valdību laikā iesākto. Valdība izglītību ir izvirzījusi par vienu no divām savas darbības prioritātēm, un ir radusies pārliecība, ka beidzot izglītības prioritārais statuss tiks pierādīts ne tikai runās, bet arī darbos.

Stājoties pie ministres pienākumu pildīšanas, teicu, ka pašreizējā izglītības sistēma man atgādina gigantisku, sarežģītu, bet ierūsējušu mehānismu, no kura tiek gaidīts jaunākās paaudzes tehnoloģijas darbs. Ja liksim visu izglītībai šodien nepieciešamo veikt šim mehānismam, tas var lūst. Tādēļ, izvirzot mērķus nākotnei, ir uzsākts darbs, lai izpētītu izglītības sistēmas ierūsējušās vietas un izlemtu, kuras detaļas ir ieeļļojamas, bet kuras — pilnībā nomaināmas. Tā, piemēram, plānojot pedagogu algu paaugstināšanu, ir domāts ne tikai par līdzekļu piesaisti no valsts budžeta, bet arī par skolēnu un pedagogu pārslodzes novēršanu, kas ir realitāte zemās darba samaksas un sistēmas nesakārtotības dēļ.